Sveiciens!
Būvniecības nozari nebijām skatījuši drusku vairāk par gadu, taču tai pievērsties lika trīs interesanti notkumi. Pirmais – "Preses nama kvartāla" attīstītājs "Lords LB Special Fund V" pārtraucis pirms diviem gadiem noslēgto pirmās kārtas būvniecības līgumu ar AS UPB un noslēdzis ģenerāluzņēmēja līgumu ar būvniecības uzņēmumu "YIT Lietuva" par kvartāla pirmās kārtas celtniecību Pārdaugavā. Otrais – starp būvkompāniju SIA "Velve" un VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" panākta vienošanās par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu sadārdzinājumu par 17,65 miljoniem eiro. Trešais - Jaunā Rīgas teātra ēkas būvdarbu pabeigšanai ir jauns termiņš . "Valsts nekustamie īpašumi" un būvnieki "SBSC" ir noslēguši jaunu vienošanos – ēka ir jāpabeidz līdz gada beigām.
Plašāk par to mūsu izvērstajā informācijā par top3 uzņēmumiem, kas pieejama Finday.lv abonentiem. Vairāk par abonēšanas iespējām uzzini šeit .
Pavasari "Finday" komandas vārdā novēl,
Ieva Treija
Starp būvkompāniju SIA "Velve" un VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" panākta vienošanās par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu sadārdzinājumu par 17,65 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa un būvdarbu līguma termiņa pagarinājumu.
Lietuvas enerģētikas uzņēmums "Ignitis Group" tuvāko gadu laikā plāno Latvijā investēt vismaz 700 miljonus eiro, ieguldot gan saules, gan vēja enerģijas ražošanā . "Ignitis" iecerējis arī izveidot lielāko auto uzlādes tīklu Baltijas valstīs.
14. aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00 notiks konference "Apritīgs iepakojums - kam tas vajadzīgs?". Sarunas būs gan par pātagām un burkāniem, kas mudina pārtikas un dzērienu ražotājus izvēlēties apritīgu iepakojumu, gan arī par šķēršļiem, kas to traucē darīt. Konferences klātienes dalībniekiem būs iespēja atnest savu iepakojumu, lai meistarklasēs uzdotu jautājumus, kā to pārstrādāt, kā šādu iepakojumu mazināt vai aizstāt. Vairāk informācijas par pasākumu ir pasākuma organizatora biedrības "CSR Latvia" Facebook lapā Šeit".
📋 Šeit var būt arī Tava ziņa! Ja vēlies, lai to izlasa gandrīz 1000 lasītāju, kuri interesējas par biznesu un biznesa ziņām, saki to mums! Gatavojam arī dažādu nozaru pārskatus.
Globālās tirdzniecības apmērs pērn veidoja 32 triljonus dolāru, kas ir visu laiku augstākais līmenis. Preču tirdzniecības apjoms pasaulē pērn pieauga par aptuveni 10% un veidoja 25 triljonus dolāru, bet pakalpojumu tirdzniecības apjoms palielinājies vēl straujāk – par 15% un sasniedza septiņus triljonus dolāru.
Būvniecības nozarei ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā – tās īpatsvars pēc pievienotās vērtības sasniedz 5,9% . Nozare rada 6,4% no kopējā darbvietu skaita. Tās pienesums valsts budžetā ir 2,3% no visiem nodokļu ieņēmumiem.
21. gs. sākumā būvniecība bija viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā . Šo attīstības tendenci būtiski veicināja Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Pieauga starptautiskās investīcijas. Maksimālais būvniecības apjoms tika sasniegts 2007. gadā, divas reizes pārsniedzot 2000. gada rādītājus. Laika periodā no 2008. līdz 2010. gadam bija ievērojams produkcijas kritums. Kopš 2011. gada būvniecības nozarē notiek izaugsme.
2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 17,6% , liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Būvmateriālu cenas palielinājās par 21,8%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 16,1%, bet strādnieku darba samaksa – par 10,5%. 2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada decembri, būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,5%.
