Sveiciens!
Å onedÄļ sÄkam ar aviÄcijas nozari. Gan tÄpÄc, ka beidzot ir ziÅas par "airBaltic" investoru. Gan tÄpÄc, ka ir arÄ« citi interesanti izteikumi un paziÅojumi.
NEDÄÄ»AS ZIÅ A
"Lufthansa Group" investÄs "airBaltic" 14 miljonus eiro. Å Ä« investÄ«cija nodroÅ”inÄs arÄ« vietu lidsabiedrÄ«bas padomÄ. ApmaiÅÄ pret ieguldÄ«jumu "Lufthansa grupa" saÅems konvertÄjamu akciju, kas tai dod 10% lÄ«dzdalÄ«bu. VÄlÄk, pÄc potenciÄlÄ "airBaltic" sÄkotnÄjÄ akciju publiskÄ piedÄvÄjuma jeb IPO, Ŕī konvertÄjamÄ akcija tiks konvertÄta parastajÄs akcijÄs. PÄc IPO "Lufthansa grupa" lÄ«dzdalÄ«bas lielumu noteiks potenciÄlÄ IPO tirgus cena. Å is investÄ«ciju darÄ«jums paredz, ka tas bÅ«s ne mazÄks par 5%.
Par Å”o darÄ«jumu sociÄlajos tÄ«klos un arÄ« medijos ir izteikuÅ”ies gan eksperti, gan "eksperti". Viens no labÄkajiem skaidrojumiem, mÅ«suprÄt, ir padevies "Investoru kluba" vadÄ«tÄjam Kasparam Peiseniekam, kurÅ” publicÄjis skaidrojoÅ”u video savÄ "LinkedIn" profilÄ.
KlusÄjis nav arÄ« bijuÅ”ais Igaunijas nacionÄlÄs aviokompÄnijas "Nordica" ("Nordic Aviation Group") vadÄ«tÄjs Erki Urva. ViÅÅ” ziÅu medijiem komentÄjis kÄ labu vÄsti Igaunijas iedzÄ«votÄjiem, vienlaikus sakot: "Es uzskatu, ka "Lufthansa" galvenÄ interese par "airBaltic" ir saistÄ«ta ar to, ka "airBaltic" nodroÅ”ina viÅiem ievÄrojamu apjomu lÄ«gumreisu. "Lufthansaā vienmÄr ir ieinteresÄta zemÄku izmaksu aviokompÄnijÄs noteiktos marÅ”rutos, lai tÄs veiktu lÄ«gumreisus viÅu vietÄ." JÄpiebilst, ka Å”onedÄļ TallinÄ bÄzÄtÄ Harju apgabaltiesa oficiÄli pasludinÄja Igaunijas nacionÄlÄs aviokompÄnijas "Nordica" bankrotu.
Å ie visi mÅ«su platuma grÄdu skaitļi, protams, nav salÄ«dzinÄmi ar lielajiem gigantiem. Å onedÄļ publiskoti lidaparÄtu ražotÄja "Boeing" 4. ceturkÅ”Åa biznesa rezultÄti ā fiksÄti 3,86 miljardu dolÄru zaudÄjumi. IeÅÄmumi ir samazinÄjuÅ”ies par 31% salÄ«dzinÄjumÄ ar iepriekÅ”Äjo gadu, sasniedzot 15,2 miljardus dolÄru. SavukÄrt gada griezumÄ zaudÄjumi bijuÅ”i 11,83 miljardi dolÄru.
ā
NEDÄÄ»AS FOTO
"Amazon" vÄlas saÅemt atļauju dronu palaiÅ”anai no sava noliktavas DarlingtonÄ, AnglijÄ, sperot nÄkamo soli ceÄ¼Ä uz paku piegÄdi mÄjÄs ar Å”o ierÄ«Äu palÄ«dzÄ«bu. UzÅÄmums plÄno nolÄ«gt komandu, kas nodarbosies ar tajÄ paÅ”Ä dienÄ veicamÄm piegÄdÄm, ko varÄtu nodroÅ”inÄt droni pakalpojumÄ "Prime Air".
ā
NEDÄÄ»AS MI ZIÅ A - sadarbÄ«bÄ ar tehnoloÄ£iju entuziastu Arti OzoliÅu
Platforma "LinkedIn" ievieÅ” jaunu mÄkslÄ«gÄ intelekta funkciju, lai palÄ«dzÄtu darba meklÄtÄjiem atrast piemÄrotÄkÄs vakances un mazinÄtu problÄmu, ka daudzi piesakÄs uz amatiem, kuriem viÅi nav kvalificÄti. "Job Match" piedÄvÄs detalizÄtu kopsavilkumus par sludinÄjumu, novÄrtÄjot lietotÄja atbilstÄ«bu vakancei, kas pÄrsniegÅ”ot vienkÄrÅ”u atslÄgvÄrdu atbilstÄ«bu. Lai gan darba meklÄÅ”anas asistents bÅ«s pieejams visiem, detalizÄtÄku skatu iegÅ«s "Premium" lietotÄji. "LinkedIn" cer, ka jaunÄ funkcija uzlabos pÄrredzamÄ«bu darba tirgÅ« un padarÄ«s darba meklÄÅ”anas procesu efektÄ«vÄku gan kandidÄtiem, gan darba devÄjiem.
