Sveiciens!
Biznesa loģika vēsta – jo vairāk šajos garajos svētkos dzersi latviešu alu, jo vairāk alus darītavas sagādās ieņēmumus valsts budžetam. Mums ir no kā izvēlēties – Latvijā ir reģistrēti 75 alus ražotāji! Taču kādu no tiem izvēlas vien 54% Latvijas iedzīvotāju. Nobīdes gan iespējamas vienā vai otrā virzienā, jo šie ir Slimību profilakses un kontroles centra Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma par 2018. gadu rezultāti.
Vēl viena interesanta tendence, uz ko norāda SIA "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis - pēdējo piecu gadu laikā bezalkoholiskā alus segments ir dubultojies, un pērn tas veidoja jau aptuveni 2% no kopējā alus tirgus. Ruņģa novērojumi liecina, ka segmenta popularitāti veicina fakts, ka cilvēki kļūst atbildīgāki, tradicionālā alus vietā lietojot bezalkoholisko, ja ir jāsēžas pie stūres. Arvien lielāka sabiedrības daļa pievēršas veselīgākam dzīvesveidam, rūpējas par savu veselību.
Tagad mazliet par datiem, kas sīkāk izklāstīti zemāk. Pie trim lielākajiem šoreiz neminējām "Cido Grupu", jo tās portfelī ir diezgan daudz dažādu dzērienu. Taču tas mums deva iespēju palūkoties uz Tērvetes alusdarītavas veikumu.
Priecāsimies, ja šī Tev būs interesanta lasāmviela. Ja patīk un noder, iesaki arī draugiem. Aicini viņus reģistrēties jaunumu vēstules saņemšanai Finday.lv!
Uz tikšanos jau nākampiektdien!
Finday.lv komandas vārdā,
Ieva Treija
- “Kalve Coffee”, ieguldot 200 tūkstošus eiro, pārcēlusi grauzdētavu uz Jaunmārupi
- Lotos Pharma jaunā ražotnē investē pusmiljonu eiro
- Maijā lidostā “Rīga” apkalpo par 54,4% vairāk pasažieru nekā aprīlī
- Vairāk nekā 40% Latvijas uzņēmumu Covid-19 ietekmes dēļ samazinājusies peļņa
- Draugiem Group dibina vēl vienu ar Cēsīm saistītu uzņēmumu
- Inflācija turpinās kāpt arī nākamajos mēnešos
PĀRSKATS PAR NOZARI
2020. gada nogalē Latvijā ir reģistrētas 62 alus darītavas, kurās tiek nodarbināti vairāk nekā 3000 cilvēki, liecina Latvijas Alus darītavu savienības dati. Īsi pirms 2021. gada Jāņiem Lursoft blogs ziņo, ka šobrīd Latvijā reģistrēti 75 uzņēmumi, kuru pamatdarbības nozare ir alus ražošana. Vienam gan šobrīd esot likvidācijas process. Visvairāk alus ražotāju ir koncentrējušies Rīgā un Pierīgā. Vismazāk alus ražotāju reģistrēts Kurzemē un Latgalē.
2019. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā no alus ražošanas uzņēmumiem bija vairāk nekā 53 miljoni eiro. 2020. gada pirmajos septiņos mēnešos – 29,69 miljoni eiro.
Nozari skāra pandēmija. Lielākoties tāpēc, ka vairs nebija iespējams pārdot alu kafejnīcu un bāru apmeklētājiem. Attiecīgi 2020. gada pavasarī alus realizācijas apjoms samazinājās par 40%. Savukārt 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos patēriņam nodotā alus apjoms Latvijā samazinājās par 7,3%.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2020. gada pirmajos septiņos mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi par alu ir samazinājušies par 6,9%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā. No plānotajiem ieņēmumiem tie atpaliek par 6,5 miljoniem eiro jeb par 18%. Taču kopumā nozare 2020. gadā nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājusi 49,77 miljonus eiro.
