Sveiciens!
Vasara ir gan atvaļinÄjumu laiks, gan Å”ogad arÄ« sakritis ar laiku, kad publiskai saplosÄ«Å”anai tika nodots jautÄjums par nodokļu izmaiÅÄm. "Sorainen" partneris JÄnis TaukaÄs savÄ blogÄ "Tax Stories" rakstÄ«ja par FinanÅ”u ministrijas jÅ«nija sÄkumÄ publiskoto nodokļu sistÄmas vÄrtÄjumu un priekÅ”likumiem tÄlÄkai rÄ«cÄ«bai trÄ«s gadu periodÄ. Tagad aizvien biežÄk izskan diskusijas par to, vai politiÄ·i rudenÄ« Ä·ersies klÄt pievienotÄs vÄrtÄ«bas nodoklim (PVN). Savu viedokli izsaka uzÅÄmÄji:
Å onedÄļ savu viedokli izteicis arÄ« Mortens Hansens, RÄ«gas Ekonomikas augstskolas ekonomikas nodaļas vadÄ«tÄjs. ViÅÅ” iepazÄ«stinÄjis ar dažiem argumentiem gan par, gan pret PVN paaugstinÄÅ”anu.
NEDÄÄ»AS FOTO
āPVN standartlikme LatvijÄ ir 21%, tÄdÄjÄdi Latvija starp Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m ierindojas pa vidu. TÄda pati likme ir LietuvÄ, bet IgaunijÄ tÄ ir par procentpunktu lielÄka. Daudzas valstis, to vidÅ« Latvija, noteikuÅ”as samazinÄtas PVN likmes dažÄm precÄm.
PVN ieÅÄmumi Latvijas valsts budžetÄ 2023. gadÄ bija 3,9 miljardi eiro jeb 29% no visiem budžeta ieÅÄmumiem, tÄdÄjÄdi ieÅÄmumu ziÅÄ PVN ir otrs nozÄ«mÄ«gÄkais nodoklis ā pÄc sociÄlÄ nodokļa, bet pirms iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokļa.
ā
NEDÄÄ»AS ZIÅ A
āValsts budžetÄ nodokļu ieÅÄmumi 2024. gada pirmajÄ pusgadÄ par 0,5% atpaliek no plÄnotÄ, un arÄ« gada griezumÄ ieÅÄmumi Å”ogad nesasniegs plÄnoto, intervijÄ "Latvijas Radio" sacÄ«ja finanÅ”u ministrs Arvils AÅ”eradens. SalÄ«dzinÄjumÄ ar pÄrno gadu Å”ogad nodokļu ieÅÄmumi varÄtu bÅ«t gandrÄ«z par 8% lielÄki. Nodokļu ieÅÄmumos Å”ogad pirmajos seÅ”os mÄneÅ”os iekasÄti 7,02 miljardi eiro, kas ir par 0,5% mazÄk, nekÄ plÄnots. OtrajÄ pusgadÄ nodokļu devums no plÄna varÄtu atpalikt par 70 miljoniem eiro.
VÄl interesanta ziÅa arÄ« no kaimiÅiem. Igaunijas valdÄ«ba plÄno ieviest Ä«paÅ”u 2% ienÄkuma nodokli, kas nebÅ«s iekļauts neapliekamajÄ minimumÄ. Tas nozÄ«mÄ, ka pilnÄ«gi visiem ā arÄ« iedzÄ«votÄjiem ar zemiem ienÄkumiem, tostarp, pensionÄriem ā bÅ«s jÄmaksÄ Å”is nodoklis. Å Ä·iet, ka mÅ«s sagaida interesants rudens.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS LATVIJÄ
Ministrijas un citas centrÄlÄs iestÄdes, kÄ arÄ« neatkarÄ«gÄs institÅ«cijas 2025. gadam ir iesnieguÅ”as prioritÄro pasÄkumu pieprasÄ«jumus par nepilniem 1,3 miljardiem eiro.
