Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

šŸ˜‘ ASV nav Latvijas top biznesa partneris

Vēstule #
199
14/3/2025

Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:

Sveicināti!

Lasot Ŕīs nedēļas biznesa ziņas, ir grÅ«ti (jau atkal) atrast kaut ko, kas nebÅ«tu saistÄ«ts ar ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) lēmumiem un to, kā tie potenciāli varētu ietekmēt globālo ekonomiku. Kas vēl interesanti ā€“ Å”ie lēmumi katru dienu mainās, jo patieŔām izskatās, ka pats prezidents nezina, ko paziņos un kas attiecÄ«gi sagaida pasauli rÄ«t.

MÅ«s visus, protams, interesē, kā Ŕīs visas globālās izmaiņas ietekmēs Latviju ne tikai droŔības, bet arÄ« ekonomikas jomā. Å onedēļ Latvijas TelevÄ«zijas žurnālisti bija izveidojuÅ”i labu apkopojumu ar statistikas datiem. Pilns sižeta ieraksts ir pieejams Å”eit.

Kas ir būtiskākais?

  • 2024. gadā uz ASV esam eksportējuÅ”i preces 534 miljonu eiro vērtÄ«bā, kas ir 2,8% no kopējā Latvijas eksporta apjoma;
  • visvairāk eksportējam koksni, dažādas maŔīnas, mehānismus un iekārtas, kā arÄ« optiskās ierÄ«ces un aparātus, pulksteņus, mÅ«zikas instrumentus;
  • 2024. gadā no ASV esam importējuÅ”i preces 225 miljonu eiro vērtÄ«bā, kas ir 1% no kopējā importa apjoma. Tās lielākoties ir dažādas maŔīnas, mehānismi un iekārtas, transportlÄ«dzekļi un minerālie produkti.

ASV Latvijai nav ne starp top eksporta, ne importa partneriem:

Avots: Oficiālās statistikas portāls

Kā jau minēts, dažādi skaitļi visu laiku mainās, tāpēc par patiesajiem tarifu apmēriem vēl grÅ«ti spriest. Bet, ja ASV lems ieviest 25% importa nodevas Eiropas precēm, tad Lietuvas centrālās bankas vadÄ«tājs Ä¢edimins Å imkus (Gediminas Å imkus) ir aprēķinājis, ka Å”ie tarifi kopā ar Eiropas SavienÄ«bas atbildes pasākumiem nākamo četru gadu laikā varētu samazināt Lietuvas ekonomikas izaugsmi par 0,33 lÄ«dz 1,3 procentpunktiem.

ā€

NEDĒĻAS ZIŅA

Latvijas bruņotie spēki tuvāko gadu laikā plāno dubultot piegādes no vietējās industrijas, kas paÅ”laik veido tikai 10%.

ā€

NEDĒĻAS MI ZIŅA ā€“ sadarbÄ«bā ar tehnoloÄ£iju entuziastu Arti Ozoliņu

"OpenAI" apsver specializētu mākslÄ«gā intelekta aÄ£entu radÄ«Å”anu, kuru cena varētu sasniegt lÄ«dz pat 20 tÅ«kstoÅ”us ASV dolāru mēnesÄ«, ziņo portāls "The Information". Plānots, ka "aÄ£enti" bÅ«s pielāgoti dažādām profesionālām vajadzÄ«bām. Piemēram, augsti kvalificēts darbinieks varētu izmantot aÄ£entu par 2000 dolāru mēnesÄ«, savukārt programmatÅ«ras izstrādātājiem paredzētais aÄ£ents maksātu 10 tÅ«kstoÅ”us dolāru mēnesÄ«. Visdārgākais aÄ£ents, kura cena varētu sasniegt 20 tÅ«kstoÅ”us dolāru mēnesÄ«, bÅ«Å”ot paredzēts doktorantÅ«ras lÄ«meņa pētniecÄ«bai. Pagaidām gan nav skaidrs, kad Å”ie aÄ£enti varētu tikt ieviesti tirgÅ« un kādiem klientiem tie bÅ«s pieejami. Taču "The Information" norāda, ka "OpenAI" investors "SoftBank" jau Å”ogad ir apņēmies ieguldÄ«t 3 miljardus dolāru uzņēmuma produktos.

ā€

SIEVIETE BIZNESĀ - sadarbībā ar "Novatore Impact Summit"

SIA "Centrālā laboratorija" valdes priekÅ”sēdētāja Zane Kaktiņa ir ievēlēta par VeselÄ«bas aprÅ«pes darba devēju asociācijas valdes locekli. Viens no viņas prioritārajiem uzdevumiem bÅ«s veicināt sadarbÄ«bu starp laboratorijas nozari un citiem veselÄ«bas aprÅ«pes sektoriem, kā arÄ« sekmēt laboratoriskās diagnostikas pakalpojumu pieejamÄ«bu un kvalitāti visā Latvijā.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS LATVIJĀ

Pērn "airBaltic" koncerna apgrozÄ«jums, salÄ«dzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,57 miljonus eiro. Latvijas nacionālās aviokompānijas koncerna auditētie zaudējumi pagājuÅ”ajā gadā bija 118,16 miljoni eiro pretstatā peļņai gadu iepriekÅ”.

Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, par 10,5% augusi kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi maziem un vidējiem uzņēmumiem. Pērn aizdevumu summa pārsniedza 725 miljonus eiro.

PaÅ”valdÄ«bas uzņēmuma "RÄ«gas Å«dens" plānotās obligāciju emisijas apjoms bÅ«s lÄ«dz 60 miljoniem eiro. Å is bÅ«s pirmais Latvijas paÅ”valdÄ«bas uzņēmums, kura emitētās obligācijas tiks kotētas biržā.

Savukārt Latvijā dibinātais finanÅ”u pakalpojumu sniedzējs "Eleving Group" ir noslēdzis prioritāro un nodroÅ”ināto obligāciju publisko piedāvājumu, kā rezultātā ir piesaistÄ«ti 40 miljoni eiro.

SIA "Baltreids" apgrozÄ«jums pagājuÅ”ajā gadā bija 40,77 miljoni eiro, kas ir par 34,3% vairāk nekā gadu iepriekÅ”. ZvejniecÄ«bas uzņēmuma peļņa pieauga par 17,8%, sasniedzot 7,35 miljonus eiro.

Tērauda un ritoŔā sastāva izstrādājumu vairumtirgotājs dzelzceļa vajadzÄ«bām SIA "Fereil" 2024. gadā strādāja ar 26,66 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 65,92% vairāk nekā gadu iepriekÅ”. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga teju trÄ«s reizes, sasniedzot 1,55 miljonus eiro.

Jaunuzņēmumi RÄ«gai 2024. gadā piesaistÄ«juÅ”i 21,8 miljonu eiro investÄ«cijas un nodokļos nomaksājuÅ”i 62,6 miljonus eiro. Tas ir par 13% vairāk nekā 2022. gadā.

SIA "Kurzemes granulas" apgrozÄ«jums pagājuÅ”ajā gadā bija 12,81 miljons eiro, kas ir par 19,8% mazāk nekā gadu iepriekÅ”. Koksnes granulu ražotāja peļņa bija 376 tÅ«kstoÅ”i eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekÅ”.

Vidējais patēriņa cenu lÄ«menis 2025. gada februārÄ«, salÄ«dzinot ar 2024. gada februāri, palielinājās par 3,7%. SalÄ«dzinājumam ā€“ iepriekŔējā mēnesÄ« gada inflācija bija 3%.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS BALTIJĀ

Lietuvas centrālā banka ir samazinājusi iekŔzemes kopprodukta pieauguma prognozi par 0,2 procentpunktiem, paredzot, ka Lietuvas ekonomika Ŕogad pieaugs par 2,9%.

Tallinā pāno ieviest noteikumus nomas e-skÅ«teru, mopēdu un velosipēdu izmantoÅ”anai publiskajā telpā. Saskaņā ar projektu pilsētai bÅ«tu atļauts noteikt tehniskās prasÄ«bas nomas transportlÄ«dzekļiem, tostarp Ä£eogrāfiskos, laika, ātruma un stāvÄ“Å”anas ierobežojumus. Kontroles pienākumi tiktu deleģēti paÅ”valdÄ«bas policijai

Vidējā bruto mēneÅ”alga Igaunijā pērn bija 1981 eiro jeb par 8,1% vairāk nekā 2023. gadā.

Igaunijā atklāts loÄ£istikas uzņēmuma "SmartPosti" lielākais ŔķiroÅ”anas centrs Baltijā. Tas atrodas pie Tallinas, un tā izveidē investēti aptuveni 14 miljoni eiro.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS PASAULĒ

Ričarda Brensona uzņēmums "Virgin Group" cenÅ”as piesaistÄ«t 700 miljonu dolāru investÄ«cijas, lai finansētu ieceri sākt dzelzceļa satiksmi pāri LamanÅ”am, konkurējot ar "Eurostar" vilcieniem. "Virgin" iepriekÅ” bija iesaistÄ«ts Lielbritānijas starppilsētu vilcienu satiksmes organizÄ“Å”anā, tostarp strādājot marÅ”rutā Londonaā€“Glāzgova. Å obrÄ«d tā plānos ietilpst vilcienu satiksme, kas savienotu Londonu ar ParÄ«zi un Briseli. Tāpat uzņēmums apsver iespēju piedāvāt reisus uz Amsterdamu.