2022. gada 4. ceturksnī būvniecības produkcijas apjomi Latvijā samazinājās par 8,3%, salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni, kas ceturkšņu griezumā bija mērenākie būvniecības apjomu samazinājuma tempi 2022. gadā. Pērn 4. ceturksnī gada griezumā ēku būvniecība saruka par 7,7%, bet pārējo būvniecības pamatgrupu – inženierbūvniecības un specializēto būvdarbu, produkcijas apjomi samazinājās attiecīgi par 9,8% un 8,1%. 2022. gadā kopumā būvniecības produkcijas apjomi saruka par 11,3% , liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas Būvniecības padome, būvniecības nozares lielākās nevalstiskās organizācijas un Ekonomikas ministrija ir vienojušās par Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju jeb stratēģiju līdz 2024. gadam . Tās galvenais uzdevums ir noteikt vienotu politiku ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Latvijas būvniecības nozares attīstībai. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams:
UPB ir viens no lielākajiem industriālajiem koncerniem Baltijas valstīs ar 30 gadu darba pieredzi gan Latvijā, gan ārvalstu tirgos. Uzņēmuma galvenās darbības nozares ir sarežģītu ēku būvniecība, būvkonstrukciju projektēšana, ražošana, montāža, tirdzniecība un serviss. AS UPB ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumi un ražotnes , kas apvienotas patstāvīgi strādājošās uzņēmumu grupās. No tām lielākās ir "MB Betons grupa", "RK Metāls grupa", "AILE grupa", "UPB Energy grupa" un "UPB Nams grupa". Uzņēmumi un to ražotņu tīkls pārklāj visu Latvijas teritoriju. Uzņēmumu grupā ietilpst UPB uzņēmumi Latvijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē, Vācijā, Šveicē, Baltkrievijā un Azerbaidžāna.
2015. gadā "UPB holdings" valdi atstāja uzņēmuma dibinātāji Uldis Pīlēns un Oskars Mors, nododot vadības stafeti jaunās vadības paaudzes rokās. Viņi abi pēc aiziešanas no uzņēmuma operatīvās vadības turpina darbu UPB holdinga padomē.
UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā pieauga par 11,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, un bija 212 miljoni eiro. UPB grupā šo gadu raksturoja kā attīstības gadu – uzņēmumi turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.
"UPB" grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedza 237 miljonus eiro , kas ir par 11% vairāk nekā 2019. gadā. Šajā periodā palielinājās gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. 2020. gada nogalē UPB sāka jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecību Liepājā . 2021. gada decembrī tā tika atklāta. Ražotnes izbūvē un tehnoloģijās kopumā ieguldīti 12 miljoni eiro . Paredzēts, ka jaunā ražotne nodrošinās 50 jaunas darbavietas Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājiem.
2021. gada sākumā UPB paziņoja, ka jaunākais grupas uzņēmums "Alto 4.0." pārstāv informācijas tehnoloģijas. Tas izstrādājis resursu plānošanas sistēmu un spraudņus vienai no pasaulē populārākajām būvniecības 3D modelēšanas programmām.
UPB grupas apgrozījums 2021. gadā sasniedza 237 miljonus eiro, saglabājoties 2020. gada līmenī .
2022. gada pavasarī uzņēmums ziņoja, ka noslēdzis līgumu par uzņēmuma līdz šim apjomīgākās fasādes projektēšanu, ražošanu un montāžu Marijas Elizabetes slimnīcai Kopenhāgenā, Dānijā. Tās laukums sasniegs 26,5 tūkstošus kvadrātmetru, savukārt pašas ēkas platība – 56 tūkstošus kvadrātmetru deviņos stāvos. Slimnīca ir īpaša arī ar tās unikālo plānojumu, un jau šobrīd ēkas arhitekti to sauc par labāko bērnu slimnīcu pasaulē.
UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2022. gadā bija 235 miljoni eiro , liecina uzņēmuma neauditētie dati. Aptuveni 60% no tā veidoja eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu. Pērn sekmīgi realizēti vairāki lieli projekti UPB jaunā eksporta virzienā – infrastruktūras objektu jeb tiltu būvē. UPB grupā pērn investēti ap 2,6 miljoniem eiro, kopējām investīcijām pēdējā piecgadē sasniedzot vairāk nekā 42 miljonus eiro. Pagājušajā gadā lielākie ieguldījumi veikti grupas uzņēmumā "Transportbetons MB", modernizējot Valmieras betona ražotni un atjaunojot uzņēmuma specializēto autoparku. Investēts arī citu grupas ražotņu modernizācijā.
2023. gada 15. martā "Preses nama kvartāla" attīstītājs "Lords LB Special Fund V" pārtrauca pirms diviem gadiem noslēgto pirmās kārtas būvniecības līgumu ar AS "UPB" un noslēdza ģenerāluzņēmēja līgumu ar būvniecības uzņēmumu "YIT Lietuva" par biznesa kvartāla pirmās kārtas celtniecību Pārdaugavā, informēja attīstītāja pārstāvji. Attīstītāja pārstāvji norāda, ka attīstītājs un "UPB" vienojušies nekomentēt līguma pārtraukšanas iemeslus .
"LNK Group" ir 1988. gadā Rīgā dibināta pārvaldītājsabiedrība , kurā ietilpst uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: celtniecība un ražošana ("LNK Industries"), aviācijas tehnikas aprēķins, izmēģinājumi un apkalpošana ("LNK Aerospace") un nekustamo īpašumu attīstība ("LNK Properties").
"LNK Industries" ir reģistrēta 2005. gadā , un tās pamatkapitāls ir 1,4 miljoni eiro eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Vadims Milovs. "LNK Industries" specializējas daudzfunkcionālu objektu – termināļu, infrastruktūras un ražošanas, hidrotehnisko un civilo objektu – būvniecībā, kā arī to aprīkošanā ar pašu projektētām un izgatavotām transportēšanas tehnoloģiskajām sistēmām.
2019. gadā "LNK Industries" apgrozījums bija 89,74 miljoni eiro, bet peļņa – 6,98 miljoni eiro.
2020. gadā uzņēmums strādāja ar 68,73 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 23,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa samazinājās par 34,7% un bija 4,45 miljoni eiro.
2021. gada sākumā holdings "LNK Group" paziņoja, ka veiks būvniecības uzņēmuma AS "LNK Industries" reorganizāciju , kā rezultātā plānots izveidot divus jaunus uzņēmumus – SIA "Technorent Group" un SIA BLP SPV.
2021. gada septembrī AS "LNK Industries" un SIA "Nordes būve" reģistrēja jaunu pilnsabiedrību "Novacon Industries".
2021. gadā "LNK Industries" strādāja ar 75,89 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,4% vairāk nekā 2020. gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 19,9% un bija 3,57 miljoni eiro.
2022. gada 7. decembrī no AS "LNK Industries" padomes locekļa amata atcelts Roberts Trautmanis , kas nozīmē, ka uzņēmuma padome turpina darbu divu amatpersonu – padomes priekšsēdētāja Davida Lipkina un padomes priekšsēdētāja vietnieka Andreja Suboča – sastāvā. A. Subočs šajā amatā iecelts 2022. gada 10. jūnijā, savukārt D. Lipkins uzņēmuma padomē ir kopš 2018. gada maija.
2022. gada vasarā pie robežas ar Valdlaučiem Rīgā tika atklāta "LNK sporta parka" pirmā kārta – trīs pilna izmēra futbola laukumi, no kuriem divi ir ar dabīgo zālāju, bet viens – ar mākslīgo segumu, kā arī divi vidēja izmēra futbola laukumi. "LNK sporta parka" attīstītājs ir holdinga "LNK Group" uzņēmums "LNK Properties", bet būvnieks – "LNK Industries".
