Sveiciens nedēļā, kad atvadāmies no Viņas Majestātes karalienes Elizabetes II un apskatām nozari, kura arī piedzīvojusi dažas būtiskas izmaiņas!
Šonedēļ Finday.lv fokusā atkal ir pārtikas nozare, kas uzmanību sev pievērsusi, mūsuprāt, vairāku ziņu dēļ. Pirmkārt, par maksātnespējīgu atzīts piena pārstrādes uzņēmums "Elpa". Otrkārt, uzņēmums "Limbažu siers" ir uz laiku apturējis savu darbību un nav saprotams, kāda būs tā nākotne. Vēl būtiska ziņa ir lielveikalu tīkla “Rimi” mārketinga solis –apņemšanās samazināt un fiksēt cenas 100 populārākajiem produktiem līdz 31. decembrim. Eksperti gan izsakās piesardzīgi par šī soļa veiksmīgumu, uzsverot, ka tagad viss ir atkarīgs, ar kādu atbildi nāks klajā konkurenti.
Finday.lv gan ieskatījās šaurākā un līdz šim vēl mūsu neapskatītā pārtikas nozares nišā – augļu un dārzeņu pārstrādē. Plašāku analīzi piedāvājam par diviem lielākajiem tirgus spēlētājiem, jo par trešo publiski nav atrodama gandrīz nekāda informācija. Aivars Svarenieks, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes loceklis un SIA "Kronis" vadītājs komentārā mums pauž bažas ne vien par šo rudeni un nākotni, bet jau par eksistējošām problēmām, kas rada papildus izaicinājumus. Piemēram, izrādās, ka jau šobrīd izaicinājumus rada stikla taras (ne)pieejamība.
Atbalstīt vietējos ražotājus “Finday.lv” komandas vārdā vēl,
Ieva Treija
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2022. gada augustā, salīdzinot ar 2021. gada augustu, palielinājās par 21,5%. Tāda pati gada inflācija Latvijā reģistrēta arī mēnesi iepriekš. Jāpiebilst gan, ka jūnijā inflācija Latvijā bija zemākā no visām Baltijas valstīm, jo Igaunijā tā sasniedz 22%, Lietuvā –20,5%.
Par pārtikas rūpniecības pirmsākumu Latvijā uzskatāmas 18. gs. beigas, kad Rīgā un tās apkārtnē nodibināja cukura, alus un vīna manufaktūras.
Augļu un dārzeņu pārstrāde Latvijā uzsākta 19. gs. otrajā pusē, izveidojot nelielus kāpostu un gurķu skābēšanas uzņēmumus. Rūpnieciskos apjomos augļu un dārzeņu konservēšana sākta 20. gs. 20. gados.
Pārtikas produktu un dzērienu ražošana gadu desmitiem ir bijusi viena no tautsaimniecības pamatnozarēm ar ievērojamu IKP sniegumu.
Ikviens varētu nosaukt daudzus pārtikas zīmolus, arī augļu un dārzeņu pārstrādē. Tomēr nereti daudzi ir zīmoli, nevis uzņēmumi, piemēram, “Spilva”. Jau ilgāku laiku tas ir viens no “Orkla” portfelī esošiem zīmoliem.
Vēl viena tendence ir tā, ka daudzus vietējos uzņēmumus ir nopirkuši lieli ārzemju spēlētāji – jau pieminēto “Orkla” un, piemēram, “Puratos”. Nereti par to runā ar nožēlu, jo tiek “zaudēts” vietējais uzņēmums. Taču vienlaikus uzņēmumam tā ir iespēja iekļauties lielā organizācijā un vietējā tirgū ražotu produktu eksportēt uz tik tāliem tirgiem kā citos apstākļos nebūtu iedomājams.
Latvijā “Orkla” savu darbību sāka 2004. gadā, iegādājoties ēdienu un ēdienu piedevu ražotāju uzņēmumu “Spilva”. Šis zīmols Latvijā ir pazīstams kopš 1992. gada, un jau tolaik bija viens no tirgus līderiem ar savu tomātu mērču, kečupu, mārrutku, sinepju, majonēžu, salātu mērču, konservētu dārzeņu, ievārījumu un citu produktu piedāvājumu. 2014. gadā SIA "Spilva" un AS "Gutta" tika apvienotas uzņēmumā ar nosaukumu "Orkla Foods Latvija". 2019. gada pavasarī "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" un "Orkla Foods Latvija" vadību apvienoja zem vienota zīmola "Orkla Latvija".
“Orkla Foods Latvija” apgrozījums 2018. gadā bija 33,92 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pieauga par 60% un bija 3,69 miljoni eiro.
Salātu mērces jeb dresingi ir viena no nozīmīgākajām “Orkla Foods Latvija” produktu kategorijām, 2018. gadā kopumā veidojot 19% no Babītes novada Spilvē saražotās produkcijas apjoma. 2018. gadā saražotas 2919 tonnas salātu mērču, kas ir par 22% vairāk nekā 2017. gadā. Pieaudzis arī mērču eksports uz Somiju, Igauniju, Lietuvu, Dāniju un citām valstīm. No kopējā saražoto mērču apjoma 83% tiek eksportēti galvenokārt kā zīmolu “Spilva” un “Felix” produkti.
