Sveiciens!
Siltumapgāde ir nozare, kam bija dzīve pirms kara sākuma Ukrainā un tagad, sākot no šī gada rudens, būs pavisam cita dzīve. Tāpat būs arī iedzīvotājiem, kuri jau laikus ir brīdināti veidot iekrājumus apkures sezonai. Tad mēs visi visticamāk reāli un skarbi piedzīvosim kara Ukrainā radītās sekas. Piemēram, Rīgā maksa par siltumu varētu pieaugt pat par 110%! Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta dati vēsta, ka siltumapgādeir viena no nozarēm, kas ir atbildīga par pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu kāpumu valsts budžetā 2022. gada pirmajā pusgadā – pieaugums ir 23,1%. Tāpēc šīs nedēļas jaunumu vēstulē apskatījām tieši šīs nozares līderus.
Baudīt dabīgo siltumu, kamēr vēl var, Finday.lv komandas vārdā novēl,
Ieva Treija
Valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts šī gada pirmajos sešos mēnešos bijis par 726,5 miljoniem eiro zemāks nekā 2021. gada attiecīgajā periodā un veido 227,1 miljonu eiro. Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 6,8 miljardi eiro, un salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi tas ir par 773,1 miljonu eiro jeb 12,9% vairāk.
Latvijā patērētāju siltumapgāde tiek nodrošināta, izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmas, lokālo siltumapgādi un individuālo siltumapgādi.
Galvenais siltumenerģijas patērētājs ir mājsaimniecības. 2017. gadā galapatēriņā tika izmantots 7034 GWh siltumenerģijas. No kopējā centralizētās siltumenerģijas galapatēriņa:
Siltumapgādes nozares darbību regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Regulējamie pakalpojumi ir siltumenerģijas ražošana, siltumenerģijas pārvade un sadale, kā arī siltumenerģijas tirdzniecība. Vienlaikus, nosakot, kuri pakalpojumi ir regulējami, tiek ņemts vērā regulēšanas "slieksnis". Siltumenerģijas apgādes pakalpojums ir regulējams, ja kopējais siltumenerģijas apjoms ir lielāks par 5000 MWh/gadā. Savukārt mazās siltumapgādes sistēmas netiek regulētas, lai neuzliktu papildu administratīvo slogu siltumapgādes komersantiem un tādējādi nepalielinātu siltumapgādes izmaksas un tarifus. Siltumenerģijas tirdzniecība tiek regulēta līdz tā dēvētajai "piederības robežai" ar lietotāju. Parasti tas ir līdz siltumtrases ievada vietai ēkā. Siltumenerģijas izmantošana ēkā nav regulējams pakalpojums.
Šobrīd Latvijā siltumapgādē tiek regulēti vidēji 240 komersantu (to skaits ir mainīgs) sniegtie siltumapgādes pakalpojumi, un regulētie pakalpojumi veido ap 93% no kopējā siltumapgādes tirgus. Lielākā daļa komersantu ir siltumenerģijas ražotāji.
Saskaņā ar Valsts Ieņēmumu dienesta datiem lielākais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu pieaugums 2022. gada pirmajā pusē vērojams tirdzniecības nozarē un elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē, kopumā PVN ieņēmumiem pieaugot par 305,3 miljoniem eiro jeb 23,1% un veidojot 1,6 miljardus eiro.
AS "Rīgas siltums" ir dibināta 1995. gada 25. septembrī kā Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība. Tās dibinātāji ir Rīgas dome, valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" un akciju komercbanka "Baltijas tranzītu banka".
“Rīgas siltums” ir galvenais siltumenerģijas piegādātājs Rīgā. Uzņēmums veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi. Akciju kapitāls sadalās šādi: Rīgas valstspilsētas pašvaldība (49,00%), Latvijas Valsts (48,995%), SIA "Enerģijas risinājumi. RIX" (2%), AS "Latvenergo" (0,005%). “Rīgas siltums” pieder 100% kapitāldaļu uzņēmumā SIA "Rīgas BioEnerģija".
Uzņēmums siltumavotos izmantojamie kurināmā veidi ir dabasgāze un šķelda. Veicot siltumavotu modernizāciju, ir sasniegts šķeldas īpatsvars kurināmā bilancē aptuveni 50%. Šobrīd “Rīgas siltums” 50% siltuma tiek saražots, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Iecerēts, ka līdz 2030. gadam 90% siltumenerģijas tiks saražots no atjaunojamiem energoresursiem. Plānots, ka pieaugs arī atjaunojamo energoresursu izmantošana pilsētā.
