Sveiciens!
Šī gada graudaugu raža vēl nav aplēsta, bet zinātāji steidz vēstīt, ka tā nebūs tik laba, kā pagājušajā gadā. Līdz ar to diezgan droši var apgalvot, ka rekordi nekritīs. Latvija gan joprojām spēj saražot trīs reizes vairāk nekā mēs paši spējam apēst. Tāpēc kviešus un kviešu un rudzu maisījumus eksportējam lielākoties uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. Kopējie graudaugu eksporta ieņēmumi 2019. gadā bija 417 miljoni eiro. Ir vēl daudz citu faktu, ko esam mēģinājuši apkopot mūsu šīs nedēļas jaunumu vēstulē. Labu lasīšanu!
"Finday" komandas vārdā,
Ieva Treija
P.S. Biznesa ziņas regulāri publicējam arī sociālajos tīklos. Ja ir ērti sekot arī šādi, tad dari tā. Finday @ Facebook un Finday @ LinkedIn.
P.S.2 Ja patīk tas, ko darām, iesaki draugiem, radiem, paziņām. Tik vien kā jānorāda sava e-pasta adrese Finday mājas lapā, un svarīgākie biznesa jaunumi ik nedēļu būs arī viņu e-pasta kastēs.
- SIA "Lāči" apgrozījums samazinājies, bet peļņa augusi
- Joprojām nav skaidrs, kad varētu notikt "Lidl" veikalu atklāšana
- Restorānu biedrība: Covid-19 krīzes laikā Latvijā darbību pārtraukuši ap 10% ēdinātāju
- LIAA atbalstīs 262 biznesa idejas un 10 jaunos uzņēmumus
- Zivju pārstrādes un konservu ražošanas uzņēmums “Līcis – 93” pērn nopelnījis 1,5 miljonus eiro
VĒSTURE
Vissenākais kultūraugs Latvijas teritorijā ir mieži. Tos sāka audzēt nelielos lauciņos jau akmens laikmetā. Perioda beigās parādījās arī kvieši, pupas un prosa. Zemkopība strauji attīstījās laikā, kad roku darbu aizstāja zirgs kā vilcējspēks. Zirga izmantošana bija sākums arkla lietošanai zemkopībā. 14.-15. gs., kad sāka veidoties muižniecība un muižas, notika pakāpeniska pāreja uz ražošanu, tāpat uzplauka ārējā tirdzniecība. No Latvijas teritorijas izveda labību, linus, kaņepājus, vasku, pelnus (pulvera ražošanai), kokus.
18. gs. beigās ar likumu tika ieviesta "labības magazīnu" ierīkošana. Tie bija labības sēklu uzkrājumi pagastu robežās, ko veidoja, katru gadu atberot noteiktu daudzumu graudu. Šajā laikā arī sāka veikt gaisa temperatūras novērojumus, kas bija pirmās izpētes ražošanas pilnveidošanai. Kā rādīja novērojumi, līdzīgi kā šodien, sējas un ražas novākšanas periodi Latvijā bija daudz īsāki nekā Rietumeiropā un prasīja daudz lielāku darba spēka patēriņu. Arī klimata svārstības bija daudz izteiktākas, kas bija iemesls neražām.
19. gs. sākumā Latvijā augsekā ienāca sarkanais āboliņš, kura loma bija ļoti būtiska kā slāpekļa piesaistītājam no gaisa, tā palielinot augsnes auglību. 19. gs. sākās arvien lielāka interese par selekciju – šķirņu uzlabošanu. Gadsimta beigās Baltijā tika ievesti pirmie minerālmēsli. Gan muižās, gan zemnieku saimniecībās tos patērēja arvien vairāk, kas deva iespēju kāpināt ražību. 19. gs. 30. gados Rīgā tika uzbūvētas pirmās darbnīcas dzelzs arklu rūpnieciskai ražošanai. Pirmās sējmašīnas 1857. gadā ieveda no ārzemēm, bet jau 1860. gadā tās sāka ražot Rīgā, vēlāk arī Jelgavā un Liepājā. Ar 1840. gadu plašāk sāka izmantot kuļmašīnas, kas Latvijā tika ievestas no Anglijas. Sākotnēji tās darbināja ar zirgiem, bet vēlāk ieviesa tvaika kuļmašīnas. Pirmo tvaika kuļmašīnu iegādājās 1856. gadā Zaļā muiža pie Jelgavas. Kuļmašīnas sāka izgatavot arī Latvijā un tās bija nopērkamas uz nomaksu.
