Sveiciens!
Fokusu uz kokrūpniecības nozari šogad aktivizējuši mizgrauži. Ārkārtējās situācijas izsludināšana 32 pašvaldībās no 1. aprīļa diemžēl nav nekāds aprīļa joks. Tās laikā būs saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi mizgrauža aktivitātes samazināšanai, tostarp vietām būs aizliegta koku ciršana.
Egles astoņzobu mizgrauzis ir viens no visbīstamākajiem mežu kaitēkļiem ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā un Āzijas ziemeļu daļā. Šī sīkā vabolīte spēj pastrādāt tādus posta darbus, kā visi pārējie meža kaitēkļi kopā ņemti. Mizgrauzis primāri apdraud par 50 gadiem vecākas egļu audzes, un, jo resnāks koks, jo vairāk mizgraužu var rasties. Tāds lūk bieds un izaicinājums šobrīd mūsu varenajai kokrūpniecības nozarei, ko plašāk esam apsktījuši šīs nedēļas Finday.lv jaunumu vēstulē.
Finday.lv komanda vēl, lai mizgrauzis no Jums turas pa gabalu!
Ieva Treija
Euribor sešu mēnešu likme, kurai piesaistīta liela daļa mājokļa iegādes kredītu Latvijā, sasniegusi jau 3,587%. Pēdējo reizi augstāka Euribor sešu mēnešu likme bija vien 2008. gada decembra sākumā. Maija sākumā Eiropas Centrālā banka plāno nākamo bāzes likmju paaugstinājumu , kas visticamāk Euribor likmes cels vēl vairāk.
📋 Šeit var būt arī Tava ziņa! Ja vēlies, lai to izlasa gandrīz 1000 lasītāju, kuri interesējas par biznesu un biznesa ziņām, saki to mums! Gatavojam arī dažādu nozaru pārskatus.
Lietuvas minerālmēslojuma kompānija "Achema" līdz 2027. gada rudenim plāno uzbūvēt 213 megavatu ūdeņraža ražotni . Kompānijas aplēstās projekta izmaksas ir 344 miljoni eiro.
Kokrūpniecības nozarē Latvijā ietilpst mežsaimniecība un mežizstrāde, koksnes, koka un korķa izstrādājumu un arī mēbeļu ražošana. Nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir aptuveni 5-6%. Darbavietas te raduši aptuveni 40 tūkstoši cilvēku jeb aptuveni 5% no strādājošajiem. Nozares uzņēmumu apgrozījums ik gadu ir aptuveni četri miljardi eiro, bet eksporta vērtība ir trīs miljardi eiro. Kokrūpniecības nozares uzņēmumi valsts budžetā ik gadu nodokļos samaksā aptuveni 300 miljonus eiro.
Latvijas meži aizņem 3,44 miljonus hektāru un klāj 53% valsts teritorijas. Turklāt mežu platības nepārtraukti palielinās . Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, gan apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes. Taču svarīgāks ir cits rādītājs – trīs reizes straujāk nekā mežu platības katru gadu pieaug mežā uzkrātās koksnes apjoms jeb koksnes krāja. Tas ir uzskatāms apliecinājums tam, ka Latvijas mežainums nepalielinās uz krūmu rēķina, kuri nemaz netiek ieskaitīti meža platībās, bet gluži otrādi – valstī tiek veikta mērķtiecīga mežsaimnieciskā darbība. Pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos tiek iegūti ap 11 miljoniem kubikmetru koksnes. Tas ir mazāk nekā dabiskais pieaugums, tāpēc Latvijas mežsaimniecību var raksturot kā ilgtspējīgu.
Meža nozare veiksmīgi tika galā ar Covid-19 izaicinājumiem un 2021. gadā piedzīvoja strauju atkopšanos – būtiski auga pieprasījums gan pēc zāģmateriāliem, gan citiem koksnes produktiem, kā arī visu apakšnozaru uzņēmumi guva rekordaugstu apgrozījumu. 2022. gads iezīmējas ar atšķirīgu ainu – pieprasījums pēc skujkoku koksnes sāka mazināties un skujkoka zāģbaļķa cenas piedzīvoja nelielu kritumu. Vienlaikus enerģētiskās koksnes cena sasniedza nepieredzēti augstu līmeni, ko ietekmēja pieprasījums augošo gāzes cenu ietekmē, radot līdz šim nepieredzētus tirgus apstākļus.
