Sveiciens!
Šī nedēļa nāca ar ziņu, ka no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrība "Latraps" sasniedza visu laiku augstāko apgrozījumu – 299,48 miljonus eiro, kas ir par 12,05% vairāk nekā gadu iepriekš. Šī ziņa mūs mudināja palūkot, kā veicas citiem kooperatīviem. Portāls LSM gada sākumā rakstīja, ka, neskatoties uz izaicinājumiem, ko pērn radīja karš Ukrainā un enerģētikas krīze, lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīviem 2022. gads bijis veiksmīgs . Skatīsim, ko rāda skaitļi!
Latvijas lauku labumus baudīt ''Finday'' komandas vārdā novēl,
Ieva Treija
2022. gadā Latvijā ar maksājumu kartēm veikti bezskaidras naudas norēķini 8,46 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2021. gadā .
📋 Šeit var būt arī Tava ziņa!
Ja vēlies, lai to izlasa gandrīz 1000 lasītāju, kuri interesējas par biznesu un biznesa ziņām, saki to mums ! Gatavojam arī dažādu nozaru pārskatus.
Kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga personu apvienība , kuras nolūks ir veicināt biedru kopīgo ekonomisko interešu efektīvu īstenošanu. Tā ir biedriem kopīgi piederoša un demokrātiski pārvaldīta sabiedrība – kļūstot par kooperatīva biedru, tas vienlaikus kļūst par kooperatīva līdzīpašnieku ar tiesībām un pienākumiem iesaistīties un līdzdarboties kooperatīva pārvaldīšanā. Viena no svarīgākajām kooperatīvu atšķirībām no citām uzņēmējdarbības formām – biedru sapulcē katram biedram neatkarīgi no tam piederošo paju skaita ir viena balss. Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrs 2020. gadā rakstīja, ka mazām un vidējām saimniecībām reģionos vislabākos rezultātus iespējams sasniegt, kļūstot par kāda lauksaimniecības kooperatīva biedru .
Galvenie ieguvumi, iestājoties kooperatīvā:
Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecību kooperatīvu asociāciju ik gadu apkopo un sagatavo aktuālos datus par atbilstīgām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kooperatīvajām sabiedrībām Latvijā. Gan to biedru skaits, gan apgrozījums ik gadu pieaug, un 2021. gadā kooperatīvu apgrozījums bija 578,25 miljoni eiro un tajos bija 5188 biedri.
Lielākā daļa koorporatīvo sabiedrību darbojas piena nozarē. Otra populārākā nozare ir graudkopība, savukārt trešā – augļi un dārzeņi.
Par spīti izaicinājumiem, ko pērn radīja karš Ukrainā un enerģētikas krīze, lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīviem 2022. gads bijis veiksmīgs . Atsevišķās nozarēs, piemēram, piena lopkopībā, samaksa par produkciju sasniegusi gandrīz Eiropas vidējo līmeni, palielinājies biedru skaits mežsaimniecības kooperatīvos un tiek dibināti jauni kooperatīvi tādās nozarēs, kur līdz šim tādi nav bijuši, piemēram, biškopībā un gaļas nozarē.
Lai gan kooperatīvi biežāk saistās ar lauksaimniecību, arī jaunuzņēmumi izmanto šo darbības formu. Piemēram, digitālā platforma "Abillio" piedāvā t.s. uzņēmumu kā pakalpojumu. Šāds modelis ļauj brīvstrādniekiem kļūt par kooperatīva biedriem un nosūtītu rēķinu klientiem Latvijā un ārzemēs.
2000. gadā 12 Zemgales zemnieki apvienojās, lai izveidotu kooperatīvu "Latraps". Šobrīd šis zemnieku kooperatīvs ir izaudzis par lielāko lauksaimniecības kooperatīvu ar 1154 biedriem.
Laika periodā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam "Latraps" palielināja apgrozījumu līdz 269,90 miljoniem eiro , finanšu gadu noslēdzot ar 3,34 miljonu eiro zaudējumiem.
"Latraps" finanšu gadā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam apgrozīja 267,26 miljonus eiro, gūstot 3,04 miljonu eiro peļņu .
Laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam "Latraps" apgrozījums palielinājās līdz 299,48 miljoniem eiro , kas ir par 12,05% vairāk nekā gadu iepriekš.
2021. gada aprīlī "Latraps" kļuva par SIA "Alpha Osta" partneri , lai iegūtu savu termināli graudaugu, pākšaugu un rapša iekraušanai. Nepieciešamos līdzekļus kooperatīvs ieguva ar obligāciju emisiju, piedāvājot vērtspapīrus kooperatīva biedriem.
