Sveiciens 2021. gada pēdējā dienā!
Ja ierasti gada pēdējā dienā atskatāmies uz paveikto, tad viens no šī gada spilgtākajiem notikumiem ''Finday'' komandai ir fakts, ka beidzot relizējām savu ieceri par biznesa ziņu jaunumu vēstuli Latvijā. Paldies Jums – vairākiem simtiem mūsu uzticīgo lasītāju –, kas ik piektdienu saņem un arī izlasa mūsu jaunumu vēstuli. Mēs vienmēr priecājamies par ierosinājumiem, kā varam saturu padarīt interesantāku. Tāpēc droši sazinies ar mums, ja ir kāda ideja, ko Tu vēl gribētu lasīt iknedēļas apkopojumā. Arī mēs no savas puses esam apņēmušies 2022. gadā domāt par satura uzlabošanu un tā papildināšanu.
Laiks 2021. gada pēdējai jaunumu vēstulei. Šoreiz svētku noskaņās apskatījām alkohola ražošanu Latvijā, koncentrējoties tikai uz stipro alkoholu. Valsts Ieņēmumu dienests vēl šī gada pavasarī norādīja, ka gan sabiedrībai, gan komersantiem pieaug interese par pašizgatavotiem alkoholiskajiem dzērieniem, tāpēc nozares apkopojuma vietā šoreiz informācija par to, kādas Latvijā ir prasības tiem, kuri vēlas ražot alkoholiskus dzērienus. Tostarp – mājas apstākļos. Varbūt noder jaunām idejām Jaunajā gadā.
Veiksmīgi pavadīt un sagaidīt Jauno gadu ''Finday'' komandas vārdā novēl,
Ieva Treija
Somijas mazumtirgotājs ''Stockmann'' restrukturizācijas ietvaros par 87 miljoniem eiro ir pārdevis tirdzniecības centrus Rīgā un Tallinā Igaunijas kompānijai ''Viru Keemia Grupp''.
Alkoholisko dzērienu aprites likums nosaka, ka alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta. Šis aizliegums gan neattiecas uz alu, vīnu un citu likumā ''Par akcīzes nodokli'' minēto raudzēto dzērienu izgatavošanu personiskam patēriņam.
Alkoholisko dzērienu aprites likums paredz tiesības komersantam ar atvieglotiem nosacījumiem saņemt speciālo atļauju, ja pats ražo vīnu, raudzētos dzērienus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no produktiem, kas iegūti savā īpašumā vai valdījumā Latvijas teritorijā esošajos dārzos un dravās vai fiziskās personas vai komercsabiedrības dalībnieka pirmās pakāpes radinieku vai laulātā īpašumā esošajos dārzos un dravās Latvijas teritorijā. Taču ir jānodrošina, ka:
Ar stipro alkoholisko dzērienu ražošanu drīkst nodarboties tikai licencēti komersanti alkoholisko dzērienu ražotnēs, kurām ir piešķirts akcīzes preču noliktavas statuss. Minētā prasība attiecināma arī uz tā dēvētajiem ''mājražotājiem'', kas no augļiem, ogām u. c. saimniecībā izaudzētiem produktiem ražo spirtu saturošus alkoholiskos dzērienus realizācijai. Un šī pati prasība attiecas arī uz šmakovku, kas vēl šī gada sākumā VID ieskatā Latgalē tika pārlieku reklamēta.
Latvija ir ne tikai viena no Eiropas līderēm pēc alkohola patēriņa, bet ir arī Eiropas lielvalsts pēc stiprā alkohola ražošanas daudzuma un eksporta, liecina ''International Trade Centre'' un ANO aģentūras COMTRADE apkopotā statistika. 2020. gadā Latvija saražoja un eksportēja stipros alkoholiskos dzērienus par 474 miljoniem ASV dolāru. Tādējādi mūsu valsts pēc apjoma ierindojas astotajā vietā Eiropā un trīspadsmitajā vietā pasaulē.
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
AS ''Latvijas balzams'' ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Baltijā, kas darbojas kopš 1900. gada. Tam pieder divas alkoholisko dzērienu ražotnes Rīgā – dzirkstošo vīnu un vieglo alkoholisko dzērienu ražotne un stipro alkoholisko dzērienu ražotne. Uzņēmums ar vairāk nekā 100 produktu zīmoliem ir pārstāvēts gandrīz visos stipro un vieglo alkoholisko dzērienu segmentos. AS ''Latvijas balzams'' ražo arī Rīgas Melno balzamu, kas ir viens no vissenākajiem alkoholisko dzērienu zīmoliem Eiropā – tā pirmsākumi meklējami jau 1752. gadā.