"Velve" ir viens no būvniecības uzņēmumu grupas "MN Holding" uzņēmumiem. "MN Holding"apvieno būvfirmu "Velve"un elektrotehnisko tīklu un inženierkomunikāciju uzņēmumu "Moduls Engineering", nodrošinot šo uzņēmumu centralizētu administratīvo, IT, darba drošības un mārketinga vadību. Kā "Velve" patiesā labuma guvēja ir reģistrēta Jekaterina Nikuļina.
Būvniecības uzņēmuma "Velve"vārds ir saistīts ar tā saukto būvnieku karteļa krimināllietu , ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) sākta 2018. gadā. Lietas mērķis bija pārbaudīt, vai būvuzņēmēji tiešām, kā paši apgalvoja ierakstītās sarunās, ir devuši kukuļus augstām valsts amatpersonām. KNAB neguva apstiprinājumu nevienai no politiķu kukuļošanas epizodēm, savukārt Konkurences padome (KP) konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. "Velve" jau pirms KP pieņemtā lēmuma būvnieku karteļa lietā piekrita KP konstatētajiem faktiem, atzina savu vainu, sadarbojoties ar iestādi un izbeidzot tiesisko strīdu lietā ar noslēgto izlīgumu. Tādējādi uzņēmums ieguva ne tikai naudas soda samazinājumu, bet arī apliecināja savu izpratni par konkurences tiesību ievērošanu turpmāk.
"Velves"apgrozījums 2020. gadā palielinājās līdz 69,85 miljoniem eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, tas ir pieaudzis par 32,7% . Auga arī "Velves" peļņa, kas sasniedza 1,97 miljonus eiro.
2020. gadā uzņēmuma valdes struktūrā notika izmaiņas – vadības komandai pievienojās Kaspars Rokens, kurš ieņem valdes priekšsēdētāja amatu.
2021. gadā "Velve"kļuva par Latvijas vīriešu volejbola izlases ģenerālsponsoru.
"Velve" 2021. gadā apgrozīja 68,77 miljonus eiro un pēc nodokļu nomaksas nopelnīja 373,30 tūkstošus eiro.
2022. gada vasarā "Velves" valdes struktūrā veiktas izmaiņas, uzņēmuma valdes priekšsēdētajas amatu uzticot Vinetai Verikai . Iepriekš viņa vadīja pašvaldības uzņēmumu SIA "Rīgas nami", bet pirms tam bija valdes locekle uzņēmumā SIA "Merks", darbojoties būvniecības un nekustamo īpašumu attīstības jomā. Savukārt 2022. gada 24. novembrī "Velves" valdes locekļa amatu atstāja Valters Sičevs , kuru šajā amatā iecēla vasarā. "Lursoft" dati rāda, ka V. Sičevu uzņēmuma vadībā nomainījis Ivo Dubkevičs. Viņš kopš 2022. gada augusta ir arī SIA "Velve" piederošā SIA "Component" vienīgais valdes loceklis.
2023. gada pavasarī starp būvkompāniju "Velve" un VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" tika panākta vienošanās par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu sadārdzinājumu par 17,65 miljoniem eiro bez PVN. Ņemot vērā radušos neparedzamos globāla un reģionāla rakstura nepārvaramas varas apstākļus – Krievijas sākto karu Ukrainā –, kā rezultātā būtiski tika ierobežota būvniecības izejmateriālu pieejamība un nozarē tika piedzīvots nepieredzēts cenu sadārdzinājums, tostarp darbaspēka un energoresursu pozīcijās, būvkompānija "Velve" kopā ar PSKUS pārstāvjiem kopš 2022. gada maija risināja slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksu sadārdzinājuma un tā kompensēšanas mehānisma jautājumus. Tagad "Velve" piekritusi solidāri uzņemties atbildību situācijā. Tādējādi abas puses vienojušās kompensēt ar būvdarbu izmaksu kāpumu saistītos riskus.
