Sveiciens!
Nozare, kuras peļņa pieaugusi par gandrīz 94% viena gada laikā! Šoreiz runa būs tieši par to – par banku nozari. Kā saka šīs nedēļas komentāra autors Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs, bankas ir ekonomikas spogulis. Ja nenotiek milzīgas sistēmiskas problēmas ekonomikā, bankām nav pamata redzēt savā spogulī ko sliktu. Latvijas banku bilances, kapitāla rādītāji un kredītu attiecība pret depozītiem ir starp labākajām pasaulē.
Jaukas brīvdienas vēlot ''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Vidējā dīzeļdegvielas cena Latvijā pagājušā nedēļā bija 1,87 eiro par litru, palielinoties par 2,6% un sasniedzot rekordaugstu līmeni, liecina Eiropas Komisijas apkopotie dati. Nedēļu iepriekš vidējā dīzeļdegvielas cena sasniedza 1,82 eiro par litru.
2021. gadā banku aktīvu vērtība palielinājusies par 0,9 miljardiem eiro. Aktīvu vērtība 2021. gada 31. decembrī bija 25,49 miljardi eiro. Līdz ar to aktīvu vērtība ir sasniegusi lielāko vērtību kopš 2018. gada.
Banku nozares kopējais kapitāls 2021. gada 31. decembrī bija 3,08 miljardi eiro.
Izsniegto kredītu apjoms 2021. gadā bija 14,42 miljardi eiro, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekš. Kredītu apjoma pieaugums vērojams gan uzņēmumu (+12%), gan privātpersonu (+8%) segmentā. Kredīti uzņēmumiem veido 57% no kopējā kredītu apjoma jeb 8,28 miljardus eiro.
Noguldījumu apjoms Latvijas bankās 2021. gada beigās bija 20,01 miljards eiro, sasniedzot lielāko vērtību kopš 2018. gada. Viena gada laikā bija 7% jeb 1,35 miljardu eiro pieaugums. Tas attiecas gan uz uzņēmumu, gan privātpersonu noguldījumiem. Privātpersonu noguldījumi veido 57% no kopējā noguldījumu apjoma. Pieprasījuma noguldījumi veido 89% no kopējā noguldījuma apjoma. Atlikušie 11% ir termiņnoguldījumi.
Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar 291,58 miljonu eiro peļņu, kas ir par 93,9% vairāk nekā 2020. gadā.
Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 80 miljonu eiro peļņu, kas ir par 40,6% vairāk nekā 2021. gada pirmajā ceturksnī, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Interesanti, ka “Luminor Bank”, kas iepriekš ir bijusi ceturtā lielākā banka Latvijā, 2022. gada pirmajā ceturksnī nopelnīja 15 miljonus eiro, salīdzinot ar 5,8 miljoniem eiro attiecīgajā laika periodā pērn. Iespējams, gada beigās banku topā varētu notikt rotācija.
“Swedbank” par saviem pirmsākumiem uzskata 1820. gadu, kad Zviedrijā tika izveidota pirmā krājbanka. Baltijas valstīs “Swedbank” ienāca 1991. gadā, kad Igaunijā tika izveidota “Hansapank”. Tā sākotnēji darbojās kā Tartu komercbankas daļa, bet 1992. gadā kļuva par neatkarīgu banku. 1995. gadā banka sāka darboties arī Latvijā ar nosaukumu “Hansabanka”. 2006. gadā visas grupai piederošās bankas mainīja nosaukumu uz “Swedbank”. Šobrīd “Swedbank” ir lielākā banka Baltijas valstīs, kur strādā 6000 darbinieku un kura sniedz pakalpojumus vairāk nekā trim miljoniem privātpersonu un 280 tūkstošiem uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
“Swedbank” peļņa Latvijā 2020. gadā bija 89 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš, peļņa ir samazinājusies par 20 miljoniem eiro, kad tā bija 109 miljoni eiro. Peļņas kritumu ietekmēja lielāki izdevumi un mazāki bankas ieņēmumi. Tāpat ietekmi uz peļņu atstājis arī lielāks līdzekļu apmērs, kas novirzīts kredītuzkrājumu veidošanai.
"Swedbank" peļņa Latvijā 2021. gadā bija 85 miljoni eiro. Peļņas kritumu ietekmēja lielāki bankas izdevumi, ko daļēji kompensēja kāpums ienākumos un zemāki uzkrājumi nedrošiem parādiem.
