Sveiciens svētkos!
Šoreiz Finday.lv neizvēlējāmies kādu patriotisku nozari, bet gan tādu, kas vairāk atbilst brīvdienām. Ņemot vērā, ka periodā līdz Jaunajam gadam šīs trīs dienas ir garākās brīvdienas, daudzi tās velta, lai iespētu mājas darbus. Īpaši laikā, kad viss kļūst dārgāks – tā ir papildus motivācija darīt pašiem. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris komentārā Finday.lv saka: “"Dari pats" segmentā, kur būvmateriālus cilvēki pērk individuāli, arī krīzes laikā saglabājas pircēju aktivitāte.” Tāpēc šoreiz pētām, kā pēdējos gados cilvēki ir iepirkušies būvmateriālu veikalos.
Nedēļas nogali ar Latviju sirdī vēlot "Finday.lv" komandas vārdā,
Ieva Treija
2022. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,9% . Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – samazinājies par 0,3 procentpunktiem. Bez darba 3. ceturksnī bija 66,4 tūkstoši cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 3,6 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2022. gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 21,9% , liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būvmateriālu cenas palielinājās par 29,8%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 18,4%, bet strādnieku darba samaksa – par 9,5%.
2022. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika nogriezni pagājušajā gadā būvniecības produkcijas apjoms ir sarucis par 13,6%. Būvniecības apjoma kritums bija ēku būvniecībā (par 14,2%), specializētajos būvdarbos (13,3%) un inženierbūvniecībā (12,2%). Būvniecības apjomi samazinās jau piecus ceturkšņus pēc kārtas .
Pašu būvnieku teiktais CSP aptaujā par notiekošo nozarē arī nav nekas iepriecinošs, un statistiķi būvniecības uzņēmumu noskaņojumu dēvē kā “stabili pesimistisku”. Kā CSP aptaujā oktobrī norāda nozares uzņēmumi , būvniecības aktivitāti ierobežoja darbaspēka trūkums (tā norādījuši 33% respondentu), nepietiekams pieprasījums (30%), materiālu vai iekārtu trūkums (22%). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 24% un 12% respondentu, un te pārsvarā minēts būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums. To uzņēmēju īpatsvars, kuru būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori, oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir samazinājies par 6 procentpunktiem un nokritis līdz 17%.
SIA “Depo DIY” ir Latvijā reģistrēts uzņēmums , kas pārvalda būvmateriālu, dārza un mājsaimniecības preču veikalu tīklu "Depo" Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums ir dibināts 2004. gadā. Latvijā ir deviņi "Depo" veikali, Lietuvā ir pieci veikali, bet Igaunijā – viens. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA "DMT Pluss". Savukārt "DMT Pluss" lielākais īpašnieks ar 25,19% daļu ir Andris Kozlovskis, pa 19,94% daļu pieder Verai Marinkēvičai, Artim Kozlovskim un Vinetai Atvarai, savukārt 15% daļu pieder SIA "Ausekļa ielas nams", kas pieder Mārai Lielcepurei-Gaveikai (48,34%), SIA "Paradox Holdings" (48,34%) un SIA "EQT Baltic" (3,32%).
2018. gadā SIA "Depo DIY" strādāja ar 233,94 miljonu eiro apgrozījumu un 14,15 miljonu eiro peļņu.
2019. gadā uzņēmums strādāja ar 249,2 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pieauga par 10% un bija 15,56 miljoni eiro.
2019. gadā tolaik topošajā "Avala" biznesa kvartālā Tallinā tika sākta pirmā "Depo DIY" veikala būvniecība Igaunijā. Tolaik plānotās investīcijas veikala izveidē bija aptuveni 45 miljoni eiro .
2020. gadā uzņēmums bija būvniecības nozares līderis pēc apgrozījuma , kas bija 266,07 miljoni eiro. Tas ir par 6,77% vairāk nekā gadu iepriekš. Ir augusi arī tirgotāja peļņa, kas 2020. gadā sasniedza 16,38 miljonus eiro.
2020. gada decembrī būvniecības preču veikalā "Depo" Rēzeknē izcēlās ugunsgrēks , kas tika likvidēts tikai pēc nedēļas. “ERGO Insurance SE” Latvijas filiāle uzņēmumam izmaksāja 5,8 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzību , kas ir līdz šim lielākā ERGO izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība Latvijā un otrā lielākā izmaksa Latvijas apdrošināšanas nozares vēsturē.
2021. gadā SIA "Depo DIY" apgrozīja 260,72 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 13,04 miljonu eiro peļņu . Lai gan pērn uzņēmumam bija gan apgrozījuma, gan peļņas kritums, tirgotājs 2021. gada rezultātus vērtē kā veiksmīgus, jo tos ietekmēja valstī noteiktie Covid-19 ierobežojumi.
Nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā tirgotājs pagājušajā gadā samaksājis 26,93 miljonus eiro, tostarp 5,79 miljonus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 2,81 miljonu eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Attīstoties veikalu tīklam Baltijā, aizvadītajā gadā pieauga uzņēmuma darbinieku skaits, kas 2021. gada beigās sasniedza 1856.