"Latraps" kopā ar VAKS kaldina plānus pirmajai dzelteno zirņu proteīna ražotnei Austrumeiropā, kuras apgrozījums pie pilnas noslodzes būs aptuveni simt miljoni eiro gadā. 75 miljonus eiro vērto dzelteno zirņu olbaltumvielu izolāta ražotni Jelgavā bija paredzēts sākt būvēt 2021. gadā . Zirņu proteīna rūpnīcas celtniecība Jelgavā ir aizkavējusies. Korekcijas plānos ienesa gan Covid-19 pandēmija, gan karš Ukrainā, gan cenu pieaugums. Ražotnes celtniecība varētu sākties 2023. gada rudenī vai ziemā, bet zirņu pārstrādi paredzēts sākt 2025. gada otrajā ceturksnī .
2022. gada nogalē "Latraps" valdei pievienojās Ilga Anita Bērzkalna. Tas nozīmē, ka kooperatīva valdi tagad veido četras amatpersonas: valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks un trīs valdes locekļi – Ilga Anita Bērzkalna, Ģirts Ozols un Gundars Ruža. "Latraps" izveidotājs un ilggadējais vadītājs Edgars Ruža 2021. gadā nolēma visus spēkus veltīt stratēģijas un attīstības projektu jomai, tāpēc atstāja kooperatīva valdes priekšsēdētāja amatu.
Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs VAKS ir zemniekiem piederošs kooperatīvs ar 100% Latvijas kapitālu. Šobrīd kooperatīvā ir 580 biedri, kas apsaimnieko 113 graudu torņus un 251 kubikmetru graudu glabātuves. VAKS aktīvi darbojas kopš 1999. gada. Tā pamatdarbības vieta ir Valmierā , bet kooperatīvam ir trīs patstāvīgi strādājošas struktūrvienības – Varakļānos, Gulbenes novada Beļavas pagastā un Burtnieku novada Matīšu pagasta "Matīšos".
VAKS 2018. gadā strādāja ar 57,14 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8% mazāk nekā gadu iepriekš , savukārt kooperatīva peļņa samazinājās par 38,9% – līdz 847,9 tūkstošiem eiro.
2019. gadā kooperatīvs strādāja ar 80,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš , savukārt tā peļņa dubultojās un sasniedza 1,7 miljonus eiro.
2020. gadā VAKS strādāja ar 82,87 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš , savukārt tā peļņa pieauga par 25,3% un sasniedza 2,13 miljonus eiro.
VAKS 2021. gadā strādāja ar 128,29 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 54,8% vairāk nekā gadu iepriekš , savukārt kooperatīva peļņa pieauga par 20,2% un sasniedza 2,56 miljonus eiro.
2023. gada sākumā "Swedbank" un VAKS vienojās par jaunu aizdevuma līgumu 1,8 miljona eiro vērtībā . Kooperatīvs līdzekļus plāno izlietot graudu pirmapstrādes kompleksa kapacitātes palielināšanai Viļānos. Projektā plānots veikt divu noliktavu pārbūvi par graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kompleksu un uzlabot tehnisko nodrošinājumu, piemēram, lai uzstādītu graudu torņus, iekārtas graudu pārkraušanai dzelzceļa vagonos, graudu laboratorijas izveidi produkcijas kvalitātes noteikšanai.
2015. gadā 13 zemnieku saimniecības nodibina LPPKS "Piena loģistika". Šobrīd tas ir lielākais Latvijas piensaimnieku izveidots kooperatīvs , kurš tieši pārstāv biedru intereses un nodarbojas ar piena savākšanu, loģistiku, kā arī piena pārdošanu pārstrādātājiem.
2019. gadā "Piena loģistikas" apgrozījums bija 18,87 miljoni eiro, kas ir par 4,4% mazāk nekā gadu iepriekš , savukārt kooperatīva peļņa pieauga 5,3 reizes un bija 79 tūkstoši eiro.
Kooperatīva "Piena loģistika" apgrozījums 2020. gadā bija 17,73 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka apgrozījums ir samazinājies par 6%, salīdzinot ar gadu iepriekš.
2021. gadu "Piena loģistika" noslēdza ar 25 miljonu apgrozījumu, kas ir par 7,5 miljoniem vairāk nekā 2020. gadā . Kopējais savāktais piena daudzums šajā gadā pieauga līdz 68 tūkstošiem tonnu, dienā vidēji savācot 188 tonnas piena.
2022. gada beigās kooperatīvs paziņoja, ka paplašina savu darbības teritoriju arī Kurzemē. Iepriekš biedru piena savākšanas maršruti lielākoties iekļāva Vidzemi un Zemgales teritoriju, taču no 2023. gada janvāra jaunā bāzes vieta Kurzemē būs Saldus novadā . Ja līdz šim dienā aizvestais piena daudzums ir aptuveni 230 tonnas, tad plānots, ka 2023. gadā apjoms varētu sasniegt 300 tonnas dienā.
