Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekš sūtītās jaunumu vēstules

Ceļu būvniecības uzņēmumu tops un 22. nedēļas biznesa ziņu tops

Vēstule #
56
10/6/2022

Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:

Sveiciens!

Ja nu ir viena tēma, par ko sūdzas pat tie, kuri ikdienā nesūdzas ne par ko, tad tā ir ceļi. Miljonus investē ik gadu, arī būvnieki pelna miljonus, bet reizēm šķiet, ka uzlabojumu kā nav, tā nav. Situācija šajā ceļu remontu un būvniecības sezonā būs vēl sarežģītāka, jo neviens nevar prognozēt, kā attīstīsies situācija ar materiālu piegādēm, pieejamību, izmaksām… Šajā jaunumu vēstulē apskatījām, kā veicies ceļu būves uzņēmumiem līdz šim, un jautājām VSIA "Latvijas Valsts ceļi", ko sagaidīt nākotnē. Patīkamu lasīšanu!

''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija


Nedēļas skaitlis

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā patēriņa cenas ir palielinājušās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Šīsnedēļas biznesa ziņas

  • "Draugiem Group" uzņēmuma "Printful, Inc." ieņēmumi 2021. gadā ir pārsnieguši 289 miljonus ASV dolāru. Tie par 39% pārsniedz 2020. gada ieņēmumus. Meitasuzņēmuma AS "Printful Latvia" apgrozījums pērn sasniedza teju 72 miljonus eiro.
  • "Latvijas Pasta" neto apgrozījums 2021. gadā bija 105,3 miljoni eiro, par 11,9% pārsniedzot 2020. gada apgrozījuma līmeni. Uzņēmuma neto peļņa bija negatīva un veidoja 1,2 miljonus eiro.
  • Ministru kabinets ir apstiprinājis Latvijā pirmo Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kurā uzņēmumiem būs pieejams finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai. Pieejamais finansējums ir 80,5 miljoni eiro, no kuriem kur 30,58 miljoni eiro ir paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, bet 50 miljoni eiro – pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām.
  • Banka "Citadele" ir piešķīrusi 30 miljonu eiro aizdevumu nekustamo īpašumu attīstītajam "Capital Mill". Ilgtermiņa sadarbība starp abām pusēm un piesaistītais finansējums tiks izmantots Tallinas biznesa centrā esošās 26 stāvu biroja ēkas "Skyon" būvniecības kredīta refinansēšanai un "Capital Mill" grupas investīciju finansēšanai nākotnē.
  • Rīgas pašvaldība, noslēdzot vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, ir sākusi projekta "Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā" īstenošanu. Projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums – 23,8 miljoni eiro. Pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.


Aktuāli par nozari

Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, ko radījusi ģeopolitiskā situācija, mērķis 2022. gada būvniecības sezonā ir sākt darbus visos nozīmīgākajos ieplānotajos ceļu būves objektos – tā ikgadējā ceļu nozares konferencē teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits. "Arī šajā gadā finansējums valsts autoceļiem ir lielāks, nekā bijis jebkad iepriekš. Gandrīz 314 miljoni eiro, no kuriem lauvas tiesa – valsts budžeta līdzekļi. Pirmo gadu īpašs finansējums piešķirts tieši reģionālu ceļu remontdarbiem," viņš norāda.

"Binders" koncernā ietilpst mātesuzņēmums SIA "Binders", ceļu būves uzņēmums SIA "Limbažu ceļi", nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumi SIA "BNI", SIA "Vienības 18", SIA "Muižas 17", mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Kurināmais" un minerālo materiālu karjeru izstrādes uzņēmums SIA "Vogelberg". SIA "Binders" īpašnieki ir trīs kapitālsabiedrības – SIA "Taino 1" (30%), kuras patiesais labuma guvējs ir Alvis Tanbergs, SIA "Trustee" (30%), kuras patiesais labuma guvējs ir Normunds Luste un SIA "Nule 7" (40%), kuras patiesais labuma guvējs ir Mārtiņš Lāma

Uzņēmumam "Binders" līdztekus ceļu būvniecībai, ir pieredze arī dzelzceļa, tramvaja sliežu, sacīkšu trašu, ostu un lidlauku infrastruktūras izbūvē un rekonstrukcijā. "Binders" būvniecības pakalpojumu klāstā ir arī ārējo ūdens un kanalizācijas tīklu izbūve.

2019. gadā "Binders" apgrozīja 107,63 miljonus eiro, kas ir par 24,06% vairāk nekā gadu iepriekš. "Binders" koncerna apgrozījums palielinājās līdz 122,11 miljoniem eiro. Pārskata gadu uzņēmums noslēdza ar 6,42 miljonu eiro peļņu, bet koncerns – ar 7,82 miljonu eiro peļņu.