Uzņēmuma akcijas tiek kotētas biržas ''Nasdaq Riga'' Otrajā sarakstā. Lielākais akcionārs ir ''Amber Beverage Group Holding S.à r.l.'' (89,99 %).
AS ''Latvijas balzams'' apgrozījums 2017. gadā sasniedza 78,3 miljonus eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt uzņēmuma auditētā peļņa pieauga par 15% un bija 8,6 miljoni eiro.
AS ''Latvijas balzams'' auditētais neto apgrozījums 2019. gadā bija 78,6 miljoni eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2018. gadā, galvenokārt pasūtījumu un pārdošanas apjomu palielināšanās dēļ no galvenajiem klientiem un tirgiem, tostarp no Latvijas.
2020. gadā AS ''Latvijas balzams'' apgrozījums sasniedza 68,6 miljonus eiro, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Rezultātus galvenokārt ietekmējusi Covid-19 pandēmijas radītā situācija daudzās pasaules valstīs un nacionālo valdību ieviestie ierobežojumi. Līdzīgi kā apgrozījums, 2020. gadā krities arī ražošanas apjoms, taču kritums apjomos bija mazāks nekā apgrozījumā, jo daļa apjoma krituma kompensēta ar dezinfekcijas līdzekļu ražošanas uzsākšanu 2020. gada pirmajā ceturksnī.
2020. gadā uzņēmums laida klajā zīmola ''Rīgas Melnais Balzams'' jaunāko versiju – ''Rīgas Melnais balzams XO'', kurā balzams ir papildināts ar franču brendiju.
2021. gadā AS ''Latvijas balzams'' par 2,1 miljonu eiro pārdeva trīs vēsturiskas ēkas blakus augstceltņu kompleksam ''Z-Towers'' Pārdaugavā, Rīgā.
Uzņēmuma akcionāru sapulcē 2021. gada rudenī tika nolemts, ka dividendēs tiks izmaksāti 3,4 miljoni eiro jeb 0,46 eiro par katru akciju no uzkrātās un līdz 2017. gada 31. decembrim nesadalītās peļņas. Vienlaikus tika nolemts mainīt uzņēmuma nosaukumu – no 2022. gada 1. maija tas būs ''Amber Latvijas balzams''.
Uzņēmuma neauditētais neto apgrozījums 2021. gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 53 miljonus eiro, kas ir par 12,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2020. gadā. Apgrozījuma pieaugums ir saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos un nacionālo valdību ieviesto Covid-19 pandēmijas situācijas ierobežojumu atvieglošanu. Pārskata perioda neauditētā AS ''Latvijas balzams'' neto peļņa ir 6,3 miljoni eiro, kas ir par 39,3% lielāka nekā attiecīgajā periodā 2020. gadā. To ir pozitīvi ietekmējis gan pasūtījumu apjoma pieaugums, gan uzņēmuma veiktie procesu efektivizācijas pasākumi, kā arī ieviestās izmaksu samazināšanas aktivitātes.
Šogad ir reģistrētas izmaiņas AS ''Latvijas balzams'' padomes sastāvā. Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu ir saglabājis Rolands Gulbis, padomes priekšsēdētāja vietnieks arī turpmāk būs Valižans Abidovs, savukārt Velga Celmiņa turpinās pildīt padomes locekles amatu. No padomes locekļu amatiem atcelti Jānis Buks un Pjotrs Avens, viņu vietā ieceļot Borisu Ņešatajevu un Guntaru Reidzānu.
Alkoholisko dzērienu ražotāja ''Berlat grupa'' rūpnīca tika dibināta 1993. gadā kā kopuzņēmums ar vācu kompāniju ''Berliener Barensiegel''. Tagad tā pieder Latvijas pilsoņiem, kas 2002. gadā pārņēma uzņēmumu. ''Berlat grupa'' reģistrēta 2004. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Viktors Karbanovs. Galvenais birojs un rūpnīca atrodas Ādažos. Galvenais produktu klāsts ietver visa veida degvīnus, kā arī citus stipros alkoholiskos dzērienus, piemēram, brendija tipa, džinus un rūgtos dzērienus.
2019. gadā SIA ''Berlat grupa'' strādāja ar 37,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 28,8% – līdz 483,89 tūkstošiem eiro.