2021. gada sākumā “Swedbank” paziņoja, ka izveidos jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos “Swedbank” grupas bankas Baltijā. Tādā veidā tiks formalizēts jau pastāvošais operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.
"Swedbank" 2022. gada 1. ceturksnī strādājusi ar 23 miljonu eiro lielu peļņu, kas ir par septiņiem miljoniem vairāk nekā pirms gada. Peļņas kāpumu ietekmēja lielāki bankas ieņēmumi un mazāki izdevumi kredītuzkrājumiem.
AS "Citadele banka" ir dibināta 2010. gada 30. jūnijā, nacionalizējot un sadalot “Parex” banku. 25% "Citadele banka" akciju īpašnieks ir Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka. 22,4% kapitāldaļu pieder ASV privāta kapitāla uzņēmumam "Ripplewood".
2018. gadā "Citadele" guva 33,04 miljonu eiro peļņu, bet "Citadeles" grupa nopelnīja 34,85 miljonus eiro.
Banka 2019. gadā strādāja ar 38,98 miljonu eiro peļņu, savukārt "Citadeles" grupas peļņa bija 36,5 miljoni eiro. 2019. gada nogalē banka paziņoja, ka ir iegādājusies līzinga kompāniju "UniCredit Leasing" ar tā Baltijas līzinga portfeli vairāk nekā 850 miljonu eiro vērtībā.
2021. gadā "Citadeles" neto peļņa bija 55 miljoni eiro un kapitāla atdeve sasniedza 14.9%. Aktīvo klientu skaits 2021. gada nogalē sasniedza visu laiku augstāko rādītāju – 361 tūkstošus, gada laikā pieaugot par 11%. 2021. gadā klientiem jaunos aizdevumos tika izsniegta rekordaugsta summa – 1,1 miljards eiro, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2020. gadā. Kopējais kredītportfelis 2021. gada 31. decembrī bija 2,7 miljoni eiro, gada laikā palielinoties par 75%. To galvenokārt ietekmēja SIA "UniCredit Leasing" portfeļa iegāde gada sākumā.
“Skandinaviska Enskilda Banken” AB jeb saīsinājumā SEB ir Zviedrijas finanšu uzņēmumu grupa. SEB darbojas Skandināvijā, Baltijas valstīs, Vācijā, Polijā, Krievijā un Ukrainā, kā arī uztur stratēģisku klātbūtni vēl desmit citās valstīs. Uzņēmums tika izveidots 1972. gadā, apvienojoties “Stockholms Enskilda Bank” un “Skandinaviska Banken”.
1993. gadā, apvienojot pēc Latvijas Bankas reorganizācijas neprivatizētās nodaļas, nodibināja AS “Latvijas Universālā banka”. 1994. gadā “Latvijas Unibanku” nodeva Privatizācijas aģentūras valdījumā, bet 1995. gadā tā tika reģistrēta kā privāta akciju sabiedrība. 1996. gadā “Latvijas Unibankas” akcijas sāka kotēt Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā. Par bankas akciju īpašniekiem kļuva Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un “Swedfund International AB”.
"SEB grupa" Latvijā 2019. gadā saskaņā ar provizoriskajiem datiem nopelnīja 49,6 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā 2018. gadā. "SEB grupas" Latvijā ieņēmumi 2019. gadā sasniedza 110 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt grupas izmaksas bija 54 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pirms gada.
SEB grupas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2021. gada 12 mēnešos sasniedza 66,3 miljonus eiro, kas ir par 70% vairāk nekā pirms gada. No jauna piešķirtais SEB finansējums privātpersonām pērn sasniedza 221 miljonu eiro, kas ir par 31% vairāk nekā pirms gada. Pērn pavasarī banka mobilajā lietotnē ieviesa investēšanas rīku "Roboinvestors", kuru ir izmēģinājuši vairāk nekā 14 tūkstoši "SEB bankas" klientu Latvijā. 11% no viņiem ir sākuši veikt investīcijas.
SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guva 15,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā pirms gada. SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022. gada pirmajos trijos mēnešos bija 28,2 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Grupa Latvijā šogad pirmajā ceturksnī aizdevumos ir piešķīrusi 195 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni ir par 6% vairāk. Tostarp 89 miljoni eiro piešķirti lielajiem uzņēmumiem, bet 47 miljoni eiro – maziem un vidējiem uzņēmumiem. Privātpersonām piešķirti 58 miljoni eiro.
