Biškopības uzņēmumu tops un 29. nedēļas biznesa ziņu tops

Sveiciens!

Analizējot nozaru datus, esošā klimata un arī ekonomiskā situācija aizvien vairāk liek norādīt, ka konkrētā nozare ir krīzes situācijā. Šoreiz ir runa par biškopību. Atsaucoties uz “ReTV", portāls “Delfi” ziņo, ka ilgstošais sausums ietekmēs arī iegūto medus daudzumu un kvalitāti. Tāpat biškopības nozari ietekmē arī eksporta tirgus stagnācija un būtiskais iepirkuma cenu kritums medus eksportā. Līdz ar energoresursu krīzi ražošanas izmaksas ir sadārdzinājušās, bet pircēju rocība – samazinājusies. Tāpēc Finday.lv šoreiz apskatījā biškopības nozares uzņēmumus.

Saldas brīvdienas Finday.lv komandas vārdā novēl,
Ieva Treija

‍

Nedēļas skaitlis

Valsts kase jūlija sākumā Latvijas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos emitēja 10 gadu eiroobligācijas, piesaistot 750 miljonus eiro.

​

Nedēļas ziņa

​Latvijā jūnijā novērota augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji. Latvijā tā bija 8,1%. Eiropas Savienībā vidēji gada inflācija jūnijā bija 6,4%, bet eirozonā – 5,5%.

​

Top 10 biznesa ziņas Latvijā

• Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" līdz 2033. gadam attīstībā plāno ieguldīt 509,8 miljonus eiro, no kuriem 135,8 miljonus eiro līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.
• Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tiešu līdzdalību šogad apstiprināti jau 20 investīciju projekti, kuros tiks radītas 1160 darba vietas. Ieguldījumu apjoms sasniegs 371,5 miljonus eiro.
• 2022. gadā AS "Grindeks" apgrozījums pieauga līdz 165,72 miljoniem eiro, kas ir par 18,96% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem sasniedza 29,14 miljonus eiro, kas 4,30% pieaugums.
• ​"Swedbank" peļņa Latvijā 2023. gada pirmajā pusgadā bija 131 miljons eiro. Pērn šajā periodā tie bija 47 miljoni eiro. Savukārt SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2023. gada pirmajos sešos mēnešos bija 115,5 miljoni eiro, kamēr grupas izmaksas veidoja 29 miljonus eiro.
• ​Pērn AS "Drogas" apgrozījums pieauga par 11,28%, palielinoties līdz 93,87 miljoniem eiro. Uzņēmuma peļņa 2022. gadā pēc nodokļu nomaksas sasniedza 11,21 miljonu eiro. 2023. gadā AS "Drogas" mērķis ir stiprināt tirgus pozīciju, atverot jaunus veikalus Latvijā.
• Piena pārstrādes uzņēmums AS "Jaunpils pienotava" pagājušajā gadā strādāja ar 28,32 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 45,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 9856 eiro pretēji zaudējumiem 2021. gadā.
• Bezpilota lidaparātu ražotājs SIA "Edge Autonomy Riga" (iepriekš "UAV Factory") pagājušajā gadā strādāja ar 21,2 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pieauga 8,2 reizes un bija 4,49 miljoni eiro.
• Investējot vairāk nekā 15 miljonus eiro energoefektīvos risinājumos un nodrošinot vairāk nekā 50 jaunas darbavietas reģiona iedzīvotājiem, AS "Valmieras stikla šķiedra" ražotnē pabeigta otrās augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns būvniecība.
• Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija "Eleving Group" ir uzsākusi SIA "EC Finance Group" integrāciju sava tiešā meitasuzņēmuma AS "Eleving Finance" biznesa portfelī. "EC Finance Group" plašāk ir pazīstams ar zīmolu "ExpressCredit" un nodarbojas ar patēriņa finansēšanas pakalpojumu sniegšanu Dienvidāfrikas reģionā.
• Starptautiskais mobilitiātes pakalpojumu sniedzējs "Sixt" Latvijā ir iegādājies "Renti Plus" automašīnu abonēšanas pakalpojumu, kas iepriekš ietilpa "Eleving Group".

