Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

šŸ¦ ne bankas

Vēstule #
22
15/10/2021

Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:

Sveiciens!

Å oreiz pieķērāmies nozarei, kuras virzienā nereti tiek raidÄ«ti pārmetoÅ”i skatieni: sak, kredÄ«tu paņemt viegli, bet jāatdod ar lieliem procentiem! Medijos ir bijuÅ”i daudzi stāsti par to, kā cilvēki ir kļuvuÅ”i par Ä·Ä«lniekiem nebanku aizdevēju rokās, nespējot atdot viegli paņemto naudu. Kopumā gan jāsaka, ka, skatoties uz statistiku, situācija nav tik slikta ā€“ 2020. gada 31. decembrÄ« kredÄ«tu bez kavējuma Ä«patsvars kopējā portfelÄ« bija 90,09%. Taču nevar noliegt, ka dažiem uzņēmējiem ir izdevies labi nopelnÄ«t ar Å”o biznesu. re:baltica gada sākumā rakstÄ«ja: ja Latvijas bagātāko uzņēmēju saraksta veidotāji aprēķinos iekļautu arÄ« mÅ«su uzņēmējiem piederoÅ”os biznesus ārvalstÄ«s, tad ''Mogo'' un vēl daudzu citu nebanku aizdevēju biznesu Ä«paÅ”nieks Aigars Kesenfelds bÅ«tu Ŕī saraksta augÅ”galā.

Ko par Å”o nozari mums rāda skaitļi? Un ko par to saka TÄ«na LÅ«se, Latvijas AlternatÄ«vo finanÅ”u pakalpojumu asociācijas vadÄ«tāja? Par to mÅ«su Ŕīs nedēļas jaunumu vēstule. Lai laba lasÄ«Å”ana!

''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija

P.S. Biznesa ziņas regulāri publicējam arÄ« sociālajos tÄ«klos. Ja ir ērti sekot arÄ« Ŕādi, tad dari tā. Finday @ Facebook un Finday @ LinkedIn.

P.S.2 Ja patīk tas, ko darām, iesaki draugiem, radiem, paziņām. Tik vien kā jānorāda sava e-pasta adrese Finday mājas lapā, un svarīgākie biznesa jaunumi ik nedēļu būs arī viņu e-pasta kastēs.

P.S.3 ''Finday'' biznesa jaunumu vēstules turpina bÅ«t pieejamas arÄ« krievu valodā. Tāpēc, ja kāds Tavs draugs, paziņa vai kolēģis ērtāk jÅ«tas, lasot informāciju krievu valodā, uzaicini viņu pieteikties Finday.lv iknedēļas biznesa jaunumu saņemÅ”anai krievu valodā!

Nedēļas skaitlis

"Eleving Group" (iepriekÅ” "Mogo Finance") emitē augstākā ranga nodroÅ”inātās obligācijas 150 miljonu eiro apjomā Frankfurtes biržā.

Šīsnedēļas biznesa ziņas

  • Alus darÄ«tava un dzērienu ražoÅ”anas uzņēmums "Cēsu alus" no "Orkla Latvijaā€ ir nopircis Å«dens zÄ«molu "Everest". DarÄ«juma summa netiek izpausta.
  • Latvijas lielākais un populārākais bioloÄ£iskais eko veikals "Biotēka" apvienojas ar Baltijas mazumtirdzniecÄ«bas un e-komercijas tÄ«klu "Livin". Investējot vairāk nekā 400 tÅ«kstoÅ”us eiro, "Livin" vēlas kļūt par iecienÄ«tāko un lielāko ar veselÄ«gu dzÄ«vesveidu saistÄ«to mazumtirdzniecÄ«bas ķēdi Baltijā.
  • Birža "Nasdaq Riga" ir sākusi kotÄ“Å”anas procedÅ«ru AS "Augstsprieguma tÄ«kls" obligāciju iekļauÅ”anai Baltijas Parāda vērtspapÄ«ru sarakstā. Plānotā obligāciju emisija ir 100 miljoni eiro.
  • Ārkārtējās situācijas laikā konkrētiem uzņēmējiem, kuru darbÄ«bu ietekmē pret Covid-19 izplatÄ«bu vērstie ierobežojumi, bÅ«s iespējama nodokļu atlikÅ”ana, pieejams atbalsts apgrozāmajiem lÄ«dzekļiem un subsidētās darba algas, sola Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
  • JÅ«rmalas Å”osejas malā atvērta otrā "1 min. klÄ«nika", kur var saņemt tÅ«lÄ«tēju ambulatoro aprÅ«pi. "1 min. klÄ«nika" ir pirmā ātrās apkalpoÅ”anas medicÄ«nas iestāde Latvijā, kur pacienti jau tajā paŔā dienā var doties saņemt pakalpojumus. KlÄ«nikas tÄ«kls tikÅ”ot paplaÅ”ināts.
  • Ministru kabinets ir izskatÄ«jis un atbalstÄ«jis FinanÅ”u ministrijas sagatavoto informatÄ«vo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ievieÅ”anu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada ieviest elektronisku rēķinu (e-rēķinu) izmantoÅ”anu kā obligātu apritē starp komersantiem un komersantiem un valsts un paÅ”valdÄ«bu iestādēm.