LIELĀKIE UZŅĒMUMI
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
Nozares lielākais dalībnieks ir AS "Cēsu alus", kas 2019. gadā saskaņā ar "Lursoft" datiem apgrozīja 62,58 miljonus eiro un nopelnīja četrus miljonus eiro. 2020. gadā uzņēmums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 35,78 miljonus eiro, ierindojoties TOP 20 lielāko nodokļu maksātāju skaitā. Intervijā NRA.lv 2020. gada jūnijā AS "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone atklāj, ka viņas vadītais uzņēmums saražo apmēram 60% no visa Latvijā saražotā alus. Interesantākais jaunums šogad - sortiments papildināts ar bezglutēna alu "Cēsu Premium Green".
2021. gada pavasarī AS "Cēsu alus" paziņoja, ka iegādāsies SIA "Piebalgas alus". Taču uzņēmums turpinās strādāt kā atsevišķa alus darītava, turpinot piedāvāt Latvijas alus tirgū tradicionālo alu, kas brūvēts, izmantojot vaļējo raudzēšanas tehnoloģiju un pašu audzētu unikālu raugu. SIA "Piebalgas Alus" dibinātājs un bijušais Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs izteicās – lai spertu tālāku soli pretī nākotnes izrāvienam, alus darītavas dibinātāji un akcionāri ir pieņēmuši lēmumu piesaistīt jaunu stratēģisko investoru. Kopš 1. jūnija AS "Cēsu alus" ir vienīgais SIA "Piebalgas alus" īpašnieks. Vienlaikus veiktas arī izmaiņas "Piebalgas alus" valdē – par uzņēmuma vienīgo valdes locekli iecelta "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone. Iepriekš "Piebalgas alus" valdē bija četri valdes locekļi – Ināra Dūklava, kas pildīja arī valdes priekšsēdētājas pienākumus, Liene Dūklava-Dubriniece, Pēteris Micāns un Lietuvas iedzīvotājs Igors Šeheļevs. Līdzšinējais valdes loceklis un ražotnes vadītājs Pēteris Micāns turpinās vadīt ražotni Jaunpiebalgā arī pēc izmaiņām uzņēmuma valdē.
Rūpēs par vidi AS "Cēsu alus" izmanto iepakojumu, kas sastāv no 100% pārstrādājamiem materiāliem – stikla, kartona, alumīnija un plastmasas. Vienlaikus 50% no apgrozībā esošām stikla pudelēm tiek saņemtas atpakaļ, lai izmantotu atkārtoti. Uzņēmums piedalās valsts depozīta sistēmas izveidē, kas tiks ieviesta 2022. gadā, lai samazinātu atkritumu apjomus un nodrošinātu efektīvu dzērienu iepakojumu savākšanu un pārstrādi. Līdz 2025. gadam uzņēmums ir apņēmies ražošanas procesā sasniegt CO2 neitralitāti, kā arī par 20% samazināt birojā izmantotā papīra patēriņu. Lai kompensētu gada laikā "Cēsu Premium" alus etiķetēm izmantoto papīra apjomu, AS "Cēsu alus komanda 2021. gada pavasarī iestādīja 1000 jaunus kokus. Tāpat uzņēmums ir apņēmies par 20% samazināt ūdens patēriņu ražošanas procesā.
"Aldaris" kopējā realizētā alus vērtības tirgus daļa 2019. gadā bija 25,9%, un uzņēmuma pārdošanas apjomi Latvijā ir 41,6 miljoni litru. Tas ir par 9% mazāk nekā 2018. gadā. 2019. gadā "Aldaris" apgrozījums bijis par 4,4% mazāks nekā gadu iepriekš, samazinoties līdz 25,9 miljoniem eiro. Finanšu gads noslēgts ar zaudējumiem – 3,3 miljoniem eiro. Ar zaudējumiem uzņēmums strādā jau kopš 2011. gada.
