Sveiciens!
Šonedēļ Lieldienu noskaņās domājām par olām, tāpēc šoreiz piedāvājam putnkopības apskatu. Interesanti, ka tieši šobrīd nozare ir aktuāla ne tikai svētku, bet arī iespaidīga cenu kāpuma dēļ. "Olas ražosim līdz rudenim un tad skatīsimies, vai turpināt šo biznesu," tā sarunā ar "Latvijas Avīzi" sacīja ZS "Jaunkaijas" saimnieks Andis Ramanis. "Ja olu cena būs esošā, bet graudus varēs nodot par 400 eiro tonnā, tad būs izdevīgāk audzēt graudus, nevis dārgos graudus izbarot vistām un saņemt uz pusi mazāk," spriež saimnieks. Viņš teic, ka graudu cena ir būtiski pieaugusi, iepakojums sadārdzinājies par 40%, dārgāka kļuvusi elektrība un gāze, un tas nozīmē, ka olu cenām jāpieaug, bet olu cenas veikalos nav mainījušās. Tātad agri vai vēlu varam sagaidīt cenu pieaugumu, jo to pašu saka arī lielie ražotāji, par kuriem informāciju esam apkopojuši šajā jaunumu vēstulē.
Priecīgas Lieldienas vēlot ''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Iesaki Finday un saņem balvu!
Vai tev ir draugi un paziņas, kam arī varētu interesēt lasīt Finday? Iesaki mūs, izmantojot savu unikālo saiti, un saņem balvā Finday kafijas krūzi!
Izsludināts "Rail Baltica" globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs divus miljardus eiro.
2021. gadā Latvijā pavisam saražoti 825,6 miljoni olu, kas ir par 3% vairāk nekā 2020. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latvijas vistu olu eksports ir divas reizes lielāks par importu. 2021. gadā gadā Latvija eksportēja 385,8 miljonus olu 26,3 miljonu eiro vērtībā – galvenokārt uz abām kaimiņvalstīm un Čehiju. Savukārt lielākais olu imports pērn bija no Lietuvas – 114,7 miljoni olu astoņu miljonu eiro vērtībā. Otra lielākā olu importētājvalsts bija Ukraina, no kuras Latvijā ievesti 38,5 miljoni olu 2,4 miljonu eiro vērtībā, un šis daudzums aizņēma 20,2% no kopējā svaigu mājas vistu olu importa.
Iespējams, jau drīzumā Latvijā nozares spēlētājiem pievienosies "Alūksnes putnu ferma", kas kaļ plānus par būtisku darbības paplašināšanu – gan Alūksnē, kur dējējvistu skaitu iecerēts palielināt līdz diviem miljoniem, gan Preiļu novadā, kur gada laikā tiks sākta cāļu audzēšana pašu vajadzībām. Uzņēmums ir plānojis pievērsties arī savu olu produktu ražošanai un būvēs biogāzes rūpnīcu. Tam paredzēts novirzīt apjomīgas investīcijas – virs 80 miljoniem eiro, kuru avots būs Jurijam Adamovičam piederošā AS "APF Holdings".
Valsts saimniecība ar nosaukumu "Ķekavas putnu fabrika" tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana. 1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares – uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums "Ķekavas broileri". Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.
Kopš 2013. gada AS "Putnu fabrika Ķekava" ir Lietuvas holdinga "Linas Agro Group" īpašumā, kurā ietilpst arī "Lielzeltiņi", "Broileks", "Cerova" un "PFK Trader".
2017./2018. finanšu gadā par 11,6% auga "Putnu fabrika Ķekava" apgrozījums, sasniedzot 69,3 miljonus eiro. Neto peļņa pārskata periodā sasniedza 2,1 miljonu eiro.
2018./2019. finanšu gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 74 miljonus eiro. AS "Putnu fabrika Ķekava" eksportēja 50% produkcijas. Nozīmīgākais eksporta tirgus ir Zviedrija, kas veido 49% no kopējā eksporta apgrozījuma.
2020. finanšu gadā, kas ilga no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam, uzņēmums strādāja ar 75,33 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmums cieta zaudējumus 817, 46 tūkstošu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.
