Sveiciens!
Bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) teritorijā līdz 30. novembrim būs apskatāma vēsturiskās rūpnīcas tehnoloģiskajiem sasniegumiem un unikālajam mantojumam veltīta papildinātās realitātes izstāde "Novatoru klubs". Arī mēs šonedēļ esam pielikuši savu roku, lai godinātu šo nozari, tāpēc šīs nedēļas jaunumu vēstules tēma elektrotehnikas un elektronikas ražotāji. Citējot klasiķus: "Bērni, mācieties fiziku!"
2020. gadā elektrisko iekārtu ražošanas nozare, neskatoties uz pandēmiju, auga par 5,7% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tā bija otrā straujākā izaugsme apstrādes nozares apakšnozarēs. Starp līderiem, protams, ir Latvijas flagmanis "Mikrotīkls". Vēl īpaši izcelsim līvāniešus – optiskās šķiedras uzņēmumu "Light Guide Optics International", kura vērtība šogad varētu sasniegt 100 miljonus eiro. Savukārt viedokli vaicājām elektronisko mūzikas instrumentu ražotāja "Erica Synths" dibinātājam Ģirtam Ozoliņam. Starp citu, šonedēļ šim Latvijas ražotājam atzinīgus vārdus veltīja starptautisks mūzikas nišas medijs.
Savukārt ziņu lentē šonedēļ dominē sākotnējais publiskais piedāvājums jeb IPO (initial public offering). AS "DelfinGroup" jau ir startējis Rīgas fondu biržā. AS "Repharm" ilgtermiņā arī apsver šādu iespēju. Starp citu, iepriekš izskanējis, ka līdzīgu ceļu varētu iet arī nacionālā lidsabiedrība "AirBaltic", kas uz IPO mērķē 2022. gada nogalē.
Visādi citādi – lai izdodas šajā nedēļas nogalē izbaudīt krāšņās rudens krāsas un patīkamos atvasaras laikapstākļus!
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
P.S. Biznesa ziņas regulāri publicējam arī sociālajos tīklos. Ja ir ērti sekot arī šādi, tad dari tā. Finday @ Facebook un Finday @ LinkedIn.
P.S.2 Ja patīk tas, ko darām, iesaki draugiem, radiem, paziņām. Tik vien kā jānorāda sava e-pasta adrese Finday mājas lapā, un svarīgākie biznesa jaunumi ik nedēļu būs arī viņu e-pasta kastēs.
P.S.3 ''Finday'' biznesa jaunumu vēstules turpina būt pieejamas arī krievu valodā. Tāpēc, ja kāds Tavs draugs, paziņa vai kolēģis ērtāk jūtas, lasot informāciju krievu valodā, uzaicini viņu pieteikties Finday.lv iknedēļas biznesa jaunumu saņemšanai krievu valodā!
LIELĀKIE UZŅĒMUMI
PĀRSKATS PAR NOZARI
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska šī gada sākumā rakstīja, ka Latvijas elektrisko un elektronisko iekārtu nozare ir viena no augstražīgākajām Latvijā ar nodarbināto algu krietni virs vidējā rādītāja tautsaimniecībā. Pēdējos divdesmit gadus abu nozaru produkcijas apjoms ir audzis būtiski straujāk nekā vidēji apstrādes rūpniecībā, turklāt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana no pavisam niecīgiem apjomiem ir augusi gluži neticamā ātrumā, īpaši strauji kāpinot tempus kopš 2014. gada. Pateicoties straujajai izaugsmei, elektronikas un elektrotehnikas nozares veido jau aptuveni desmito daļu no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības. Šīs ir eksporta intensīvas nozares – aptuveni 90% no produkcijas tiek eksportēta.
Elektrisko iekārtu ražošana, par spīti Covid-19 pandēmijas triecienam, 2020. gadā auga pat par 5,7% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tā bija otrā straujākā izaugsme apstrādes nozaru apakšnozarēs.
Elektrotehnikas ražotājus Latvijā jau kopš 1995. gada apvieno LETERA – Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija. LETERA ir apvienojušies vairāk kā 90 uzņēmumi, pētniecības un izglītības iestādes, kas Latvijā darbojas elektronikas un elektrotehnikas, optisko iekārtu, informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru, aizsardzības aprīkojuma, aviācijas un kosmosa tehnoloģiju jomās. Kopējais asociācijas biedru apgrozījums pārsniedz vienu miljardu eiro. LETERA uzņēmumos strādā gandrīz 6000 darbinieku.
LETERA izpilddirektore Inese Cvetkova kā nozares tehnoloģiju jomas, kurās šobrīd veiksmīgi konkurējam un kuras Latvijai ir perspektīvas, portālam Makroekonomika.lv min, piemēram, sensoru elementus un tīklus, 3D ekrānus, radio sakarus un mēriekārtas, skaņas apstrādi, optisko šķiedru ražošanu, radiācijas mērsistēmas, mākslīgo intelektu, attēlu analīzi un atpazīšanu, robotiku un daudzrobotu sadarbības sistēmas, bezpilota lidaparātus.