ā€

LIELĀKIE UZŅĒMUMI

ā€

PĀRSKATS PAR NOZARI

Patērētāju kredītdevēju galvenās tendences 2020. gadā:

  • Pērn turpinājās iepriekŔējā gada nogales tendence, kas patērētāju kreditÄ“Å”anas tirgÅ« nebija novērota kopÅ” licencÄ“Å”anas uzsākÅ”anas brīža ā€“ tirgus dalÄ«bnieku skaita samazināŔanās.
  • 2020. gads iesākās cerÄ«gi. JanvārÄ« kopumā tika izsniegti jauni aizdevumi par 46,35 miljoniem eiro. KopÅ” 2013. gada 1. pusgada tas bija otrais labākais viena mēneÅ”a darÄ«jumu apjoms. FebruārÄ« izaugsme turpinājās, tomēr jau 2020. gada martā Covid-19 krÄ«ze ietekmēja jaunu aizdevumu izsniegÅ”anu, un apjoms samazinājās par 13,32%. Tomēr jau 2020. gada maijā kredÄ«tu bija vairāk.
  • Kopumā licencētie patērētāju kreditÄ“Å”anas tirgus dalÄ«bnieki 2020. gadā ar patērētājiem noslēdza gandrÄ«z 1,1 miljonu jaunu darÄ«jumu un izsniedza kredÄ«tus 500,95 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23,74% mazāk nekā 2019. gadā.
  • Visstraujākās izmaiņas kredÄ«tu skaitā vērojamas distances kredÄ«tos (-31,91% salÄ«dzinājumā ar 2019. gadu) un kredÄ«tos pret kustamas lietas Ä·Ä«lu (-20.41%).
  • Neskaitot kredÄ«tus pret kustamas lietas Ä·Ä«lu, nebanku kredÄ«tdevēju portfelÄ« esoÅ”ais kredÄ«tu kopējais skaits 2020. gada 31. decembrÄ« bija bija 480,3 tÅ«kstoÅ”i. SalÄ«dzinājumā ar gadu iepriekÅ”, kad pārskatu sagatavoÅ”anas vēsturē tika reÄ£istrēts lielākais portfelÄ« esoÅ”o kredÄ«tu skaits, tas ir samazinājies par 30,43%. 2020. gadā bija vēsturiski zemākais kredÄ«tu skaits astoņu pārskatu gadu periodā.
  • 2020. gada 31. decembrÄ« kredÄ«tu bez kavējuma Ä«patsvars kopējā portfelÄ« bija 90,09%.

ā€‹LV portāla infografikaā€‹
ā€‹

AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM

IPF DIGITAL LATVIA (CREDIT24)

Biežāk nekā ar biznesu "Credit24" mediju virsrakstos var manÄ«t saistÄ«bā ar "Credit24" meistarlÄ«gu volejbolā. Taču Å”o to mums par Å”o uzņēmumu izdevās atrast. ZÄ«mols "Credit24" pieder SIA "IPF Digital Latvia". Tas savukārt pastarpināti pieder "International Personal Finance", kas ir reÄ£istrēts Lielbritānijā un kura akcijas tiek kotētas Londonas Fondu biržā. SIA "IPF Digital Latvia" savulaik bijia zināma gan kā SIA "Mobile Credit Latvia", gan SIA "MCB Finance Latvia".

2015. gadā "International Personal Finance" iegādājies preču zÄ«mes "Credit24" Ä«paÅ”nieku "MCB Finance Group". DarÄ«juma vērtÄ«ba bija 23,8 miljoni britu mārciņu (aptuveni 30,26 miljoni eiro). "MCB Finance Group" ir dibināta 2006. gadā. Uzņēmums piedāvā patēriņa kredÄ«tus Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Austrālijā.