2021. gada sākumā "Putnu fabrika Ķekava" ražošanā sāka izmantot robotus – robotizētu produktu svēršanas un iepakošanas līniju, kā arī robotu sasaldētas putnu gaļas kraušanai uz paletēm.
"Graudu cenas pieaugums divas reizes nozīmē, ka arī mums cenas jāceļ dubultā, taču tas nav iespējams un to mēs arī patlaban negrasāmies darīt," par pašreizējo intervijā portālam "Delfi" atzīst "Putnu fabrikas Ķekava" valdes priekšsēdētājs Andrijus Pranckevičs, piebilstot, ka ilgi vairs nevarēs noturēties "virs ūdens".
Pirmās dējējvistas uz Iecavu tika atvestas 1973. gadā, bet industriāla olu ražošana aizsākās 1975. gadā. Tagad AS "Balticovo" joprojām ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Valdis Grimze, Mhitars Mhitarjans un Tatjana Poplavska. "Balticovo" ražotne un filiāles atrodas Iecavā, Madonā un Daugavpilī. No saražotās produkcijas 70% tiek eksportēti uz vairāk nekā 20 valstīm.
Uzņēmums piedāvā vistu olas čaumalās, vārītas un lobītas olas, šķidros olu produktus un sausos olu produktus. 2021. gadā uzņēmums "Balticovo" paziņoja par diviem jauniem produktiem – pēc klasiskas receptes veidotu plombīra saldējumu un Baltijā pirmo olu proteīna saldējumu.
2018. gadā "Balticovo" strādāja ar 48,67 miljonu eiro apgrozījumu un 5,37 miljonu eiro peļņu. Uzņēmuma apgrozījums 2019. gadā bija 50,91 miljons eiro, kas ir par 2,24 miljoniem lielāks nekā gadu iepriekš. Uzņēmums saražojis 661 miljonu olu, pārsniedzot 2018. gadā saražoto par 12 miljoniem olu.
Pateicoties tam, ka tika pabeigti vairāki lielizmēra attīstības projekti – jaunas ūdens attīrīšanas iekārtas uzstādīšana un Baltijā lielākā ārpussprosta dējējvistu novietņu kompleksa atklāšana –, "Balticovo" 2020. gadā izdevās audzēt apgrozījumu līdz 54,31 miljonam eiro. Uzņēmums gūto peļņu 3,03 miljonu eiro apmērā plānoja novirzīt turpmākajos attīstības projektos, lai īstenotu stratēģisko mērķi – tuvāko gadu laikā pilnībā atteikties no sprostos turētu vistu olu ražošanas.
2020. gadā, iemūrējot kapsulu ēkas pamatos, "Balticovo" sāka jauna ražošanas kompleksa būvniecību, kurā paredzētais olu šķirošanas centrs un olu vārīšanas līnija ļaus ievērojami palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas. Pēdējo trīs gadu laikā uzņēmums savā un nozares attīstībā jau ir investējis vairāk nekā 26 miljonus eiro. 2020. gada augustā tika atklāts pirmais ārpus sprosta dējējvistu novietņu komplekss ar vienu jaunputnu novietni un trim dējējvistu kūtīm, kuru ražošanas kapacitāte ir 120 miljoni olu gadā.
2021. gada 23. jūnijā ar atklātu liesmu nodega AS "Balticovo" angāra tipa ārpus sprosta dējējvistu novietne 3182 kvadrātmetru platībā kopā ar tajā iebūvētajām ražošanas iekārtām. Gāja bojā arī 4500 dējējvistas. Pēc ekspertīzes atzinuma ugunsgrēks izcēlās īssavienojuma dēļ, īsslēguma liesmām un dzirkstelēm saskaroties ar degošiem materiāliem. Ugunsgrēka brīdī bija pagājis mazāk nekā gads kopš ēkas uzbūvēšanas. Apdrošināšanas sabiedrība ERGO uzņēmumam izmaksāja 4,3 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzību.
2021. gadā AS "Balticovo" ieviesa jaunu iepakojumu "Tetra Pak Tetra Rex® bio-based", kļūstot par pionieri biodegradējama iepakojuma izmantošanā Baltijas mērogā. Jaunais viedais iepakojums ļauj pagarināt produktu derīguma termiņu par 15 līdz 20%, turklāt ļaus noskaidrot, vai produkts nav bojāts, iepakojumu neatverot.