ā
SIEVIETE BIZNESÄ - sadarbÄ«bÄ ar "Novatore Impact Summit"
Annija Mežgaile jau gandrÄ«z Äetrus gadus vada organizÄcijas "TechChill" komandu, kas organizÄ lielÄko jaunuzÅÄmumu un tehnoloÄ£iju pasÄkumu ar tÄdu paÅ”u nosaukumu. No 5. lÄ«dz 7. februÄrim "TechChill" jau 14. reizi notiks RÄ«gÄ. Ik gadu pasÄkums pulcÄ vairÄk nekÄ 2000 dalÄ«bnieku ā uzÅÄmÄju, jaunuzÅÄmumu pÄrstÄvju, investoru un vienkÄrÅ”i tehnoloÄ£iju entuziastu.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS LATVIJÄ
DroŔības un aizsardzÄ«bas industrijas uzÅÄmumi pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ varÄtu bÅ«t sasnieguÅ”i 2 miljardu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 400 miljoniem eiro vairÄk nekÄ 2023. gadÄ. LielÄko daļu no apgrozÄ«juma veido eksports, un eksportÄ Latvijas aizsardzÄ«bas industrijÄ dominÄ droni un dronu sistÄmas.
Latvija ar SpÄnijas uzÅÄmuma "GDELS-Santa BĆ”rbara Sistemas" parakstÄ«jusi lÄ«gumu par 373 miljoniem eiro, kas paredz 42 kÄjnieku kaujas maŔīnu "ASCOD" piegÄdi NacionÄlajiem bruÅotajiem spÄkiem. SavukÄrt par labu Latvijas pretgaisa aizsardzÄ«bas sistÄmas stiprinÄÅ”anai valdÄ«ba otrdien atbalstÄ«ja 200 miljonu eiro pÄrdali budžetÄ.
Latvijas telekomunikÄciju un tehnoloÄ£iju uzÅÄmuma LMT grupas apgrozÄ«jums 2024. gadÄ sasniedza 309,6 miljonus eiro, kas ir par 0,5 % vairÄk nekÄ 2023. gadÄ. LMT grupas peļÅa pirms procentu maksÄjumiem, nodokļiem un amortizÄcijas atskaitÄ«jumiem bija 93,6 miljoni eiro jeb par 3,9% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”.
"Tele2" apgrozÄ«jums 2024. gadÄ sasniedza 179,6 miljonus eiro, kas ir par 1,8% vairÄk nekÄ 2023. gadÄ. UzÅÄmuma peļÅa pirms procentiem, nodokļiem un amortizÄcijas, un pÄc nomas 2024. gadÄ sasniedza 75,4 miljonus eiro, kas ir par 3,8% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”.
Pasažieru vilciena pÄrvadÄtÄjs "Vivi", veicot jauno elektrovilcienu un velosipÄdu turÄtÄju iegÄdi, piesaistÄ«jis maksimÄli pieejamo Eiropas SavienÄ«bas fondu finansÄjumu ā 168,2 miljonus eiro. Jauno elektrovilcienu iegÄdes kopÄjÄs izmaksas ir 244,8 miljoni eiro.
SEB grupa pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ LatvijÄ nopelnÄ«ja 141,7 miljonus eiro, kas ir par 7% mazÄk nekÄ 2023. gadÄ. SEB grupas ieÅÄmumi LatvijÄ 2024. gadÄ bija 260,9 miljoni eiro. SavukÄrt Latvijas monetÄrÄs finanÅ”u iestÄdes, galvenokÄrt bankas, pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ strÄdÄja ar 522,1 miljona eiro peļÅu, kas ir par 8,5% mazÄk nekÄ 2023. gadÄ.
Eiropas CentrÄlÄ banka Å”ajÄ ceturtdienÄ lÄma turpinÄt samazinÄt bÄzes procentlikmes par 25 bÄzes punktiem. PiemÄram, galvenÄ refinansÄÅ”anas procentu likme pazeminÄta lÄ«dz 2,9%. Likmes stÄsies spÄkÄ 5. februÄrÄ«.
