Sveiciens!
Pirms 100 gadiem maizes patēriņš bija vismaz divas reizes lielāks nekā šodien, liecina Latvijas Maiznieku biedrības informācija. Tie gan ir dati par laiku pirms pandēmijas, jo vairāki avoti liecina – tieši pandēmijas laikā ir kļuvusi populāra maizes cepšana mājās. Ir pieaudzis pieprasījums gan pēc maizes cepšanas iekārtām, gan vispār pēc mazās sadzīves tehnikas.
Latvijā maizi iedzīvotāji visbiežāk ēd brokastīs - 74% aptaujāto -, noskaidrots 2016. gadā "Fazer Latvija" un SKDS veiktajā pētījumā par maizes lietošanas paradumiem Latvijā. Pusdienās maizi ēd gandrīz puse iedzīvotāju – 42%, bet vakariņās 39%. Pētījums arī rāda, ka Latvijas iedzīvotājiem galvenais faktors maizes izvēlē ir tās garša – to apgalvoja 76% aptaujāto. Kādu zīmolu maizi visbiežāk izvēlas? Par to vairāk mūsu top3!
"Finday" šīs nedēļas un turpmākās biznesa jaunumu vēstules tagad ir pieejamas arī krievu valodā. Tāpēc, ja kāds Tavs draugs, paziņa vai kolēģis ērtāk jūtas, lasot informāciju krievu valodā, uzaicini viņu pieteikties Finday.lv iknedēļas biznesa jaunumu saņemšanai krievu valodā!
Lielisku vasaras izskaņu vēlot, "Finday" komandas vārdā,
Ieva Treija
P.S. Biznesa ziņas regulāri publicējam arī sociālajos tīklos. Ja ir ērti sekot arī šādi, tad dari tā. Finday @ Facebook un Finday @ LinkedIn.
P.S.2 Ja patīk tas, ko darām, iesaki draugiem, radiem, paziņām. Tik vien kā jānorāda sava e-pasta adrese Finday mājas lapā, un svarīgākie biznesa jaunumi ik nedēļu būs arī viņu e-pasta kastēs.
- SAF Tehnika 2020./2021. finanšu gada ceturtajā ceturksnī aug par 134%
- Jūlijā jauno uzņēmumu skaits audzis; reģistrētas divas SIA ar pamatkapitālu virs miljona eiro
- "Akropolis Group" iegādājas tirdzniecības centru "Alfa"
- Rīgas mežiem pirmajā pusgadā teju 850 000 eiro peļņa
- Patēriņa cenas jūlijā Latvijā gada laikā pieaugušas par 2,8%
- Eleving Group ziņo par rekordaugstiem finanšu rezultātiem 2021. gada pirmajos sešos mēnešos
- NVA direktore: Darba tirgū pieaug spriedze atrast atbilstošus darbiniekus
VĒSTURE UN TENDENCES
Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu. Latviešu valodā vārds "maize" ir cēlies no baltu pirmvalodas *maiž-, kas, notiekot patskaņu mijai, ir veidojies no pirmbaltu *miež-, no kā latviešu valodā ir radies vārds "mieži"
Maizes pirmsākumi meklējami apmēram pirms 15 tūkstošiem gadu, kad pirmatnējie cilvēki starp akmeņiem saberza graudus, sajauca tos ar ūdeni un ieguva putru. Kad cilvēki iemācījās iegūt uguni, šķidro graudu putru jau varēja uzcept, bet vēlāk no biezākas viras pagatavot arī pirmos plācenīšus. Pagāja vairāki gadu tūkstoši un tikai tad cilvēki iemācījās pagatavot maizi no raudzētas mīklas. Tas bija apmēram pirms 5. - 6. tūkstošiem gadu, kad senie ēģiptieši sāka cept raudzētu maizi.
Latvijā maize vienmēr ir bijusi lielā cieņā – maļot jauno rudzu ražu, mūsu senči dzirnavas izpušķoja ar ziediem un zaļumiem. Tāpat rotāja arī abru, kur tika mīcīta mīklas. Miltiem pārtopot maizē, cepēja apsēja izvelētu linu priekšautu un galvā sēja lakatiņu.
