Sveiciens!
NEDÄÄ»AS ZIÅ A
28. augusts LatvijÄ bÅ«s vÄsturisks datums, jo savu darbu sÄks "Indexo Banka". Jauna banka Latvijas tirgÅ« nav ienÄkusi jau vismaz 10 gadus. SÄkotnÄji "Indexo Banka" piedÄvÄs apkalpoÅ”anu privÄtpersonÄm, dodot iespÄju izmantot jaunu mobilo lietotni. Bankas pÄrstÄvji arÄ« sola, ka klientiem bÅ«s pieejama virkne inovatÄ«vu finanÅ”u produktu, kÄ arÄ« visi bankas pamata pakalpojumi. Bankas mÄrÄ·is ir Latvijas finanÅ”u tirgÅ« veicinÄt konkurenci gan ikdienas apkalpoÅ”anÄ, gan kreditÄÅ”anÄ.
Tie nav vienÄ«gie jaunumi banku sektorÄ Baltijas valstÄ«s. VÄcijas "Commerzbank" un Polijas "Pekao", kas ir valsts lielÄkÄ banka un lÄ«dere tieÅ”i privÄtpersonu apkalpoÅ”anÄ, plÄno uzsÄkt darbu LietuvÄ. Nevienai no Ŕīm bankÄm nav nepiecieÅ”ama licence, jo tÄs jau darbojas Eiropas SavienÄ«bÄ.
SavukÄrt LietuvÄ bÄzÄtÄ "Finora Bank", kas apkalpo un finansÄ mikro, mazos un vidÄjos uzÅÄmumus, nule paziÅojusi par veiksmÄ«gi noslÄgtu 5,6 miljonu eiro finansÄjuma piesaistes raundu. UzÅÄmuma vadÄ«tÄjs Å arÅ«nas Ruzgis (Å arÅ«nas Ruzgys) teic, ka finansÄjums lielÄkoties tiks izmantots darbÄ«bas paplaÅ”inÄÅ”anai, pakalpojumu uzlaboÅ”anai un inovatÄ«vu pakalpojumu ievieÅ”anai. LÄ«dz Å”im "Finora Bank" ir finansÄjusi mikro, mazos un vidÄjos uzÅÄmumus 170 miljonu eiro apmÄrÄ. Interesanti gan, ka banka turpinÄs darbu LietuvÄ un IgaunijÄ, bet tai vismaz Å”obrÄ«d vÄl nav plÄnu par ienÄkÅ”anu Latvijas tirgÅ«.
NEDÄÄ»AS FOTO
PÄdÄjÄ gada laikÄ jau tÄ ir pieaugusi kafijas cena. TÄs sadÄrdzinÄÅ”anÄs galvenais iemesls ir nelabvÄlÄ«gi laikapstÄkļi vadoÅ”ajÄs kafijas audzÄÅ”anas valstÄ«s, bet to ietekmÄ arÄ« tÄdi faktori kÄ piegÄžu Ä·Äžu traucÄjumi un pat ES centieni ierobežot klimata pÄrmaiÅas, kas ilgtermiÅÄ bÅ«s galvenais izaicinÄjums kafijas audzÄtÄjiem.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS LATVIJÄ
Valsts pamatbudžeta bÄzes izdevumi 2025. gadÄ bÅ«s 12,2 miljardi eiro.
AutomaŔīnu rezerves daļu tirgotÄjs SIA "Inter Cars Latvija" 2023. gadÄ palielinÄjis apgrozÄ«jumu par 18,7%, sasniedzot 185 miljonus eiro, bet peļÅa pÄc nodokļiem pÄrn pieauga par 82,78% un bija 6,2 miljoni eiro.
Dienvidu tilta ceturtÄs kÄrtas izbÅ«ves izmaksas tiek lÄstas lÄ«dz 122,7 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotÄs vÄrtÄ«bas nodokli. No tiem 71,4 miljonus eiro veidos Eiropas SavienÄ«bas KohÄzijas fonda finansÄjums.
SavukÄrt bÅ«tiskÄm "Rail Baltica" aktivitÄtÄm Eiropas SavienÄ«ba nav pieŔķīrusi finansÄjumu, tÄpÄc Satiksmes ministrija rosinÄs valdÄ«bu lemt par valsts budžeta finansÄjuma papildu pieŔķīrumu nepilnu 95 miljonu eiro apmÄrÄ.
MežizstrÄdes, kokapstrÄdes un ceļu bÅ«ves uzÅÄmums SIA "OÅ”ukalns" pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ strÄdÄja ar 76,15 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 9,1% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. UzÅÄmuma peļÅa kritÄs 3,7 reizes ā lÄ«dz 1,57 miljoniem eiro.