2020. gadā "Binders" apgrozījums samazinājās par 14,76% un bija 91,74 miljoni eiro. Uzņēmums nopelnīja 3,6 miljonus eiro. Gada pārskatā tas skaidro, ka 2020. gada sākumā konkurences cīņa par pasūtījumiem radīja ievērojamu būvniecības cenu samazinājumu nozarē, kā arī zināmas bažas attiecībā uz nozares ilgtermiņa attīstību un atsevišķu ceļu būvnieku mēģinājumiem pārstrukturizēties uz cita veida infrastruktūras projektu realizāciju.

2021. gadā "Binders" ierindojās 25 vērtīgāko būvniecības nozares uzņēmumu topa 2. vietā.


2021. gadā mediji vēstīja, ka Konkurences padomei ir aizdomas par konkursu sarunāšanu lielāko ceļu būvju spēlētāju vidū un tovasar notika kratīšanas pie pieciem uzņēmumiem, tostarp "Binders".

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ir stratēģisks valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, pašvaldību tranzītu ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī veic būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts – ražošanu.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" apgrozījums 2019. gadā sasniedza 72,36 miljonus eiro, tai skaitā ieņēmumi no Deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu bija 61,14 miljoni eiro. 10% no uzņēmuma apgrozījuma veidoja ieņēmumi no darbiem uz ceļiem, savukārt 5% - ieņēmumi no būvmateriālu realizācijas. Uzņēmums sekmīgi turpināja pašražotā materiāla realizāciju Latvijā un Igaunijā, to pieaugumam, salīdzinot ar gadu iepriekš, sasniedzot 18,1%. Pārskata gadu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" noslēdza ar 2,51 miljonu eiro peļņu.

2020. gadā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" kāpināja apgrozījumu līdz 82,53 miljoniem eiro, bet peļņu līdz 2,95 miljoniem eiro. No uzņēmuma kopējiem ieņēmumiem 72,27 miljoni eiro pagājušajā gadā bija ieņēmumi no Deleģēšanas līguma izpildes par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu, 9% no apgrozījuma veidoja ieņēmumi no darbiem uz ceļiem, savukārt 3,2% – ieņēmumi no būvmateriālu realizācijas.

2020. gadā "Latvijas autoceļu uzturētājs" nemaksāja dividendes no peļņas par 2020. gadu. Tā tika sadalīta, un dividendes no peļņas – 2,36 miljoniem eiro (80% no tīrās peļņas, ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli 472,6 tūkstošus eiro) novirzīta deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai.

2021. gada oktobrī tika iecelta jauna "Latvijas autoceļu uzturētājs" padome, kuras priekšsēdētājs ir Renārs Griškevičs, bet padomes locekļi – Jevgenijs Belezjaks un Andris Vanags.

"A.C.B." uzņēmumu grupā ietilpst uzņēmumi, kuru galvenie darbības virzieni ir ceļu un tiltu būvniecība, rekonstrukcija un būvniecības izejmateriālu ražošana. Uzņēmumu grupā strādā 770 cilvēku. "A.C.B." grupas uzņēmumi spēj vienlaicīgi apkalpot vairāk nekā 100 dažāda mēroga projektu. Asfalta un citu materiālu ražošana notiek astoņās rūpnīcās dažādos Latvijas reģionos. AS "A.C.B." patiesie labuma guvēji ir Valdis Lejnieks, Aleksandrs Plotkins, Igors Rapoports un Edvīns Tankelsons.

Konsolidētais grupas apgrozījums 2018. gadā bija vairāk nekā 132 miljoni eiro.

"A.C.B." apgrozījums 2019. gadā bija 62,68 miljoni eiro, un tas ir par 32,6% mazāk nekā 2018. gadā, savukārt 2,3 miljonu eiro peļņa ir 2,1 reizi lielāka nekā 2018. gadā. "A.C.B." koncerna konsolidētais apgrozījums 2019. gadā bija 99,3 miljoni eiro, bet konsolidētā peļņa bija 4,4 miljoni eiro.

"A.C.B." 2020. gadā piedzīvoja apgrozījuma kritumu par 7%, salīdzinājumā ar 2019. gadu, savukārt bruto peļņa gada laikā samazinājās par 28%. Kritumu AS "A.C.B." skaidro ar apakšuzņēmēju sniegto pakalpojumu izmaksu pieaugumu un darbinieku atalgojuma izmaksu pieaugumu. Peļņa pēc nodokļiem samazinājusies vēl straujāk – ja 2019. gadā AS "A.C.B." nopelnīja 2,3 miljonus eiro, tad pagājušajā gadā tie bija 0,12 miljoni eiro. "A.C.B." konsolidētais apgrozījums 2020. gadā pieauga līdz 102 miljoniem eiro, savukārt konsolidētā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 2,94 miljoni eiro. AS "A.C.B." 2020. gadā arī veica ieguldījumus jaunu meitas uzņēmumu dibināšanā – tika izveidots uzņēmums Lietuvā UAB "Transporto Infrastruktūros statyba", kas ļaus paplašināt grupas saimnieciskās darbības tirgu Lietuvas ceļu būves nozarē.

