Sveiciens!
Šopavasar, kā jau katru gadu, ir sajūta, ka Latvijā ceļu segums kūst kopā ar sniegu. Un cilvēks parastais nevar saprast, vai tas ir ceļu seguma kvalitātes vai laikapstākļu specifikas dēļ. Ierēdņi sola līdz 2027. gadam mērķtiecīgus ieguldījumus reģionālo autoceļu attīstībā, kopumā izbūvējot 1360 km reģionālo un 706 km vietējo autoceļu. Mūsu biznesa topa līderis uzņēmums "Binders" saka – ceļu būves pasūtījumi samazinās par 30%. Vai tiešām kādreiz kļūs labāk? Tas laikam ir retorisks jautājums. Bet ko nu par slikto pirms svētkiem. Atkal ieskatīsimiesceļu nozares skaitļos.
Priecīgus svētkus "Finday" komandas vārdā novēl,
Ieva Treija
Mājokļu cenas Latvijā 2022. gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 9,1%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji . Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Horvātijā (+17,3%), Igaunijā (+16,9%), Ungārijā (+16,5%), Lietuvā (+16%) un Bulgārijā (+13,4%).
2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, lauksaimniecības cenu indekss palielinājās par 33,9%, ko ietekmēja lopkopības produkcijas cenu indeksa pieaugums par 41,7% un augkopības cenu indeksa palielinājums par 29,3%.
14. aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00 notiks konference "Apritīgs iepakojums - kam tas vajadzīgs?". Sarunas būs gan par pātagām un burkāniem, kas mudina pārtikas un dzērienu ražotājus izvēlēties apritīgu iepakojumu, gan arī par šķēršļiem, kas to traucē darīt. Konferences klātienes dalībniekiem būs iespēja atnest savu iepakojumu, lai meistarklasēs uzdotu jautājumus, kā to pārstrādāt, kā šādu iepakojumu mazināt vai aizstāt. Vairāk informācijas par pasākumu ir pasākuma organizatora biedrības "CSR Latvia" Facebook lapā Šeit".
📋 Šeit var būt arī Tava ziņa! Ja vēlies, lai to izlasa gandrīz 1000 lasītāju, kuri interesējas par biznesu un biznesa ziņām, saki to mums! Gatavojam arī dažādu nozaru pārskatus.
Tiesa Lietuvā nav apstiprinājusi Baltijas valstīs vienīgā ledusskapju ražotāja "Snaige", kuru kontrolē Krievijas grupa "Polair", restrukturizācijas plānu. Kompānijas ģenerāldirektors Mindaugs Sologubs ir paziņojis, ka uzņēmumam pēc vairāk nekā 50 darbības gadiem draud slēgšana . "Snaige" bankrota gadījumā darbu zaudēs 350 cilvēki.
Ministru kabinets 2022. gada augustā izskatīja Valsts reģionālo un vietējo autoceļu būvniecības plānu līdz 2027. gadam , kas turpmākajos gados paredz mērķtiecīgus ieguldījumus reģionālo autoceļu attīstībā, kopumā izbūvējot 1360 km reģionālo un 706 km vietējo autoceļu. Attiecībā uz vietējiem autoceļiem ziņojumā noteiktais mērķis ir līdz 2027. gadam no katras apdzīvotas vietas, kur atrodas pagasta pārvalde, nodrošināt iespēju nokļūt uz novada centru pa autoceļu ar melno segumu, kas ir labā stāvoklī.
Satiksmes ministrija 2023. gada janvārī ziņoja, ka šogad būvdarbi plānoti uz 379 km reģionālo autoceļu , kopumā ieguldot 76,5 miljonu eiro finansējumu, tajā skaitā 30,7 miljonus eiro no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) fonda. Vietējo autoceļu 141 km būvniecībā ieguldīs 40,9 miljonus eiro, tajā skaitā 9,6 miljonus eiro no ANM. Savukārt 111 km galveno autoceļu būvniecībai paredzēts 75,7 miljonu eiro finansējums, tajā skaitā 21,3 miljoni eiro no ES Kohēzijas fonda. VSIA "Latvijas Valsts ceļi" mājaslapā ir publicēta karte ar šogad plānotajiem valsts ceļu remontdarbiem .
Nozare gan nav optimistiski noskaņota. Intervijā "DB.lv" ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja saka – ceļu būves pasūtījumi samazinās par 30%, kas liecina, ka arī šogad pēc diviem smagiem gadiem ceļu būves nozare nevar cerēt uz atkopšanos . "Situācija nozarē nedaudz ir stabilizējusies, vismaz nekontrolētie cenu kāpumi ir apstājušies, bet kaut ko prognozēt es neuzņemtos. Tajā pašā laikā darbaspēka trūkst un izmaksas pieaug jau tagad. Šobrīd būvnieks ļoti riskē, iesaistoties ilgtermiņa projektu īstenošanā ar līgumiem, kas neparedz indeksācijas iespēju," viņš norāda.
