Sveiciens!
Par nozīmīgākajām nozarēm ierasts dēvēt tās, kam ir lielākais pienesums valsts budžetā. Taču bieži pat nepadomājam, cik svarīga, piemēram, ir atkritumu apsaimniekošana. Pateicoties tam, ka tā ir sakārtota, daudzas nozares veiksmīgi turpina darbu un arī tiek pasargāta vide, neizplatās infekcijas, situācija atbilst higiēnas prasībām. Tāpēc šī jaunumu vēstule ir veltīta atkritumu apsaimniekošanas biznesam.
2022. gads noteikti ieies vēsturē ar to, ka beidzot Latvijā būs pieejama depozīta sistēma – būs iespējams nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) dzēriena iepakojumu. Beidzot politiskās cīņas ir novedušas pie konkrēta rezultāta, un sistēma sāks darboties 2022. gada 1. februārī. Kā tam gatavojas sistēmas nodrošinātājs "Depozīta iepakojuma operators", to jautājām valdes priekšsēdētājam Mikum Stūrītim.
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Latvijas mājsaimniecībām bankās ir naudas līdzekļi 9,2 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas dati.
Gudrākais veids, kā neļaut inflācijai šo naudu apēst, ir investīcijas. Ja Tev ir brīvi līdzekļi un vēlies investēt, pievienojies Investoru Kluba pirmajai konferenci "Neļauj inflācijai apēst savus uzkrājumus". Pieteikšanās un vairāk informācijas Investoru kluba mājas lapā šeit.
Atkritumu apsaimniekošanas nozare ir viena no svarīgākajām nozarēm valstī un atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir viens no būtiskākajiem virzieniem ES un Latvijas likumdošanā vides aizsardzības un resursu labas pārvaldības un apsaimniekošanas jomā. Latvijā šo jomu reglamentē vairāk nekā 40 normatīvie akti un dokumenti.
Gandrīz 90% no kopējā Latvijas tirgus apjoma jeb vairāk nekā 50 uzņēmumi ir Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedri. Tā ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 1996. gada aprīlī. LASUA biedri apsaimnieko vairāk nekā vienu miljonu kubikmetru atkritumu gadā. Kopējais uzņēmumu apgrozījums 2020. gadā bija vairāk nekā 228 miljoni eiro.
Latvija 2021. gada janvārī apstiprināja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021. - 2028. gadam. Tajā cita starpā minēts, ka atkritumu apsaimniekošanas pārvaldībā ir jārisina iepriekšējā plāna laikā neatrisinātie uzdevumi, kas ir saistīti ar atkritumu uzskaites un statistikas datu kvalitāti, efektīvāku kontroli un visu pušu atbilstošu iesaisti un atbildību. Plānā uzsvērts, ka nepieciešamība pēc IT tehnoloģijās balstītiem risinājumiem un nozares pārvaldības neatliekama digitalizācija ir būtisks priekšnosacījums, lai Latvija ietu līdzi laikmetam un pilnībā pārvaldītu tās pārziņā esošo informācijas plūsmu par materiāliem, kas ir svarīgi ne tikai tautsaimniecībai, bet arī valsts starptautiskajām saistībām attiecībā uz atkritumu pārvadājumu pārrobežu kontroli.
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
"Clean R" ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums. "Clean R" strādā 1300 darbinieki plašā reģionā, nodrošinot gandrīz 40 pakalpojumu veidus tādās pamatdarbības jomās kā atkritumu apsaimniekošana, privāto un publisko īpašumu uzturēšana, tostarp telpu un ēkām piegulošo teritoriju uzkopšana, labiekārtošana, kā arī ceļu un koplietošanas teritoriju tīrīšana. Uzņēmums pārstrādei izved 186 tūkstošus tonnu atkritumu gadā.
"Clean R" apgrozījums 2018. gadā bija 33,4 miljoni eiro, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar gadu iepriekš. Uzņēmuma tīrā peļņa 2018. gadā pieauga par 79%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 3,5 miljoni eiro. Peļņas straujais pieaugums saistīts ar saņemtajām dividendēm no ieguldījumiem meitas sabiedrībās, sacīts uzņēmuma gada pārskatā. 2018. gadā SIA "Clean R" ienākumi no līdzdalības radniecīgo uzņēmumu kapitālā veidoja 2,2 miljonus eiro. 2019. gadu uzņēmums noslēdza ar 43,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Salīdzinājumā ar 2018. gadu, tas ir pieaudzis par 32%. Apgrozījuma lielāko daļu veido "Clean R" sniegtie pakalpojumi atkritumu apsaimniekošanā (29,4 miljoni eiro), kā arī telpu un teritoriju uzkopšanā un uzturēšanā (12,2 miljoni eiro). Pieaugums abos pakalpojumos ir attiecīgi ir 48% un 15%, salīdzinājumā ar 2018. gada datiem.