2017. gadā SIA "IPF Digital Latvia" apgrozÄ«jums bija 19,94 miljoni eiro, kas ir par 29,81% vairāk nekā gadu iepriekÅ”. Pēc 1,09 miljonu eiro zaudējumiem 2016. gadā, 2017. gads noslēgts ar 1,61 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

ā€‹

DELFIN GROUP (BANKNOTE)

AS "DelfinGroup" (agrākie nosaukumi "ExpressCredit", "Lombards24.lv") ir Latvijas uzņēmums, kas darbojas finanÅ”u un tirdzniecÄ«bas jomā. Uzņēmums ir dibināts 2009. gadā. Tas strādā ar zÄ«moliem "Banknote" un "Vizia". AS "DelfinGroup" un tā meitas uzņēmumi izsniedz aizdevumus pret Ä·Ä«lu un aizdevumus bez nodroÅ”inājuma. Tas arÄ« nodarbojas ar jaunas un lietotas sadzÄ«ves un sakaru tehnikas, juvelierizstrādājumu, zelta un sudraba pirkÅ”anu un pārdoÅ”anu. Filiālēs tiek piedāvāti "Western Union" naudas pārvedumu pakalpojumi. Uzņēmumam ir vairāk nekā 90 filiāles RÄ«gā un citās Latvijas pilsētās.

"DelfinGroup" 2021. gada treÅ”ajā ceturksnÄ« ir izsniedza jaunus kredÄ«tus 15,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29% vairāk nekā iepriekŔējā ceturksnÄ«, liecina uzņēmuma operacionālie dati. Tas ir lielākais vienā ceturksnÄ« izsniegtais kredÄ«tu apjoms uzņēmuma vēsturē. ArÄ« kopējais neto kredÄ«tportfelis treŔā ceturkŔņa beigās sasniedza vēsturiski lielāko apjomu ā€“ 35,8 miljonus eiro, kas ir par 32% vairāk nekā 2020. gada treŔā ceturkŔņa beigās.

2020. gadā AS "DelfinGroup" apgrozÄ«jums bija 23,7 miljoni eiro. Tas ir par 8% vairāk nekā gadu iepriekÅ”. Pērn uzņēmuma kredÄ«tportfelis sasniedza 34,6 miljonus eiro, EBITDA pieauga lÄ«dz 9,3 miljoniem eiro un peļņa pirms nodokļiem sasniedza 4,65 miljonus eiro.

Savukārt 2021. gada pirmajos seÅ”os mēneÅ”os ir sasniedzis 11,9 miljonu eiro apgrozÄ«jumu. Tas ir par 6,4% vairāk, salÄ«dzinot ar to paÅ”u periodu pagājuÅ”ajā gadā, liecina uzņēmuma neauditētie rezultāti. EBITDA pirmajā pusgadā pieauga par 8,7%, sasniedzot 4,6 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms dividenžu nodokļiem palielinājās par 9% un sasniedza 2,3 miljonus eiro.

AS "DelfinGroup" 2021. gada 28. septembrÄ« sāka akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) biržā "Nasdaq Riga". Privātajiem investoriem un institucionālajiem investoriem bija iespēja parakstÄ«ties uz 7,3 miljoniem jaunām uzņēmuma akciju. Uzņēmumam ir iespēja palielināt kopējo akciju piedāvājumu vēl par 1,095 miljoniem akciju. Vienas akcijas cena ir 1,52 eiro. Minimālais akciju parakstÄ«Å”anās apjoms vienam investoram: viena akcija.

Turpmākajos gados AS "DelfinGroup" plāno augt straujāk nekā kopējais nebanku patēriņa kreditÄ“Å”anas tirgus, 2024. gadā sasniedzot Ŕī tirgus daļu 17% apmērā. 2020. gadā uzņēmuma tirgus daļa Å”ajā biznesa segmentā bija 10%, liecina AS "DelfinGroup" aplēses un pieejamā informācija.

ā€‹

MOGO

"Mogo" piedāvā aizdevumus negaidÄ«tu tēriņu segÅ”anai, auto iegādei un citām ikdienas vajadzÄ«bām gan fiziskām, gan juridiskām personām.