“Rīgas siltums” savos siltumavotos – piecās siltumcentrālēs, kā arī vairākos desmitos mazu un vidēju katlumāju – saražo vairāk nekā 30% nepieciešamās siltumenerģijas. Pārējos aptuveni 70% uzņēmums iepērk. Aptuveni 66% tas iegādājas no "Latvenergo", bet pārējo siltumenerģiju piegādā neatkarīgie ražotāji.
"Rīgas siltums" pārvalda un sadala 76% no visas siltumenerģijas, kas nepieciešama Rīgai. 77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Rīgas pilsētas kopējais siltumtīklu garums ir aptuveni 800 km.
"Rīgas siltums" konsolidētais apgrozījums laika periodā no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim sasniedza 146,45 miljonus eiro. Tas ir par 5,4 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Konsolidētā peļņa sarukusi līdz 6,85 miljoniem eiro. Šajā periodā uzņēmums nomainījis un no jauna izbūvējis 9,53 km siltumtīklus, kā arī nolūkos piesaistīt jaunus klientus izbūvējis siltumtīklus 2,31 km garumā.
"Rīgas siltums" apgrozījums finanšu gadā no 2019. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 30. septembrim bija 151,87 miljoni eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 11,6 reizes – līdz 15,6 miljoniem eiro.
AS "Rīgas siltums" finanšu gadā no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim apgrozīja 148,69 miljonus eiro un nopelnīja 1,34 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šajā finanšu gadā uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 1,94%.
Klientu parāds par “Rīgas siltums” pakalpojumiem pašlaik sasniedz 5,9 miljonus eiro. Jaunajā apkures sezonā uzņēmuma siltumenerģijas tarifs varētu palielināties par teju 110%.
Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1906. gadā, kad pilsētas valde noslēdza līgumu ar Berlīnes elektrouzņēmumu akciju sabiedrību par pilsētā pirmās elektrostacijas būvniecību. Šobrīd pašvaldības uzņēmums PAS “Daugavpils siltumtīkli” nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību, kā arī elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas stacijās.
PAS "Daugavpils siltumtīkli" neto apgrozījums 2022. gada pirmajā ceturksnī bija 12,25 miljoni eiro. Salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, apgrozījums pieauga par 59,24%. uzņēmums to galvenokārt skaidro ar tarifa palielinājumu. Šo periodu uzņēmums noslēdza ar 1,54 miljonu eiro zaudējumiem. Tie saistīti ar strauju energoresursu izmaksu pieaugumu.
"Daugavpils siltumtīkli" apgrozījums 2021. gadā bija 19,78 miljoni eiro, bet zaudējumi – 2,08 miljoni eiro. 2020. gadā uzņēmums strādāja ar 15,42 miljonu eiro apgrozījumu un 275,3 tūkstošu eiro zaudējumiem.
PAS "Daugavpils siltumtīkli" neto apgrozījums 2020. gadā 15,42 miljoni eiro, kas ir par 23% mazāk nekā gadu iepriekš. Gadu uzņēmums noslēdza ar 275,29 tūkstošu eiro zaudējumiem.
SIA “Liepājas enerģija” ir siltumapgādes uzņēmums, kas nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību, kā arī elektroenerģijas ražošanu. Uzņēmums dibināts 2005. gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir A/S “Latvenergo” (51%), Liepājas dome (39%), SIA “Enerģijas risinājumi” (10%).
“Liepājas enerģija” 2020. gadā sasniedza 16,15 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 2,21 miljoniem eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma 2020. gada neto peļņa ir 3,56 miljoni eiro, un tas ir par 20% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Liepājas pilsētas pašvaldība lielāko daļu no dividendēm novirzījusi daudzdzīvokļu ēku iekšpagalmu labiekārtošanai un vecās apbūves renovācijas līdzfinansēšanai, kā arī nodrošinājusi dažādu pilsētas infrastruktūras darbu finansēšanu.
2021. gadā “Liepājas enerģijas” neto apgrozījums bija 16,64 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 0,5 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada pārskata periodā. 2021. gadā uzņēmuma peļņa bija 1,39 miljoni eiro, kas tiks novirzīta jaunas biomasas katlu mājas būvniecībai Liepājā.
2020. gadā “Liepājas enerģija” apgrozīja 15,37 miljonus eiro un nopelnīja 3,55 miljonus eiro.