Äetru lielÄko banku klientiem LatvijÄ pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ izkrÄpti 15,5 miljoni eiro, kas ir par 22,4% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. Vienlaikus 2024. gadÄ novÄrsta 12,2 miljonu eiro izkrÄpÅ”ana, kas ir par 31,8% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”.
PÄc kalendÄri koriÄ£Ätiem datiem mazumtirdzniecÄ«bas apgrozÄ«jums LatvijÄ 2024. gadÄ, salÄ«dzinot ar 2023. gadu, salÄ«dzinÄmajÄs cenÄs palielinÄjÄs par 1%. PÄrtikas preÄu mazumtirdzniecÄ«ba samazinÄjÄs par 1,6%, bet nepÄrtikas preÄu mazumtirdzniecÄ«bas apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecÄ«bu, palielinÄjÄs par 2,3%.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS BALTIJÄ
Igaunija 100% digitalizÄjusi visus valsts pakalpojumus. LaulÄ«bas ŔķirÅ”ana bija pÄdÄjais pakalpojums, kas tika digitalizÄts, noslÄdzot pÄreju. 100% digitalizÄcija palÄ«dz pozicionÄt Igauniju kÄ lÄ«deri digitÄlÄs pÄrvaldÄ«bas jomÄ un kalpo par standartu citÄm valstÄ«m visÄ pasaulÄ.
"Swedbank" jaunÄkÄ ekonomiskÄs izaugsmes prognoze Igaunijai Å”ogad paliek nemainÄ«ga un ir 1,5%. Banka prognozÄ mÄrenu eksporta pieaugumu gan Å”ogad, gan nÄkamgad, taÄu sagaida, ka mÄjsaimniecÄ«bu pÄrliecÄ«ba par saviem tÄriÅiem saglabÄsies vÄja.
KauÅa apsver iespÄju izbÅ«vÄt jaunu tramvaja lÄ«niju 13 kilometru garumÄ no Eigulai rajona lÄ«dz pilsÄtas centram.
ļø Igaunijas AizsardzÄ«bas ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur) medijos ir izteicis ideju par nodokļa ievieÅ”anu kuÄ£oÅ”anai Baltijas jÅ«rÄ. Tas nozÄ«mÄ, ka kuÄ£niecÄ«bas uzÅÄmumiem, iespÄjams, nÄksies maksÄt nodevu par jÅ«ras ceļu izmantoÅ”anu.
Igaunijas banku peļÅa pÄrn pirmo reizi pÄrsniedza vienu miljardu eiro. Igaunijas centrÄlÄs bankas apkopotÄ informÄcija liecina, ka pÄrn tÄ bija 1,065 miljardi eiro salÄ«dzinÄjumÄ ar 940 miljoniem eiro 2023. gadÄ.
"Luminor" peļÅa BaltijÄ pÄc nodokļiem 2024. gadÄ sasniedza 202,2 miljonus eiro, kas ir par 3,9% vairÄk nekÄ iepriekÅ”ÄjÄ gadÄ. Neto ienÄkumi no komisijas maksÄm pieauga par 5,9%, sasniedzot 89,6 miljonus eiro, vienlaikus Å”ajÄ periodÄ saglabÄjot labu izmaksu disciplÄ«nu.
Baltijas valstÄ«s viszemÄkÄ minimÄlÄ darba alga pirms nodokļu nomaksas ir LatvijÄ ā 740 eiro. IgaunijÄ tÄ ir 886 eiro, bet LietuvÄ ā 1038 eiro. PÄc nodokļu nomaksas minimÄlÄs algas pelnÄ«tÄjs LatvijÄ saÅem 623 eiro, LietuvÄ 777 eiro, bet IgaunijÄ ā 810 eiro.
KopÅ” Krievijas pilna mÄroga iebrukuma UkrainÄ IgaunijÄ kontrabandas ceÄ¼Ä iebraukuÅ”as vairÄk nekÄ 800 kravas automaŔīnas ar KrievijÄ ražotu bÄrza saplÄksni gandrÄ«z 90 miljonu eiro vÄrtÄ«bÄ, bet visÄ Eiropas SavienÄ«bÄ ā par 1,5 miljardiem eiro.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS PASAULÄ
200 ApvienotÄs Karalistes uzÅÄmumu ir parakstÄ«juÅ”ies par pastÄvÄ«gu Äetru dienu darba nedÄļas ievieÅ”anu visiem saviem darbiniekiem bez algas samazinÄÅ”anas. Tas ir jaunÄkais pavÄrsiens kampaÅÄ par darba nedÄļas pÄrveidoÅ”anu LielbritÄnijÄ, ko realizÄ organizÄcija "4 Day Week Foundation". KopumÄ iniciatÄ«vu parakstÄ«juÅ”ie uzÅÄmumi nodarbina vairÄk nekÄ 5000 cilvÄku un lielÄkoties ir labdarÄ«bas organizÄcijas, mÄrketinga vai tehnoloÄ£iju uzÅÄmumi.