Savukārt AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda: " Būvniecības nozare 2022. gadā bija viens liels, nepatīkams pārsteigums . Tas ir vēl viens no aspektiem, kāpēc iepalikām no Lietuvas un Igaunijas, jo pagājušajā gadā mums būvniecībā bija kritums. Ja parējām valstīm būvniecības sektors bija daudz maz stabils vai pieaugošs, tad mēs gāzāmies lejā. Mums joprojām ir šī te neveselīgā publiskā sektora ietekme. Tā veido divas trešdaļas jeb 70% no visas būvniecības aktivitātes. Lietuvā un Igaunijā tie ir aptuveni 30% līdz 50%. Tas nozīmē, ka Latvija ir daudz atkarīgāka no fondiem un privātais bizness nav tik konkurētspējīgs. Tas nav īpaši optimistisks secinājums. Arī karteļa lieta parāda, ka visas lielās naudas un projekti ir saistīti ar fondu naudām. Augošās izmaksas lika arī daudzus projektus pakārt uz āķīša. Tas signalizē, ka mūsu birokrātija kaut kādā mērā netika līdzi izmaksu pieaugumam. Proti, kurā brīdī, kurus projektus izmaksāt, kur indeksēt, cik lielā mērā. Pie kaut kādas nenoteiktības mēs atkal sākam bremzēt. Mēs neesam tik agresīvi un sākam ieņemt nogaidošu pozīciju, tā tempos atpaliekot no kaimiņiem."
2022. gada nogalē būvniecības nozares ģenerālvienošanās komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju biedrības, Latvijas Ceļu būvētāja un Latvijas Būvnieku asociācijas balsoja pret minimālās algas celšanu. Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019. gada 3. novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro .
"Binders" koncernā ietilpst mātesuzņēmums SIA "Binders", ceļu būves uzņēmums SIA "Limbažu ceļi", nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumi SIA "BNI", SIA "Vienības 18", SIA "Muižas 17", mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Kurināmais" un minerālo materiālu karjeru izstrādes uzņēmums SIA "Vogelberg". SIA "Binders" īpašnieki ir trīs kapitālsabiedrības – SIA "Taino 1" (30%), kuras patiesais labuma guvējs ir Alvis Tanbergs, SIA "Trustee" (30%), kuras patiesais labuma guvējs ir Normunds Luste, un SIA "Nule 7" (40%), kuras patiesais labuma guvējs ir Mārtiņš Lāma.
"Binders" līdztekus ceļu būvniecībai, ir pieredze arī dzelzceļa, tramvaja sliežu, sacīkšu trašu, ostu un lidlauku infrastruktūras izbūvē un rekonstrukcijā. Uzņēmumabūvniecības pakalpojumu klāstā ir arī ārējo ūdens un kanalizācijas tīklu izbūve.
2019. gadā "Binders" apgrozīja 107,63 miljonus eiro, kas ir par 24,06% vairāk nekā gadu iepriekš. "Binders" koncerna apgrozījums palielinājās līdz 122,11 miljoniem eiro. Pārskata gadu uzņēmums noslēdza ar 6,42 miljonu eiro peļņu, bet koncerns – ar 7,82 miljonu eiro peļņu.
2020. gadā "Binders" apgrozījums samazinājās par 14,76% un bija 91,74 miljoni eiro. Uzņēmums nopelnīja 3,6 miljonus eiro. Gada pārskatā tas skaidro, ka 2020. gada sākumā konkurences cīņa par pasūtījumiem radīja ievērojamu būvniecības cenu samazinājumu nozarē, kā arī zināmas bažas par nozares ilgtermiņa attīstību un atsevišķu ceļu būvnieku mēģinājumiem pārstrukturizēties uz cita veida infrastruktūras projektu realizāciju.
2021. gadā "Binders" ierindojās 25 vērtīgāko būvniecības nozares uzņēmumu topa 2. vietā .
2021. gadā mediji vēstīja, ka Konkurences padomei ir aizdomas par konkursu sarunāšanu lielāko ceļu būvju spēlētāju vidū un tovasar notika kratīšanas pie pieciem uzņēmumiem, tostarp "Binderā".
2021. gadā "Binders" apgrozīja 90,96 miljonus eiro, finanšu gadu noslēdzot ar 345,57 tūkstošu eiro zaudējumiem.
2023. gada janvārī "Binders" valdes locekļa amatu atstājis Ingus Pētersons . Viņš šajā amatā bija kopš 2016. gada augusta. Saskaņā ar reģistrētajām izmaiņām uzņēmuma valde turpina darbu trīs amatpersonu sastāvā – valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Aigars Sēja, savukārt valdes locekļu – Ivars Vīķelis un Aldis Putniņš.
VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ir stratēģisks valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums , kas nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, pašvaldību tranzītu ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī veic būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts – ražošanu.
VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" apgrozījums 2019. gadā sasniedza 72,36 miljonus eiro , tai skaitā ieņēmumi no Deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu bija 61,14 miljoni eiro. 10% no uzņēmuma apgrozījuma veidoja ieņēmumi no darbiem uz ceļiem, savukārt 5% – ieņēmumi no būvmateriālu realizācijas. Uzņēmums sekmīgi turpināja pašražotā materiāla realizāciju Latvijā un Igaunijā, to pieaugumam, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniedzot 18,1%. Pārskata gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" noslēdza ar 2,51 miljonu eiro peļņu.
2020. gadā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" kāpināja apgrozījumu līdz 82,53 miljoniem eiro , bet peļņu līdz 2,95 miljoniem eiro. No uzņēmuma kopējiem ieņēmumiem 72,27 miljoni eiro bija ieņēmumi no Deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu, 9% no apgrozījuma veidoja ieņēmumi no darbiem uz ceļiem, savukārt 3,2% – ieņēmumi no būvmateriālu realizācijas.2020. gadā "Latvijas autoceļu uzturētājs" nemaksāja dividendes no peļņas par 2020. gadu . Tā tika sadalīta, un dividendes no peļņas – 2,36 miljoniem eiro (80% no tīrās peļņas, ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli 472,6 tūkstošus eiro) – novirzīta deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai.
2021. gada oktobrī tika iecelta jauna "Latvijas autoceļu uzturētājs" padome , kuras priekšsēdētājs ir Renārs Griškevičs, bet padomes locekļi – Jevgenijs Belezjaks un Andris Vanags.
"A.C.B." uzņēmumu grupā ietilpst uzņēmumi, kuru galvenie darbības virzieni ir ceļu un tiltu būvniecība, rekonstrukcija un būvniecības izejmateriālu ražošana. Uzņēmumu grupā ietilpst vairāki ceļu un tiltu būves, rekonstrukcijas, kā arī būvniecības izejmateriālu ražošanas un ieguves uzņēmi: AS "A.C.B.", SIA ACBR, SIA 8 CBR, SIA "Salenieku bloks" un citi .
Uzņēmumu grupā strādā 770 cilvēku. "A.C.B." grupas uzņēmumi spēj vienlaicīgi apkalpot vairāk nekā 100 dažāda mēroga projektu. Asfalta un citu materiālu ražošana notiek astoņās rūpnīcās dažādos Latvijas reģionos. AS "A.C.B." patiesie labuma guvēji ir Valdis Lejnieks, Aleksandrs Plotkins, Igors Rapoports un Edvīns Tankelsons.
Konsolidētais grupas apgrozījums 2018. gadā bija vairāk nekā 132 miljoni eiro.
"A.C.B." apgrozījums 2019. gadā bija 62,68 miljoni eiro, un tas ir par 32,6% mazāk nekā 2018. gadā, savukārt 2,3 miljonu eiro peļņa ir 2,1 reizi lielāka nekā 2018. gadā. "A.C.B." koncerna konsolidētais apgrozījums 2019. gadā bija 99,3 miljoni eiro, bet konsolidētā peļņa – 4,4 miljoni eiro.
"A.C.B." 2020. gadā piedzīvoja apgrozījuma kritumu par 7% salīdzinājumā ar 2019. gadu, savukārt bruto peļņa gada laikā samazinājās par 28%. Kritumu uzņēmumāskaidro ar apakšuzņēmēju sniegto pakalpojumu un darbinieku atalgojuma izmaksu pieaugumu. Peļņa pēc nodokļiem samazinājusies vēl straujāk – 2019. gadā AS "A.C.B." nopelnīja 2,3 miljonus eiro, bet 2020.gadā tie bija 0,12 miljoni eiro. Savukārt "A.C.B." konsolidētais apgrozījums 2020. gadā pieauga līdz 102 miljoniem eiro, bet konsolidētā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 2,94 miljoni eiro. AS "A.C.B." 2020. gadā arī veica ieguldījumus jaunu meitas uzņēmumu dibināšanā – tika izveidots uzņēmums Lietuvā UAB "Transporto Infrastruktūros statyba", kas ļaus paplašināt grupas saimnieciskās darbības tirgu Lietuvas ceļu būves nozarē.
Uzņēmumu grupa AS "A.C.B" 2021. gadu noslēdza ar 105,3 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu , kas ir par 3% vairāk nekā 2020. gadā, un 2,2 miljonu eiro bruto peļņu. Lielāko grupas uzņēmumu rezultāti 2021. gadā:
2021. gadā Latvijas Olimpiskā komiteja un akciju sabiedrība "A.C.B." parakstīja sadarbības līgumu, kas paredz, ka "A.C.B." kļūst par Latvijas olimpisko komandu "Tokija 2020" un "Pekina 2022" partneri.
2021. gadā bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis tika iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs. Šogad viņš ir iecelts par AS "CleanR grupa" valdes priekšsēdētāju .