Šī brīža veselīgumu nosaka rūgtās pagātnes zāles
Kārlis Danēvičs
Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, SEB bankas valdes loceklis:
"Bankas ir ekonomikas spogulis. Pretēji 2008. gadam, kad Latvijā bija viena no sliktākajām kredītu un depozītu attiecībām, tagad kredītu apjoms ir mazāks nekā depozītu. Mēs ne tikai nopelnām tik, cik iztērējam, bet arī uzkrājam. Varētu pat investēt vairāk. Līdz ar to banku bilances, kapitāla rādītāji un kredītu attiecība pret depozītiem ir starp labākajām pasaulē. Finanšu sektors ir stabils – ja nenotiek milzīgas sistēmiskas problēmas ekonomikā, bankām nav pamata redzēt savā spogulī ko sliktu.
Šobrīd pats sāpīgākais mums visiem ir tas, kas notiek Ukrainā un kādas sekas kara šausmas atstās uz Latvijas ekonomiku. Runājot par eksportu, tām dažām nozarēm, kuras eksportē uz Krieviju, ir diezgan labs finansiālais stāvoklis vai laba iespēja pārorientēties uz citiem tirgiem, piemēram, pārtikas, alkoholisko dzērienu ražotājiem un farmācijas uzņēmumiem. Daļai šo uzņēmumu bija paliels eksports uz Krieviju un Baltkrieviju, bet vidējā un ilgākā termiņā tiem ir labas iespējas pārorientēties. Līdz ar to nav pamata gaidīt tādu krīzi kā 1999. gadā pēc Krievijas defolta vai Covid-19 izraisīto seku ietekmē, kur nu vēl kaut ko salīdzināmu ar 2009. gadu.
Lielāka ietekme būs saistībā ar importu. No Krievijas lielos apjomos importē gāzi, naftas produktus, metāla izstrādājumus un sadārdzināsies jebkas, ko mēs no tā ražojam, vai kur tas tiek izmantots Latvijā. Piemēram, visu būvniecības nozari Eiropā ietekmē metāla cenu pieaugums un būvniekiem ir grūti iekļauties tāmēs, bet investoriem ir grūti kaut ko plānot. Piemēram, ja uzņēmums plāno būvēt jaunu ražotni, ir sarežģīti iegūt izmaksu novērtējumu no būvniecības kompānijām. Taču, ja skatāmies uz to, ko Latvija ir pieredzējusi pēdējos 30 gadus, šis ekonomiski ir tomēr salīdzinoši mazs satricinājums. Jā, protams, tas ir nepatīkams, bet tas nav milzīgs sistēmisks nejaukums, kam netiksim pāri. Kara ekonomisko ietekmi Latvija nevajadzētu dramatizēt – tā nobāl ukraiņu ciešanu priekšā.
Šobrīd nozarē ir vērojami arī pozitīvi signāli. Pandēmija parādīja, ka Latvijas un Baltijas uzņēmumi bija gatavi krīzei un to finanšu stāvoklis vidēji ir ļoti labs. Uzņēmēju parādu slogs pret to, ko tie saražo, starp attīstītajām valstīm ir viens no mazākajiem pasaulē. Latvija šajā rādītājā ir starp čempioniem. Arī privātpersonu aizņemšanās līmenis ir zems, tāpēc dažādi satricinājumi nevar pārvērsties parādu krīzē. Ne velti aizņemšanos sauc par sviru – tā var ātri sekmēt uzņēmuma izaugsmi, bet var arī ātri paraut uz leju, ja situācija tirgū pasliktinās. Šīs sviras efekts Latvijā ir mērens, un ir drosmīgi uzņēmēji, kas krīzē saskata iespējas un investē.
Vēl viena pozitīva ziņa ir tā, ka NATO partneri sekmēja un zināmā mērā piespieda Latviju atteikties no Krievijas naudas. Pēdējos gados tika ieguldīts liels darbs noziedzīgu līdzekļu legalizācijas novēršanā. Lai gan šīs zāles bija rūgtas, ar šodienas acīm skatoties varam teikt, ka makroekonomikā tas mums visiem nostrādāja par labu un palīdzēja sagatavoties tam, kas notiek šobrīd."