Taizemes valdÄ«ba ir pÄrskaitÄ«jusi aptuveni 30 miljardus batu (890 miljonus ASV dolÄru) senioriem. TÄ ir daļa no programmas, lai risinÄtu dzÄ«ves dÄrdzÄ«bas problÄmu un stimulÄtu valsts vÄji augoÅ”o ekonomiku. RezultÄtÄ vairÄk nekÄ 3 miljoni senioru tika pie 10 tÅ«kstoÅ”iem batu (297 ASV dolÄriem) katrs.
Kad pirmdien klienti ienÄks "Starbucks", atmosfÄra tur bÅ«s citÄdÄka. Vismaz tÄds ir mÄrÄ·is. Darbinieki jautÄs viesiem, vai viÅi vÄlas dzÄrienu lÄ«dzÅemÅ”anai vai uz vietas, piedÄvÄjot keramikas krÅ«zes tiem, kas izvÄlÄsies palikt. Baristas bÅ«s vÄl rÅ«pÄ«gÄkas, veidojot karameles zÄ«mÄjumu izvÄlÄtÄ dzÄriena piena putÄs ā precÄ«zi septiÅas vertikÄlas un septiÅas horizontÄlas lÄ«nijas, kas noslÄdzas ar spirÄli. Å Ä«s izmaiÅas ir ieviestas saskaÅÄ ar jaunÄ vadÄ«tÄja plÄnu, lai palielinÄtu pÄrdoÅ”anas apjomus, pieŔķirot dzÄrieniem izsmalcinÄtÄkas nianses. UzÅÄmums arÄ« paziÅojis, ka tuvÄko mÄneÅ”u laikÄ no Ädienu un dzÄrienu kartes pazudÄ«s aptuveni 30% pozÄ«ciju.
PensilvÄnijas Å”tata "Whole Foods" veikala darbinieki nobalsoja par arodbiedrÄ«bas izveidi, kļūstot par pirmo arodbiedrÄ«bu "Amazon" piederoÅ”ajÄ ekoloÄ£isko pÄrtikas veikalu Ä·ÄdÄ. Veikala darbinieku vairÄkums nobalsoja par pievienoÅ”anos vietÄjai "United Food and Commercial Workers" nodaļai, kas pÄrstÄv simtiem tÅ«kstoÅ”u darbinieku pÄrtikas veikalu tÄ«klos visÄ ASV. 130 darbinieki balsoja par pievienoÅ”anos arodbiedrÄ«bai, bet 100 bija pret.
TÄ kÄ pieaug jauna tirdzniecÄ«bas kara draudi, Ķīna cenÅ”as veicinÄt iekÅ”zemes pieprasÄ«jumu. Tas nozÄ«mÄ, ka pilsÄtu paÅ”pÄrvaldes ievieÅ” subsÄ«dijas arvien plaÅ”Äkam preÄu un pakalpojumu klÄstam, mudinot pircÄjus vairÄk tÄrÄt astoÅu dienu ilgo JaunÄ gada svinÄ«bu laikÄ.
No visÄm eirozonas lielÄkajÄm valstÄ«m SpÄnijas ekonomikai iepriekÅ”ÄjÄ gadÄ ir klÄjies vislabÄk. Tai ir izdevies turpinÄt izaugsmi, kas sÄkÄs pÄc pandÄmijas ierobežojumu beigÄm. IekÅ”zemes kopprodukts pÄdÄjÄ ceturksnÄ« pieauga par 0,8% salÄ«dzinÄjumÄ ar iepriekÅ”Äjiem trim mÄneÅ”iem, kas atbilst iepriekÅ”ÄjÄ ceturkÅ”Åa tempam.
Zviedrijas telekomunikÄciju kompÄnijas "Telia Company" tÄ«rÄ peļÅa pÄrn pieaugusi lÄ«dz 7,781 miljardam zviedru kronu (apmÄram 679 miljoni eiro), salÄ«dzinot ar 897 miljoniem kronu gadu iepriekÅ”, teikts uzÅÄmuma publiskotajÄ finanÅ”u pÄrskatÄ.
ASV ekonomika pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ pieauga par 2,5%. LabvÄlÄ«gÄ situÄcija darba tirgÅ« ievÄrojami palielinÄjusi amerikÄÅu tÄriÅus, kas veido aptuveni 70% no ASV ekonomikas. UzÅÄmumu investÄ«cijas arÄ« veicinÄja izaugsmi 2024. gadÄ, lai gan gada pÄdÄjos mÄneÅ”os tÄs sÄka samazinÄties.