SIA ''Berlat grupa'' 2020. gadā strādāja ar 24,34 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 35% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pieauga par 4,3% un sasniedza 504,8 tūkstošus eiro.
''TC Radošā darbnīca'' ir izveidota 2015. gadā ar 2800 eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA ''Ezermalas Holdings'', kas pieder Vladimiram Barsukam.
2017. gadā, investējot 1,5 miljonus eiro, Rīgā, Mežaparkā tika izveidota alkohola ražotne, kura vietējam un eksporta tirgiem darina dzērienu ''Rižskij Samogon''. Tā ir 43° kandža, ražota no dabīga medus. Dzēriens tiek fermentēts un divkārtēji destilēts kapara alambikos, kā arī filtrēts caur meža sūnām un ogli.
Internetā pārdod 2 līdz 4 % no kopējā realizētā alkohola daudzuma
Dāvis Vītols
Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors
"2021. gads nozarē ir bijis izaicinājumu pilns. Galvenokārt, Covid-19 ierobežojumu dēļ, tāpēc, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, realizētais apjoms ir nedaudz sarucis. Taču kritums atšķiras atkarībā no alkoholisko dzērienu kategorijas. Saskaņā ar datiem par 2021. gada pirmajiem desmit mēnešiem, stipro alkoholisko dzērienu un alus realizācijas apjoms ir samazinājies par 5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Absolūtā jeb tīrā alkohola (100%) apjoms arī ir samazinājies par apmēram 4 līdz 5 %, kas uzrāda tendenci, ka sabiedrībā vairāk tiek patērēti alkoholiskie dzērieni ar zemāku alkohola saturu. Savukārt vīna un dzirkstošā vīna kategorijā kritums ir nedaudz mazāks – 2%.
Populārākās alkoholisko dzērienu kategorijas Latvijā 2021. gadā (pēc pārdoto litru skaita):
- alus (139 miljoni litru);
- vīns (14,5 miljoni litru);
- raudzētie dzērieni (11,8 miljoni litru);
- degvīns (11,7 miljons litru);
- rums, tekila un citi grādīgie dzērieni, izņemot viskiju, brendiju un konjaku (6,9 miljoni litru).
Pēdējo gadu laikā ir vērojama tendence, ka krītas pārdotā alus un degvīna apjomi, taču pieaug vīna, ruma, tekilas un citu grādīgo dzērienu pārdošanas apjomi.
Kā svarīgu 2021. gada notikumu vēlētos minēt iespēju alkoholu tirgot un attiecīgi arī iegādāties internetā. Atbilstošie nosacījumi Latvijā stājās spēkā 2020. gada 28. decembrī. Turklāt jāpiebilst, ka Latvijā ir stingrākais un drošākais interneta tirdzniecības regulējums Eiropas Savienībā. Pagaidām gan nav konkrētu datu par pārdošanas apjomiem internetā, taču aplēses liecina, ka tie varētu būt aptuveni 2 līdz 4% no kopējā realizētā alkoholisko dzērienu apjoma.
2022. gadā mēs ceram uz Covid-19 situācijas stabilizēšanos, kas varētu veicināt tūristu atgriešanos, un līdz ar to arī viesmīlības sektora atgriešanos pirmspandēmijas režīmā. Tāpat ceram, ka turpmāk vairs netiks izskatīti un pieņemti populistiski un dažreiz pat nejēdzīgi ierobežojumi, kas tiešā veidā skartu mūsu nozari un kas iepriekš laiku pa laikam jau parādījās. Pozitīvi vērtējam mazo alkoholisko dzērienu ražotāju akcīzes atlaižu pieņemšanu, kas palīdzēs vietējiem mazajiem ražotājiem attīstīties. Akcīzes nodokļu atlaides tiks piemērotas mazajiem vīna, raudzēto dzērienu un starproduktu ražotājiem, sākot no 2022. gada 1. jūlija.
Noteikti ir jāizceļ arī saprašanās memoranda procesa turpināšana. Tā paredz, ka jau nākamgad gan Latvijas, gan citi Eiropas ražotāji ar QR koda palīdzību uz pudeles etiķetes norādīs vēl vairāk informācijas par konkrēto alkoholisko dzērienu, piemēram, kalorijas, sastāvdaļas, uzturvērtību un atbildīgas alkohola lietošanas vadlīnijas. Šo informāciju būs iespējams nolasīt, skenējot QR kodu. Nākamgad tirdzniecībā nonāks arvien vairāk šādu pudeļu ar atbilstošu marķējumu."