Latvijas monetÄrÄs finanÅ”u iestÄdes, galvenokÄrt bankas, Å”ogad pirmajos seÅ”os mÄneÅ”os strÄdÄja ar 286 miljonu eiro peļÅu. Tas ir par 14,9% mazÄk nekÄ 2023. gada attiecÄ«gajÄ periodÄ. Tostarp jÅ«nijÄ monetÄrÄs finanÅ”u iestÄdes strÄdÄjuÅ”as ar 35,6 miljonu eiro peļÅu.
2023. gadÄ "Bite Latvija" apgrozÄ«jums palielinÄjies par 9%, sasniedzot 164 miljonus eiro. PagÄjuÅ”o gadu uzÅÄmums noslÄdza ar vairÄk nekÄ 33 miljonu eiro peļÅu. Nodokļos pÄrn "Bite Latvija" samaksÄja 34 miljonus eiro, kas ir par 15% vairÄk nekÄ 2022. gadÄ.
AS "Amber Latvijas balzams" apgrozÄ«jums 2023. gadÄ samazinÄjÄs par 9,44%, sarÅ«kot lÄ«dz 97,92 miljoniem eiro. UzÅÄmuma peļÅa bija par 18,43% mazÄka, Å”im rÄdÄ«tÄjam pÄc nodokļu nomaksas samazinoties lÄ«dz 5,16 miljoniem eiro.
āāApdroÅ”inÄÅ”anas uzÅÄmums "Ergo International AG" iegÄdÄsies LietuvÄ bÄzÄto "ADB Gjensidige", ieskaitot tÄ filiÄles LatvijÄ un IgaunijÄ. DarÄ«juma summa ir 80 miljoni eiro.
SIA "Stiga RM" pÄrn kÄpinÄja apgrozÄ«jumu par 10,7%, sasniedzot 76,55 miljonus eiro. MežizstrÄdes un bÄrza saplÄkÅ”Åa ražoÅ”anas uzÅÄmuma peļÅa 2023. gadÄ bija 19,48 miljoni eiro.
Dienvidu tilta 4. kÄrtas izbÅ«vei RÄ«gÄ no Eiropas SavienÄ«bas KohÄzijas fonda atvÄlÄs 71,5 miljonus eiro. PlÄnotais kopÄjais finansÄjums ir 84,1 miljons eiro.
Valsts ieÅÄmumu dienests hipotekÄrÄ kredÄ«ta procentu kompensÄcijÄs par gada otro ceturksni 110,4 tÅ«kstoÅ”iem kredÄ«tÅÄmÄjiem izmaksÄjis 20,4 miljonus eiro.
PÄrn SIA "LÄÄi" apgrozÄ«jums pieauga par 5,8%, sasniedzot 11,01 miljonus eiro. PÄrskata gadu maizes ražotÄjs noslÄdza ar 75,81 tÅ«kstoÅ”u eiro peļÅu pÄc nodokļu nomaksas, kas ir vairÄk nekÄ Äetras reizes mazÄk nekÄ iepriekÅ”.
Latvijas Äetru lielÄko banku klientiem, paÅ”iem apstiprinot maksÄjumus, Å”ogad pirmajos seÅ”os mÄneÅ”os izkrÄpti 9,5 miljoni eiro. Tas ir par 86% vairÄk nekÄ pÄrn pirmajÄ pusgadÄ. Å ogad konstatÄti 4795 krÄpÅ”anas gadÄ«jumi, kas ir par 45% vairÄk nekÄ pagÄjuÅ”Ä gada pirmajÄ pusgadÄ.
