Sveiciens!
Šī nedēļa aizritējusi banku zīmē. Finanšu un kapitāla tirgus komisija publicēja datus par banku darbu pirmajos deviņos mēnešos. Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, to peļņa samazinājusies par 2,4% salīdzinājumā ar identisku periodu pērn. Tas liecina, ka, iespējams, šis gads bankām varētu nebūt tik veiksmīgs kā pērnais. Arī krāpšanas gadījumu skaits nav mazs – Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad 11 mēnešos izkrāpti 10,78 miljoni eiro. Kopumā īstenoti 4780 krāpšanas gadījumi .
Šī nedēļa nemaz nebija veiksmīga "Baltic International Bank SE". Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu apturēt bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu .
Vēl banku ziņās – "PrivatBank" nomainīja nosaukumu uz AS "Amber Assets". Bet tagad par visu pēc kārtas.
Baltas brīvdienas vēlot ''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Valdība šonedēļ atbalstīja grozījumus noteikumos, kas Latvijā 2023. gadā nosaka 620 eiro minimālo algu. No 2024. gada tā būs 700 eiro. Šobrīd Latvijā minimālā alga ir 500 eiro , un pērn gandrīz 18% no iedzīvotājiem saņēma minimālo algu vai mazāk.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Latvijas banku sektors 2022. gada deviņos mēnešos strādāja ar 216,88 miljonu eiro peļņu, kas ir par 2,4% mazāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas publiskotie dati. Banku procentu ienākumi 2022. gada deviņos mēnešos veidoja 409,31 miljonu eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2021. gada deviņos mēnešos, kamēr procentu izdevumi bija 37,83 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 26,4% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš. Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad deviņos mēnešos bija 239,36 miljoni eiro, kas ir par 2,2% mazāk nekā 2021. gada deviņos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 2,9% – līdz 69,63 miljoniem eiro.
Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad septembra beigās bija 15,72 miljardi eiro, kas ir par 7,3% jeb 1,06 miljardiem eiro vairāk nekā 2021. gada beigās. Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs septembra beigās veidoja 13,14 miljardus eiro, kas ir par 6,8% vairāk nekā pagājušā gada beigās. Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs septembra beigās veidoja 5,97 miljardus eiro, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2021. gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,38 miljardus eiro, kas ir pieaugums par 9,9%, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,46 miljardi eiro, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2021. gada beigās.
Noguldījumos bankas septembra beigās bija piesaistījušas 21,74 miljardus eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā 2021. gada beigās. Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2021. gada beigām palielinājies par 4,1%, septembra beigās sasniedzot 18,33 miljardus eiro.
Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs palielinājies par 2,7%, 2022. gada septembra beigās sasniedzot 10,09 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 6,2%, sasniedzot 6,46 miljardus eiro.
2021. gadā banku aktīvu vērtība salīdzinājumā ar 2020. gadu bija palielinājās par 0,9 miljardiem eiro. Aktīvu vērtība 2021. gada 31. decembrī bija 25,49 miljardi eiro. Līdz ar to aktīvu vērtība 2021. gadā sasniedza lielāko vērtību kopš 2018. gada.
Banku nozares kopējais kapitāls 2021. gada 31. decembrī bija 3,08 miljardi eiro.
Izsniegto kredītu apjoms 2021. gadā bija 14,42 miljardi eiro, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekš. Kredītu apjoma pieaugums vērojams gan uzņēmumu (+12%), gan privātpersonu (+8%) segmentā. Kredīti uzņēmumiem veido 57% no kopējā kredītu apjoma jeb 8,28 miljardus eiro.
Noguldījumu apjoms Latvijas bankās 2021. gada beigās bija 20,01 miljards eiro, sasniedzot lielāko vērtību kopš 2018. gada. Viena gada laikā bija 7% pieaugums. Tas attiecas gan uz uzņēmumu, gan privātpersonu noguldījumiem. Privātpersonu noguldījumi veido 57% no kopējā noguldījumu apjoma. Pieprasījuma noguldījumi veido 89% no kopējā noguldījuma apjoma. Atlikušie 11% ir termiņnoguldījumi.
Latvijas banku sektors 2021. gadā gadā strādāja ar 291,58 miljonu eiro peļņu, kas ir par 93,9% vairāk nekā 2020. gadā .