Mūsu platuma grādos rudzi un mieži ir vissenākā labība. Kvieši Latvijā izplatījās vēlāk. Latvieši cieņu izrādījuši dažādām maizītēm – gan sūrajai klaušu pelavmaizei, gan bagātākajai baltmaizei, gan sklandu raušiem Kurzemē, gan karašām Zemgalē, gan plāceņiem Vidzemē, bet no sagrieztas vai sadrupinātas rupjmaizes, kas pārlieta ar avota ūdeni un saldināta ar medu, dzērvenēm, avenēm vai jāņogām, sanācis "biguzis".
Latvijā sākotnēji uzturā lietoja neraudzētu maizi, taču nav datu, kad īsti mūsu senči sākuši raudzēt mīklu. 14. - 15. gs. Latvijas pilsētās tika dibinātas primitīvas maizes ceptuves, kurās to cepa visu diennakti, un tā radās jauns amats – maiznieks. Neatkarīgās Latvijas laikā pilsētās un laukos darbojās daudz privāto ceptuvju, bet Rīgā bez tām maizi ražoja vēl trīs fabrikas. Maizes ražošana Latvijā uzplauka 20. gadsimta 20. - 30. gados. Gan pilsētās, gan laukos darbojās liels skaits privāto ceptuvju. 1940. gadā pēc Latvijas Republikas okupācijas padomju vara nacionalizēja miltu un maizes ražošanu no privātiem īpašniekiem. Kara laikā praktiski visi uzņēmumi tika izpostīti, bet pēc kara maizes ražošanu bija jāpārkārto – no klona maizes cepšanas uz maizes cepšanu formās. Šādā veidā varēja ražot lētāku maizi un ietaupīt miltus.
Tikai 20. gs. 80. gados maizes cepšanai Latvijā tika pievērsta lielāka uzmanība, un pamazām atjaunojās tradicionālās rudzu klona maizes cepšanas tradīcijas. Mūsdienās maizes cepšana notiek lielos, vidējos un mazos uzņēmumos ar jaunām automatizētām, ekonomiskām un modernām iekārtām, kas ne tikai atvieglo darbu, bet ļauj iegūt nemainīgas kvalitātes izstrādājumus. Attīstoties dzīves ritmam, arī maiznieki izmanto tehnoloģijas, kas ļauj ražošanas procesu saīsināt, nezaudējot maizes garšas, smaržas un struktūras īpašības. Lai gan ražošanas process atbilstoši laika prasībām ir modernizēts un attīstīts, tomēr arī šodien neiztikt bez maiznieku meistaru zināšanām un pieredzes, maiznieku knifiem un maziem noslēpumiem. Latvija maizes daudzveidības ziņā var sacensties pat ar šī produkta lielvalsti Vāciju.
Maize ir daudzu nozīmīgu uzturvielu piegādātājs:
2005. gadā Aglonā tika atklāts Aglonas maizes muzejs, kurā iespējams apskatīt senos graudu apstrādes un maizes cepšanas rīkus, kā arī uzzināt par tradicionālās maizniecības tradīcijām Latgalē un piedalīties tradicionālās maizes cepšanā.
2009. gadā tradicionālā latviešu rudzu rupjmaize iekļauta Latvijas kultūras kanonā kā viena no 99 izcilākajām un ievērojamākajām latviešu tautas kultūras vērtībām.
Pandēmijas laikā daudzi pievērsās maizes cepšanai mājās. To apliecina arī nozares ekspertu vērojumi un tirgotāju dati, kas uzrāda pamatīgu pieprasījuma kāpumu pēc maizes krāsniņām. Piemēram, ASV mazumtirdzniecības tehnoloģiju uzņēmums "Stackline" ir aplēsis, ka internetā pārdoto maizes mašīnu apjoms valstī šī gada martā ir pieaudzis par 652%, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu. Līdzīgas tendences vērojamas arī Latvijā – internetveikalā "220.lv" pārdoto maizes krāsniņu apjoms pēdējā laikā ir dubultojies, bet pieprasījums pēc mazās virtuves tehnikas kopumā ir audzis par 40%. Daudzu pāvārgrāmatu autore Signe Meirāne novērojusi, ka īpaši attīstījušies "Instagram Live" kursi, kur mācīties cept maizi: "Tev rāda visu soli pa solim. Tas ļoti palīdz, ka tiešsaistē vari kādam uzdot jautājumu. Sanāk divi zaķi ar vienu šāvienu – tu gan iemācies cept maizi, gan tev ir sociālā komunikācija."