Lietuvas piena pÄrstrÄdes uzÅÄmums "Vilvi grupa" Å”onedÄļ ar simboliskas kapsulas iemÅ«rÄÅ”anu atklÄja 50 miljonu eiro vÄrtÄs siera ražotnes bÅ«vniecÄ«bu BauskÄ.
InvestÄjot 30 miljonus eiro, tehnoloÄ£iju uzÅÄmums "Tet" Salaspils novadÄ plÄno bÅ«vÄt jaunu datu centru. TÄ tehnoloÄ£iskÄs sistÄmas ietvers inovatÄ«vus kiberdroŔības risinÄjumus un ļaus darbinÄt jaudÄ«gas mÄkslÄ«gÄ intelekta iekÄrtas.
LSEZ SIA "Lauma Fabrics" apgrozÄ«jums 2023. gadÄ bija 29,55 miljoni eiro, kas ir par 7,55% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. PretÄji 1,43 miljonu eiro zaudÄjumiem 2022. gadÄ, pÄrn sievieÅ”u veļas ŔūŔanai nepiecieÅ”amo materiÄlu, formÄÅ”anas un korseÅ”u izstrÄdÄjumu ražotÄjs pÄc nodokļu nomaksas guva 515,38 tÅ«kstoÅ”u eiro peļÅu.
LÄ«dz 22. augustam apdroÅ”inÄtÄji bija saÅÄmuÅ”i 9097 atlÄ«dzÄ«bu pieteikumus par 20,2 miljoniem eiro. AtlÄ«dzÄ«bÄs klientiem jau ir izmaksÄti 7 miljoni eiro.
"Rimi RÄ«gas maratons" 2024. gadÄ valsts ekonomikai piesaistÄ«jis 9,95 miljonu eiro Ärvalstu naudas lÄ«dzekļu, kÄ arÄ« radÄ«jis 1,53 miljonu eiro nodokļu ieÅÄmumus tikai no Ärvalstu lÄ«dzekļiem vien.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS BALTIJÄ
VidÄjais dzÄ«ves ilgums LietuvÄ ir sasniedzis augstÄko rÄdÄ«tÄju kopÅ” 1958. gada, kad Å”Äds mÄrÄ«jums tika fiksÄts pirmo reizi. Å obrÄ«d sievietÄm vidÄjais dzÄ«ves ilgums ir 81,71 gads, vÄ«rieÅ”iem ā 72,86 gadi.
Dažos veikalos IgaunijÄ nav iespÄjams nopirkt sviestu. Tam par iemeslu ir laikapstÄkļi. TÄ kÄ lietus periods ilgst jau vairÄkas nedÄļas, Igaunijas lielÄkie ganÄmpulki uzturas iekÅ”telpÄs. TÄpÄc govÄ«m piens ir liesÄks, un nav iespÄjams saražot nepiecieÅ”amo sviesta apjomu.
Lietuvas medijs LRT Å”onedÄļ publicÄjis stÄstu par "Teltonica" ā vienu no Å”Äbrīža Lietuvas top uzÅÄmumiem ar iespaidÄ«giem attÄ«stÄ«bas plÄniem. UzÅÄmums turpmÄko 10 gadu laikÄ ir iecerÄjis investÄt 3,7 miljardus eiro tehnoloÄ£iju centra izveidÄ ViļÅÄ.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS PASAULÄ
Saudu ArÄbijas Publiskais investÄ«ciju fonds, ko vada kroÅprincis Muhameds Bin Salmans (Mohammed bin Salmans) vairs neaprobežojas tikai ar vietÄjÄm investÄ«cijÄm, bet paplaÅ”inÄsies globÄli. Fonds ir veicis investÄ«cijas ļoti dažÄdos uzÅÄmums, piemÄram, "Uber" un "Blackstone".
Taizemes ekonomika ir uzÅÄmusi apgriezienus un sasniegusi labÄkos izaugsmes rÄdÄ«tÄjus pÄdÄjo piecu ceturkÅ”Åu laikÄ. Ekonomiku lielÄkoties stimulÄ tÅ«risms un eksports. IekÅ”zemes kopprodukts pÄdÄjo trÄ«s mÄneÅ”u laikÄ ir sasniedzis 2,3%. Slikta ziÅa gan ir tÄ, ka tieÅ”i TaizemÄ ir konstatÄts pirmais pÄrtiÄ·u gripas gadÄ«jums ÄzijÄ.
