Sveiciens!
Būvniecības produkcijas apjomi 2022. gada 1. ceturksnī bija par 8,4% mazāki nekā 2021. gada 1. ceturksnī. Straujais cenu kāpums ietekmēja kritumu būvniecībā jau trešo ceturksni pēc kārtas. Produkcijas apjomi ir nokrituši zem 2019. gada 1. ceturkšņa līmeņa. Viens no negatīvo tendenču iemesliem ir ģeopolitiskās situācijas radītās nenoteiktības ietekmē sarūkošais pieprasījums pēc nozares pakalpojumiem. Būvniecības izmaksu, īpaši būvmateriālu jomā, pieaugums ietekmē esošos būvniecības projektus un jaunu projektu uzsākšanu. Un paredzams, ka šis ir tikai sākums. Un neviens eksperts neņemas apgalvot, kad situācija varētu mainīties. Finday.lv komanda nolēma šajā nedēļā analizēt būvmateriālu ražošanas nozari.
Lai saulainas brīvdienas!
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Nedēļas skaitlis
Ekonomikas ministrija Latvijas tautsaimniecības izaugsmi no 2022. līdz 2030. gadam prognozē vidēji par 4,2% gadā, bet periodā no 2031. līdz 2040. gadam – vidēji 3% gadā.
2022. gada 1. ceturksnī produkcijas apjomu samazinājums vērojams visās būvniecības apakšnozarēs. Lēnāk sarukusi ēku būvniecība, savukārt straujākais samazinājums ir inženierbūvniecībā. Ēku būvniecības apjomi 2022. gada 1. ceturksnī saruka par 7,1%, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni. Dzīvojamo māju būvniecība uzrāda labākus rezultātus kā nedzīvojamo māju būvniecība. Inženierbūvniecībai 2022. gada sākums ir nesekmīgāks, apjomi 1. ceturksnī ir par 15,8% mazāki nekā iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Samazinājums ir skāris visas inženierbūvniecības jomas. Specializēto būvdarbu apjoma samazinājuma temps 2022. gada 1. ceturksnī bija 7,7% mazāks. Zemais pieprasījums negatīvi ietekmēja visas apakšnozares jomas.
Investējot 340 miljonus eiro, Vācijas būvmateriālu ražotājs "Schwenk Group" 2019. gadā paplašināja savu pārstāvniecību Eiropā. Tas iegādājās uzņēmuma "Cemex" aktīvus Baltijas un Ziemeļvalstīs. Iegādātie Latvijas aktīvi ir cementa rūpnīca Brocēnos, sešas betona ražotnes, četri minerālmateriālu ieguves karjeri, divi cementa izejmateriālu ieguves karjeri, kā arī viens ostas un viens sauszemes transporta terminālis.
2020. gadā "Schwenk Latvija" strādāja ar 91,91 miljona eiro apgrozījumu un 12,21 miljona eiro peļņu.
"Schwenk Latvija" apgrozījums 2021. gadā bija 96,46 miljoni eiro, kas ir par 4,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās par 31,9% – līdz 16,118 miljoniem eiro. 2021. gadā uzņēmums pārdeva vairāk nekā miljonu tonnu cementa. No tiem vairāk nekā 75% tika eksportēti, galvenokārt uz Somiju, Igauniju un Zviedriju. "Schwenk Latvija" arī veica kapitālieguldījumus vairāk nekā 23 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākā daļa līdzekļu ieguldīti jau sāktajā Brocēnu cementa rūpnīcas jauno cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā.
SIA "Knauf" ir dibināts 1994. gadā. Kopš 1996. gada uzņēmums kādreizējā Sauriešu būvmateriālu kombināta ražotņu rekonstrukcijā un modernizācijā ir ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus eiro. 1997. gadā Latvijas ražotnē sāka metāla profilu izgatavošanu, bet 1998. gadā – ģipša sauso maisījumu ražošanu. 2000. gada septembrī ekspluatācijā tika nodota ģipškartona plākšņu rūpnīca. Latvijas rūpnīcas jauda nodrošina pieprasījumu pēc "Knauf" produkcijas visā Baltijā. No 2006. gada Latvijā savu darbu uzsāka arī cementa maisījumu ražotne. "Knauf" ir vienīgā ģipškartona ražotāja Latvijā un Baltijā.
Uzņēmums "Knauf" ir iekļauts "Knauf" būvmateriālu ražotāju grupā. Uzņēmuma īpašniece ir Vācijā reģistrēta sabiedrība "Knauf International GmbH".
