Sveiciens!
Jā, tieši deviņas olas nedēļā vidēji apēdot latviešu cilvēks. Tā secināts pētījumā. Nu atkal klāt tas gada laiks, kad olas ēdīsim nedaudz vairāk kā parasti.
Neskatoties uz to, ka līdz Lieldienām vēl nepilns mēnesis, Finday.lv tām gatavojas laikus. Pamudinājums putnkopības biznesa analīzei bija šīs nedēļas ziņa par to, ka "Putnu fabrika Ķekava" veidos biometāna gāzes ražotni, projektā investējot pat 14 miljonus eiro. Visādi citādi, kā jau ierasts – iknedēļas biznesa ziņu tops Tavā e-pasta kastītē no Finday.lv komandas 🙂
Atgādinām arī, ka e-pastā ir tikai daļa Finday.lv jaunumu vēstules. Izvērstāku informāciju par uzņēmumiem saņem tikai abonenti. Vairāk par abonēšanas iespējām uzzini Finday.lv mājas lapā šeit .
Čakli ēst vietējās olas "Finday" komandas vārdā novēl,
Ieva Treija
"Putnu fabrika Ķekava" biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro. Projekta rezultātā uzņēmuma kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā.
Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar 325 miljonu eiro peļņu, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021. gadā. Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs 2022. gada beigās veidoja 5,99 miljardus eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2021. gada beigās .
Turpinās biļešu tirdzniecība uz tehnoloģiju un jaunuzņēmumu pasākumu "TechChill 2023", kas šogad no 26. līdz 28. aprīlim notiks Rīgā Fantadromā un Hanzas Peronā. Jaunuzņēmumus aicina pieteikt savas komandas konkursam "Fifty Founders Battle", kurā viens dalībnieks tiks pie 350 tūkstošu eiro liela balvu fonda, bet uzvarētājs saņems 10 tūkstošus eiro skaidrā naudā.
📋 Šeit var būt arī Tava ziņa! Ja vēlies, lai to izlasa gandrīz 1000 lasītāju, kuri interesējas par biznesu un biznesa ziņām, saki to mums! Gatavojam arī dažādu nozaru pārskatus.
Satricinājums ASV banku sektorā pēc "Silicon Valley Bank" pēkšņās maksātnespējas uz Eiropas bankām radīs vien ierobežotu ietekmi , prognozē starptautiskās reitingu aģentūras "Moody's" un "S&P Global". Arī Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni norādījis, ka "Silicon Valley Bank" sabrukums nerada vērā ņemamus draudus Eiropas Savienības banku sistēmai.
Latvijā pārsvarā ražo vistu olas , vistas turot sprostos. Citu sugu putnu olu skaits Latvija ir niecīgs. Ražotāji pilnā apmērā nodrošina Latviju ar pašražoto produkciju.
Latvijā olas ēd mazāk nekā vidēji Eiropā vai ASV. Piemēram, japānis gadā apēd 320 olas, amerikānis 280, bet ES valstu iedzīvotājs – 250 olas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā vidēji viens cilvēks apēd ap 200 olām gadā . Savukārt 2022. gadā pēc Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācijas pasūtījuma veiktā pētījumā tiešsaistē, kurā piedalījās 1029 respondenti, Latvijā dzīvojošie apgalvoja, ka nedēļā apēd aptuveni 9,1 olu , Lietuvā – 8,9.
2021. gadā Eiropas Komisija izstrādāja regulējumu, ka līdz 2027. gadam visā Eiropas Savienībā tiks pārtraukta vistu turēšanu sprostos . Jau 2022. gadā Eiropas Savienībā sprostos turēto vistu olu patēriņš saruka zem 50% no kopējā patēriņa. Atbilstoši tirgus pētījumu kompānijas “Nielsen” datiem, pēdējā gadā sprostos turēto vistu olu patēriņa izmaiņas ir no 92% uz 86%.