"Swedbank" par saviem pirmsākumiem uzskata 1820. gadu, kad Zviedrijā tika izveidota pirmā krājbanka. Baltijas valstīs "Swedbank" ienāca 1991. gadā , kad Igaunijā tika izveidota "Hansapank". Tā sākotnēji darbojās kā Tartu komercbankas daļa, bet 1992. gadā kļuva par neatkarīgu banku. 1995. gadā banka sāka darboties arī Latvijā ar nosaukumu "Hansabanka". 2006. gadā visas grupai piederošās bankas mainīja nosaukumu uz "Swedbank". Šobrīd "Swedbank" ir lielākā banka Baltijas valstīs, kur strādā 6000 darbinieku un kura sniedz pakalpojumus vairāk nekā trim miljoniem privātpersonu un 280 tūkstošiem uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
"Swedbank" peļņa Latvijā 2020. gadā bija 89 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš, peļņa ir samazinājusies par 20 miljoniem eiro, kad tā bija 109 miljoni eiro. Peļņas kritumu ietekmēja lielāki izdevumi un mazāki bankas ieņēmumi. Tāpat ietekmi uz peļņu atstājis arī lielāks līdzekļu apmērs, kas novirzīts kredītuzkrājumu veidošanai.
"Swedbank" peļņa Latvijā 2021. gadā bija 85 miljoni eiro . Peļņas kritumu ietekmēja lielāki bankas izdevumi, ko daļēji kompensēja kāpums ienākumos un zemāki uzkrājumi nedrošiem parādiem.
2021. gada sākumā "Swedbank" paziņoja, ka izveidos jaunu holdingkompāniju , kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Tādā veidā tiks formalizēts jau pastāvošais operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.
"Swedbank" 2022. gada 1. ceturksnī strādāja ar 23 miljonu eiro peļņu , kas ir par septiņiem miljoniem vairāk nekā pirms gada. Peļņas kāpumu ietekmēja lielāki bankas ieņēmumi un mazāki izdevumi kredītuzkrājumiem.
"Swedbank" peļņa Latvijā šogad deviņos mēnešos bija 84 miljoni eiro, kas ir par 33% vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā .
Līdz šā gada beigām banka pakāpeniski ieviesīs jaunu autentifikācijas metodi mobilajā lietotnē – PIN koda tehnoloģiju. Tā kļūs par jaunu autentifikācijas alternatīvu visā Baltijā līdzās jau esošajām metodēm – "Smart-ID", biometrijai, kodu kalkulatoram, eID kartei.
2022. gadā "Swedbank" dzēsusi parādus 124 miljonu eiro apmērā un aicināja atsaukties atlikušos 2008. gada krīzes skartos parādniekus sakārtot savas saistības vēl šī gada laikā, pirms dzēstie parādi tiks aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
2022. gads bankai ir zīmīgs arī ar to, ka ieviesta iespēja bērnu vecākiem savām atvasēm atvērt kontus attālināti .
AS "Citadele banka" ir dibināta 2010. gadā , nacionalizējot un sadalot "Parex" banku. 25% "Citadele banka" akciju īpašnieks ir Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka, bet 22,4% kapitāldaļu pieder ASV privāta kapitāla uzņēmumam "Ripplewood".
2018. gadā "Citadele" guva 33,04 miljonu eiro peļņu , bet "Citadeles" grupa nopelnīja 34,85 miljonus eiro.
Banka 2019. gadā strādāja ar 38,98 miljonu eiro peļņu , savukārt "Citadeles" grupas peļņa bija 36,5 miljoni eiro. 2019. gada nogalē banka paziņoja, ka ir iegādājusies līzinga kompāniju "UniCredit Leasing" ar tā Baltijas līzinga portfeli vairāk nekā 850 miljonu eiro vērtībā.
2021. gadā "Citadeles" neto peļņa bija 55 miljoni eiro un kapitāla atdeve sasniedza 14,9%. Aktīvo klientu skaits 2021. gada nogalē sasniedza visu laiku augstāko rādītāju – 361 tūkstošus, gada laikā pieaugot par 11%. 2021. gadā klientiem jaunos aizdevumos tika izsniegta rekordaugsta summa – 1,1 miljards eiro, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2020. gadā. Kopējais kredītportfelis 2021. gada 31. decembrī bija 2,7 miljoni eiro, gada laikā palielinoties par 75%. To galvenokārt ietekmēja SIA "UniCredit Leasing" portfeļa iegāde gada sākumā.