2018. gadā AS "mogo" un tās meitas sabiedrību apgrozījums sasniedza teju 19 miljonus eiro, kas ir 46% pieaugums, salīdzinot ar 2017. gadu. Peļņa pēc nodokļiem bija 2,8 miljoni eiro.

"Mogo Finance" konsolidētais apgrozÄ«jums 2019. gadā bija 76,7 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekÅ”. Peļņa bija 6,2 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 35%.

Martā AS "mogo" emitēja obligācijas 30 miljonu eiro apjomā. "Nasdaq Riga" biržā Ŕī bija pēdējo gadu lielākā privātā kapitāla uzņēmuma obligāciju emisija. Publiskajā piedāvājumā piedalÄ«jās vairāk nekā 840 investori, pieprasÄ«jumam pārsniedzot obligāciju piedāvājumu.

AS "Mogo" Latvijas grupas, kurā ietilpst AS "Mogo" un AS "Renti", peļņa 2021. gada pirmajā pusgadā sasniedza 3,3 miljonus eiro. Tas ir par 10% vairāk nekā 2020. gada pirmajos seÅ”os mēneÅ”os.

2021. gadā finanÅ”u tehnoloÄ£iju grupa "Mogo Finance", kurā ietilpst arÄ« Latvijas AS "Mogo", mainÄ«ja nosaukumu uz "Eleving Group". "Mogo" zÄ«mols tiek saglabāts kā produktu zÄ«mols gan Latvijā, gan arÄ« bÅ«s pārstāvēts visos transportlÄ«dzekļu finansÄ“Å”anas tirgos "Eleving Group" produktu portfelÄ«.

"Eleving Group" ir starptautiska finanÅ”u tehnoloÄ£iju uzņēmumu grupa ar pārstāvniecÄ«bu visā pasaulē. Grupa strādā trÄ«s kontinentos, un tās biznesa virzieni ietver transportlÄ«dzekļu un patēriņa finansējuma pakalpojumus. LÄ«dz Å”im grupa aizdevumos izsniegusi vairāk nekā 710 miljonus eiro, un tās kopējais kredÄ«tportfelis pārsniedz 200 miljonus eiro. Grupa, kas 2012. gadā tika dibināta ar "Mogo" zÄ«molu, Å”obrÄ«d darbojas 14 pasaules valstÄ«s. Ar galveno mÄ«tnes vietu Latvijā, "Eleving Group" veic saimniecisko darbÄ«bu Baltijā un Eiropā, Kaukāza un Centrālāzijas reÄ£ionos, kā arÄ« Austrumāfrikā.

"Eleving Group" ieņēmumi Ŕī gada pirmajā pusgadā ir sasnieguÅ”i 71,8 miljonu eiro, liecina grupas neauditētie rezultāti par seÅ”u mēneÅ”u periodu, kas noslēdzās 2021. gada 30. jÅ«nijā. "Eleving Group" nākamajos ceturkŔņos plāno pakāpenisku izaugsmi ar mērÄ·i noslēgt labāko finanÅ”u gadu grupas vēsturē.
ā€‹

VIEDOKLIS

Tīna Lūse, Latvijas Alternatīvo finanŔu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītāja:

"Patērētāju kreditÄ“Å”anas tirgÅ« regulatÄ«vā sloga dēļ ir samazinājies mazo tirgus dalÄ«bnieku skaits. Pēc licences maksas paaugstināŔanas darbÄ«bu pārtrauca virkne tirgus dalÄ«bnieku, un ir vērojama tirgus konsolidācija. Diezgan veiksmÄ«gi aug un attÄ«stās tie patērētāju kreditÄ“Å”anas tirgus dalÄ«bnieki, kas darbojas starptautiski. Tāpat redzam, ka, lielajiem tirgus dalÄ«bniekiem augot, tie pastiprinātu uzmanÄ«bu pievērÅ” korporatÄ«vās pārvaldÄ«bas uzlaboÅ”anai, kā arÄ« ilgtspējas jautājumiem, kas tiem ļauj veiksmÄ«gi startēt kapitāla tirgÅ« un piesaistÄ«t finansējumu. Arvien vairāk aug un aktivizējas nebanku kreditÄ“Å”anas tirgus sektors, kas apkalpo uzņēmumus, nevis patērētājus. Interese vērojama arÄ« par pūļa finansÄ“Å”anas platformu regulējumu un tā piemēroÅ”anu dzÄ«vē ā€“ arÄ« Å”ajā nebanku kreditÄ“Å”anas segmentā ir interese iesaistÄ«ties jauniem tirgus dalÄ«bniekiem.