2019. gadā “Orkla Foods Latvija” paplašināja “Spilva” sortimentu, iepazīstinot ar vairākiem produktiem, kas piemēroti vegānu uzturam. “Spilvas” produktu klāstā kļuva pieejami tādi vegāniski produkti kā “4 sezonu majonēze”, triju veidu humosi, saldās sinepes, kā arī vairāki citi produkti. Vēl uzņēmums paziņoja, ka zīmola "Spilva" produktiem dažādās kategorijās samazināts pievienotā sāls un cukura daudzums.
Koncernā "Orkla Latvija" ietilpstošais pārtikas ražotājs "Orkla Foods Latvija" 2019. gadā strādāja ar 33,86 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir teju tikpat, cik gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa arī noturējās nemainīgā līmenī un bija 3,7 miljoni eiro.
2020. gadā uzņēmums strādāja ar 28,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Tā pelņa saruka par 39,9% – līdz 2,22 miljoniem eiro.
2021. gada maijā pārtikas koncerns "Orkla Latvija" paziņoja, ka nākamo gadu laikā plāno investēt četrus miljonus eiro, lai attīstītu "Spilvas" ražotni.
“Puratos Latvia” stāsts aizsākās 1967. gadā, kad Pūres Dārzkopības izmēģinājuma stacijā tika dibināts konservu cehs, kur pārstrādāja stacijā izaudzēto. 1994. gadā cehu privatizēja un tika nodibināts uzņēmums “Pūres Cehs”. Sākotnēji uzņēmums nodarbojās ne tikai ar augļu un ogu, bet arī ar zivju pārstrādi un pat dzirkstošā vīna ražošanu. 1996. gadā tika izlemts koncentrēties uz augļu un ogu pārstrādi, tapa dažādi produkti uz augļu un ogu bāzes. 2004. gadā uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz “Pure Food”. 2011. gadā “Pure Food” kļuva par daļu no “Puratos Group” – liela ģimenes uzņēmuma, kas ražo un izplata savu produkciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs.
Ogu un augļu pārstrādes uzņēmums “Puratos Latvia” 2018. gadā strādāja ar 22,42 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,6% – līdz 869,6 tūkstošiem eiro.
"Puratos Latvia" 2019. gadā strādāja ar 22,74 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa bija aptuveni tādā pašā līmenī kā 2018. gadā – 873,7 tūkstoši eiro.
2020. gadā uzņēmums strādāja ar 23,18 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus uzņēmuma peļņa saruka par 33,8% un bija 578,6 tūkstoši eiro.
SIA "Sparlats" ražo saldēto produkciju un nodrošina saldētu ogu un sēņu piegādi visā pasaulē. Uzņēmuma galvenie klienti ir pārtikas produktu un piedevu ražotāji, farmācijas nozares kompānijas, kā arī viesmīlības apgādes uzņēmumi. Jau desmit gadus uzņēmums piedāvā savu produkciju arī mazos, patērētājiem domātos iepakojumos, kurus noformē ar vajadzīgo zīmolu atbilstoši klienta vēlmēm.
SIA "Sparlats" apgrozījums gan 2019., gan 2020. gadā bija ap 7,5 miljoniem eiro, bet 2021. gadā ir samazinājies līdz 6,53 miljoniem eiro. Arī peļņa ir samazinājusies no 1,1 miljona 2019. gadā līdz 433 tūkstošiem eiro.
Aivars Svarenieks
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes loceklis un SIA "Kronis" vadītājs:
"Situācija augļu un dārzeņu pārstrādē būtiski neatšķiras no tā, kas notiek citās pārtikas pārstrādes jomās. Energoresursu cenu un vispārējā pamatizejvielu cenu pieauguma dēļ viss ir ļoti sarežģīti. Šobrīd septembra gāzes rēķina prognoze ir 230 eiro par megavatstundu. Iepriekš tie bija 130 eiro. Līdz ar to ir jāceļ cenas, bet no veikalu puses sarunas par šo nenotiek vienkārši. Situācija šobrīd ir diezgan šausminoša, un visticamāk tā neuzlabosies visu ziemu.
Runājot par šī gada ražu, ar pamatproduktiem viss ir kārtībā. Par ražu sūdzēties nevar. Vienīgais - viss ir dārgāks. Izņēmums ir pelēkie zirņi, kam pagaidām rādās slikta raža. Augļu un dārzeņu jomā situācija nav tāda, kā ar graudiem, kur izaudzējam daudzreiz vairāk nekā paši apēdam un pārstrādājam. Augļi un dārzeņi pārsvarā paliek vietējā tirgū – svaigi vai pārstrādāti.
Šobrīd liela problēma ir stikla tara. Iepriekš pārsvarā visa stikla tara mūsu reģionā nāca no Austrumu puses – Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas. Viena no divām lielākajām rūpnīcām Ukrainā bija pie Bučas. To sabombardēja. Paies laiks, kamēr rūpnīcu atjaunos. Tagad tara tiek ievesta ļoti ierobežotā daudzumā no citas rūpnīcas Ukrainā un no Baltkrievijas. Agrāk bija daudz dažādi stikla taras veidi, bet tagad ir pozīcijas, kas vairs neeksistē. Iztrūkums ir milzīgs. Līdz ar to aug cenas. Piemēram, ja iepriekš puslitra burciņa vairumā maksāja 7,5 centus, šobrīd tie ir jau 15 centi. Taču arī par šādu cenu iespēja tās nopirkt ir ļoti ierobežota. Piemēram, "Kornis" pāriet uz plastmasas iepakojumu, kur vien to var izmantot, kā arī strādā tikai ar pašiem rentablākajiem produktiem."
