Sveiciens!
Šonedēļ izvēlējāmies uzrakstīt par nozari, kas tradicionāli nesaistās ar biznesu – Latvijas lielākajām slimnīcām. Tās pandēmijas laikā piedzīvoja gan dažādus satricinājumus un nepieciešamību mainīties, pielāgoties, gan arī papildu līdzekļu piešķiršanu. Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Jankus portālam LA stāstīja: "Var teikt, ka Covid-19 krīze pārsteidza Latvijas medicīnas sistēmu nesagatavotu. Vairākums mūsu slimnīcu celtas vēl padomju laikā atbilstoši tā brīža vajadzībām un izpratnei. Līdz ar to slimnīcas nebija gatavas situācijai, kurā varētu būt tik daudz pacientu ar augšējo elpošanas ceļu bojājumiem un citiem Covid-19 simptomiem. Lai risinātu šo problēmu, viena no svarīgākajām problēmām bija nodrošināt slimnīcās atsevišķas plūsmas Covid-19 pacientiem un visiem pārējiem pacientiem, panākot, ka inficētie nespēj inficēt vēl ar Covid-19 nesaslimušos. Šis bija pirmais no apstākļiem, kas noteica investīciju prioritātes."
Veselīgas brīvdienas vēlot ''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Vasarā darbu Latvijā plāno sākt starptautiskais mazumtirdzniecības veikalu tīkls "Spar", atverot šeit pirmos veikalus.
Slimnīcas mūsdienu izpratnē Latvijā radās tikai 19. gadsmitā. Ievērojamākā bija 1803. gadā dibinātā Rīgas pilsētas slimnīca. Pēc tam tika veidotas slimnīcas pilsētu, apriņķu centros un gadsimta beigās – dažos lauku apvidos. Laika periodā no 1962. līdz 1989. gadam uzceltas 94 slimnīcas un to korpusi, 63 ambulances un poliklīnikas, 10 sanitārepidemioloģiskās stacijas, 18 aptiekas.
Kopš 2018. gada slimnīcas Latvijā tiek iedalītas piecos līmeņos. 2022. gada sākumā atklātībā nonāca Veselības ministrijas ziņojums par to, ka ir plānots ieviest izmaiņas esošajā slimnīcu līmeņu sistēmā, taču konkrētas darbības pagaidām nav sekojušas.
Veselības aizsardzības nozarē šobrīd ir reģistrēti vairāk nekā 2200 uzņēmumi. Veselības aizsardzības nozare 2020. gadā apgrozījusi 1,23 miljardus eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, nozares apgrozījums ir audzis par 93,14 miljoniem eiro jeb 8,22%. Palielinoties par 21,52%, nozares peļņa 2020. gadā sasniegusi 72 miljonus eiro. Ar zaudējumiem 2020. gadā strādājuši 27,3% no visiem veselības aizsardzības nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši pārskatus par saimniecisko darbību 2020. gadā.
Lai arī Covid-19 izraisītā krīze būtiski ietekmēja valsts kapitālsabiedrību saimniecisko darbību un tās rezultātus, tomēr par 3,7% pieaudzis valsts kapitālsabiedrību kopējo aktīvu apjoms un pašu kapitāls – par 5,9%, –- liecina Pārresoru koordinācijas centra publiskotais ikgadējais Pārskats par valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātiem, valstij un pašvaldībām piederošajām kapitāla daļām 2020. gadā.
Veselības un sociālās aprūpes nozarē strādājošo uzņēmumu vērtība 2021. gadā ir palielinājusies par 14,5%, sasniedzot 983,3 miljonus eiro.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, kas nodrošina vispusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem. Tā arī veic zinātniski pētniecisko darbu un attīstīta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai. Slimnīca ir dibināta 2007. gadā un ir 5. līmeņa daudzprofilu ārstniecības iestāde Rīgā. Tā ir valsts kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija.
Austrumu slimnīcā palīdzība tiek sniegta tādos profilos, kas nav pieejama citās Latvijas stacionārās ārstniecības iestādēs. Katru gadu šeit tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi vairāk nekā 60 tūkstošiem stacionāri un 710 tūkstošiem ambulatori ārstētiem pacientiem. Slimnīcā ir vairāk nekā 2000 gultas vietas un 4600 darbinieku. Gada laikā tiek veikti vairāk nekā 25 tūkstoši operāciju.
2018. gadā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai bija vislielākie zaudējumi – 5,91 miljons eiro. Apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 19,2% un bija 118,52 miljoni eiro.
