Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

šŸ’ƒ dancis ar nodokļiem

Vēstule #
167
26/7/2024

Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:

Sveiciens!

Vasara ir gan atvaļinājumu laiks, gan Å”ogad arÄ« sakritis ar laiku, kad publiskai saplosÄ«Å”anai tika nodots jautājums par nodokļu izmaiņām. "Sorainen" partneris Jānis Taukačs savā blogā "Tax Stories" rakstÄ«ja par FinanÅ”u ministrijas jÅ«nija sākumā publiskoto nodokļu sistēmas vērtējumu un priekÅ”likumiem tālākai rÄ«cÄ«bai trÄ«s gadu periodā. Tagad aizvien biežāk izskan diskusijas par to, vai politiÄ·i rudenÄ« Ä·ersies klāt pievienotās vērtÄ«bas nodoklim (PVN). Savu viedokli izsaka uzņēmēji:

Å onedēļ savu viedokli izteicis arÄ« Mortens Hansens, RÄ«gas Ekonomikas augstskolas ekonomikas nodaļas vadÄ«tājs. ViņŔ iepazÄ«stinājis ar dažiem argumentiem gan par, gan pret PVN paaugstināŔanu.

NEDĒĻAS FOTO

Avots: LSM.lv

ā€‹PVN standartlikme Latvijā ir 21%, tādējādi Latvija starp Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m ierindojas pa vidu. Tāda pati likme ir Lietuvā, bet Igaunijā tā ir par procentpunktu lielāka. Daudzas valstis, to vidÅ« Latvija, noteikuÅ”as samazinātas PVN likmes dažām precēm.

PVN ieņēmumi Latvijas valsts budžetā 2023. gadā bija 3,9 miljardi eiro jeb 29% no visiem budžeta ieņēmumiem, tādējādi ieņēmumu ziņā PVN ir otrs nozÄ«mÄ«gākais nodoklis ā€“ pēc sociālā nodokļa, bet pirms iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa.

ā€

NEDĒĻAS ZIŅA

ā€‹Valsts budžetā nodokļu ieņēmumi 2024. gada pirmajā pusgadā par 0,5% atpaliek no plānotā, un arÄ« gada griezumā ieņēmumi Å”ogad nesasniegs plānoto, intervijā "Latvijas Radio" sacÄ«ja finanÅ”u ministrs Arvils AÅ”eradens. SalÄ«dzinājumā ar pērno gadu Å”ogad nodokļu ieņēmumi varētu bÅ«t gandrÄ«z par 8% lielāki. Nodokļu ieņēmumos Å”ogad pirmajos seÅ”os mēneÅ”os iekasēti 7,02 miljardi eiro, kas ir par 0,5% mazāk, nekā plānots. Otrajā pusgadā nodokļu devums no plāna varētu atpalikt par 70 miljoniem eiro.

Vēl interesanta ziņa arÄ« no kaimiņiem. Igaunijas valdÄ«ba plāno ieviest Ä«paÅ”u 2% ienākuma nodokli, kas nebÅ«s iekļauts neapliekamajā minimumā. Tas nozÄ«mē, ka pilnÄ«gi visiem ā€“ arÄ« iedzÄ«votājiem ar zemiem ienākumiem, tostarp, pensionāriem ā€“ bÅ«s jāmaksā Å”is nodoklis. Å Ä·iet, ka mÅ«s sagaida interesants rudens.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS LATVIJĀ

šŸ’ø

Ministrijas un citas centrālās iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas 2025. gadam ir iesnieguŔas prioritāro pasākumu pieprasījumus par nepilniem 1,3 miljardiem eiro.

šŸ“‰

Latvijas monetārās finanÅ”u iestādes, galvenokārt bankas, Å”ogad pirmajos seÅ”os mēneÅ”os strādāja ar 286 miljonu eiro peļņu. Tas ir par 14,9% mazāk nekā 2023. gada attiecÄ«gajā periodā. Tostarp jÅ«nijā monetārās finanÅ”u iestādes strādājuÅ”as ar 35,6 miljonu eiro peļņu.

šŸ“±

2023. gadā "Bite Latvija" apgrozÄ«jums palielinājies par 9%, sasniedzot 164 miljonus eiro. PagājuÅ”o gadu uzņēmums noslēdza ar vairāk nekā 33 miljonu eiro peļņu. Nodokļos pērn "Bite Latvija" samaksāja 34 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2022. gadā.

šŸ„‚

AS "Amber Latvijas balzams" apgrozÄ«jums 2023. gadā samazinājās par 9,44%, sarÅ«kot lÄ«dz 97,92 miljoniem eiro. Uzņēmuma peļņa bija par 18,43% mazāka, Å”im rādÄ«tājam pēc nodokļu nomaksas samazinoties lÄ«dz 5,16 miljoniem eiro.