Top biznesa ziņas Baltijā

• Igaunijas budžeta deficīts būs mazāks nekā iepriekš prognozējusi valdība.
• Neskatoties uz valsts atbalstu, Igaunijas ielās joprojām ir ievērojami mazāk elektroautomašīnu nekā iekšdedzes dzinēju auto. Eksperti prognozē, ka, ņemot vērā apstākļus ekonomikā, situācija būtiski nemainīsies. Igaunijā elektroauto pircēji no valsts saņem 4000 eiro atbalstu.
• Igaunijā bankas publicējušas biznesa rezultātus par 2023. gada pirmo pusgadu. Tās nopelnījušas gandrīz tikpat, cik visa 2022. gada laikā. Arī Igaunijā diskutē par to, ka būtu nepieciešams šīs nozares uzņēmumu peļņu aplikt ar papildu nodokli. “Coop Bank” pārstāvis gan teica, ka tā nav laba doma, jo šāda rīcība negatīvi ietekmēšot visas valsts ekonomiku. “Coop Bank” 2023. gada pirmajā pusgadā nopelnīja 19,7 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2022. gadā visa gada laikā bankas peļņa bija 20,4 miljoni eiro.
• Lietuvieši ir satraukušies, ka Lietuvā ražotais saldējums viņu valstī maksā gandrīz uz pusi vairāk nekā Latvijā. Nežēlastībā atkal kritusi lielveikalu ķēde “Rimi”, kas arī Latvijā bieži tiek pieminēta sociālo tīklu lietotāju diskusijās par augstām cenām salīdzinājumā ar citiem tirgotājiem.
• ​Igaunijas uzņēmums “Piletilevi Grupp”, kas nesen izziņoja, ka nopircis Rumānijas lielāko biļešu tirgošanas platformu, nu ticis arī pie lielākā Čehijas biļešu tirgotāja “GoOut.net” daļām.

Top biznesa ziņas pasaulē

• Indijas informācijas tehnoloģiju gingants “Wipro” investēs 1 miljardu dolāru, lai apmācītu savus 250 tūkstošus darbinieku strādāt ar mākslīgo intelektu. Uzņēmums vēlas, lai tie vairāk integrētu mākslīgā intelekta iespējas risinājumos, ko tas izstrādā.
• “Insider” apkopojis faktus, kas liecina, ka Krievijas ekonomika šobrīd piedzīvo grūtus laikus. Kremlis gan ir citās domās. Viens no retajiem neatkarīgajiem krievu medijiem portāls “Meduza” ziņo, ka Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins, tiekoties ar prezidentu Vladimiru Putinu, viņam paziņojis, ka iekšzemes kopprodukts maijā pieaudzis par 0,6%. Skatoties uz datiem par 2022. gada maiju, situācija esot vēl labāka – pieaugums ir 5,4%. “Meduza” analizē, kāpēc šis apgalvojums neko neliecina par patieso situāciju Krievijas ekonomikā.
• ​Ķīnā jauniešu bezdarbs ir sasniedzis 21,4% atzīmi. Arī iekšzemes kopprodukts aug mazāk nekā prognozēts iepriekš.
• ​Globālajā tirgū strauji augušas kviešu un kukurūzas cenas pēc tam, kad Krievija paziņoja, ka izstājas no dalības līgumā par Ukrainas labības eksportu.
• ​Īlons Masks ir izveidojis jaunu uzņēmumu “xAI”. Uzņēmuma misija ir saprast visuma patieso dabu. Ī. Masks teic, ka uzņēmums meklēs atbildes uz zinātniskiem jautājumiem un mēģinās saprast, kas patiesībā notiek.
• Jaunais “Apple” patenta pieteikums liecina, ka uzņēmums izstrādā sarullējamu tālruni.
• Lielbritānijā veiktā aptauja liecina, ka 51% britu balsotu par atkārtotu pievienošanos Eiropas Savienībai. 57% apgalvo, ka lēmums izstāties bijis nepareizs.
• Iepriekšējās nedēļas laikā uzņēmums “Microsoft” no darba ir atbrīvojis 1000 darbiniekus. Lielākoties tos, kuri strādā klientu apkalpošanā un pārdošanā.
• Biznesu studējošie jaunieši vislabprātāk gribētu strādāt uzņēmumā “Google”, liecina nule publicētā aptauja. Vēl popularitātes augšgalā ir tādi uzņēmumi kā “JPMorgan Chase”, “Apple”, un “Goldman Sachs”.
• Neskatoties uz to, ka "Tesla" samazinājušies ieņēmumi no viena pārdota auto, uzņēmums ziņo par lielāku peļņu nekā iepriekš prognozēts.
• “Blackstone”, kas ir vairākuma akcionārs Latvijā strādājošajā “Luminor” bankā, ir kļuvis par pirmo investīciju fondu, kura rīcībā ir viens triljons dolāru. Uzņēmuma peļņa ir augusi par 39% un sasniegusi 1,2 miljardus dolāru.