“Kesko Senukai” ir Lietuvā reģistrēta uzņēmumu grupa , kas pārvalda būvmateriālu veikalu ķēdes Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tā mātes uzņēmums ir UAB "Kesko Senukai Lithuania". Galvenais birojs atrodas Kauņā. Uzņēmumam Latvijā pieder vienpadsmit “K-Senukai” veikali .
Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču tirgotājs AS "Kesko Senukai Latvia" 2018. gadā strādāja ar 90,62 miljonu eiro apgrozījumu , kas bija par 64,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Šajā gadā uzņēmums strādāja ar 1,47 miljonu eiro peļņu pretēji 4,61 miljona eiro lieliem zaudējumiem 2017. gadā.
AS "Kesko Senukai Latvia" 2019. gadā apgrozīja 117,8 miljonus eiro , bet zaudējumi sasniedza 2,91 miljonu eiro.
2020. gadā AS "Kesko Senukai Latvia" apgrozījums palielinājās par 15,2%, sasniedzot 135,5 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa bija 857,33 tūkstoši eiro .
2021. gadā AS “Kesko Senukai Latvia” apgrozījums audzis līdz 148,93 miljoniem eiro , kas ir par teju 10% vairāk nekā gadu iepriekš. Ievērojams pieaugums vērojams arī uzņēmuma peļņas daļā. Ja 2020. gadā tas strādāja ar 0,86 miljonu eiro lielu peļņu, tad 2021. gadā tā pēc nodokļu nomaksas sasniedza 3,78 miljonus eiro.
SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” ir dibināts 2000. gadā . Uzņēmuma darbības pamatvirziens ir būvmateriālu tirdzniecība. "Tirdzniecības nams "Kurši"" pilnībā pieder uzņēmumam SIA "Augstceltne", kura lielākais īpašnieks ir Juris Kursītis, kam pieder 98% kompānijas kapitāldaļu. Vēl 2% pieder Arnim Zīvertam. Kursītis ir arī vienīgais patiesais labuma guvējs .
Būvmateriālu tirgotāja SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" apgrozījums 2018. gada laikā audzis par 13,2%, sasniedzot 81,7 miljonus eiro . Peļņa gada laikā ir augusi par 48,8%, sasniedzot divus miljonus eiro.
2019. gadā uzņēmums strādāja ar 89,68 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš , bet tirgotāja peļņa palielinājās par 0,3% un bija 2,01 miljons eiro.
2020. gadā "Tirdzniecības nams "Kurši"" strādāja ar 95,29 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,3% vairāk nekā gadu iepriekš , bet kompānijas peļņa palielinājās par 94,5% un bija 3,9 miljoni eiro.
2021. gadā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" padomes priekšsēdētāju kļuva būvkompānijas RBSSKALS vadītājs Māris Saukāns. Pēc četru mēnešu darba viņš no amata tika atcelts .
2022. gada sākumā uzņēmuma valdē ir atgriezies Arnis Zaščerinskis . Viņš darbosies kopā ar valdes priekšsēdētāju Agni Bērziņu un valdes locekli Deņisu Petrovu. Iepriekš amatu SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valdē Arnis Zaščerinskis ieņēma no 2018. gada 28. februāra līdz 2021. gada 2. martam.
Eksperta komentārs
Jānis Lielpēteris
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis
"Nozares attīstība atbilst kopējai ekonomiskajai situācijai – šis gads visiem uzņēmumiem visās nozarēs ir izaicinošs. Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir radījis izmaiņas visās piegādes ķēdēs, un tas ir diezgan būtiski ietekmējis kopējo situāciju apstākļu noteiktības vai nenoteiktības kontekstā. Un šī nenoteiktība šogad ir viens no nozares attīstību kavējošiem faktoriem.
Šobrīd izskatās, ka nopietns apgrozījuma kritums nav pieredzēts, bet tas vēl jāvērtē gada griezumā. Indikācijas rāda un arī būvmateriālu ražotāji pauž viedokli, ka pārdošanas apjomi tomēr varētu būt nedaudz kritušies, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā.
Attiecībā uz nākotni, tik mainīgā vidē ir grūti prognozēt, kā situācija attīstīsies. Šobrīd visbažīgākais skats ir uz ziemas periodu; ļoti jāvērtē, kā patērētāji izturēsies un kāda būs paradumu maiņa. Daudz kas ir atkarīgs no valdības, jo tās lēmumi lielā mērā ietekmē to, kā jūtas sabiedrība. Ja valdība mudina būt taupīgiem, sabiedrības pusē taupība arī vairāk tiek īstenota, kas nozīmē, ka mazāk naudas tiek tērēts ne pirmās nepieciešamības lietām. "Dari pats" segmentā, kur būvmateriālus cilvēki pērk individuāli, nevis būvniecības pakalpojumu sniedzēji, arī krīzes laikā saglabājas pircēju aktivitāte.
Valdības lēmumi ietekmē arī energoefektivitātes risinājumus – veco māju siltināšanu –, kas atstāj iespaidu arī uz būvmateriālu tirgu. Tāpēc svarīgi, lai lēmumi nekavētu šīs aktivitātes, mājām tiktu realizēti energoefektivitātes pasākumi un finanses būtu saprātīgi izlietotas."