Salīdzinot ar 2017. gadu, SIA "Knauf" apgrozījums 2018. gadā pieauga par 12,5% un sasniedza 65,78 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās par 35,7% un bija 11,9 miljoni eiro.
SIA "Knauf" apgrozījums 2020. gadā bija 72,66 miljoni eiro, kas ir par 2,5% vairāk nekā 2019. gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 0,9% un bija 14,22 miljoni eiro.
"Skonto Prefab" ir daļa no būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group". Grupas uzņēmumi nodrošina pilna cikla pakalpojumus saviem klientiem – sākot ar inženiertehnisko risinājumu izstrādi, konstrukciju ražošanu Latvijā un beidzot ar to piegādi uz mērķa tirgiem un montāžu. Eksporta īpatsvars "Skonto Group" ir 85%. Uzņēmums pieder Rāvju ģimenei.
"Skonto Prefab" apgrozījums 2018. gadā bija 53,56 miljoni eiro, kas ir par 53% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 2019. gadu uzņēmums noslēdza ar 50,38 miljonu eiro lielu apgrozījumu. No tiem 89% jeb 44,89 miljonus eiro veidoja sniegtie būvniecības pakalpojumi ārvalstīs.
"Skonto Prefab" 2020. gadā apgrozīja 43,51 miljonu eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 2,7 miljonu eiro peļņu. Salīdzinot ar gadu iepriekš, ražotāja apgrozījums sarucis par 13,53%.
Izaugsmi apēdīs energoresursu cenu pieaugums
Leonīds Jākobsons
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs
"Pagājušais gads bija labs. Katra valsts mēģināja iziet no pandēmijas radītās krīzes, meklējot savu ceļu. Pirmais izaugsmes veicināšanas instruments ir būvniecības stimulēšana. Šajā nozarē bija liels kāpums, līdz ar to izaugsme vērojama arī būvmateriālu ražošanā. Kāpums bija arī eksportā. Vairāki ārvalstu uzņēmumi Covid-19 krīzes iespaidā apturēja un ierobežoja ražošanu, tāpēc Latvijas ražotājiem bija iespēja paplašināt savu darbību. Vidēji būvmateriālu ražotāju eksports ir 75%, atsevišķos sektoros – vairāk.
Pērn nozares uzņēmumu apgrozījums bija 760 miljoni eiro. Arī šī gada sākums bija ļoti labs un pieaugums bija vidēji 15%. Taču jau maijā sāka iezīmēties negācijas. Pirmie tās izjuta būvnieki, saskaroties ar materiālu un atalgojuma sadārdzinājumu. Tam sekoja būvmateriālu ražotāji, kurus visvairāk skar energoresursu cenu pieaugums. Tieši šīs cenas apēdīs visu nozares izaugsmi un var radīt problēmas.
Vislielāko uztraukumu, protams, rada nākamais pusgads un ziemas sezona. Valdība ir izdalījusi vairāk nekā 300 miljonus, lai atbalstītu mājsaimniecības, bērnudārzus, skolas utt., bet ražotāji paliek otrajā plānā un mums pašiem būs jādomā, kā tikt galā. Taču arī Eiropas Savienība ir publicējusi vadlīnijas ražotāju atbalstam. Visiem kopīgi ir jādomā, kā kompensēt zaudējumus. Ja neko nedarīsim, būs lielas problēmas.
Vēl viens faktors, kas ietekmē gan būvniekus, gan ražotājus jau ilgāku laiku, ir darbaspēka trūkums. Tāpēc daudzi uzņēmumi ir piesaistījuši darbiniekus no trešajām valstīm. Par šo jautājumu ir jādomā, jo bez trešo valstu darbaspēka piesaistes nozarei būs grūti attīstīties.
Karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas mūsu ražotājus tiešā veidā skar diezgan maz. Apzinoties riskus biznesā ar Krieviju un Baltkrieviju, jau no 2014. gada sadarbība ar šīm valstīm mūsu nozarē bija ļoti ierobežota. Bija uzņēmumi, kurus skāra sankcijas. Īpaši tos, kuri iepērk daudz metāla un kokmateriālu. Taču problēmas ātri tika atrisinātas. Protams, līdz ar to ir ievērojami pieaugušas iepērkamo izejmateriālu cenas, jo tās tagad ir no citiem piegādātājiem un citiem tirgiem."
