Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

šŸ˜± drÄ«zumā Baltijas valstÄ«s bÅ«s 3 jaunas bankas

Vēstule #
171
23/8/2024

Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:

Sveiciens!

NEDĒĻAS ZIŅA

28. augusts Latvijā bÅ«s vēsturisks datums, jo savu darbu sāks "Indexo Banka". Jauna banka Latvijas tirgÅ« nav ienākusi jau vismaz 10 gadus. Sākotnēji "Indexo Banka" piedāvās apkalpoÅ”anu privātpersonām, dodot iespēju izmantot jaunu mobilo lietotni. Bankas pārstāvji arÄ« sola, ka klientiem bÅ«s pieejama virkne inovatÄ«vu finanÅ”u produktu, kā arÄ« visi bankas pamata pakalpojumi. Bankas mērÄ·is ir Latvijas finanÅ”u tirgÅ« veicināt konkurenci gan ikdienas apkalpoÅ”anā, gan kreditÄ“Å”anā.

Tie nav vienīgie jaunumi banku sektorā Baltijas valstīs. Vācijas "Commerzbank" un Polijas "Pekao", kas ir valsts lielākā banka un līdere tieŔi privātpersonu apkalpoŔanā, plāno uzsākt darbu Lietuvā. Nevienai no Ŕīm bankām nav nepiecieŔama licence, jo tās jau darbojas Eiropas Savienībā.

Savukārt Lietuvā bāzētā "Finora Bank", kas apkalpo un finansē mikro, mazos un vidējos uzņēmumus, nule paziņojusi par veiksmÄ«gi noslēgtu 5,6 miljonu eiro finansējuma piesaistes raundu. Uzņēmuma vadÄ«tājs Å arÅ«nas Ruzgis (Å arÅ«nas Ruzgys) teic, ka finansējums lielākoties tiks izmantots darbÄ«bas paplaÅ”ināŔanai, pakalpojumu uzlaboÅ”anai un inovatÄ«vu pakalpojumu ievieÅ”anai. LÄ«dz Å”im "Finora Bank" ir finansējusi mikro, mazos un vidējos uzņēmumus 170 miljonu eiro apmērā. Interesanti gan, ka banka turpinās darbu Lietuvā un Igaunijā, bet tai vismaz Å”obrÄ«d vēl nav plānu par ienākÅ”anu Latvijas tirgÅ«.

NEDĒĻAS FOTO

Pēdējā gada laikā jau tā ir pieaugusi kafijas cena. Tās sadārdzināŔanās galvenais iemesls ir nelabvēlÄ«gi laikapstākļi vadoÅ”ajās kafijas audzÄ“Å”anas valstÄ«s, bet to ietekmē arÄ« tādi faktori kā piegāžu ķēžu traucējumi un pat ES centieni ierobežot klimata pārmaiņas, kas ilgtermiņā bÅ«s galvenais izaicinājums kafijas audzētājiem.

ā€‹

TOP BIZNESA ZIŅAS LATVIJĀ

šŸ’°

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025. gadā būs 12,2 miljardi eiro.

šŸš˜

AutomaŔīnu rezerves daļu tirgotājs SIA "Inter Cars Latvija" 2023. gadā palielinājis apgrozÄ«jumu par 18,7%, sasniedzot 185 miljonus eiro, bet peļņa pēc nodokļiem pērn pieauga par 82,78% un bija 6,2 miljoni eiro.

šŸŒ

Dienvidu tilta ceturtās kārtas izbūves izmaksas tiek lēstas līdz 122,7 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. No tiem 71,4 miljonus eiro veidos Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums.

šŸ›¤ļø

Savukārt bÅ«tiskām "Rail Baltica" aktivitātēm Eiropas SavienÄ«ba nav pieŔķīrusi finansējumu, tāpēc Satiksmes ministrija rosinās valdÄ«bu lemt par valsts budžeta finansējuma papildu pieŔķīrumu nepilnu 95 miljonu eiro apmērā.

šŸŒ²

Mežizstrādes, kokapstrādes un ceļu bÅ«ves uzņēmums SIA "OÅ”ukalns" pagājuÅ”ajā gadā strādāja ar 76,15 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 9,1% mazāk nekā gadu iepriekÅ”. Uzņēmuma peļņa kritās 3,7 reizes ā€“ lÄ«dz 1,57 miljoniem eiro.