PĀRSKATS PAR NOZARI
Lauksaimniecības nozarē Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu, kā arī audzēt dārzeņus, augļus un ogas lielās saimniecībās, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadošā pētnieka Alekseja Nipera pētījumā. Tas liecina, ka 18 gadu laikā Latvijas lauksaimniecības produkcijas izlaide jeb vērtība ir augusi no nepilniem 500 miljoniem eiro 2000. gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2018. gadā. Būtiskākais pieaugums bijis graudkopībā, kur saražotais graudu apjoms tonnās šajā laika posmā kāpis no miljons līdz 2,7 miljoniem tonnu, pašnodrošinājumam sasniedzot 3,5 reizes.
Latvijā pamatproduktus saražo divas trīs reizes vairāk, nekā spējam apēst. Turklāt, spītējot klimata pārmaiņām un neparedzamajiem laikapstākļiem, 2019. gadā no Latvijas laukiem tika iegūta vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,2 miljoni tonnu. Tas ir par 1,1 miljonu tonnu jeb 1,5 reizes vairāk nekā 2018. gadā. Sasniegts arī rekordliels graudaugu produktu eksports uz ārvalstīm – 2,8 miljoni tonnu 518 miljonu eiro vērtībā. 2019. gadā graudaugu produkti visvairāk tika eksportēti uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82% gadījumu tika eksportēti kvieši un kviešu un rudzu maisījums – to kopējie eksporta ieņēmumi bija 417 miljoni eiro.
2020. gadā no vairāk nekā 730 tūkstošiem hektāru graudaugu, kas valstī iesēti, raža bija ļoti laba – 3,4 miljoni tonnu graudu, kas ir nedaudz lielāka par 2019. gadā iegūto.
Dati par 2021. gadu vēl nav pieejami, bet jau jūlija beigās karstā un sausā laika dēļ graudaudzētāji prognozēja mazākas ražas, nekā cerēts. Turklāt graudu pārstrādātāji apliecināja, ka arī graudu kvalitāte ir zemāka. "Covid-19 lauksaimniecības graudkopības sadaļu ne mazākajā mērā nav negatīvi ietekmējis, drīzāk gan pretēji. Šobrīd mēs redzam, ka pasaules biržās augkopības produkcijai ir sākušās milzīgas cenu lēkāšanas, ko mēs tik ļoti neredzam citiem biržā kotētajiem izejvielu produktiem. Lauksaimniecības produkti pēdējā pusgada laikā biržās ir piedzīvojuši milzīgas svārstības, kas nav veselīgi, jo sajauc prātus tiem, kas fiziski nodarbojas ar šo produktu audzēšanu un tirdzniecību – zemniekiem un tirgotājiem," saka Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža. Kāpēc tas ir noticis, var izlasīt intervijā ar viņu portālā "Kas Jauns".
Žurnāls "IR" analizēja Lauku atbalsta dienesta informāciju par lielāko tiešmaksājumu saņēmējiem pēdējo piecu gadu laikā, un secinājis, ka turīgākie zemnieki dzīvo Zemgalē un Kurzemē. Piemēram, 2019. gadā astoņi no desmit lielākajiem platībmaksājumu saņēmējiem ir Zemgalē, divi – Kurzemē. Lielākoties nodarbojas ar graudkopību.
