Sveiciens!
Šonedēļ pievērsāmies būvniecības nozarei, kuras vārds pēdējos gados visskaļāk izskanējis saistībā ar tā saukto būvnieku karteļa lietu. Mēs gan atkal skatījām tikai ciparus, bet nevarējām nepieminēt arī šo nesmukumu.
Būvniecības izmaksas 2021. gadā Latvijā pieauga vidēji par 6,7% salīdzinājumā ar 2020. gadu. 2021. gada 3. ceturksnī būvniecības produkcijas apjomi samazinājās par 3,3%, salīdzinot ar to pašu periodu 2020. gadā. Negatīva izaugsme ir arī visos trīs ceturkšņos kopā – būvniecības produkcijas apjomi gada griezumā ir par 4,1% mazāki nekā šajā periodā 2020. gadā.
Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs un Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs mums teica, ka šobrīd visi grib būvēt vienlaikus. Tas veido būtisku pieprasījumu, un cenas aug. Lielākā problēma ir līdzsvarot pieprasījumu un piedāvājumu, lai varētu atļauties dažādus projektus – sākot ar privātpersonām un beidzot ar ministrijām.
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Maizes un miltu izstrādājumu ražotājs SIA "Cannelle Bakery" ir iegādājies SIA "Saldus maiznieks". "Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis darījuma summu neatklāj, jo uzņēmumi vienojušies to neizpaust.
Būvniecības nozarei ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā – tās īpatsvars pēc pievienotās vērtības sasniedz 5,9%. Nozare rada 6,4% no kopējā darbvietu skaita. Tās pienesums valsts budžetā ir 2,3% no visiem nodokļu ieņēmumiem.
21. gs. sākumā būvniecība bija viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā. Šo attīstības tendenci būtiski veicināja Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Pieauga starptautiskās investīcijas. Maksimālais būvniecības apjoms tika sasniegts 2007. gadā, divas reizes pārsniedzot 2000. gada rādītājus. Laika periodā no 2008. līdz 2010. gadam bija ievērojams produkcijas kritums. Kopš 2011. gada būvniecības nozarē notiek izaugsme.
2021. gada 3. ceturksnī būvniecības produkcijas apjomi samazinājās par 3,3%, salīdzinot ar to pašu periodu 2020. gadā. Negatīva izaugsme ir arī visos trīs ceturkšņos kopā – būvniecības produkcijas apjomi gada griezumā ir par 4,1% mazāki nekā šajā periodā 2020. gadā. Taču būvniecības izmaksas 2021. gadā Latvijā pieauga vidēji par 6,7% salīdzinājumā ar 2020. gadu.
Latvijas Būvniecības padome, būvniecības nozares lielākās nevalstiskās organizācijas un Ekonomikas ministrija ir vienojušās par Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju jeb stratēģiju līdz 2024. gadam. Tās galvenais uzdevums ir noteikt vienotu politiku ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Latvijas būvniecības nozares attīstībai. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams:
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
UPB ir viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs ar 30 gadu darba pieredzi gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos. Uzņēmuma galvenās darbības nozares ir sarežģītu ēku būvniecība, būvkonstrukciju projektēšana, ražošana, montāža, tirdzniecība un serviss. AS UPB ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumi un ražotnes, kas apvienotas patstāvīgi strādājošās uzņēmumu grupās. No tām lielākās ir "MB Betons grupa", "RK Metāls grupa", "AILE grupa", "UPB Energy grupa" un "UPB Nams grupa". Uzņēmumi un to ražotņu tīkls pārklāj visu Latvijas teritoriju. Uzņēmumu grupā ietilpst UPB uzņēmumi Latvijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē, Vācijā, Šveicē, Baltkrievijā un Azerbaidžāna.
2015. gadā "UPB holdings" valdi atstāja uzņēmuma dibinātāji Uldis Pīlēns un Oskars Mors, nododot vadības stafeti jaunās vadības paaudzes rokās. Viņi abi pēc aiziešanas no uzņēmuma operatīvās vadības turpina darbu UPB holdinga padomē.
UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā pieauga par 11,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, un bija 212 miljoni eiro. UPB grupā šo gadu raksturo kā attīstības gadu – grupas uzņēmumi turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.
"UPB" grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedza 237 miljonus eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā. Ir palielinājies gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. 2020. gada nogalē UPB sāka jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecību Liepājā. 2021. gada decembrī tā tika atklāta. Ražotnes izbūvē un tehnoloģijās kopumā ieguldīti 12 miljoni eiro. Paredzēts, ka jaunā ražotne nodrošinās 50 jaunas darbavietas Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājiem.
2021. gada sākumā UPB paziņoja, ka jaunākais grupas uzņēmums “Alto 4.0.” pārstāv informācijas tehnoloģijas. Tas izstrādājis resursu plānošanas sistēmu un spraudņus vienai no pasaulē populārākajām būvniecības 3D modelēšanas programmām.
"Velve" ir viens no būvniecības uzņēmumu grupas "MN Holding" uzņēmumiem. “MN Holding” apvieno būvfirmu “Velve” un elektrotehnisko tīklu un inženierkomunikāciju uzņēmumu “Moduls Engineering”, nodrošinot šo uzņēmumu centralizētu administratīvo, IT, darba drošības un mārketinga vadību. Kā “Velve” patiesā labuma guvēja ir reģistrēta Jekaterina Nikuļina.
Būvniecības uzņēmuma “Velve” vārds ir saistīts ar tā saukto būvnieku karteļa krimināllietu, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) sākta 2018. gadā. Lietas mērķis bija pārbaudīt, vai būvuzņēmēji tiešām, kā paši apgalvoja ierakstītās sarunās, ir devuši kukuļus augstām valsts amatpersonām. KNAB neguva apstiprinājumu nevienai no politiķu kukuļošanas epizodēm, savukārt Konkurences padome (KP) konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Uzņēmums "Velve" jau pirms KP pieņemtā lēmuma būvnieku karteļa lietā piekrita KP konstatētajiem faktiem, atzina savu vainu, sadarbojoties ar iestādi un izbeidzot tiesisko strīdu lietā ar noslēgto izlīgumu. Tādējādi uzņēmums ieguva ne tikai naudas soda samazinājumu, bet arī apliecināja savu izpratni par konkurences tiesību ievērošanu turpmāk.
“Velve” apgrozījums 2020. gadā palielinājās līdz 69,85 miljoniem eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, tas ir pieaudzis par 32,7%. Augusi arī “Velve” peļņa, kas sasniedza 1,97 miljonus eiro.
2020. gadā uzņēmuma valdes struktūrā notika izmaiņas – vadības komandai pievienojās Kaspars Rokens, kurš ieņem valdes priekšsēdētāja amatu.
2021. gadā “Velve” kļuva par Latvijas vīriešu volejbola izlases ģenerālsponsoru.
"LNK Group" ir 1988. gadā Rīgā dibināta pārvaldītājsabiedrība, kuras sastāvā ietilpst uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: celtniecība un ražošana ("LNK Industries"), aviācijas tehnikas aprēķins, izmēģinājumi un apkalpošana ("LNK Aerospace") un nekustamo īpašumu attīstība ("LNK Properties").
"LNK Industries" ir reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,4 miljoni eiro eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Vadims Milovs.
“LNK Industries” specializējas daudzfunkcionālu objektu – termināļu, infrastruktūras un ražošanas, hidrotehnisko un civilo objektu – būvniecībā, kā arī to aprīkošanā ar pašu projektētām un izgatavotām transportēšanas tehnoloģiskajām sistēmām.
Arī “LNK Industries” vārds ir saistīts ar iepriekš minēto būvnieku karteļa krimināllietu, taču uzņēmums, izvērtējot saņemto informāciju, kā arī analizējot darbu pēdējo gadu garumā, ir pārsūdzējis KP lēmumu.
2019. gadā "LNK Industries" apgrozījums bija 89,74 miljoni eiro, bet peļņa – 6,98 miljoni eiro.