RÄ«gas investÄ«ciju un tÅ«risma aÄ£entÅ«ra jaunuzÅÄmumu atbalsta programmÄs Å”ogad pieŔķīrusi papildu 114,5 tÅ«kstoÅ”us eiro. KopumÄ jaunuzÅÄmumu programmÄm Å”ogad paredzÄti 359 tÅ«kstoÅ”i eiro.ā
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS BALTIJÄ
No ÄrvalstÄ«m iebraukuÅ”o darbinieku skaits LietuvÄ pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ ir pieaudzis par 23 tÅ«kstoÅ”iem nodarbinÄto jeb 18,3%. KopÄjais darbinieku skaits, kuru izcelsmes valsts nav Lietuva, ir pÄrsniedzis 150 tÅ«kstoÅ”us. No Eiropas valstÄ«m ieceļojuÅ”i 12,2 tÅ«kstoÅ”i darbinieku, bet pÄrÄjie ir no treÅ”Äs pasaules valstÄ«m. IevÄrojamÄkais kÄpums ir bijis ar darbiniekiem no Indijas, kuru skaits palielinÄjies 2,5 reizes.
TaivÄnas banka plÄno izveidot savu struktÅ«rvienÄ«bu LietuvÄ. CentrÄlÄs bankas pÄrstÄvji paziÅojuÅ”i, ka tÄ veiksmÄ«gi varÄtu konkurÄt ar valsts lielÄkajÄm bankÄm.
Lietuvas SociÄlÄs aizsardzÄ«bas un darba lietu ministrija ierosinÄjusi valdÄ«bai 2025. gadÄ minimÄlÄs mÄneÅ”a algas likmi paaugstinÄt par 12% ā lÄ«dz 1038 eiro. IerosinÄjums paredz, ka minimÄlÄ stundas alga palielinÄsies no paÅ”reizÄjiem 5,65 eiro lÄ«dz 6,35 eiro.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS PASAULÄ
Izmantojot iespÄju strÄdÄt attÄlinÄti, ÄaklÄkie amerikÄÅi apvieno vairÄkus darbus, tÄdÄjÄdi ievÄrojami paaugstinot savus ienÄkumus. Tas esoÅ”Äs dÄrdzÄ«bas apstÄkļos ļauj uzelpot saistÄ«bÄ ar iespÄjÄm segt ikmÄneÅ”a maksÄjumus. Å Ädu dzÄ«vi gan apgrÅ«tina aizvien aktÄ«vÄki uzÅÄmumu pieprasÄ«jumi pÄc atgrieÅ”anÄs darbÄ birojÄ.
SaskaÅÄ ar iepriekÅ”Äjiem paziÅojumiem, Eiropas CentrÄlajai bankai vÄl divas reizes Å”ogad vajadzÄtu samazinÄt procentu likmes. Å onedÄļ SlovÄkijas CentrÄlÄs bankas vadÄ«tÄjs Peters Kazimirs (Peter Kazimir) medijiem norÄdÄ«jis, ka tomÄr Å”o scenÄriju nevajadzÄtu uztvert par paÅ”saprotamu. ViÅÅ” teicis, ka patÄriÅa cenas Å”obrÄ«d ietekmÄ gan vietÄja mÄroga, gan globÄli faktori, kas liek piesardzÄ«gi raudzÄ«ties uz inflÄciju tuvÄkajÄ nÄkotnÄ.
TieÅ”i pirms nedÄļas pasaule sekoja lÄ«dzi lielÄkajai krÄ«zei pasaules vÄsturÄ, ko izraisÄ«jusi tehnoloÄ£iska kļūme. Kad nepilnÄ«bas lielÄkoties ir novÄrstas, loÄ£isks ir jautÄjums: kurÅ” par to visu maksÄs? PagaidÄm vainÄ«gais kiberdroŔības uzÅÄmums "CrowdStrike" uz jautÄjumu par kompensÄcijÄm neatbild. Eksperti paredz tiesvedÄ«bas un lÄÅ”, ka kopÄjais zaudÄjumu apjoms ir aptuveni 1 miljards ASV dolÄru.
Influenceru mÄrketinga un tehnoloÄ£iju platforma "Izea" pÄtÄ«jumÄ noskaidrojusi ka daudzi dažÄdu nozaru pÄrstÄvji labprÄt pamestu darbu un pievÄrstos satura veidoÅ”anai tieÅ”saistÄ, ja vien to varÄtu. 54% vecumÄ no 18 lÄ«dz 60 gadiem labprÄt kļūtu par influenceriem. Galvenais iemesls ā iespÄja nopelnÄ«t.