"A.C.B." grupa 2021. gadā pārsniedza 80 miljonu eiro apgrozījumu. Māteskompānijas AS "A.C.B." apgrozījums pērn samazinājās līdz 59,8 miljoniem eiro. "A.C.B." peļņa pērn bija 3,99 miljoni eiro.


2021. gadā Latvijas Olimpiskā komiteja un akciju sabiedrība "A.C.B." parakstīja sadarbības līgumu, kas paredz, ka "A.C.B." kļūst par Latvijas olimpisko komandu "Tokija 2020" un "Pekina 2022" partneri. 2021. gadā bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis tika iecelts divu AS "A.C.B." grupas ceļu būves uzņēmumu valdēs.

EKSPERTA VIEDOKLIS

Lielākais izaicinājums šajā būvdarbu sezonā ir nenoteiktība

Anna Kononova
VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Komunikācijas daļas vadītāja

"Šogad kopējais pieejamais finansējums valsts autoceļiem ir vairāk nekā 313 miljoni eiro, no kuriem 272 miljoni eiro piešķirti no valsts budžeta. 23,7 miljoni eiro ir finansējums Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, bet 17,8 miljoni eiro ir ES fondu finansējums.

Kopumā darbi plānoti uz 967 kilometriem valsts autoceļu. Visvairāk uz valsts reģionālajiem ceļiem – 580 kilometriem. Tāpat darbi noritēs arī uz 19 tiltiem un ceļu pārvadiem, kā arī plānots izbūvēt gājēju-velosipēdistu infrastruktūru piecos valsts ceļu posmos, uzlabot satiksmes drošību trijos satiksmes mezglos un uzlabot piecas gājēju pārejas. Tomēr jāņem vērā, ka būvizmaksu pieaugums un materiālu nepieejamība var ietekmēt būvdarbu realizācijas termiņus un plānus kopumā.

VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir izstrādājis vienotu principu, pēc kura piedāvā pārskatīt līgumu summas visiem ceļu būvniekiem. Strādājot pie metodikas, vairākas reizes ir notikušas sarunas ar nozares pārstāvjiem un ar nozares asociāciju – biedrību "Latvijas ceļu būvētājs". Patlaban metodika ir izstrādāta, saskaņots ar Iepirkumu uzraudzības biroju, paziņota būvniekiem un ikvienam ir iespēja ar to iepazīties LVC mājas lapā.

Kopējais izmaksu pieaugums, ko LVC ir gatavs segt viena līguma ietvaros, ir līdz 15%. Katrs būvnieks pieņems lēmumu, kā rīkoties attiecībā uz katru līgumu un objektu. Patlaban ir saņemta informācija par četru līgumu uzteikšanu no būvnieku puses, divi no tiem jau ir lauzti. Vēl vienā iepirkumā būvnieki atteicās slēgt līgumu vēl iepirkuma gaitā. Tātad kopumā būvdarbi atkārtoti būs jāizsludina vismaz piecos objektos.

Patlaban valsts autoceļu tīklā būvdarbi notiek vairāk nekā 90 posmos. Gan tādos, kur tie sākti pērn un šogad turpinās, gan tādos, kur darbi uzsākti tikai šogad. Ir arī tādi posmi, kur darbi pēc tehnoloģiskā pārtraukuma vēl nav atsākušies. Ir tādi posmi, kuros darbi netiek uzsākti, jo būvnieki ir paziņojuši par līguma laušanu. Ir posmi, par kuriem līgumi ir noslēgti, bet darbi vēl nav uzsākti.

Kopumā skatoties, lielākais izaicinājums šajā būvdarbu sezonā ir nenoteiktība, jo neviens nevar prognozēt, kā attīstīsies situācija ar materiālu piegādēm, pieejamību un izmaksām pēc viena, diviem vai trim mēnešiem. Tāpēc, visticamāk, šī būvdarbu sezona paies nenoteiktības zīmē un sezonas rezultātus prognozēt un aplēst varēs tikai rudenī."

Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekš sūtītās jaunumu vēstules

Vēlies saņemt jaunākās biznesa ziņas
savā e-pastā katru piektdienu?

Pieraksties tagad!