Sākoties Krievijas karam Ukrainā, "Balticovo" paziņoja, ka sniegs atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, nosūtot savu produkciju – vairāk nekā 140 tūkstošus olu, kā arī piedāvās darba vietas bēgļiem no karā cietušās valsts.
SIA "Lielzeltiņi" ir dibināts 1994. gadā, un ir otrs lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,08 miljoni eiro. Tas pilnībā pieder Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu grupai "Linas Agro Group".
Finanšu gadā, kas ilga no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam, "Lielzeltiņi" strādāja ar 35,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 5,5 reizes un bija 1,98 miljoni eiro.
Uzņēmums finanšu gadā, kas ilga no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam, strādāja ar 35,08 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt peļņa saruka 2,5 reizes un bija 799, tūkstotis eiro.
2021. gada 27. janvārī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments noraidīja Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību, atstājot spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru SIA "Lielzeltiņi" tika atcelts VID 2016. gada 29. decembra lēmums. Strīds saistās ar VID lēmumu, ar kuru uzņēmumam liedza tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumu, apgalvojot, ka preces nav piegādājis darījuma dokumentos norādītais pārdevējs un ka SIA "Lielzeltiņi" par to zināja.
70% no olas cenas veido graudu cena
Anna Ērliha
Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas izpilddirektore:
"Putnkopības nozare gadā apgroza apmēram 130 miljonus eiro, nodokļos nomaksā 15 miljonus eiro un nodrošina darbu vairāk nekā 2000 cilvēkiem. Pēc Ministru Kabine noteikumiem un Pārtikas un veterinārā dienesta pieejamajiem reģistru datiem ir lielie un mazie putnkopības produktu ražotāji. Lielie ir ar vismaz 350 vistām. Tādi Latvijā ir 20. Lielākajam no tiem ir aptuveni trīs miljoni vistas, mazākajam – 650. Savukārt mazie ražotāji ir tādi, kam ir mazāk par 350 vistām - kopumā aptuveni 450.
Latvijā putnkopības nozare spēj nodrošināt gan vietējo tirgu, gan piedāvāt produkciju eksportā. Olas saražojam ļoti daudz – 160% no pašpatēriņa. Aptuveni 70% olu tiek eksportētas. Mājputnu gaļu tik daudz šobrīd nesaražojam. Tās apjomi nepārsniedz vietējo patēriņu, bet ražotāji ir pauduši apņemšanos doties šajā virzienā.
Pēdējos gados tirgū parādās arvien vairāk dažādi putnkopības produktu - gan olu, gan gaļas - ražotāji. Tirgū ir broileru, pīļu, tītaru un citu mājputnu produkcija. Vienlaikus attīstās gan uzņēmējdarbība, gan arī konkurence. Izaicinājums šobrīd ir saistībā ar graudu pieejamību, jo visi putni ēd graudus. Tie veido apmēram 70% no olas pašizmaksas. Piemēram, viena saimniecība no mūsu biedriem, kas ražo bioloģiski sertificētu mājputnu gaļu, agrāk iepirka graudus par 220 eiro tonnā, bet tagad tie maksā 650 eiro. Tāpēc nozare runā par iespējamo krīzes situāciju un nepieciešamo atbalstu tās novēršanai. Protams, lielāki ražotāji iepērk lielākus graudu apjomus un tie attiecīgi maksā mazāk nekā gadījumā, ja kāda neliela saimniecība iepērk daudz mazāk graudu. Taču svarīgi ir saglabāt vietējos ražotājus – vienalga, vai tā ir kāda mazāka saimniecība kaut kur reģionā vai lielie uzņēmumi, kas nodarbina daudz cilvēku. Šie uzņēmumi ražo pārtiku tepat uz vietas, Latvijā, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi nodrošina vietējos cilvēkus ar pārtiku un tādējādi nodrošina valsts drošību. Ja vietējie ražotāji nespēj nodrošināt valsti ar pārtiku, tad tā kļūst atkarīga no importa. Šī brīža kara apstākļos brīvais tirgus īsti vairs nepastāv. Piemēram, Polijas ražotāji domās vispirms par saviem patērētājiem un tikai pēc tam par to, vai tam paliek kaut kas pāri eksportam."
