Sveiciens!
Kravu pārvadājumu nozarē šobrīd valda liela nenoteiktība. No 2020. gada, kas pandēmijas ietekmē nozarei nebija veiksmīgs, gadu vēlāk izdevās atkopties, taču šogad karš Ukrainā ir radījis jaunus izaicinājumus. To ietekmi ilgtermiņā pagaidām ir grūti novērtēt. Par labu biznesa attīstībai Latvijā nenāks arī Eiropas Savienības Mobilitātes pakotnē iekļautā prasība transportlīdzeklim reizi astoņās nedēļās atgriezties tā izcelsmes valstī. Nozares līderis "Kreiss" ir sācis pārcelt autoparku uz Poliju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar vēl astoņu ES valstu transporta nozares ministriem ir vērsies pie ES transporta komisāres Adinas Valeanas ar lūgumu uz laiku apturēt vairākas no normām, tostarp arī iepriekš minēto prasību. Pašlaik nav zināms, kāds būs rezultāts, taču nozares līderu iepriekšējo gadu finanšu rezultātus gan esam apkopojuši šajā jaunumu vēstulē.
Jaukas brīvdienas vēlot ''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Kļūdās visi, bet dažas kļūdas ir amizantas:
Kravu pārvadājumu nozarēs 2021. gads ir bijis ar mainīgām sekmēm, taču kopumā tas bija veiksmīgs. Salīdzinot ar 2020. gadu, pērn pārvadājumu apjoms bija līdz 15% lielāks. Īpaši pieaugums ir novērots autotransporta nozarē, portālam LSM saka Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas ģenerālsekretārs Māris Dreimanis.
Par 2022. gadu gan prognozes nav iepriecinošas – "Dienas Bizness" ziņo, ka lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) uzņēmumu atsakās pieņemt iepriekš pasūtītas kravas no Krievijas, savukārt no ES uz Krieviju vairs nav, ko vest, teic kravu pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko. Saistībā ar ES noteiktajām sankcijām ir produktu saraksts, kurus no ES uz Krieviju nevar vest, savukārt lielākā daļa Eiropas uzņēmumu atsakās pieņemt kravas, kas nāk no Krievijas. Liela daļa pārvadātāju ir situācijā, kad krava ir noformēta un jau atvesta no Krievijas uz Eiropu, bet te to atsakās pieņemt pretī. Daudzi pārvadātāji jau pamet Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgu. Tāpat ir izveidojušās kravas automašīnu rindas uz Krievijas un Baltkrievijas robežām, piemēram, marta sākumā uz Baltkrievijas robežas rinda bija astoņas dienas gara.
Transporta un uzglabāšanas nozares pievienotā vērtība vēsturiski ir svārstījusies no 9% līdz 13% pēc ieguldījuma kopējā tautsaimniecībā. Kā liecina CSP dati, augstākais īpatsvars nozares pievienotajai vērtībai bijis laika posmā pirms iestāšanās ES, zemāko punktu sasniedzot ekonomiskās krīzes laikā, kas ir saistīts ar vispārēju saimnieciskās darbības un starptautiskās tirdzniecības kritumu. Kopš ekonomiskās krīzes ir novērojams pievienotās vērtības pakāpenisks pieaugums, 2017. gadā sasniedzot augstāko rādītāju faktiskajās cenās, tomēr īpatsvars tautsaimniecībā nav spējis pilnvērtīgi atgūties un veido apmēram 10%.
Kopumā nozares segmentos nodarbināti 39,6 tūkstoši darbinieku, kas veido 4,4% no kopējā nodarbināto skaita Latvijā. Transporta un loģistikas nozarē strādājošie veido 4,1% no IKP. Nodarbinātība sauszemes transporta nozarē kopš 2010. gada ir pakāpeniski augusi, pieaugums ir 11,8%. Nozares izaugsmi lielā mērā ietekmē pieejamie darba spēka resursi. Vislielākais darba spēka trūkums bija 2009. gadā, taču no 2010. gada nodarbinātība sauszemes transporta kustībā pakāpeniski ir augusi par 30%. Transporta un kravu pārvadājumu nozare katru gadu nodokļos valsts budžetā iemaksā vairāk nekā 100 miljonus eiro, liecina CSP dati. Lielāko daļu no tiem veido tieši kravu pārvadājumi.
Uzņēmums "Kreiss" ir reģistrēts 1994. gadā, un tā pamatdarbības veids ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem un ekspedīcijas pakalpojumu sniegšana. Kompānijas pamatkapitāls ir 36 miljoni eiro. "Kreiss" pieder AS "Honor Invest", kuras patiesie labuma guvēji ir Andrejs Kuzņecovs un Sergejs Zaļizko.
Tāpat kā gadu iepriekš, arī 2018. gadā autopārvadājumu nozarē lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma bija kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējs SIA "Kreiss". 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums pieauga par 11,4% un bija 173,32 miljoni eiro,
"Kreiss" apgrozījums 2020. gadā bija 161,1 miljons eiro, kas ir par 8,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pieauga 5,8 reizes – līdz 2,54 miljoniem eiro.
2020. gadā SIA "Kreiss" bija darba devējs 2794 strādājošajiem, liecina "Lursoft" dati. Togad VID atbalstīja uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem, kā arī kravu pārvadātājs saņēmis 800 tūkstošu eiro lielu atbalstu no līdzekļiem, kas paredzēti eksportējošajiem uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai.
"Baltic Logistic Solutions" (BLS) ir viens no lielākajiem loģistikas uzņēmumiem Baltijā ar vairāk nekā 89 tūkstošu kvadrātmetru noliktavu platību. BLS vienīgais īpašnieks ir Lietuvas kompānija UAB "Sanitex", kas ir lielākā vairumtirdzniecības, distribūcijas un loģistikas kompānija Lietuvā un Latvijā, kā arī darbojas Igaunijā un Polijā. BLS autoparkā ir vairāk nekā 300 dažāda formāta kravas automašīnu, un daudzas no tiem vienā piegādes reizē var piegādāt preces, kuru nepieciešamas ar dažādiem transporta veidiem.
2017. gadā BLS apgrozījums bija 59,57 miljoni eiro. Uzņēmums strādāja ar 2,2 miljonu eiro zaudējumiem. Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 6,7 miljoni eiro.
Kā redzams grafikā, 2018. gadā BLS apgrozījums bija 76,2 miljoni eiro un zaudējumi – 610,7 tūkstoši eiro. 2019. gadā apgrozījums saglabājās līdzīgs un bija 76,13 miljoni eiro, bet uzņēmums strādāja ar 224,5 tūkstošu eiro peļņu. 2020. gadā apgrozījums saruka līdz 55,25 miljoniem eiro, bet peļņa pieauga teju līdz 950 tūkstošiem eiro.
"DSV Transport" pieder Dānijas uzņēmumam "DSV Road Holding". "DSV" nodrošina pilnu piegādes ķēdi saviem klientiem, sniedzot gaisa, jūras, autopārvadājumu, kā arī noliktavu pakalpojumus.
Kā redzams grafikā, 2018. gadā "DSV Transport" apgrozījums bija 48,38 miljoni eiro, bet peļņa – 310,9 tūkstoši eiro. 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 51,12 miljoni eiro, bet peļņa bija 40,9 tūkstoši eiro. 2020. gadā apgrozījums samazinājās līdz 48,51 miljoniem eiro, bet peļņa palielinājās līdz 114,86 tūkstošiem eiro.