FinanÅ”u rezultāti par 2021. gada pirmo pusgadu nozares lÄ«menÄ« vēl nav apkopoti. Kopējā tendence, kā to arÄ« rāda PTAC apkopotie dati par 2020. gadu, norāda uz to, ka pandēmijas sākuma posmā pieprasÄ«jums pēc kreditÄ“Å”anas produktiem kritās un pēcāk sāka pakāpeniski atgriezties. Asociācijas biedri arÄ« reaģēja uz izmaiņām pandēmijas skarto klientu maksātspējā, piedāvājot kredÄ«tu atmaksas termiņu pagarinājumus un citus risinājumus, lai mazinātu pandēmijas izraisÄ«to negatÄ«vo seku ietekmi uz patērētājiem. Bija segmenti, kuri pandēmijas laikā ir krietni auguÅ”i. Piemēram, stipri audzis pieprasÄ«jums pēc lietotu auto lÄ«zinga produkta, jo, ņemot vērā pandēmijas negatÄ«vo ietekmi uz piegādes ķēdi, tirgÅ« vērojams jaunu automobiļu iegādes iespēju samazinājums.

Joprojām patērētāju kreditÄ“Å”anas segmentā vidēji tiek atteikts apmierināt vidēji 70% aizdevumu pieteikumu. Tāpēc arÄ« no valsts iestāžu puses ir svarÄ«gi izprast, cik liela nozÄ«me ir tam, ka kredÄ«tdevējiem ir pieejami kvalitatÄ«vi dati par klientiem un potenciālajiem klientiem. Tas ļauj kredÄ«tdevējiem savus procesus pielāgot tā, lai kredÄ«tus nevarētu saņemt personas ar zemu finanÅ”u pratÄ«bas lÄ«meni, kuri nespēj paÅ”i vienmēr adekvāti novērtēt, kurÅ” produkts tiem ir piemērots.

Manuprāt, mēs jau Å”obrÄ«d diezgan skaidri redzam, ka nebanku kreditÄ“Å”anas sektors kļūst par arvien stabilāku dalÄ«bnieku kreditÄ“Å”anas tirgÅ« kopumā ā€“ gan patērētāju, gan uzņēmumu kreditÄ“Å”anā. Ja palÅ«kojamies PTAC veidotajā datu apkopojumā par 2020. gadu, tad redzam, ka arÄ« piedāvātie produkti kļūst lÄ«dzÄ«gi banku produktiem. Piemēram, nozarē kādreiz tik populārie "ātrie kredÄ«ti" jeb kredÄ«ti, kas atmaksājami vienā maksājumā, praktiski vairs netiek piedāvāti ā€“ to kritums, jau sākot no 2018. gada ir 80 lÄ«dz 97%. Å obrÄ«d pamata produkts, kas patērētāju kreditÄ“Å”ana tirgÅ« tiek piedāvāts, ir ļoti salÄ«dzināms ar banku piedāvāto kredÄ«tlÄ«nijas produktu. Å obrÄ«d nebanku kreditÄ“Å”anas sektors, vismaz patērētāju kreditÄ“Å”anas jomā, ir pakļauts ļoti stingram regulējumam, kas daudzos aspektos ir lÄ«dzvērtÄ«gs tam, ko ievēro kredÄ«tiestādes. VienÄ«gā atŔķirÄ«ba ir tā, ka nebanku kredÄ«tdevēji sava finansējuma nodroÅ”ināŔanai nepiesaista noguldÄ«tāju naudu un attiecÄ«gi netiek pakļauti ar to saistÄ«tajām regulatÄ«vajām prasÄ«bām, kas ir samērÄ«gi.

Pēdējā gada laikā redzam, ka valsts aktÄ«vi strādā pie finanÅ”u tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bas stratēģijas, ar to demonstrējot, ka vēlas Å”eit redzēt finanÅ”u tehnoloÄ£iju jaunuzņēmumus. Å Ä« mērÄ·a sasniegÅ”anai valstij bÅ«s jāspēj reaģēt uz tādiem komercdarbÄ«bas modeļiem, par kuriem mēs Å”obrÄ«d pat nevaram iedomāties. Un tas nebÅ«t nav viegls uzdevums."

ā€‹

ā€

Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

Vēlies saņemt jaunākās biznesa ziņas
savā e-pastā katru piektdienu?

Pieraksties tagad!