LIELĀKIE UZŅĒMUMI
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
AS "Latvijas maiznieks" uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1968. gadā, kad tika dibināts Daugavpils maizes kombināts. Šobrīd "Latvijas maiznieks" ir lielākais maizes ražošanas uzņēmums Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 895,6 tūkstoši eiro, tā lielākais īpašnieks ir Igaunijas "Maral Invest".
Iecienītākie "Latvijas maiznieks" produkti ir maizes sērija "Latvijas Zeltene", "Latvijā cepts", "Īstenā" rudzu maize, tostermaize "Vita!", porcijmaižu sērija "Maiziņš".
AS "Latvijas maiznieks" 2016. gadā strādāja ar 25 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Peļņa bija 470,8 tūkstoši eiro, kas ir par 13,4% mazāk nekā gadu iepriekš.
2017. gadā uzņēmums paziņoja, ka ražošanas ēkas paplašināšanā un ražošanas līnijas iegādē plāno investēt aptuveni 3,8 miljonus eiro. 2017. gadā AS "Latvijas maiznieks" strādāja ar 26,2 miljonu eiro apgrozījumu un 469,3 tūkstošu eiro peļņu.
2019. gadā ražotājs nāca klajā ar diviem jauniem zīmoliem – "Latvijas graudu maize" un "Izcep pats", kas katram pašam nodrošina iespēju mājas apstākļos izcept svaigu maizi un smalkmaizītes.
2020. gadā "Luminor" banka piešķīra finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā AS "Latvijas Maiznieks" jaunas saldētās produkcijas noliktavas ēkas būvniecībai Daugavpilī. Uzņēmuma kopējais investīciju apjoms ir 2,5 miljoni eiro. Papildus 215 tūkstoši eiro investēti jauna zīmola "Latvijas zeltene" izveidē, kas aizstās maizes sēriju "Zeltene". Zīmola maiņas ietvaros izstrādāta jauna dubultā plaucējuma ražošanas tehnoloģija rudzu gaišajai maizei. Savukārt jaunā zīmola gaišā rudzu maize kļuvusi par Latvijā unikālu produktu. Tās gatavošanas procesā tiek veidoti divi plaucējumi – klasiskais iesala plaucējums un jauns – no nulles izstrādāts – ieraudzētais plaucējums, kura sagatavošanas periods ir vismaz 16 stundas. AS "Latvijas maiznieks" ir vienīgais Latvijā, kas izmanto šādu divkāršā plaucējuma tehnoloģiju.
"Fazer" is starptautisks ģimenes uzņēmums, kas dibināts 1891. gadā Somijā. Šobrīd uzņēmums strādā astoņās valstīs un eksportē produktus uz aptuveni 40 valstīm. "Fazer" biznesa virzieni ir maize, saldumi, uz graudaugu un augu bāzes radīti produkti, ēdināšanas pakalpojumi. "Fazer" grupā strādā vairāk nekā 15 tūkstoši darbinieku. Grupas apgrozījums 2018. gadā pārsniedza 1,6 miljardus eiro.
SIA "Fazer Latvija" ir reģistrēta 2000. gadā, un tās pamatkapitāls ir 17,2 miljoni eiro. "Fazer Latvija" vienīgais īpašnieks ir Somijas kompānija "Fazer Bakeries", kas ir viens no "Fazer Group" uzņēmumiem.
"Fazer Bakery Baltic" kā tika izveidots 2014. gada maijā, apvienojot "Fazer" maizes biznesu Baltijas valstīs. Grupā ir "Fazer Eesti", "Fazer Latvija" un "Fazer Lietuva". "Fazer Latvija" ir viena no lielākajām maiznīcām Latvijā. Ceptuve Ogrē nodrošina produkciju arī Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgiem.