Alus darītavas "Aldaris" pārstāvji 2020. gada nogalē izplatīja informāciju, ka Latvijā kopējais alus patēriņš 2020. gadā ir palielinājies par 2,7%. Tostarp lielākais pieaugums bijis vērojams amatalus segmentā – par 43%. Turklāt uzņēmums par 20% spējis kāpināt eksporta apjomus.
2019. gada pavasarī alus darītava "Aldaris" pārdeva visas tai piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam "LV property". Alus darītavas pārstāvji informēja, ka teritorijas īpašumtiesības trešajai personai ir nodotas ilgtermiņa attīstības stratēģijas ietvaros. Vienlaikus uzņēmums informēja, ka "Aldaris" visu darbību turpinās līdzšinējās telpās – uzņēmumam ar ilgtermiņa īres līgumu tiks nodrošināta "Aldara" vēsturiskā alus ražotne, noliktavas un loģistikas ēkas, kā arī biroja telpas un alus darbnīcas telpas.
Tuvākajā laikā pārmaiņas piedzīvos Aldara parks, kas ir viens no vecākajiem parkiem Rīgā. Tas veidots 19. gs. beigās kā alus darītavas "Meža pils" (mūsdienās – "Aldaris") īpašnieka sākotnēji slēgtais savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. 20. gs. 30. gados parks tika pārbūvēts un izmantots valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vajadzībām, bet pēc Otrā Pasaules kara parks kļuva par publiski pieejamu teritoriju. Tajā esošās mākslīgās pilsdrupas kopš 20. gs. 60. gadiem tika izmantotas kā alpīnistu treniņu un sacensību vieta. Aldara parka pārbūves projekta 1. kārtā ir izbūvēts jauns veloparks. Projekta 2. kārtā tiek būvēta dārznieka māja un parka saimniecības zona, izbūvējot labierīcības parka apmeklētājiem, ģērbtuves parka apkalpojošajam personālam, tehnikas novietnes telpas un noliktavas. 3. kārtas būvniecības darbos iecerēts nodrošināt objekta pilnu pabeigtību, uzlabojot dažādu pakalpojumu mijiedarbību. To plānots uzsākt 2021. gada vasarā un noslēgt 2022. gada nogalē.
Tērvetes alus darītava ir viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Tā ietilpst "Agrolats" grupā, un ir pilnībā Latvijā radies uzņēmums. Intervijā "Dienas Biznesam" AS "Tērvetes AL" valdes priekšsēdētājs Valters Paškausks uzsver, ka tieši vietējā kapitālā slēpjas uzņēmuma vērtības: "Piemēram, graudu izcelsmē – no pašu zemes nācis. Tie visi ir šeit lokāli audzēti mieži. Tā ir viena vērtība, ko, iespējams, mums neizdotos saglabāt, ja investori būtu no ārvalstīm un ar citu mērķi – maksimāli radīt peļņu vai nopirkt izejvielu lētāk u.tml. Tērvetes vārds ir tas, ko mēs attīstām, mēs neejam ar pieciem citiem zīmoliem, kas arī varbūt spētu nest peļņu. Mēs tā nedarām, bet attīstām to zīmolu, kuru šeit, Latvijā, pazīst. Šīs lietas ir tās, ko mēs varam darīt, pateicoties tam, ka ir šis vietējais kapitāls, ka ir Latvijas investori.”
Uzņēmums savā tīmekļa vietnē apgalvo, ka tā attīstībā pēdējo desmit gadu laikā ir ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro. Tas alus darītavai esot palīdzējis kļūt par visstraujāk augošo dzērienu ražotāju Latvijā. 2020. gadā saražotais dzērienu apjoms bija 10 tūkstoši kubikmetru. 99% ražošanā lietoto izejvielu ir audzētas Latvijā, pašu uzņēmumu saimē. Gada laikā uzņēmums saražo 15 miljonus produktu vienību. Alus darītavā "Tērvete" nodarbināti 60 cilvēki. Uzņēmums ražo ne vien alu, bet arī ūdeni, kvasu, garšūdeni un kokteiļus.