Latvijā 70% olas pērk lielveikalos , bet Lietuvā šis rādītājs ir 57%. Latvijā olu iegādes faktori ir olu cena un atlaides (73%), olu izmērs (44%), olu izskats (36%), olu kvalitāte (31%), olu dējējvistu turēšanas metode (21%), olu ražotājs (19%), olu izcelsmes valsts (16%).
Valsts saimniecība ar nosaukumu "Ķekavas putnu fabrika" tika dibināta 1967. gadā . Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un sākta produkcijas ražošana. 1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares – uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums "Ķekavas broileri". Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.
Kopš 2013. gada AS "Putnu fabrika Ķekava" ir Lietuvas holdinga "Linas Agro Group" īpašumā, kurā ietilpst arī "Lielzeltiņi", "Broileks", "Cerova" un "PFK Trader".
2017./2018. finanšu gadā par 11,6% auga "Putnu fabrika Ķekava" apgrozījums, sasniedzot 69,3 miljonus eiro. Neto peļņa pārskata periodā sasniedza 2,1 miljonu eiro.
2018./2019. finanšu gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 74 miljonus eiro . AS "Putnu fabrika Ķekava" eksportēja 50% produkcijas. Nozīmīgākais eksporta tirgus ir Zviedrija, kas veido 49% no kopējā eksporta apgrozījuma.
2020. finanšu gadā, kas ilga no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam, uzņēmums strādāja ar 75,33 miljonu eiro apgrozījumu , kas ir par 0,6% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmums cieta 817,46 tūkstošu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.
2021. gada sākumā "Putnu fabrika Ķekava" ražošanā sāka izmantot robotus – robotizētu produktu svēršanas un iepakošanas līniju, kā arī robotu sasaldētas putnu gaļas kraušanai uz paletēm.
AS "Putnu fabrika "Ķekava"" finanšu gadā, kas ilga no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam, strādāja ar 72,99 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% mazāk nekā gadu iepriekš . Kompānijas zaudējumi palielinājās 2,7 reizes un bija 2,2 miljoni eiro. Šajā finanšu gadā kompānijā saražoja 35 tūkstošus tonnu putnu kautsvara – par 0,8% mazāk nekā gadu iepriekš.
"Putnu fabrika Ķekava" 2023. gada martā paziņoja, ka jau vienojusies ar Bauskas pašvaldību par biometāna gāzes ražotnes izveidi Bauskā . Projekta rezultātā "Putnu fabrika Ķekava" kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā. Projektā plānots investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro. No 2021. gada jūlija, četras kompānijas pakāpeniski pāries uz 100% videi draudzīgas enerģijas izmantošanu, savukārt nākamgad "Putnu fabrika Ķekava" plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem.
Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana sākās 1975. gadā . Tagad AS "Balticovo" joprojām ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Valdis Grimze, Mhitars Mhitarjans un Tatjana Poplavska. "Balticovo" ražotne un filiāles atrodas Iecavā, Madonā un Daugavpilī. No saražotās produkcijas 70% tiek eksportēti uz vairāk nekā 20 valstīm.
Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus. 2021. gadā uzņēmums "Balticovo" paziņoja par diviem jauniem produktiem – pēc klasiskas receptes veidotu plombīra saldējumu un Baltijā pirmo olu proteīna saldējumu.
2018. gadā "Balticovo" strādāja ar 48,67 miljonu eiro apgrozījumu un 5,37 miljonu eiro peļņu. Uzņēmuma apgrozījums 2019. gadā bija 50,91 miljons eiro, kas ir par 2,24 miljoniem lielāks nekā gadu iepriekš. Uzņēmums saražoja 661 miljonu olu, pārsniedzot 2018. gadā saražoto par 12 miljoniem olu.
2020. gadā "Balticovo" izdevās audzēt apgrozījumu līdz 54,31 miljonam eiro. Uzņēmums guva 3,03 miljonu eiro peļņu, ko plānoja novirzīt turpmākajos attīstības projektos, lai īstenotu stratēģisko mērķi – tuvāko gadu laikā pilnībā atteikties no sprostos turētu vistu olu ražošanas.