2017. gadā SIA "Fazer Latvija" apgrozījums bija 25,3 miljoni eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 800,8 tūkstošus eiro.
2018. gadā SIA "Fazer Latvija" strādāja ar 25,4 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,1% vairāk nekā gadu iepriekš, peļņa saruka vairākkārt – līdz 183,7 tūkstošiem eiro.
2019. gadā uzņēmums strādāja ar 26,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa pieauga 3,9 reizes un bija 724,2 tūkstoši eiro. Pirmo reizi uzņēmuma tirgus daļa sasniedza 21%.
2020. gadā SIA "Fazer Latvija" apgrozīja 26,6 miljonus eiro, gadu noslēdzot ar 774,8 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmums VID administrētajos nodokļos samaksājis trīs miljonus eiro. Pēc Covid-19 ierobežojumu stāšanās spēkā, SIA "Fazer Latvija" ir saskārusies ar strauju pārdošanas apjomu kritumu saldētās maizes segmentā. Galvenie iemesli: pārdošanas apjoma kritums viesmīlības segmentā un eksporta apjoma kritums Somijā.
2020. gada beigās "Fazer Latvija" nomainīja valdi. Līdzšinējo valdes locekļu, trīs Somijas pilsoņu vietā iecelti trīs Latvijas pilsoņi – Klāvs Bērziņš, Agris Ločmelis un Andris Valters, liecina informācija "Firmas.lv".
2021. gadā uzņēmums "Fazer Latvija" paziņoja, ka investēs jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija uzņēmuma ražotnē Ogrē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta "Fazer" kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība. Tieši tostermaizes segments 2020. gadā kļuva par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tā vērtība palielinājās par 16%. Šī virziena patēriņa apjoms pieauga par 14%, apgalvo uzņēmums.
AS "Hanzas maiznīca" reģistrēta 1994. gadā, savukārt AS "Hanzas maiznīcas" – 1991. gadā. Zīmols izveidots, apvienojot četras maizes ceptuves Latvijā. AS "Hanzas maiznīcas" īpašnieks Somijas uzņēmums "Vaasan" Oy kopš 2015. gada jūnija ir kļuvis par starptautiskā Zviedrijas koncerna "Lantmännen Unibake" sastāvdaļu. Šobrīd saviem pircējiem AS "Hanzas Maiznīcas" piedāvā ap 40 dažādus svaigās maizes produktus.
2017. gadā AS "Hanzas maiznīcas" apgrozījums bija 17,8 miljoni eiro, bet uzņēmums strādāja ar zaudējumiem nedaudz vairāk kā viena miljona eiro apmērā. Uzņēmums nodarbināja 188 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja teju 2,7 miljonus eiro.
2018. gadā AS "Hanzas maiznīcas" apgrozījums saruka par 2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš – līdz 17,4 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās līdz 614 tūkstošiem eiro.
2019. gadā AS "Hanzas maiznīcas" apgrozījums bija 18,5 miljoni eiro un zaudējumi – 378,48 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 160 cilvēkus. AS "Hanzas maiznīca" apgrozījums 2019. gadā bija 314,70 tūkstoši eiro un peļņa – 12,50 tūkstoši eiro, uzņēmums bija darba devējs deviņiem cilvēkiem. 2019. gada sākumā AS "Hanzas maiznīcas" valdi atstāja valdes loceklis Olli Paavo Lavikka un viņa vietā par uzņēmuma valdes locekli iecelts Jani Antero Suominen. AS "Hanzas maiznīcas" valdē otrs valdes loceklis ir Uģis Mihņevičs.
Uzņēmuma īpašnieks Zviedrijas koncerns "Lantmännen Unibake" 2021. gada sākumā slēdza ražotni Rīgā līdz 2022. gada otrajam ceturksnim, bez darba atstājot 90 cilvēkus. Līdz ar ceptuves slēgšanu Latvijā uzņēmums turpinās nodrošināt pārdošanas un mārketinga funkciju, loģistiku un piegādi.