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
''Mikrotīkls'', pazīstams arī kā ''MikroTik'', ir datortīklu aprīkojuma ražotājs. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji. Uzņēmums ir dibināts 1996. gadā. Gadu vēlāk – 1997. gadā – uzņēmuma darbinieki izstrādāja pirmo uz "Linux" operētājsistēmas bāzētu "RouterOS" programmatūras sistēmu, kas paredzēta ''MikroTik" ražotajām tīkla iekārtām, kā arī standarta "x86" tipa datoriem. 2002. gadā "MikroTik" sāka izgatavot arī tīkla aparatūru, tapa "RouterBOARD" zīmols. Šobrīd zīmols ir pazīstams visā pasaulē un pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas pakāpeniski pieaug.
2016. gada vasarā parādījās informācija, ka uzņēmuma peļņa iepriekšējā gadā ir sasniegusi 61,4 miljonus eiro, padarot to par otro pelnošāko uzņēmumu Latvijā aiz "Latvenergo". Uzņēmuma apgrozījums togad pārsniedza 200 miljonus eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. SIA "Mikrotīkls" tīrā peļņa 2017. gadā gadā samazinājās par 34,7% salīdzinājumā ar 2016. gadu – līdz 43,3 miljoniem eiro.
SIA "Mikrotīkls" realizācijas apjomi 2019. gadā turpināja pieaugt, palielinoties par 9,4% un sasniedzot 283,05 miljonus eiro. Lielākos ieņēmumus uzņēmumam nodrošinājuši ASV (46,41 miljons eiro), Krievijas (28,45 miljoni eiro), Polijas (26,17 miljoni eiro) tirgi, tāpat arī Čehija, Indonēzija, AAE, Itālija, Spānija un Vācija. Palielinājās arī SIA "Mikrotīkls" peļņa pēc nodokļu nomaksas, kas 2019. gadā pieauga līdz 88,9 miljoniem eiro. Gadu iepriekš, 2018. gadā, uzņēmums apgrozīja 258,7 miljonus eiro un nopelnīja 79,4 miljonu eiro.
2019. gada nogalē publicētais "Dienas Biznesa" apkopojums "100 Latvijas turīgākie cilvēki" Latvijas miljonāru saraksta pirmajā vietā otro gadu pēc kārtas ierindoja uzņēmuma "Mikrotīkls" līdzīpašnieku Arni Riekstiņu.
Bez debatēm vienas sēdes laikā, izskatot divos lasījumos steidzamības kārtā, Saeima 2021. gada janvārī, atbalstīja likumprojektu par ASV pilsoņa, uzņēmuma "Mikrotīkls" izveidotāja Džona Martina Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni. Par šo lēmumu balsoja visi klātesošie deputāti.
''Mikrotīkls'' ir pazīstams arī ar savu dāsno atbalstu dažādām organizācijām. 2015. gada decembrī uzņēmums ziedoja vienu miljonu eiro Bērnu slimnīcas fondam, kas ir līdz šim lielākais ziedojums Bērnu slimnīcai. Tā paša gada nogalē uzņēmums ziedoja vēl 500 tūkstošus eiro Latvijas Universitātes Fondam dabaszinātņu un medicīnas nozares projektu īstenošanai. Gadu vēlāk – vēl vienu miljonu eiro. Līdzīga sadarbība pastāvīgi turpinās. Savukārt sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju uzņēmums realizē mācību programmu "MikroTik akadēmija", izsniedzot "MikroTik MTCNA" sertifikātus. SIA "Mikrotīkls" ir zināms arī kā dažādu citu iniciatīvu atbalstītājs, piemēram, 2021. gadā Cēsu novada izglītības iestādes saņēmušas apjomīgu dāvinājumu – ar jaunajām "Mikrotīkls" iekārtām skolas un bērnudārzi varēja sakārtot savus iekšējos datortīklus.
SIA "Lexel Fabrika" ir dibināta 1993. gadā, un tās īpašnieks ir uzņēmums "Schneider Electric". Tas ir Francijā dibināts starptautisks koncerns, kas nodarbina 120 tūkstošus darbinieku vairāk nekā 130 valstīs. SIA "Lexel Fabrika" darbības pamatnozare ir elektronikas un elektroinstalācijas piederumu ražošana.
2018. gadā uzņēmums strādājis ar 65,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 27,4% jeb 14,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa 2018. gadā sasniedza 4,1 miljonu eiro, kas bija par 42,7% jeb 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, kad ražotāja apgrozījums pieauga par 17%.
Līvāni pazīstami ar stikla ražošanu, taču stikla rūpnīcas paspārnē aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos gados tika attīstītas arī optiskās šķiedras ražošanas tehnoloģijas, 2020. gada sākumā vēstīja "Latvijas Radio". No paklusas, nelielas rūpniecības, par kuru nezināja pat vietējie līvānieši, optiskās šķiedras ražošana ir izaugusi par nozari, kas nodarbina vairāk nekā simt cilvēku un nes ievērojamu peļņu. "Light Guide Optics International" ir kļuvis par vienu no nozares līderiem Eiropā. Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 vērtējumā "Light Guide Optics International" ir 59. vietā, un uzņēmuma vērtība ir 80 miljoni. Uzņēmumā sagaida, ka tā vērtība 2021. gadā varētu sasniegt 100 miljonus eiro.