šŸ’°

ā€‹ā€‹ApdroÅ”ināŔanas uzņēmums "Ergo International AG" iegādāsies Lietuvā bāzēto "ADB Gjensidige", ieskaitot tā filiāles Latvijā un Igaunijā. DarÄ«juma summa ir 80 miljoni eiro.

šŸŖµ

SIA "Stiga RM" pērn kāpināja apgrozÄ«jumu par 10,7%, sasniedzot 76,55 miljonus eiro. Mežizstrādes un bērza saplākŔņa ražoÅ”anas uzņēmuma peļņa 2023. gadā bija 19,48 miljoni eiro.

šŸŒ‰

Dienvidu tilta 4. kārtas izbūvei Rīgā no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atvēlēs 71,5 miljonus eiro. Plānotais kopējais finansējums ir 84,1 miljons eiro.

šŸ”

Valsts ieņēmumu dienests hipotekārā kredÄ«ta procentu kompensācijās par gada otro ceturksni 110,4 tÅ«kstoÅ”iem kredÄ«tņēmējiem izmaksājis 20,4 miljonus eiro.

šŸ„–

Pērn SIA "Lāči" apgrozÄ«jums pieauga par 5,8%, sasniedzot 11,01 miljonus eiro. Pārskata gadu maizes ražotājs noslēdza ar 75,81 tÅ«kstoÅ”u eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas, kas ir vairāk nekā četras reizes mazāk nekā iepriekÅ”.

šŸ‘€

Latvijas četru lielāko banku klientiem, paÅ”iem apstiprinot maksājumus, Å”ogad pirmajos seÅ”os mēneÅ”os izkrāpti 9,5 miljoni eiro. Tas ir par 86% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Å ogad konstatēti 4795 krāpÅ”anas gadÄ«jumi, kas ir par 45% vairāk nekā pagājuŔā gada pirmajā pusgadā.

šŸ¦„

RÄ«gas investÄ«ciju un tÅ«risma aÄ£entÅ«ra jaunuzņēmumu atbalsta programmās Å”ogad pieŔķīrusi papildu 114,5 tÅ«kstoÅ”us eiro. Kopumā jaunuzņēmumu programmām Å”ogad paredzēti 359 tÅ«kstoÅ”i eiro.ā€‹

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS BALTIJĀ

šŸ‘·

No ārvalstÄ«m iebraukuÅ”o darbinieku skaits Lietuvā pagājuÅ”ajā gadā ir pieaudzis par 23 tÅ«kstoÅ”iem nodarbināto jeb 18,3%. Kopējais darbinieku skaits, kuru izcelsmes valsts nav Lietuva, ir pārsniedzis 150 tÅ«kstoÅ”us. No Eiropas valstÄ«m ieceļojuÅ”i 12,2 tÅ«kstoÅ”i darbinieku, bet pārējie ir no treŔās pasaules valstÄ«m. Ievērojamākais kāpums ir bijis ar darbiniekiem no Indijas, kuru skaits palielinājies 2,5 reizes.

šŸ¦

Taivānas banka plāno izveidot savu struktÅ«rvienÄ«bu Lietuvā. Centrālās bankas pārstāvji paziņojuÅ”i, ka tā veiksmÄ«gi varētu konkurēt ar valsts lielākajām bankām.

šŸ«°

Lietuvas Sociālās aizsardzÄ«bas un darba lietu ministrija ierosinājusi valdÄ«bai 2025. gadā minimālās mēneÅ”a algas likmi paaugstināt par 12% ā€“ lÄ«dz 1038 eiro. Ierosinājums paredz, ka minimālā stundas alga palielināsies no paÅ”reizējiem 5,65 eiro lÄ«dz 6,35 eiro.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS PASAULĒ

šŸ’»

Izmantojot iespēju strādāt attālināti, čaklākie amerikāņi apvieno vairākus darbus, tādējādi ievērojami paaugstinot savus ienākumus. Tas esoŔās dārdzÄ«bas apstākļos ļauj uzelpot saistÄ«bā ar iespējām segt ikmēneÅ”a maksājumus. Šādu dzÄ«vi gan apgrÅ«tina aizvien aktÄ«vāki uzņēmumu pieprasÄ«jumi pēc atgrieÅ”anās darbā birojā.

ā˜ļø

Saskaņā ar iepriekŔējiem paziņojumiem, Eiropas Centrālajai bankai vēl divas reizes Å”ogad vajadzētu samazināt procentu likmes. Å onedēļ Slovākijas Centrālās bankas vadÄ«tājs Peters Kazimirs (Peter Kazimir) medijiem norādÄ«jis, ka tomēr Å”o scenāriju nevajadzētu uztvert par paÅ”saprotamu. ViņŔ teicis, ka patēriņa cenas Å”obrÄ«d ietekmē gan vietēja mēroga, gan globāli faktori, kas liek piesardzÄ«gi raudzÄ«ties uz inflāciju tuvākajā nākotnē.