KamÄr pasaulÄ viss, Ŕķiet, kļūst tikai dÄrgÄks, ÄÄ£ipte kopÅ” valÅ«tas devalvÄcijas Ŕī gada martÄ piedzÄ«vo pretÄjo. LÄtÄkas kļuvuÅ”as lielÄs un dÄrgÄs preces, piemÄram, automaŔīnas un mÄbeles. TÄs ir kļuvuÅ”as tik lÄtas, ka patÄrÄtÄji nesteidzas ar to iegÄdi. ViÅi tic, ka viss kļūs vÄl lÄtÄks. Un tas ir patiess trieciens valsts ekonomikai.
11 nedÄļu laikÄ "Tesla" tirgus kapitalizÄcija ir pieaugusi lÄ«dz 386 miljardiem ASV dolÄru. Tas ir labs signÄls, jo uzÅÄmuma akcionÄri Å”ogad gaida pierÄdÄ«jumus tam, ka "Tesla" vadÄ«tÄjs Ä«lons Masks (Elon Musk) spÄs akciju cenu nogÄdÄt droÅ”os un mierÄ«gos Å«deÅos. VÄl Ŕī gada aprÄ«lÄ« uzÅÄmuma akciju cena samazinÄjÄs par 43%. OtrajÄ ceturksnÄ« uzÅÄmums ziÅoja par peļÅas kritumu 40% apmÄrÄ, salÄ«dzinot ar gadu iepriekÅ”. Tas noticis gan saistÄ«bÄ ar lielÄku konkurenci elektroauto segmentÄ, gan kopÄjo eleketroauto pÄrdoÅ”anas apjomu samazinÄjumu.
MÅ«zikas straumÄÅ”anas platformas "Spotify" akciju cenas ir pieauguÅ”as par 14%. TÄ«rie ienÄkumi ceturksnÄ« bijuÅ”i 274 miljoni eiro, un kopÄjais ieÅÄmumu apjoms audzis par 20%. Labos finanÅ”u rÄdÄ«tÄjus nodroÅ”inÄjis "premium" lietotÄju skaita pieaugums par 12% un lielÄki ieÅÄmumi no reklÄmu pÄrdoÅ”anas.
LVMH ("LVMH MoĆ«t Hennessy Louis Vuitton") pÄrdotÄ Å”ampanieÅ”a apjoms Ŕī gada pirmajos seÅ”os mÄneÅ”os ir samazinÄjies par 15%. UzÅÄmumu grupas finanÅ”u direktors norÄdÄ«jis, ka cilvÄkiem acÄ«mredzami ir mazÄk ko svinÄt, lai viÅi izvÄlÄtos iegÄdÄties Å”ampanieti. DzÄriena pÄrdoÅ”anas apjomi visÄ pasaulÄ samazinÄs jau kopÅ” 2022. gada.
LielbritÄnijas FiskÄlÄs pÄtniecÄ«bas institÅ«ts ir aplÄsis, ka vÄl 320 tÅ«kstoÅ”i britu pÄdÄjo gadu laikÄ ir spiesti dzÄ«vot nabadzÄ«bÄ, ko izraisÄ«jis Anglijas bankas lÄmums palielinÄt aizdevumu procentu likmes. TÄs sasnieguÅ”as augstÄko lÄ«meni pÄdÄjo 16 gadu laikÄ.
Finday.lv rakstÄ«ja, ka kiberdroŔības uzÅÄmums āWizā, kura vÄrtÄ«ba tiek lÄsta 12 miljardu dolÄru apmÄrÄ, runÄ ar āAlphabetā ā āGoogleā uzÅÄmumu pÄrvaldÄ«tÄjsabiedrÄ«bu ā par pÄrdoÅ”anas darÄ«jumu 23 miljonu dolÄru apmÄrÄ. Å onedÄļ ir kļuvis zinÄms, ka āWizā piedÄvÄjumu ir noraidÄ«jis, un joprojÄm bÅ«s neatkarÄ«gs uzÅÄmums.
ā