"Clean R" apgrozījums 2020. gadā bija 41 miljons eiro. Tas ir par 6% mazāk nekā 2019. gadā, kamēr peļņa pērn sasniegusi 4,4 miljonus eiro. Uzņēmums finanšu un peļņas rādītāju nostabilizēšanu saista ar būtiskām strukturālām izmaiņām, biznesa diversificēšanu, plašāk aptverot vides pakalpojumu segmentu, un efektīvāku izmaksu struktūru.
2021. gadā "Clean R" ir papildinājis uzņēmuma autoparku ar 11 videi draudzīgiem ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmiem atkritumvedējiem. Tāpat uzņēmums ir ceļā uz Latvijā zaļākā autoparka izveidi, pieņemot stratēģisku lēmumu turpmāk, cik iespējams, atjaunot vieglo transportlīdzekļu bāzi, pārejot arī uz elektroauto. Klientu apkalpošanā "Clean R" pāriet uz e-pakalpojumu pašapkalpošanās platformu "mans.cleanr", līdz minimumam samazinot papīra apriti.
2021. gada septembrī "Clean R" paziņoja, ka pēc vairāk nekā 15 gadu darbības telpu uzkopšanas jomā tas veic uzņēmuma reorganizāciju, nodalot šo biznesa virzienu jaunizveidotajā meitasuzņēmumā "Vizii". Telpu uzkopšana 2020. gadā bija trešais lielākais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" biznesa virziens. Tā apgrozījums 2020. gadā bija 6,3 miljoni eiro. "Vizii" tagad strādā vairāk nekā 650 darbinieku, kuri ik dienas uzkopj ap pusmiljons kvadrātmetru vairāk nekā 450 klientiem visā Latvijā.
Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" nodrošina plašu vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu – sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, telpu un teritoriju uzkopšanu, kā arī dažādus sezonālos pakalpojumus. SIA "Eco Baltia vide" ir daļa no Latvijā lielākās vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Eco Baltia", kas pēc apgrozījuma ir lielākā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs.
SIA "Eco Baltia vide" ir reģistrēts 1996. gadā un izveidots, apvienojot trīs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumus – "Eko Rīga", "Jūrmalas ATU" un "Kurzemes ainava". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Lietuvas pilsone Deimante Korsakaite. Viņa ir "Eco Baltia grupas" vairākuma akcionāra, starptautiskā investīciju fonda "INVL Baltic Sea Growth Fund" vadošā partnere. Fonds 2020. gadā iegādājies 52,81% vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia" akciju.
Šobrīd uzņēmumā strādā 346 darbinieki.
"Eco Baltia vide" 2019. gadā apgrozīja 18,75 miljonus eiro, kas ir par 14,83% vairāk nekā 2018. gadā. Apgrozījuma pieaugums pamatā ir saistīts ar paplašināto darbu otrreizējo izejvielu šķirošanā un apsaimniekošanā, sākot darbu jaunos novados, kā arī riepu pārstrādi. Uzņēmums 2019. gadu pabeidza ar 267,45 tūkstošu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.
2020. gadā "Eco Baltia vide" apgrozījums bija 24,1 miljons eiro, kas ir par 28,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa pieauga 12,3 reizes, sasniedzot 3,3 miljonus eiro. Uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" 2020. gadu noslēdza ar vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,95 miljoniem eiro. Neraugoties uz pandēmijas ietekmi starptautiskajos tirgos, tostarp otrreizējo izejvielu cenu svārstībām, tas ir par 6% vairāk nekā 2019. gadā. Grupas kopējā normalizētā EBITDA pērn bija 10,1 miljons eiro.
2021. gada sākumā uzņēmums sāka piedāvāt klientiem atkritumu pārvaldības lietotni "Eco Baltia". Tajā visiem vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia vide" klientiem vienuviet tiek nodrošinātas iespējas pārraudzīt atkritumu izvešanas grafikus, pieteikt vēlamos pakalpojumus, uzzināt par tuvākajiem atkritumu šķirošanas punktiem, kā arī veikt citas ar atkritumu apsaimniekošanu saistītās darbības.