LIELĀKIE UZŅĒMUMI
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
"Agrofirma Tērvete" ir akciju sabiedrība, kas nodarbojas ar zirgkopību, augkopību, kā arī alus darīšanu. Agrofirmas priekšvēsture meklējama kolhozā "Tērvete", kas dibināts 1947. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1992. gadā kolhozs tika privatizēts, izveidojot paju sabiedrību. 1998. gadā tas pārtapa par akciju sabiedrību "Agrofirma Tērvete". Uzņēmums ir reģistrēts 1992. gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,6 miljoni eiro. "Agrofirmas "Tērvete" lielākie akcionāri ir SIA "Agrolats" (49,57%) un SIA "Tērvetes investīcijas" (41,31%), savukārt 9,12% akciju pieder privātpersonām. "Agrofirmas Tērvete" patiesie labuma guvēji ir Andris Paškausks, Jānis Paškausks un Vitauts Paškausks.
"Agrofirma Tērvete" 2018. gadā strādāja ar 13,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1% mazāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumi no lauksaimniecības produkcijas pārdošanas bija 7,4 miljoni eiro. Uzņēmums šajā gadā cieta zaudējumus 609,2 tūkstošu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.
2019. gadā "Agrofirma Tērvete" strādāja ar 12,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,1% mazāk nekā 2018. gadā. Uzņēmums guva peļņu 1,8 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
AS "Agrofirma Tērvete" 2020. gadā strādāja ar 11,5 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 7,9% mazāk nekā gadu iepriekš, taču uzņēmuma peļņa pieauga 3,7 reizes – līdz 6,6 miljoniem eiro. Uzņēmuma ieņēmumi no lauksaimniecības produkcijas pārdošanas 2020. gadā pieauga par 1% un sasniedza 7,8 miljonus eiro. Uzņēmums saražoja 1660 tonnas miežu, kas tiek izmantotas sēklas ražošanai un lopbarības ražošanai, un 1970 tonnu kviešu. Tāpat "Agrofirma Tērvete" 2020. gadā saražoja un realizēja rapsi teju 257 tūkstošu tonnu apmērā. Uzņēmums ir otrs lielākais ES subsīdiju saņēmējs.
SIA "Ingleby Dobele Agro" priekštece ir 1991. gadā dibinātā SIA "Dobele Agra S.I.A.". Uzņēmuma pamatkapitāls ir 668,8 tūkstošieiro. Tā pamatdarbība ir lauksaimnieciskās produkcijas ražošana, galvenokārt graudaugu un eļļas augu audzēšana, kā arī graudaugu sēklas materiāla ražošana un lauksaimniecības pakalpojumu sniegšana.
2016. gadā SIA "Dobele Agra S.I.A." strādāja ar 5,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa saruka 2,4 reizes – līdz 896,1 tūkstotim eiro.
2017. gada maijā uzņēmumam mainījās īpašnieki. Tas 100% pieder Dānijas uzņēmumam A/S "Ingleby Denmark 1". Pirms tam uzņēmuma īpašniece bija Austrijas kompānija "AGRA Gesellschaft fur landwirtsschafliche Entwicklung und Beteiligung GmbH". Kopš tā laika "Dobele Agra" ir mainījusi nosaukumu un tagad ir pazīstama kā SIA "Ingleby Dobele Agro". 2017. gadu uzņēmums noslēdza ar piecu miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 49,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa bija 46,4 tūkstoši eiro. Vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma sējplatība 2017. gadā bija 7473 hektāri. Sējumu struktūrā dominējošā loma bija miežiem – 28%, kam sekoja kvieši (26%), lauka pupas (22%), rapsis (11%) un nelielās platībās sēklas ieguvei sarkanais āboliņš, pļavas auzene un daudzziedu airene. Uzņēmumā bija nodarbināti 45 darbinieki.
Finanšu gadu no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam SIA "Ingleby Dobele Agro" noslēdza ar 4,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 1,6 miljoni eiro. Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka zaudējumus lielā mērā ietekmējuši lauksaimniecībai nepiemērotie laika apstākļi 2018. gada pavasarī un vasarā. SIA "Ingleby Dobele Agro" šajā finanšu gadā sāka īstenot investīciju projektu, kas paredz uzbūvēt trīs jaunus angārus graudu glabāšanas un tehnikas novietošanas vajadzībām, no kuriem vienu nodeva ekspluatācijā 2019. gada maijā. SIA "Ingleby Dobele Agro" 2018. gadā saņēma 1,3 miljonus eiro lauksaimniecības subsīdijās.