2020. gadā, iemūrējot kapsulu ēkas pamatos, "Balticovo" sāka jauna ražošanas kompleksa būvniecību , kurā paredzētais olu šķirošanas centrs un olu vārīšanas līnija ļaus ievērojami palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas. Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmums savā un nozares attīstībā jau ir investējis vairāk nekā 26 miljonus eiro. 2020. gada augustā tika atklāts pirmais ārpus sprosta dējējvistu novietņu komplekss ar vienu jaunputnu novietni un trim dējējvistu kūtīm, kuru ražošanas kapacitāte ir 120 miljoni olu gadā.
2021. gada 23. jūnijā ar atklātu liesmu nodega AS "Balticovo" angāra tipa ārpus sprosta dējējvistu novietne 3182 kvadrātmetru platībā kopā ar tajā iebūvētajām ražošanas iekārtām. Gāja bojā arī 4500 dējējvistas. Pēc ekspertīzes atzinuma ugunsgrēks izcēlās īssavienojuma dēļ, īsslēguma liesmām un dzirkstelēm saskaroties ar degošiem materiāliem. Ugunsgrēka brīdī bija pagājis mazāk nekā gads kopš ēkas uzbūvēšanas. Apdrošināšanas sabiedrība ERGO uzņēmumam izmaksāja 4,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzību .
2021. gadā AS "Balticovo" ieviesa jaunu iepakojumu "Tetra Pak Tetra Rex® bio-based", kļūstot par pionieri biodegradējama iepakojuma izmantošanā Baltijas mērogā. Jaunais iepakojums ļauj pagarināt produktu derīguma termiņu par 15 līdz 20%, turklāt ļaus noskaidrot, vai produkts nav bojāts, iepakojumu neatverot.
"Balticovo" 2021. gadā strādāja ar 62,44 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 14,9% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa vairākkārt samazinājās un bija 161,25 tūkstoši eiro. AS "Balticovo" 2021. gadā saražoja 677 miljonus visu olu , kas ir par 28 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.
Sākoties Krievijas karam Ukrainā, "Balticovo" paziņoja, ka sniegs atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem , nosūtot savu produkciju – vairāk nekā 140 tūkstošus olu, kā arī piedāvās darba vietas bēgļiem no karā cietušās valsts.
2023. gadā uzņēmums “Balticovo” ziņoja, ka modernizētajā ražošanas ēkā uzstādīta Latvijas ražošanas iekārtu izgatavotāja "Peruza" radīta robotizēta gatavās produkcijas paletizācijas sistēma , kas palielinās apstrādes procesa automatizāciju, ražošanas kapacitāti un samazinās produkcijas izšķērdēšanu. Kopējās investīcijas ražošanas ēkas modernizācijā un automatizācijā veido nepilnu miljonu eiro. Robotizētā un mākslīgā intelekta darbinātā paletizācijas sistēma sastāv no diviem robotiem, astoņām paletizācijas līnijām, kas domātas vairāk nekā 145 produktu veidiem, kā arī īpaši ražotnei izstrādāta robota satvērēja koncepta.
SIA "Lielzeltiņi" ir dibināts 1994. gadā , un ir otrs lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,08 miljoni eiro. Tas pilnībā pieder Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu grupai "Linas Agro Group".
Finanšu gadā, kas ilga no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam, "Lielzeltiņi" strādāja ar 35,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,4% mazāk nekā gadu iepriekš , savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 5,5 reizes un bija 1,98 miljoni eiro.
Uzņēmums finanšu gadā, kas ilga no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam, strādāja ar 35,08 miljonu eiro apgrozījumu , kas ir par 1,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt peļņa saruka 2,5 reizes un bija 799, tūkstotis eiro.
2021. gada 27. janvārī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments noraidīja Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību, atstājot spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru SIA "Lielzeltiņi" tika atcelts VID 2016. gada 29. decembra lēmums . Strīds saistās ar VID lēmumu, ar kuru uzņēmumam liedza tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumu, apgalvojot, ka preces nav piegādājis darījuma dokumentos norādītais pārdevējs un ka SIA "Lielzeltiņi" par to zināja.