2022. gada 2. ceturksnī banka bankas aktīvo klientu skaits sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 368 tūkstošus, kas ir 5% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pamatdarbības ienākumi 2022. gada pirmajā pusgadā sasniedza 79,6 miljonus eiro, kas ir 8% pieaugums salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.
Bankas "Citadele" peļņa šogad deviņos mēnešos bija 24,5 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš , savukārt "Citadeles" koncerna peļņa samazinājās par 23,6% – līdz 34,17 miljoniem eiro.
Gada beigās Banka "Citadele" un Eiropas Investīciju bankas grupa parakstīja vienošanos, kas palīdzēs paplašināt aizdevumus vietējiem uzņēmumiem Baltijas valstīs vismaz 460 miljonu eiro apmērā. Vismaz 20% tiks atvēlēti klimatrīcības projektiem, palīdzot mazināt kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
"Skandinaviska Enskilda Banken" AB jeb saīsinājumā SEB ir Zviedrijas finanšu uzņēmumu grupa. Zviedrijā un Baltijas valstīs banka piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā tās darbība ir koncentrēta uz pilna servisa piedāvājumu korporatīvajiem klientiem un institūcijām. Banka tika izveidota 1972. gadā , apvienojoties "Stockholms Enskilda Bank" un "Skandinaviska Banken".
1993. gadā, apvienojot pēc Latvijas Bankas reorganizācijas neprivatizētās nodaļas, nodibināja AS "Latvijas Universālā banka" . 1994. gadā "Latvijas Unibanku" nodeva Privatizācijas aģentūras valdījumā, bet 1995. gadā tā tika reģistrēta kā privāta akciju sabiedrība. 1996. gadā "Latvijas Unibankas" akcijas sāka kotēt Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā. Par bankas akciju īpašniekiem kļuva Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un "Swedfund International AB".
"SEB grupa" Latvijā 2019. gadā nopelnīja 49,6 miljonus eiro , kas ir par 2% vairāk nekā 2018. gadā. "SEB grupas" Latvijā ieņēmumi 2019. gadā sasniedza 110 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt grupas izmaksas bija 54 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pirms gada.
SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2021. gada 12 mēnešos sasniedza 66,3 miljonus eiro , kas ir par 70% vairāk nekā pirms gada. No jauna piešķirtais SEB finansējums privātpersonām pērn sasniedza 221 miljonu eiro, kas ir par 31% vairāk nekā pirms gada. Pērn pavasarī banka mobilajā lietotnē ieviesa investēšanas rīku "Roboinvestors", kuru ir izmēģinājuši vairāk nekā 14 tūkstoši "SEB bankas" klientu Latvijā. 11% no viņiem ir sākuši veikt investīcijas.
SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guva 15,8 miljonu eiro peļņu , kas ir par apmēram 7% vairāk nekā pirms gada. SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022. gada pirmajos trijos mēnešos bija 28,2 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Grupa Latvijā šogad pirmajā ceturksnī aizdevumos ir piešķīrusi 195 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni ir par 6% vairāk. Tostarp 89 miljoni eiro piešķirti lielajiem uzņēmumiem, bet 47 miljoni eiro – maziem un vidējiem uzņēmumiem. Privātpersonām piešķirti 58 miljoni eiro.
Šī gada deviņos mēnešos SEB grupa Latvijā piešķīrusi 700 miljonu eiro finansējumu, kas salīdzinājumā ar to pašu periodu pirms gada ir par 22% vairāk . Kopējais SEB grupas Latvijā kredītportfelis 2022. gada deviņos mēnešos ir pieaudzis par 4,5% un ir 3,1 miljardi eiro, savukārt kopējais noguldījumu apjoms kopš gada sākuma palielinājies par 4,2% un veido 4,2 miljardus eiro. SEB grupas Latvijā ieņēmumi sasnieguši 88,5 miljonus eiro, par 11% vairāk nekā 2021. gada deviņos mēnešos (pirms ietekmes no meitas uzņēmumu pārdošanas). Savukārt pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2022. gada deviņos mēnešos ir sasniegusi 51,5 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā pirms gada (pirms ietekmes no meitas uzņēmumu pārdošanas).