SIA "Ingleby Dobele Agro" pēc apgrozījuma lieluma 2019. gadā bijis 11. lielākais uzņēmums Dobeles novadā. Finanšu gadā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam tas kāpinājis apgrozījumu līdz 8,8 miljoniem eiro un peļņu līdz 1,2 miljoniem eiro. Lauksaimniecības subsīdijās uzņēmums aizvadītajā gadā saņēmis 1,09 miljonu eiro apmērā. SIA "Ingleby Dobele Agro" sējplatība bijusi 7617 ha. Sējuma struktūrā lielāko daļu – 51% – aizņēma graudaugi, 17% apsēti ar dažādām zālāju sēklām pavairošanai un sēklas materiāla ieguvei, kā arī rapsi (16%) un pupām. SIA "Ingleby Dobele Agro" šajā periodā sekmīgi sācis arī cukurbiešu audzēšanu.
Uzvara (agrāk arī Dvari, Kamarde) ir ciems Bauskas novada Gailīšu pagastā, pagasta centrs Mūsas kreisajā krastā 12 km no novada centra Bauskas un 79 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta veidojusies ap Dvaru (Dwaren, arī Dvori) pusmuižu. Pēc Otrā pasaules kara tā attīstījās kā kolhoza "Uzvara" centrālais ciemats. Uz kolhoza-agrofirmas bāzes 1995. gadā Uzvarā dibināts zemkopības uzņēmums SIA "Uzvara-lauks", kas nodarbojas ar graudu, rapša, lauku pupu un zirņu audzēšanu un realizāciju, kā arī kviešu šķirnes sēklu materiāla pavairošanu un pārdošanu. SIA "Uzvara-lauks" īpašnieks un patiesais labuma guvējs ir Arnis Vējš. Uzņēmējam pieder arī SIA "Rūķīši agro".
"Uzvara-lauks" 2017. gadā strādāja ar 7,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,6% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pieauga 5,8 reizes un sasniedza 1,3 miljonus eiro.
2018. gadā "Uzvara-lauks" strādāja ar 6,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,3% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās vairākkārt – līdz 189,8 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma vadība norāda, ka galvenais iemesls apgrozījuma samazinājumam bija 2017. gada slapjais rudens, kas neļāva plānotajā apmērā sasēt ziemājus, un 2018. gada sausā vasara, kas iespaidoja kviešu ražu un kamdēļ kompānija ieguva par 20,8% jeb 5800 tonnām mazāk kviešu nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma kopējais kapitālieguldījumu apmērs 2018. gadā bija 2,4 miljoni eiro, kas investēti lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādē 124,3 hektāru platībā, pamatlīdzekļu atjaunošanā un rekonstrukcijā graudu kaltē Šmuļi, kā arī graudu kaltēšanas jaudu palielināšanā. "Uzvara-lauks" galvenie stratēģiskie mērķi ir kviešu šķirnes sēklas materiāla realizācijas apmēra kāpināšana tirgū, kvalitatīvu pārtikas kviešu līdz 90% no kopējā kviešu apmēra realizācijas nodrošināšana, energoresursu patēriņa samazinājums kultūraugu audzēšanā līdz 20%, darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšana un jaunu tehnoloģiju ieviešana.
2020. gadā SIA "Uzvara-lauks" palielināja apgrozījumu par 10%. Uzņēmums apgrozīja 8,4 miljonus eiro, no tiem 8 miljonus eiro veidojuši ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības, bet atlikušo daļu – kafejnīcas, viesnīcas, muzeja ieņēmumi, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu sniegšana. Vadības ziņojumā uzņēmums norādījis, ka 2020. gadā tas ieguvis 32,3 tūkstošu tonnu lielu kviešu kopražu, kas ir par 5,6 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2019. gadā. Tas arī nodrošinājis 2020. gada neto ieņēmumu palielinājumu, jo vidējās realizācijas cenas bija aptuveni 2019. gada līmenī. SIA "Uzvara-lauks" peļņa palielinājusies no 898,8 tūkstošiem eiro 2019. gadā līdz 2,2 miljoniem eiro 2020. gadā.