Lai gan mežizstrādes apjomi Latvijā pēdējo 10 gadu laikā saglabājušies teju nemainīgi , pārskatāmā nākotnē ir gaidāmas izmaiņas – piedāvājums turpinās samazināties, jo ES prasības attiecībā uz aizsargājamām meža teritorijām nosaka, ka 30% no zemes platības ir jāaizsargā (Latvijā šobrīd tiek aizsargāti apmēram 18%). Turklāt viena trešdaļa no minētajiem 30% būs zeme, kurā jebkāda saimnieciskā darbība ir liegta. Latvijas interesēs būtu panākt ilgāku laiku, lai pakāpeniski pieskaņotos šīm prasībām un varētu kompensēt vismaz daļu no aizsargājamajos mežos (ne)iegūstamās koksnes ar izejmateriāliem, kas nāktu no t.s. saimnieciskajiem vai daļēji saimnieciski izmantojamajiem mežiem.
Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem ir milzīgs potenciāls attīstīt gan kokapstrādes, gan mēbeļu ražošanas nozares. Igaunijas piemērs rāda, ka liels izaugsmes potenciāls ir, piemēram, koka konstrukciju māju ražošana un to tirdzniecība Ziemeļvalstīs. Šobrīd Igaunija ir viens no lielākajiem koka konstrukciju māju eksportētājiem. Zviedrijā šādu māju imports no Igaunijas veido aptuveni 20% no kopējā tirgus šajā nišā.
"Kronospan Riga" izveidots 2005. gadā, un līdz 2013. gada oktobra vidum strādāja ar nosaukumu "Bolderaja Ltd". Kompānijas pamatkapitāls ir teju 41 miljons eiro. "Kronospan Riga" vienīgais īpašnieks ir Kiprā reģistrēta kompānija "Kronospan Baltic Holdings LTD", bet tās patiesie labuma guvēji ir Lihtenšteinas princis Mihaels (Prince Michael von und zu Liechtenstein), Kipras pilsonis Spirs Spiru (Spiros Spyrou) un Lihtenšteinas pilsonis Kristofs Antons Nuts (Christoph Anton Nutt).
Finanšu gadā, kas ilga no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim, "Kronospan Rīga" strādāja ar 196,35 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Kompānijas peļņa saruka 2,5 reizes – līdz 48,65 miljoniem eiro.
Finanšu gadā, kas ilga no 2019. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 30. septembrim, uzņēmums strādāja ar 177,80 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 44% un bija 27,22 miljoni eiro.
Finanšu gadā, kas ilga no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim, "Kronospan Rīga" strādāja ar 305,19 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 71,6% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā , vienlaikus uzņēmuma peļņa pieauga 3,9 reizes un bija 105,01 miljons eiro.
2023. gada sākumā kļuva zināms, ka kokapstrādes uzņēmums "Kronospan", kuras grupā ietilpst arī SIA "Kronospan Riga", ne tikai turpina darbību Krievijā, bet to arī paplašina . Pirms gada "Kronospan" investīciju projektā, kas ietver četrus posmus, atklāja mūsdienīgu kokskaidu plātņu ražotni īpašajā ekonomiskajā zonā Kalugas apgabala Ļudinovā. Savukārt ražotnes otrajā kārtā, kas atklāta 2022. gada decembrī, "Kronospan" meitasuzņēmums "Ultra Dekor Rus" sāka dekoratīvā papīra pamatņu ražošanu, vēsta vietējais portāls "iĻudinovo".
1873. gadā Sarkandaugavā durvis ver kokapstrādes uzņēmums “F. V. Nather”, kas 1907. gadā pirmais Latvijā uzsāka saplākšņa ražošanu . Vairākkārt mainot īpašniekus, 1939. gadā uzņēmums ieguva nosaukumu “Latvijas Bērzs”. 1921. gadā igauņu kokrūpnieks Martins Luters dibināja AS “Lignum”, kas 1929. gadā Rīgā atklāja tolaik modernāko bērza saplākšņa rūpnīcu Baltijā. Divus gadus vēlāk 1923. gadā pieci Latvijas uzņēmēji dibināja AS “Furniers”, kas pagājušā gadsimta 20. gados bija lielākais saplākšņa ražotājs Latvijā, tolaik īpaši slavens ar savu aviācijas saplāksni. 1975. gadā Rūpnīcas “Lignums”, “Furniers” un “Latvijas Bērzs” apvienojās “Latvijas Finieru ražošanas apvienībā” . 1992. gadā 209 toreizējie apvienības darbinieki pieņēma lēmumu dibināt uzņēmumu AS “Latvijas Finieris”. Viņi arī kļuva par pirmajiem akcionāriem.