SIA "ZAAO" dibināts 1998. gada novembrī, kad Latvijas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ieviešanas ietvaros Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras pašvaldības pieņēma lēmumu par reģionālas atkritumu apsaimniekošanas organizācijas dibināšanu un jauna atkritumu noglabāšanas poligona ierīkošanu Ziemeļvidzemes reģionā. Šobrīd 28 pašvaldību uzņēmums piedāvā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus privātpersonām un juridiskām personām visās Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldībās, kā arī atsevišķos Malienas un Pierīgas reģiona novados. SIA "ZAAO" nodarbojas ar atkritumu savākšanu, šķirošanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārkraušanu, pārvadāšanu, apglabāšanu.
"ZAAO" 2018. gadā strādāja ar 6,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,7% vairāk nekā 2017. gadā. Uzņēmums guva peļņu 103,7 tūkstošu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
2018. gada martā Konkurences padome (KP) piemēroja "ZAAO" 36,7 tūkstošu eiro naudas sodu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. KP konstatēja, ka atkritumu apsaimniekotājs saviem klientiem ir uzspiedis nepamatotus sadarbības nosacījumus un par vienādiem pakalpojumiem piemērojis atšķirīgu samaksu.
"ZAAO" apgrozījums 2020. gadā pieauga līdz 8,85 miljoniem eiro, kas ir par 15,89% vairāk nekā gadu iepriekš. Finanšu gadu atkritumu apsaimniekotājs noslēdza ar 42,4 tūkstošu eiro peļņu.
2021. gada aprīlī SIA "ZAAO" noslēdza vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas "Daibe" izveidi". Projekta ietvaros notiks bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīcas izveide, paredzot bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšanas daudzuma samazināšanu, līdz ar to paaugstinot atkritumu izmantošanas efektivitāti. Projekta kopējie izdevumi ir vairāk nekā astoņi miljoni eiro. No tiem Kohēzijas fonda finansējums ir 85%.
Miks Stūrītis
Depozīta iepakojama operatora valdes priekšsēdētājs
Depozīta sistēma savu darbību Latvijā sāks 2022. gada 1. februārī un iedzīvotāji varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visa veida alus un citu alkoholisko (līdz 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma depozīta zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.
Lai izveidotu iespējami plašāku depozīta iepakojuma pieņemšanas tīklu, līdz 1. novembrim depozīta sistēmas operators ir parakstījis līgumus ar vairāk nekā 800 tirdzniecības vietām, kas veido aptuveni 80% no visa depozīta sistēmas pārklājuma. Sadarbības ietvaros tirdzniecības vietās šobrīd uzstādīti apmēram 200 taromāti iepakojuma automātiskai nodošanai. Tāpat ir noslēgti līgumi ar 38 dzērienu ražotājiem un importētājiem, kas nosedz vairāk nekā 85% no depozīta sistēmā nododamo iepakojumu tirgus.
Šogad ir sākta arī centrālā uzskaites un šķirošanas centra būvniecība. Vietējā mēroga šķirošanas centrs nodrošinās vairākas būtiskas funkcijas, tostarp nodotā depozīta iepakojuma uzskaiti, sašķirošanu un sagatavošanu pārstrādei. Paralēli paveikti arī citi būtiski darbi – ir uzstādīti pirmie trīs depozīta sistēmas āra kioski, noslēgti līgumi par iepakojumu pārstrādi, izstrādāta centrālā IT sistēma iepakojumu reģistrācijai un uzskaitei u.c.
Tuvāko mēnešu laikā līdz depozīta sistēmas darbības sākšanai ir plānots noslēgt līgumus ar pārējiem tirgotājiem un depozīta iepakotājiem. Savukārt 2022. gada sākumā tiks sākta visaptveroša informatīvā kampaņa lielākajos medijos, lai informētu un izglītotu sabiedrību par gaidāmo depozīta sistēmu, iepakojumu nodošanas procesu un citiem svarīgiem jautājumiem.
Plānots, ka 2024. gadā tiks apsaimniekoti 90% no tirgū laistā iepakojuma. Pārstrāde paredzēta tuvu 100% no savāktā iepakojuma, bet atkārtoti uzpildāmajam iepakojumam – 95 līdz 98%. Tas palīdzēs samazināt atkritumu nonākšanu Baltijas jūras krastā, upēs, mežos, parkos un citās cilvēku apmeklētās vietās dabā.