2019. gadu Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca pabeidza ar 3,58 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 2,3 miljoniem eiro mazāki nekā 2018. gadā. Slimnīcas peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultātu būtiski ietekmēja fakts, ka Nacionālā veselības dienesta noteiktās viena pacienta vidējās izmaksas nesedz faktiskās stacionāra pacientu ārstēšanas izmaksas, kā rezultātā 2019. gadā tikai uz iekšējo resursu rēķina nav izdevies sasniegt bezdeficīta budžetu. Slimnīcas apgrozījums palielinājās par 19,99%, sasniedzot 142,20 miljonus eiro.
2020. gadā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas apgrozījums bija 164,77 miljoni eiro. Zaudējumi samazinājās līdz 0,53 miljoniem eiro.
VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" ir daudzprofilu slimnīca, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēc diploma izglītību, veic zinātniskus pētījumus un nodrošina jaunu ārstniecības metožu un tehnoloģiju aprobēšanu un ieviešanu Latvijā. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder valstij, valsts kapitāla daļu turētājs ir Veselības ministrija. Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir dibināta 1910. gadā.
2018. gadā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas apgrozījums pieauga par 17% un bija 104,98 miljoni eiro. 2018. gadu ārstniecības iestāde pabeidza ar 2,76 miljonu eiro zaudējumiem.
2020. gadā Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas apgrozījums bija 128,69 miljoni eiro.
VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ir lielākā specializētā bērnu daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā. Medicīnisko palīdzību stacionārā ik gadu saņem ap 15 tūkstoši pacientu, savukārt poliklīnikā tiek nodrošināti vairāk nekā 300 tūkstoši ambulatoro vizīšu.
2018. gadu Bērnu klīniskā universitātes slimnīca pabeidza ar 1,35 miljonu eiro zaudējumiem. 2019. gadā slimnīcas budžets bija 54,26 miljoni eiro. Pārskata gada peļņa – 7505 eiro. 2020. gadā slimnīcas apgrozījums bija 69,78 miljoni eiro.
Veselības aprūpes nozarei tiek veltīti 12% no kopējiem valdības izdevumiem
Oskars Šneiders
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs:
"Valsts, no savas puses nodrošinot iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus, slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm, kas piedāvā ambulatoro un stacionāro palīdzību. Jo lielāks ir veselības aprūpei atvēlētais finansējums, par ko vienojas valdība, jo plašāks ir pakalpojumu apjoms, ko var piedāvāt ārstniecības iestādes.
2022. gadā finansējums veselības aprūpes nozarei ir 12% no kopējiem valdības izdevumiem – 1,5 miljardi eiro. Tas ir absolūtais minums, ko Pasaules Veselības organizācija vērtē kā nepieciešamu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības aprūpi.
Pēdējos gados ir būtiski palielinājies veselības aprūpei atvēlētais finansējums. Tas ir saistīts ar to, ka tarifā kopš 2017. gada ir palielinājies darba samaksas elements mediķiem. Tāpat gadu no gada tiek palielināta pakalpojumu pieejamība – ir lielāks finansējums izmeklējumiem, konsultācijām, arvien jauniem izmeklējumiem un manipulācijām. Atsevišķa finansējuma sadaļa ir saistīta ar ieguldījumiem slimnīcu attīstībā un infrastruktūras stiprināšanā. Piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā ir pārbūvētas slimnīcas, lai pie Deltas vīrusa paveida izplatības Latvijā nodrošinātu skābekļa padevi atbilstošā līmenī. Tāpat ir ieguldīts intensīvās terapijas, infekcijas un cita profila slimību ārstēšanai nepieciešamajā aprīkojumā.
Jo labvēlīgāka būs situācija valsts budžetā, jo lielāku finansējumu būs iespējams atvēlēt veselības nozarei un risināt dažādus sasāpējušus jautājumus – gan darbinieku piesaisti un noturēšanu, gan specifisko programmu īstenošanu, piemēram, onkoloģijas, psihiatrijas, sirds un asinsvadu slimību pacientiem. Paredzams, ka nākotnē veselības aprūpei paredzētais finansējums palielināsies. Veselības ministrija ir izstrādājusi ilgāka termiņa plānošanas dokumentu – Sabiedrības veselības pamatnostādnes. No šī dokumenta izriet dažādi specifiski nozaru jomas dokumenti, piemēram, par atalgojuma modeli medicīnas darbiniekiem, onkoloģijas plāns, reto slimību pacientu aprūpes un ārstniecības plāns."