šŸ„›

Lietuvas piena pārstrādes uzņēmums "Vilvi grupa" Å”onedēļ ar simboliskas kapsulas iemÅ«rÄ“Å”anu atklāja 50 miljonu eiro vērtās siera ražotnes bÅ«vniecÄ«bu Bauskā.

šŸ–„ļø

Investējot 30 miljonus eiro, tehnoloÄ£iju uzņēmums "Tet" Salaspils novadā plāno bÅ«vēt jaunu datu centru. Tā tehnoloÄ£iskās sistēmas ietvers inovatÄ«vus kiberdroŔības risinājumus un ļaus darbināt jaudÄ«gas mākslÄ«gā intelekta iekārtas.

šŸ‘™

LSEZ SIA "Lauma Fabrics" apgrozÄ«jums 2023. gadā bija 29,55 miljoni eiro, kas ir par 7,55% mazāk nekā gadu iepriekÅ”. Pretēji 1,43 miljonu eiro zaudējumiem 2022. gadā, pērn sievieÅ”u veļas ŔūŔanai nepiecieÅ”amo materiālu, formÄ“Å”anas un korseÅ”u izstrādājumu ražotājs pēc nodokļu nomaksas guva 515,38 tÅ«kstoÅ”u eiro peļņu.

šŸŒŖļø

LÄ«dz 22. augustam apdroÅ”inātāji bija saņēmuÅ”i 9097 atlÄ«dzÄ«bu pieteikumus par 20,2 miljoniem eiro. AtlÄ«dzÄ«bās klientiem jau ir izmaksāti 7 miljoni eiro.

šŸƒā€ā™€ļø

"Rimi Rīgas maratons" 2024. gadā valsts ekonomikai piesaistījis 9,95 miljonu eiro ārvalstu naudas līdzekļu, kā arī radījis 1,53 miljonu eiro nodokļu ieņēmumus tikai no ārvalstu līdzekļiem vien.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS BALTIJĀ

šŸ‘µ

Vidējais dzÄ«ves ilgums Lietuvā ir sasniedzis augstāko rādÄ«tāju kopÅ” 1958. gada, kad Ŕāds mērÄ«jums tika fiksēts pirmo reizi. Å obrÄ«d sievietēm vidējais dzÄ«ves ilgums ir 81,71 gads, vÄ«rieÅ”iem ā€“ 72,86 gadi.

šŸ§ˆ

Dažos veikalos Igaunijā nav iespējams nopirkt sviestu. Tam par iemeslu ir laikapstākļi. Tā kā lietus periods ilgst jau vairākas nedēļas, Igaunijas lielākie ganāmpulki uzturas iekÅ”telpās. Tāpēc govÄ«m piens ir liesāks, un nav iespējams saražot nepiecieÅ”amo sviesta apjomu.

šŸ°

Lietuvas medijs LRT Å”onedēļ publicējis stāstu par "Teltonica" ā€“ vienu no Ŕābrīža Lietuvas top uzņēmumiem ar iespaidÄ«giem attÄ«stÄ«bas plāniem. Uzņēmums turpmāko 10 gadu laikā ir iecerējis investēt 3,7 miljardus eiro tehnoloÄ£iju centra izveidē Viļņā.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS PASAULĒ

šŸ¤“

Saudu Arābijas Publiskais investÄ«ciju fonds, ko vada kroņprincis Muhameds Bin Salmans (Mohammed bin Salmans) vairs neaprobežojas tikai ar vietējām investÄ«cijām, bet paplaÅ”ināsies globāli. Fonds ir veicis investÄ«cijas ļoti dažādos uzņēmums, piemēram, "Uber" un "Blackstone".

šŸ‡¹šŸ‡­

Taizemes ekonomika ir uzņēmusi apgriezienus un sasniegusi labākos izaugsmes rādÄ«tājus pēdējo piecu ceturkŔņu laikā. Ekonomiku lielākoties stimulē tÅ«risms un eksports. IekÅ”zemes kopprodukts pēdējo trÄ«s mēneÅ”u laikā ir sasniedzis 2,3%. Slikta ziņa gan ir tā, ka tieÅ”i Taizemē ir konstatēts pirmais pērtiÄ·u gripas gadÄ«jums Āzijā.

