Sveiciens!
Šonedēļ gatavot jaunumu vēstuli bija diezgan amizanti, jo uzņēmumi no sabiedriskās ēdināšanas nozares iepriekš šķita labi zināmi. Taču biznesa dati topā ierindo mazāk dzirdētus vārdus. Atšifrējot uzņēmumu nosaukumus, protams, top skaidrs, kas ir patiesie zīmoli.
Sabiedriskās ēdināšanas nozare pandēmijas ierobežojumu dēļ ir piedzīvojusi grūtus laikus, taču, piemēram, ātrās ēdināšanas restorānam ''McDonald's'' ir pat izdevies kāpināt apgrozījumu. Šis ir gana interesants fakts, kas liecina arī par mūsu ēšanas paradumiem.
Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis lēš, ka pandēmijas dēļ sabiedriskās ēdināšanas vietu skaits ir samazinājies par aptuveni 10%. Un tas lielākoties ir ierobežojumu dēļ, jo vakcinējušies ir 97% nozarē strādājošo! J. Jenzis piesauc arī komunikācijas trūkumu, kas neļauj nozarei atkopties.
Ceram, ka arī Jūs uz pozitīvām domām mudina gan svētku tuvošanās, gan baltā sniega sega. Lai izdodas izbaudīt ziemu! Un noteikti atbalstiet savējos – nedēļas nogalē apmeklējiet kādu restorānu!
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Vakcinācijas aptvere sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
''Lido'' 1987. gadā dibināja Gunārs Ķirsons. Ķēdē ir 15 restorāni, bistro un kafejnīcas Latvijā, no kuriem lielākais atrodas Krasta ielā Rīgā un tajā vienlaikus var tikt uzņemti aptuveni 1000 cilvēki. Vēl seši ''Lido'' restorāni darbojas Igaunijā un Baltkrievijā.
2021. gada 2. jūnijā tika paziņots, ka par ''Lido'' 51% akciju turētāju ir kļuvis Igaunijas uzņēmums ''Treeland'', kas pieder Igaunijas uzņēmējam Ivaram Vendelinam. Savukārt 12. jūlijā nāca jauns paziņojums – 51% ''Lido'' akciju iegādāsies Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupa ''Apollo Group'', kuras līdzīpašnieks ir jau minētais Vendelins. Igauņu uzņēmējs Ivars Vendelins ir zināms kā viens no Igaunijas izklaides un pakalpojumu sniedzēja ''Apollo Group'' īpašniekiem. Viņam pieder restorānu bizness, kinoteātri un citi uzņēmumi. 2019. gadā ''Apollo Group'' iegādājās ''Piano Group'', kam pieder ''Vapiano'' restorāni Baltijas valstīs un Somijā, un bija plānota tālāka paplašināšanās.
''Lido'' 2018. gadā strādāja ar 41,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka 7,3 reizes un bija 241,4 tūkstoši eiro.
2020. gadā būtiski samazinājās ''Lido'' apgrozījums, sasniedzot 25,9 miljonus eiro, kas ir vien 58% no 2019. gadā sasniegtā apgrozījuma. Aizvadīto pārskata gadu AS ''Lido'' noslēdza ar divu miljonu eiro zaudējumiem. Tie ir tiešā veidā saistīti ar būtisko apgrozījuma kritumu. Ar zaudējumiem ''Lido'' strādāja arī 2019. gadā, kad tie bija 2,55 miljoni eiro.
Uzņēmums ''Premier Restaurants Latvia'' ir dibināts 1994. gadā un ir ''McDonald's'' restorānu īpašnieks, kas pieder Nīderlandē reģistrētajam ''Premier Capital B.V.''. 1994. gada 15. decembrī ''McDonald's'' Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī atvēra savu pirmo restorānu Latvijā, kas bija arī pirmais visā Baltijā. Pirmā ''McDonald's'' atvēršana izraisīja iedzīvotāju protestus, kuri bija satraukušies par iepriekš Latvijā nepieredzēto vienreizlietojamo trauku izmantošanu un ārzemju izcelsmes izejvielu īpatsvaru ''McDonald's'' produkcijā.
''Premier Restaurants Latvia'' 2018. gadā strādāja ar 40,5 miljoni eiro apgrozījumu, kas bija par 12,2% jeb 4,4 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem pērn bija teju divi miljoni eiro, kas bija par 20,5% jeb 332 tūkstošiem eiro lielāka nekā 2017. gadā.
2020. gadā uzņēmums kāpināja apgrozījumu līdz 45,13 miljoniem eiro, kas ir par 2% vairāk nekā 2019. gadā.
Uzņēmums ''Baltic Restaurants Latvia'' ir reģistrēts 2001. gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,6 miljoni eiro. Kompānijas patiesā labuma guvēji ir Guntis Bredovskis, Aigars Kaugars un Anita Gleizde. Uzņēmuma zināmākie zīmoli ir ''Chat'', ''Daily'' un ''Subway'' (franšīze).