šŸ«£

TieÅ”i pirms nedēļas pasaule sekoja lÄ«dzi lielākajai krÄ«zei pasaules vēsturē, ko izraisÄ«jusi tehnoloÄ£iska kļūme. Kad nepilnÄ«bas lielākoties ir novērstas, loÄ£isks ir jautājums: kurÅ” par to visu maksās? Pagaidām vainÄ«gais kiberdroŔības uzņēmums "CrowdStrike" uz jautājumu par kompensācijām neatbild. Eksperti paredz tiesvedÄ«bas un lÄ“Å”, ka kopējais zaudējumu apjoms ir aptuveni 1 miljards ASV dolāru.

šŸŒŸ

Influenceru mārketinga un tehnoloÄ£iju platforma "Izea" pētÄ«jumā noskaidrojusi ka daudzi dažādu nozaru pārstāvji labprāt pamestu darbu un pievērstos satura veidoÅ”anai tieÅ”saistē, ja vien to varētu. 54% vecumā no 18 lÄ«dz 60 gadiem labprāt kļūtu par influenceriem. Galvenais iemesls ā€“ iespēja nopelnÄ«t.

šŸ‡ŖšŸ‡¬

Kamēr pasaulē viss, Ŕķiet, kļūst tikai dārgāks, Ēģipte kopÅ” valÅ«tas devalvācijas Ŕī gada martā piedzÄ«vo pretējo. Lētākas kļuvuÅ”as lielās un dārgās preces, piemēram, automaŔīnas un mēbeles. Tās ir kļuvuÅ”as tik lētas, ka patērētāji nesteidzas ar to iegādi. Viņi tic, ka viss kļūs vēl lētāks. Un tas ir patiess trieciens valsts ekonomikai.

šŸš˜

11 nedēļu laikā "Tesla" tirgus kapitalizācija ir pieaugusi lÄ«dz 386 miljardiem ASV dolāru. Tas ir labs signāls, jo uzņēmuma akcionāri Å”ogad gaida pierādÄ«jumus tam, ka "Tesla" vadÄ«tājs Ä«lons Masks (Elon Musk) spēs akciju cenu nogādāt droÅ”os un mierÄ«gos Å«deņos. Vēl Ŕī gada aprÄ«lÄ« uzņēmuma akciju cena samazinājās par 43%. Otrajā ceturksnÄ« uzņēmums ziņoja par peļņas kritumu 40% apmērā, salÄ«dzinot ar gadu iepriekÅ”. Tas noticis gan saistÄ«bā ar lielāku konkurenci elektroauto segmentā, gan kopējo eleketroauto pārdoÅ”anas apjomu samazinājumu.

šŸŽµ

MÅ«zikas straumÄ“Å”anas platformas "Spotify" akciju cenas ir pieauguÅ”as par 14%. TÄ«rie ienākumi ceturksnÄ« bijuÅ”i 274 miljoni eiro, un kopējais ieņēmumu apjoms audzis par 20%. Labos finanÅ”u rādÄ«tājus nodroÅ”inājis "premium" lietotāju skaita pieaugums par 12% un lielāki ieņēmumi no reklāmu pārdoÅ”anas.

šŸ¾

LVMH ("LVMH MoĆ«t Hennessy Louis Vuitton") pārdotā Å”ampanieÅ”a apjoms Ŕī gada pirmajos seÅ”os mēneÅ”os ir samazinājies par 15%. Uzņēmumu grupas finanÅ”u direktors norādÄ«jis, ka cilvēkiem acÄ«mredzami ir mazāk ko svinēt, lai viņi izvēlētos iegādāties Å”ampanieti. Dzēriena pārdoÅ”anas apjomi visā pasaulē samazinās jau kopÅ” 2022. gada.

šŸ™

Lielbritānijas Fiskālās pētniecÄ«bas institÅ«ts ir aplēsis, ka vēl 320 tÅ«kstoÅ”i britu pēdējo gadu laikā ir spiesti dzÄ«vot nabadzÄ«bā, ko izraisÄ«jis Anglijas bankas lēmums palielināt aizdevumu procentu likmes. Tās sasnieguÅ”as augstāko lÄ«meni pēdējo 16 gadu laikā.

šŸŒ

Finday.lv rakstÄ«ja, ka kiberdroŔības uzņēmums ā€œWizā€, kura vērtÄ«ba tiek lēsta 12 miljardu dolāru apmērā, runā ar ā€œAlphabetā€ ā€“ ā€œGoogleā€ uzņēmumu pārvaldÄ«tājsabiedrÄ«bu ā€“ par pārdoÅ”anas darÄ«jumu 23 miljonu dolāru apmērā. Å onedēļ ir kļuvis zināms, ka ā€œWizā€ piedāvājumu ir noraidÄ«jis, un joprojām bÅ«s neatkarÄ«gs uzņēmums.

ā€

Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

Vēlies saņemt jaunākās biznesa ziņas
savā e-pastā katru piektdienu?

Pieraksties tagad!