Šobrīd “Latvijas Finieris” ir starptautisks koncerns ar ražošanas uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, kā arī 12 produktu attīstības un tirdzniecības uzņēmumiem Eiropā un ārpus tās. Produkcija tiek tirgota vairāk nekā 70 pasaules valstīs.
2019. gadā "Latvijas finieris" apgrozījums sasniedza 226,38 miljonus eiro, kas ir par 9% mazāk nekā 2018. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 8,8 miljoni eiro . Tas ir par 26,58% mazāk, salīdzinot ar 2018. gadu.
2020. gadā "Latvijas finiera" koncerna apgrozījums bija 223,55 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš , savukārt koncerna peļņa pieauga par 11,9% – līdz 12,04 miljoniem eiro.
2021. gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,29 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pieauga par 15% un bija 12,06 miljoni eiro.
2022. gadā AS "Latvijas finieris" ieguldīja 3,3 miljonus eiro uzņēmuma rūpnīcas "Furniers" lielizmēra koka konstrukciju noliktavas būvniecībā Rīgā. Kompānijas vadība arī pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems" paplašināšanas projektu Rēzeknes novadā. Tā ietvaros tiks dubultota rūpnīcas līdzšinējā bērza saplākšņa ražošanas jauda, attīstīti augstas pievienotās vērtības produkti un radītas darbavietas aptuveni 70 cilvēkiem. Paredzētais investīciju apjoms pārsniedz 67 miljonus eiro un ir vērtējams kā pēdējo gadu lielākais privātā kapitāla ieguldījums Latgales reģionā .
Šogad Eiropas Investīciju banka piešķīra 39 miljonu eiro aizdevumu koncernam "Latvijas Finieris". Aizdevums palīdzēs uzņēmumam īstenot ieguldījumus ilgtspējīgā ražotņu modernizācijā un paplašināšanā, veicinot kompānijas izaugsmi un stiprinot tās konkurētspēju tirgū. Finansējums tiks izmantots "Latvijas Finiera" ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī bērza saplākšņa rūpnīcu "Lignums" un "Verems" modernizācijai un paplašināšanai.
Tāpat šogad "Latvijas finieris" vienojās ar "Swedbank" par 20 miljonu eiro lielu finansējumu . Investīcijas tiks izmantotas ilgtspējīgu biznesa principu turpmākai ieviešanai, tostarp arī efektivitātes palielināšanai.
SIA “Gaujas Koks” ir privāts kokapstrādes uzņēmums , kas atrodas netālu no Siguldas un tam ir vairāk nekā 25 gadu pieredze kvalitatīvu koksnes izstrādājumu ražošanā. Uzņēmums dibināts 1990. gadā, kad SIA “Gaujas Koks” direktors Vitālijs Čmihovs atvēra pirmo zāģētavu Gaujā. Nākamo četru gadu laikāuzņēmums parādīja savu spēju augt un izturēt konkurenci. Uzņēmums 2008. gadā Jēkabpilī atvēra otro kokapstrādes rūpnīcu. 2016. gadā Jēkabpilī tika atklāta krusteniski līmēto koka paneļu (CLT paneļi) ražošanas līnija. Šobrīd uzņēmums nodarbina 450 darbiniekus abās kokapstrādes rūpnīcāsun plāno būvēt otru CLT rūpnīcu Vangažos.
"Gaujas Koks" 2019. gadā strādāja ar 66,06 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,9% mazāk nekā gadu iepriekš , savukārt kompānijas peļņa saruka par 10,3% – līdz 3,36 miljoniem eiro.
SIA “Gaujas Koks” apgrozījums 2021. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, auga par 67,67% , sasniedzot 127,88 miljonus eiro. Vienlaikus uzrādīts arī ievērojams peļņas kāpums. Ja 2020. gadā SIA “Gaujas Koks” nopelnīja 6,63 miljonus eiro, tad gadu vēlāk – jau 33,47 miljonus eiro.
2021. gadā “Gaujas Koks” pievienoja uzņēmumam mežizstrādes uzņēmumu SIA "Diana" . Tas beidzis savu darbību bez likvidācijas procesa, bet tās mantu, tiesības un pienākumus pārņēma SIA "Gaujas koks". Kompānija "Diana" reģistrēta 1993. gadā. 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 16,55 miljoni eiro, kas ir par 22,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Kompānija cieta 140,9 tūkstošu eiro zaudējumus pretstatā peļņai 2018. gadā.
Īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā uzņēmums pārskaitīja vienu miljonu eiro labdarības fondam "Ziedot.lv", kas paredzēts Ukrainas atbalstam.