2019. gadā ''Baltic Restaurants Latvia'' strādāja ar 19,09 miljonu eiro apgrozījumu, bet kompānijas peļņa bija 306,5 tūkstoši eiro. Uzņēmums investēja 800 tūkstošus eiro, iegādājoties iekārtas, aprīkojumu un mēbeles, kā arī remontējot nomātās telpas. Tostarp lielākā daļa līdzekļu ieguldīti jaunatvērtajās ēdināšanas vietās, taču vismaz 250 tūkstoši eiro investēti esošo ēdināšanas vietu attīstībā. Kopumā pēdējo triju gadu laikā kompānijas ieguldījumi ir bijuši trīs miljonu eiro apmērā.
2020. gadā ''Baltic Restaurants Latvia'' apgrozījums Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē samazinājās par 37,61%, sarūkot līdz 13,16 miljoniem eiro. Uzņēmums gadu noslēdza ar zaudējumiem 190,49 tūkstošu eiro apmērā. 2020. gada noslēgumā uzņēmumam bija 105 struktūrvienības. Divi lielākie segmenti ir izglītības iestādes (66) un darbinieku pusdienu restorāni (28). Abos iepriekšminētajos segmentos uzņēmums ir saglabājis tirgus līdera pozīciju.
Neskatoties uz Covid-19 krīzi, ''Baltic Restaurants Latvia'' 2020. gadā turpināja attīstīties. Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka aizvadītajā gadā uzņēmums ir investējis 250 tūkstošus eiro, ieguldot līdzekļus gan jaunu struktūrvienību atvēršanā, gan arī jau esošajās struktūrvienībās. Piemēram, 2020. gada februārī uzņēmums atvēra pirmo dienas restorānu ar jauno zīmolu ''Restart''.
Pandēmijas ietekmē ir aizvērti aptuveni 10% restorānu
Jānis Jenzis
Latvijas Restorānu biedrības prezidents:
''Šī nozare ir dinamiska – viena kafejnīca atveras, cita aizveras. Asociācijas aptaujā pavasarī 7% ēdināšanas uzņēmumu apsvēra iespēju beigt darbību. Cik esmu runājis ar piegādātājiem, viņu aplēses liecina, ka pandēmijas laikā no biznesa ir aizgājuši aptuveni 10% uzņēmumu. Savukārt nozares apgrozījums ir samazinājies par 60%.
Mūsu nozare ar mazākiem vai lielākiem ierobežojumiem strādā jau no 2020. gada pavasara. Lai gan šogad vakcīnas ir pieejamas, 2021. gads ir bijis sliktāks nekā 2020. gads. Tas ir saistāms ar daudziem, brīžiem - neloģiskiem ierobežojumiem, kas būtiski iespaido uzņēmējdarbību. Arī pēc 15. novembra, kad ir beigusies mājsēde, arvien ir būtiski ierobežojumi, tāpēc šobrīd daudzu uzņēmumu pastāvēšana ir apgrūtināta. Arvien pie viena galdiņa var sēdēt tikai četras personas. Turpretī mājsaimniecībās var pulcēties līdz 10 personām. Protams, restorānus var apmeklēt tikai vakcinēti un pārslimojuši cilvēki, kas arī par 30% samazina restorānu apmeklētāju skaitu. Tāpēc daudziem uzņēmumiem vienīgā izdzīvošanas iespēja, lai tie nebankrotētu, ir valsts atbalsts. Pieteikšanās atbalsta instrumentiem ir iespējama, bet uzņēmēju vidū ir bažas par atbalsta saņemšanas laiku, jo programmas saskaņošana Eiropas Komisijā ir salīdzinoši ilgs process.
Vakcinācijas aptvere ēdināšnas nozarē ir aptuveni 97%. Tas ir otrs labākais rezultāts valstī pēc medicīnas darbiniekiem. Tāpēc nav īsti saprotams, kāpēc Veselības ministrija arī pēc mājsēdes paredz tik drastiskus ierobežojumus. Skaidrs, ka ministrijas prioritāte ir sabiedrības veselība, bet Ekonomikas ministrijas prioritāte ir ekonomika. Manā skatījumā līdzsvars ir jāatrod Ministru Prezidentam. Esam rakstījuši viņam daudzas vēstules, bet viņš nav uzskatījis par vajadzīgu atbildēt nozarei, kuras radītais IKP laikā pirms pandēmijas bija 2%. Visas mūsu vēstules ir pārsūtītas Ekonomikas ministrijai vai Veselības ministrijai. Man ir skumji par komunikācijas trūkumu.
Šis laiks restorānu nozarei ir bijis ļoti smags un arī nākotne rādās diezgan drūma. Daudzi talantīgi darbinieki ir aizbraukuši uz ārzemēm, tāpat arī klienti – turīgi cilvēki. Šādā situācijā mēs riskējam ar to, ka paliks tikai ministrijas un valsts iestādes."