Ķīnas inflācija samazinājās daudz straujāk, nekā tika gaidÄ«ts, un pirmo reizi 13 mēneÅ”u laikā tā bija zem nulles. Å o tendenci ietekmēja sezonāli faktori, taču tas arÄ« liecina par pastāvÄ«gu deflācijas spiedienu ekonomikā. Patēriņa cenu indekss samazinājās par 0,7% salÄ«dzinājumā ar iepriekŔējo gadu un salÄ«dzinājumā ar 0,5% pieaugumu iepriekŔējā mēnesÄ«.

Uzņēmuma "Tesla" akciju cenas Å”onedēļ piedzÄ«voja sliktākās dienas tirgÅ« kopÅ” 2020. gada septembra ā€“ tās samazinājās par 15%. Å Ä« bija jau septÄ«tā nedēļa pēc kārtas, kad akcijas zaudē vērtÄ«bu ā€“ garākais periods kopÅ” uzņēmuma debijas biržā 2010. gadā. Tikmēr japāņu autobÅ«ves uzņēmums "Toyota", kas saskaņā ar pārdoÅ”anas datiem ir lielākais autobÅ«ves ražoÅ”anas uzņēmums, Å”onedēļ paziņoja, ka nākotnē plāno ražot elektroautomaŔīnas rÅ«pnÄ«cās Apvienotajā Karalistē. Tādējādi uzņēmums paziņojis, ka centÄ«sies saglabāt visas savas ražotnes Eiropā. "Toyota" gan piesardzÄ«gi izsakās par pilnÄ«gu atteikÅ”anos no fosilā kurināmā.

Polijai bÅ«s jārēķinās ar sekām, ja tā ieviesÄ«s nodevu lielajiem tehnoloÄ£iju uzņēmumiem, brÄ«dinājis jaunais ASV sÅ«tnis VarÅ”avā, saasinot strÄ«du starp abām valstÄ«m. Polijas valdÄ«bai nav plāna atteikties no darba pie Ŕī nodokļa ievieÅ”anas. Savukārt Toms Rouzs (Tom Rose), kuru prezidents D. Tramps iecēlis par nākamo ASV vēstnieku Polijā, sociālajā platformā "X" Ŕādu soli nodēvēja par "ne Ä«paÅ”i gudru".

Divas lielākās ASV aviokompānijas ir bÅ«tiski samazinājuÅ”as savas finanÅ”u prognozes. Vairāki lielie mazumtirgotāji ASV ir brÄ«dinājuÅ”i par patērētāju vēlmi tērēt mazāk naudas pirkumiem, pastiprinot bažas par iespējamu recesiju.

Japāna piedzÄ«vo rÄ«su trÅ«kumu, taču nav vienprātÄ«bas par iemeslu. Lai gan pagājuŔā gada raža bija nedaudz labāka kā gadu iepriekÅ”, pircēji par rÄ«siem Å”ogad maksā rekordaugstas cenas. Neskatoties uz to, ka pagājuÅ”ajā gadā tika novākts par 180 tÅ«kstoÅ”iem tonnu vairāk rÄ«su, uzpircēji ziņo par 230 tÅ«kstoÅ”u tonnu deficÄ«tu.

Slavenās ā€œPokĆ©mon Goā€ spēles izstrādātājs uzņēmums "Niantic Labs" ir paziņojis, ka pārdos savu videospēļu biznesu SaÅ«da Arābijas uzņēmumam "Scopely" par 3,5 miljardiem dolāru. ASV paplaÅ”inātās realitātes uzņēmums palēnām maina fokusu un vēlas koncentrēties tikai uz Ä£eotelpisko tehnoloÄ£iju.

Zviedrijā bankrota pieteikumu iesniedzis lielākais akumulatoru ražotājs ā€“ uzņēmums "Northvolt". Tas var vēl vairāk palielināt Eiropas elektromobiļu ražotāju atkarÄ«bu no Ķīnas piegādātājiem.

Pieci pasaules bagātākie cilvēki, kas bija klāt ASV prezidenta D. Trampa inaugurācijā, kopÅ” tās ir zaudējuÅ”i 209 miljardus ASV dolāru akciju tirgu krituma dēļ.

Dānijas saliekamo rotaļlietu un konstruktoru ražotājs "Lego" pērn strādāja ar 13,8 miljardu dāņu kronu (1,8 miljardi eiro) tīro peļņu, kas ir par 5% vairāk nekā pirms gada un visu laiku augstākais rādītājs uzņēmuma vēsturē.

JÅ«tas Å”tats ir kļuvis par pirmo Å”tatu ASV, kas pieņēma likumu, ko sākotnēji ierosināja ā€œMeta" izpilddirektors Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg). Tā ietvaros turpmāk lietotņu veikaliem nevis platformām bÅ«s jāpārbauda lietotāju vecums un jāiegÅ«st vecāku piekriÅ”ana, pirms nepilngadÄ«gie var lejupielādēt lietotnes.

Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

Vēlies saņemt jaunākās biznesa ziņas
savā e-pastā katru piektdienu?

Pieraksties tagad!