​

Pārskats par nozari

​Eiropas mērogā Latvijas biškopības nozare ir neliela – 3200 bitenieki ar 100 tūkstošiem bišu saimju neveido pat procentu no kopējā apjoma. Eiropā saražo tikai 60% no patērētā medus daudzuma, tāpēc šo saldo produktu arī importē. Galvenokārt – no Ukrainas un Ķīnas. Latvijas biškopjiem ir jākonkurē ar biteniekiem no dienvidu valstīm, kur siltāka klimata un garākas sezonas dēļ iegūst lielāku medus ražu, līdz ar to cenas ir krietni zemākas.

​Viens Latvijas iedzīvotājs gadā patērē no 400 gramiem līdz pat vienam kilogramam medus. Tik liels medus patēriņš ir tikai dažās attīstītajās pasaules valstīs.

2021. gadā lauksaimniecības organizācijas parakstīja memorandu par bitēm draudzīgāku saimniekošanu, ko aicina ievērot visus augkopjus Latvijas laukos. Biškopju galvenā prasība ir lietot augu aizsardzības līdzekļus atbilstoši normatīvajiem aktiem un nelietot glifosātus saturošus preparātus ziedošos augos papuvēs un graudaugos pirms ražas novākšanas, tādejādi aizsargājot gan biškopības produkcijas ražotājus, gan domājot par vides saaudzēšanu. Biedrība uzsver, ka tas saskan arī ar Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem, kur viens no uzstādījumiem ir samazināt pesticīdu lietošanu līdz 2030. gadam par 50%.

Ar medus ievākšanu nodarbojas ne vien grafikā redzamie tradicionālie biškopības uzņēmumi, bet arī citi uzņēmumi. Piemēram, LMT urbānajā bišu dravā mīt vairāk nekā 150 tūkstoši bišu. Viedstropi atrodas uz LMT tehniskās ēkas jumta. Latvijas Biškopības biedrības pasākumā "Latvijas garšīgākais medus ‘22" nominācijā "Gaišais medus" LMT viedstropos ievāktais medus ieguva 1. vietu.

Latvijā attīstās ne vien medus ražotāji, bet arī biškopības tehnoloģijas. Piemēram, "BeeKing" (SIA "BeeTech Services") izstrādā mobilo lietotni, kas ir paredzēta darbam dravā – pierakstu veikšanai, darbu plānošanai un uzskaites veikšanai ar balss palīdzību. Otrs produkts ir viedie stropa marķieri. Pie katra stropa ir piestiprināts NFC sensors. Pietuvinot telefonu stropam ar sensoru, viedtālrunī atveras informācija par konkrēto stropu. Darot tipveida darbus, piemēram, piebarojot bišu saimes vai papildinot medus telpas, pirms došanās dravā biškopis izvēlas konkrēto darbu. Atzīme par to tiek veikta, pietuvinot telefonu stropam. Pīkstiens liecina, ka konkrētais darbs ir piefiksēts, un biškopis dodas pie nākamā stropa.

Savukārt jaunuzņēmums "BeeSage" izstrādā bišu stropu uzraudzības sistēmu. Uzņēmums izmanto sensorus, lai iegūtu dažādus datus, ko tālāk sistematizētā veidā nodot biškopjiem. Sensori mēra temperatūru, mitrumu, svaru un kustību.