2020. gadā uzņēmums strādāja ar 68,73 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 23,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa samazinājās par 34,7% un bija 4,45 miljoni eiro.
2021. gada sākumā holdings "LNK Group" paziņoja, ka veiks būvniecības uzņēmuma AS "LNK Industries" reorganizāciju, kā rezultātā plānots izveidot divus jaunus uzņēmumus – SIA "Technorent Group" un SIA BLP SPV.
2021. gada septembrī AS "LNK Industries" un SIA "Nordes būve" reģistrēja jaunu pilnsabiedrību "Novacon Industries".
Šobrīd būvēt grib visi
Gints Miķelsons
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs un Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs
"Viens no lielākajiem šī brīža izaicinājumiem ir būvniecības pakalpojumu un produktu pieejamība. To ietekmē dažādi faktori: Covid-19 izraisīti pārrāvumi ražošanas ķēdēs, pandēmijas rezultātā radies straujš globāls pieprasījums ASV un Ķīnā, klimata un ģeopolitiskās krīzes, vietējo būvmateriālu pieejamība un to eksporta apjomu kāpums, jaunu standartu attīstība un inflācija, kā arī energoresursu, transporta izmaksu un vidējā atalgojuma pieaugums. Visu šie apstākļi ir būtiski kāpinājuši materiālu cenas un ietekmējuši darbaspēka pieejamību. Rezultātā ir apdraudēta būvniecības pakalpojumu pieejamība. Ir daži finanšu eksperti, kuri runā par nozares pārkāršanu. Salīdzinot ar to, kas notika 2008. gadā, šobrīd tādas situācijas vēl nav.
Vienlaikus ir sācies jaunais Eiropas fondu investīciju cikls, un komercsektors arī ir ļoti aktīvs. Visi grib būvēt vienlaikus. Tas veido būtisku pieprasījumu, un cenas aug. Lielākā problēma ir līdzsvarot pieprasījumu un piedāvājumu, lai varētu atļauties dažādus projektus – sākot ar privātpersonām un beidzot ar ministrijām. Kaut kas ir jādara.
Ekonomikas ministrija monitorē apjomus un cenas, bet ar to vien ir par maz. Tas gan nav pārmetums ministrijai, bet situācija ir tāda, ka valstī ir ļoti liela decentralizācija politiskā, ierēdniecības un pasūtītāja līmenī. Situācija ir tik decentralizēta, ka šodien vēl arvien nav ticamas prognozes par to, cik daudz publisko investīciju iepludinās ekonomikā šogad un nākamgad. Publisko investīciju ticamu prognožu izveidi un uzturēšanu būtu jāuzņemas Finanšu ministrijai.
Runājot par būvniecības pakalpojumu pieejamības veicināšanas risinājumiem, tie varētu būt vairāki:
- samazināt plānoto būves platību, tilpumu;
- indeksēt būvmateriālu cenas;
- pagarināt līgumus, būvēt pa kārtām;
- ieviest kvalitatīvākās kontroltāmes;
- Latvijā ražot tipveida projektu, standartizētu risinājumus;
- regulēt noteiktu būvmateriālu importu un eksportu;
- uz laiku mērķtiecīgi piesaistīt un regulēt importa darbaspēku;
- veicināt konkurenci iepirkumos, samazināt birokrātiju;
- izmantot būves modelēšanas sistēmas;
- izstrādāt ticamas publiskā pasūtījuma prognozes vismaz trim gadiem.
Vēl viena no šī brīža aktualitātēm ir zaļā būvniecība. Prieks, ka beidzot par to runā visi, bet diemžēl valsts pārvaldes līmenī izpratne sāk rasties tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija ir piespiedusi par to domāt. Pamazām veidojas izpratne, ko nozīmē zaļā būvniecība, bet diemžēl Finanšu ministrija domā, ka tas notiks pats par sevi. Ekonomikas ministrija domā par energoefektivitāti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par emisiju kvotām un zaļo iepirkumu. Taču kopīga redzējuma pagaidām nav. Cerams, ka šī gada laikā valsts pārvalde kopā ar nozari izstrādās reālistisku darbības plānu šajā jautājumā."