SIA "Light Guide Optics International" 2018. gadā strādāja ar 19,4 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa 2018. gadā sasniedza 7,1miljonu eiro, kas bija par gandrīz 13% vairāk nekā gadu iepriekš. 2017. gadā "Light Guide Optics International" neto apgrozījums bija 18,5 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 6,3 miljoni eiro.
Uzņēmums 2019. gadā apgrozīja 24,7 miljonus eiro un nopelnīja 8,7 miljonus eiro. Apgrozījums ir kāpis, pateicoties medicīnas produktu pārdošanas apjomu pieaugumam par 40%.
SIA "Light Guide Optics International" apgrozījums 2020. gadā palielinājās par 11% un sasniedza 27,3 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa auga līdz 9,3 miljoniem eiro.
2021. gadā SEB banka optiskās šķiedras ražošanas uzņēmumam piešķīra finansējumu septiņu miljonu eiro apmērā. Tas ir paredzēts ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai – jaunas lāzermedicīnas instrumentu ražotnes būvniecībai un aprīkošanai.
KOMENTĀRS PAR NOZARI
Ģirts Ozoliņš, elektronisko mūzikas instrumentu ražotāja "Erica Synths" dibinātājs un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes loceklis:
"Jau desmit gadus elektrisko un optisko iekārtu ražošana Latvijā ir straujāk augošā eksporta nozare. Tās īpatsvars kopējā apstrādes rūpniecības izlaidē ir palielinājies no 3,7% 2009. gadā līdz 9,7 % 2020. gadā. 2019. gadā elektronisko iekārtu ražotāju apgrozījums Latvijā bija 731,4 miljoni eiro. Vairāk nekā 90% visas nozarē saražotās produkcijas tiek eksportēta.
Jaunuzņēmumu vidē šobrīd runā par vienradžiem jeb miljards dolāru vērtām kompānijām. Taču, lai kas tāds notiktu, ir vajadzīgi aizmetņi. Tie mums elektronikā ir. Es neredzu objektīvus iemeslus, kāpēc attīstībai būtu jāapstājas. Un, ņemot vērā, kā Ķīnā pieaug darbaspēka izmaksas, es esmu pat ļoti optimistiski noskaņots par nozares attīstību, jo īpaši, salīdzinot ar tradicionālajām Latvijas eksporta nozarēm. Elektronikas ražošana ir ilgtspējīgāka un ar lielāku pievienoto vērtību, nekā, piemēram, kokmateriālu eksports. Turklāt liela daļa saražotā ir ar pašu zīmolu, kas vienlaikus veido arī Latvijas kā augstas pievienotās vērtības produktu ražotājvalsti.
Latvijā ir laba infrastruktūra elektronikas ražošanai. Ilgi nedomājot, uzreiz varu nosaukt vismaz piecas lielas rūpnīcas – "HansaMatrix", "SMD Baltic", "Alfa RPAR", "Volburg", "Kompānija NA". Katram no šiem uzņēmumiem ir sava specializācija. Piemēram, "Volburg" Salaspilī ir specializējies autobūves nozarē un ražo elektroniskos ekrānus iekrāvējiem, mērīšanas iekārtas u. tml. Man ir liels prieks, ka "Alfa RPAR" ir atsākusi pusvadītāju ražošanu un ir izstrādājusi un ražo sintezatoru mikroshēmas. Tas prasa lielas ilgtermiņa investīcijas, bet es zinu daudzus ārzemju sintezatoru ražotājus, kuri pēc mana ieteikuma tagad izmanto Latvijā izstrādātas mikroshēmas. Tāpat, lielā mērā pateicoties "Aranet", labi attīstās "SAF tehnika". Latvijas elektronikas ražotāju piedāvājums ir tiešām plašs. Piemēram, "Dozimetrs" ražo specifiskus radioaktivitātes sensorus.
Nozares uzņēmumi var ražot gan mazos, gan nozīmīgos apjomos vairākos desmitos tūkstošos vienību. Šī joma ir pietiekami kompakta un visi cits citu zina, kā rezultātā var ieteikt labākos risinājumus.
Latvijas veiksmes atslēga ir tā, ka mūsu ražotājiem ir iespējas un nav bail ražot samērā nelielās tirāžās. Jāsaka paldies "Volburg" un "Alfa RPAR", kas pašā sākumā noticēja, ka es varēšu samaksāt un "Erica Sytnhs" ir potenciāls. Sākumā, protams, uz mani skatījās kā uz dīvaini – kurš gan ko tādu pirks? Mūsu piemēra iedrošināti, arī citi entuziasti izmēģina roku elektronisko mūzikas instrumentu ražošanā."