Taizemes kaimiÅvalsts Laosas speciÄlÄ ekonomikas zona savukÄrt ir kļuvusi par narkodÄ«leru un cilvÄktirdzniecÄ«bas organizatoru iecienÄ«tu vietu. Å o zonu savulaik pierunÄja izveidot uzÅÄmÄjs no Ķīnas Žao Vei (Zhao Wei), un tÄ ieguvusi nosaukumu "Zelta trÄ«sstÅ«ris". UzÅÄmÄjs apgalvo, ka viÅa vienÄ«gais mÄrÄ·is ir palÄ«dzÄt Laosai, kas ir viena no nabadzÄ«gÄkajÄm Äzijas valstÄ«m. TaÄu rezultÄtÄ Å”Ä« speciÄlÄ ekonomiskÄ zona darbojas kÄ paÅ”regulÄjoÅ”s anklÄvs, kas kļuvis par kriminÄlo autoritÄÅ”u sapÅu zemi.
Indija savu speciÄlo ekonomikas zonu ir izveidojusi premjerministra Narendra Modi dzimtajÄ Å”tatÄ Gudžarata. Te tapusi Gudžaratas StaptautiskÄ finanÅ”u un tehnoloÄ£iju pilsÄta. Varas iestÄdes paziÅojuÅ”as, ka neļaus Å”eit strÄdÄt bagÄto Ä£imeÅu fondiem, jo baidÄs, ka Å”Ädi tie varÄs izvairÄ«ties no nodokļu nomaksas.
TÅ«risma bizness ASV piedzÄ«vo klientu skaita kritumu, ko nozares pÄrstÄvji saista ar ceļotÄjiem pieejamo lÄ«dzekļu samazinÄÅ”anos. IzskatÄs, ka pandÄmijas laika uzkrÄjumi ir iztÄrÄti. SavukÄrt tie, kuri joprojÄm ceļo, izvÄlas "lÄnas brÄ«vdienas" ā ceļotÄji ilgÄk paliek vienÄ vietÄ.
Jaunas likstas piemeklÄjuÅ”as aviokompÄniju "Boeing". Jau iepriekÅ” pÄrceltÄ lidmaŔīnas 777X prezentÄcija lidaparÄtÄ atklÄto problÄmu dÄļ vÄlreiz uz nenoteiktu laiku ir pÄrcelta, tÄ vÄl vairÄk iedragÄjot aviokompÄnijas reputÄciju.
ASV fiksÄts zemÄkais pieteikumu skaits hipotekÄro kredÄ«tu saÅemÅ”anai. Tas ir sasniedzis zemÄko lÄ«meni kopÅ” februÄra. Eksperti teic, ka galvenais iemesls ir augstÄs nekustamo Ä«paÅ”umu cenas.
OrganizÄcija "OpenAI" ir ieguvusi pirmo klientu no valsts sektora. Par to ir kļuvusi ASV StarptautiskÄs attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ra.
Ķīnas atbildes reakcija Eiropas SavienÄ«bas plÄniem paaugstinÄt tarifu ĶīnÄ ražotiem elektroauto, tostarp "Tesla" automaŔīnÄm, ir vÄrsta pret lauksaimniecÄ«bas sektoru. PrecÄ«zÄk ā piena ražotÄjiem. Ja iepriekÅ” Eiropas SavienÄ«ba ir paudusi, ka valsts atbalsta dÄļ Ķīna spÄj pÄrdot saražotÄs elektroautomaŔīnas par nekonkurÄtspÄjÄ«gi zemu cenu, tad par atbildi Ķīnas sankcijÄm varÄtu kļūt subsidÄtÄkÄ Eiropas SavienÄ«bs nozare ā lauksaimniecÄ«ba.
ASV autoražotÄjs "Ford" ir paziÅojis par plÄnu maiÅu ā iecerÄto elektroauto vietÄ tas ražos automaŔīnas ar hibrÄ«da dzinÄju. UzÅÄmums atzÄ«sta, ka klienti joprojÄm ir pÄrÄk jutÄ«gi pret cenÄm, tÄpÄc tas fokusÄsies uz produktiem par pieejamu cenu.
VÄcijas enerÄ£Ätikas nozares uzÅÄmumi varÄtu bÅ«t zaudÄjuÅ”i 5 miljardus dolÄru, piekrÄ«tot iesaistÄ«ties fiktÄ«vÄs oglekļa kredÄ«ta programmÄs. UzÅÄmumiem ir atļauts noteiktu daudzumu emisiju "norakstÄ«t", atbalstot oglekļa kredÄ«ta programmas ÄrvalstÄ«s. TaÄu daudzi no Å”iem projektiem ir izrÄdÄ«juÅ”ies fiktÄ«vi.
Eirozonas ekonomika no OlimpiskajÄm spÄlÄm ParÄ«zÄ ir saÅÄmusi necerÄti lielu ieguvumu ā privÄtÄ sektora izaugsme ir lielÄkÄ pÄdÄjo trÄ«s mÄneÅ”u laikÄ.
ā