šŸ’‰

Taizemes kaimiņvalsts Laosas speciālā ekonomikas zona savukārt ir kļuvusi par narkodÄ«leru un cilvēktirdzniecÄ«bas organizatoru iecienÄ«tu vietu. Å o zonu savulaik pierunāja izveidot uzņēmējs no Ķīnas Žao Vei (Zhao Wei), un tā ieguvusi nosaukumu "Zelta trÄ«sstÅ«ris". Uzņēmējs apgalvo, ka viņa vienÄ«gais mērÄ·is ir palÄ«dzēt Laosai, kas ir viena no nabadzÄ«gākajām Āzijas valstÄ«m. Taču rezultātā Ŕī speciālā ekonomiskā zona darbojas kā paÅ”regulējoÅ”s anklāvs, kas kļuvis par kriminālo autoritāŔu sapņu zemi.

šŸ‡®šŸ‡³

Indija savu speciālo ekonomikas zonu ir izveidojusi premjerministra Narendra Modi dzimtajā Å”tatā Gudžarata. Te tapusi Gudžaratas Staptautiskā finanÅ”u un tehnoloÄ£iju pilsēta. Varas iestādes paziņojuÅ”as, ka neļaus Å”eit strādāt bagāto Ä£imeņu fondiem, jo baidās, ka Ŕādi tie varēs izvairÄ«ties no nodokļu nomaksas.

šŸ§³

TÅ«risma bizness ASV piedzÄ«vo klientu skaita kritumu, ko nozares pārstāvji saista ar ceļotājiem pieejamo lÄ«dzekļu samazināŔanos. Izskatās, ka pandēmijas laika uzkrājumi ir iztērēti. Savukārt tie, kuri joprojām ceļo, izvēlas "lēnas brÄ«vdienas" ā€“ ceļotāji ilgāk paliek vienā vietā.

šŸ›¬

Jaunas likstas piemeklējuÅ”as aviokompāniju "Boeing". Jau iepriekÅ” pārceltā lidmaŔīnas 777X prezentācija lidaparātā atklāto problēmu dēļ vēlreiz uz nenoteiktu laiku ir pārcelta, tā vēl vairāk iedragājot aviokompānijas reputāciju.

šŸ 

ASV fiksēts zemākais pieteikumu skaits hipotekāro kredÄ«tu saņemÅ”anai. Tas ir sasniedzis zemāko lÄ«meni kopÅ” februāra. Eksperti teic, ka galvenais iemesls ir augstās nekustamo Ä«paÅ”umu cenas.

šŸ¤–

Organizācija "OpenAI" ir ieguvusi pirmo klientu no valsts sektora. Par to ir kļuvusi ASV Starptautiskās attīstības aģentūra.

šŸ®

Ķīnas atbildes reakcija Eiropas SavienÄ«bas plāniem paaugstināt tarifu Ķīnā ražotiem elektroauto, tostarp "Tesla" automaŔīnām, ir vērsta pret lauksaimniecÄ«bas sektoru. PrecÄ«zāk ā€“ piena ražotājiem. Ja iepriekÅ” Eiropas SavienÄ«ba ir paudusi, ka valsts atbalsta dēļ Ķīna spēj pārdot saražotās elektroautomaŔīnas par nekonkurētspējÄ«gi zemu cenu, tad par atbildi Ķīnas sankcijām varētu kļūt subsidētākā Eiropas SavienÄ«bs nozare ā€“ lauksaimniecÄ«ba.

šŸš—

ASV autoražotājs "Ford" ir paziņojis par plānu maiņu ā€“ iecerēto elektroauto vietā tas ražos automaŔīnas ar hibrÄ«da dzinēju. Uzņēmums atzÄ«sta, ka klienti joprojām ir pārāk jutÄ«gi pret cenām, tāpēc tas fokusēsies uz produktiem par pieejamu cenu.

šŸŖ«

Vācijas enerģētikas nozares uzņēmumi varētu bÅ«t zaudējuÅ”i 5 miljardus dolāru, piekrÄ«tot iesaistÄ«ties fiktÄ«vās oglekļa kredÄ«ta programmās. Uzņēmumiem ir atļauts noteiktu daudzumu emisiju "norakstÄ«t", atbalstot oglekļa kredÄ«ta programmas ārvalstÄ«s. Taču daudzi no Å”iem projektiem ir izrādÄ«juÅ”ies fiktÄ«vi.

āš½ļø

Eirozonas ekonomika no Olimpiskajām spēlēm ParÄ«zē ir saņēmusi necerēti lielu ieguvumu ā€“ privātā sektora izaugsme ir lielākā pēdējo trÄ«s mēneÅ”u laikā.

ā€

Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

Vēlies saņemt jaunākās biznesa ziņas
savā e-pastā katru piektdienu?

Pieraksties tagad!