Sveiciens!
Šonedēļ Finday.lv komandas uzmanību piesaistīja ziņa, ka izdevniecības "Rīgas Viļņi" apgrozījums 2022. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir audzis par 16%. Interesanti, ka drukāto mediju uzņēmumam tomēr izdodas palielināt apgrozījumu. Firmas.lv vēsta, ka tas noticis, pateicoties investīcijām digitalizācijā. Te laikam arī slēpjas panākumu atslēga.
Arī globāli drukāto mediju nozari šogad skārušas ievērojamas izmaiņas. Jūnija beigās tika saņemta ziņa, ka žurnāls "National Geographic" ir atbrīvojis no darba visus štata darbiniekus un turpmāk paļausies uz "frīlanseru" veikumu. Žurnāls turpinās iznākt. 2022. gadā tam bija 1,7 miljoni abonentu. "National Geographic" ietilpst "Disney" grupā.
Un jūnija beigās iznāca pēdējais "Wiener Zeitung" drukātais numurs. Tas ir senākais laikraksts pasaulē, kas joprojām tika izdots arī mūsdienās. Pirmais tā numurs dienasgaismu ieraudzīja 1703. gadā. Laikraksts pieder Austrijas valdībai, bet tā saturu nodrošina neatkarīga redakcija. Turpmāk tas būs pieejams digitālajā vidē un reizi mēnesī būs arī drukāts izdevums. Cik daudz ko šis izdevums savā mūžā ir piedzīvojis - tas viss redzams uz drukātā laikraksta pēdējā numura vāka
Šīs visas ziņas mūs mudināja paskatīties, kā veicas Latvijā uzņēmumiem, kas joprojām izdod drukātus medijus. Nozares apkopojums, kā ierasts, jaunumu vēstules noslēgumā uzreiz pēc svarīgākajām aktualitātēm šonedēļ. Paldies, ka lasi!
Jestru dejas soli un izturīgu balsi Finday.lv komandas vārdā novēl,
Ieva Treija
Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā pieauga par 20,7% – līdz 829 tūkstošiem eiro.
Izdevniecības "Rīgas viļņi" apgrozījums pagājušajā gadā bija 5,92 miljoni eiro, kas ir par 16,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Kompānijas peļņa bija 105,3 tūkstoši eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijas elektronisko un drukāto mediju reklāmas tirgus apjoms 2022. gadā pieauga par 11,8%, sasniedzot 84,4 miljonus eiro. La.lv raksta – tas liecina, ka reklāmas tirgus beidzot atguvies pēc Covid-19 pandēmijas, jo pārsniegts 2019. gada reklāmas tirgus apjoms (ja ignorējam apjomīgo inflāciju pērn). Lai arī žurnālu reklāmas segmenta apjoms kopumā ir samazinājies par 5%, bet laikrakstu par 8,2%, lielāko latviski iznākošo žurnālu izdevniecību izdevumos vērojams reklāmas apjomu pieaugums par 10%, savukārt dienas laikrakstu kategorijā pieaugums bija 15%. Latvijas Reklāmas asociācijas valdes loceklis Aigars Stankēvičs, komentējot šos datus, teic, ka formāli laikrakstu kategorijā vērojams 8,2% liels reklāmas apjomu kritums, bet žurnālu kategorijā – 5% liels samazinājums. Taču, iedziļinoties datos, redzams, ka radikāli samazinājies tieši reklāmas apjoms krievvalodīgajos medijos. Tas, protams, ir pavisam loģiski.
2019. gada izdevējdarbības statistika parāda, ka kopumā izdoti 570 dažāda veida periodiskie izdevumi, no tiem 154 laikraksti, 239 žurnāli, kā arī 177 cita veida periodiskie izdevumi, kas atbilst laikraksta vai žurnāla pazīmēm, bet nav reģistrēti Masu informācijas līdzekļu reģistrā. Savukārt 2021. gadā periodisko izdevumu kopskaits sasniedz vairs tikai 493, izdoto laikrakstu skaitam samazinoties par sešiem (pavisam 236 laikraksti), bet žurnālu skaitam samazinoties par 14 (pavisam 257 izdevumi). Periodisko izdevumu tirāžas apjoma kritums liecina par pieprasījuma samazinājumu. Piemēram, 2019. gadā preses izdevumu tirāža bija 81,8 miljoni eksemplāru (no tiem 52,4 miljoni laikrakstu, 21,8 miljoni žurnālu un 7,5 miljoni cita veida izdevumu), turpretim 2021. gada tirāžas rādītāji uzrāda lejupslīdes tendenci – izlaisti 57 miljoni eksemplāru. No tiem 40,8 miljoni laikrakstu un 16,2 miljoni žurnālu). Analizējot laikrakstu veidus, redzams, ka 50% no pieejamā izdevumu klāsta ir pašvaldību informatīvie izdevumi. 18% ir reģionālie laikraksti, 2% ir nacionālie laikraksti, bet gandrīz trešā daļa – cita veida laikraksti. 2019. gadā Latvijā tika izdoti četri nacionālie laikraksti, bet kopš 2020. gada tie ir tikai "Latvijas Avīze", "Diena" un krievvalodīgajai auditorijai paredzētā avīze "Cегодня", jo laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" izdevējs "SIA Mediju nams" pieņēma lēmumu pilnībā pāriet uz digitālo formātu.
Izdevēji prognozēs 2023. gadam norāda uz preses izdevumu cenu celšanas tendenci, kas rezultēsies iespiesto preses izdevumu daudzveidības kritumā, kam sekos arī lasītāju intereses mazināšanās. Prognozes brīdina par izdevēju skaita un atsevišķu izdevumu apjoma samazināšanos, tomēr paši izdevēji neuzskata, ka minētie aspekti būtiski ietekmēs konkurenci preses tirgū. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, izdevēji pieļauj elektronisko izdevumu popularitātes pieaugumu. Neskatoties uz izdevējdarbības sadārdzināšanos, preses izdevēji uzskata, ka iespiestie un elektroniskie izdevumi saglabās līdzvērtīgas pozīcijas. Lai arī elektronisko izdevumu popularitāte saistāma ar ekonomiskajiem apsvērumiem un tehnoloģiju attīstību, katrai piemīt sava specifika, un gados vecākos lasītājus elektroniskās versijas bieži vien neinteresē vai arī ir apgrūtina piekļuve to lasīšanai.
Kas attiecas uz lasītājus interesējošo tēmu loku, vairums izdevēju norāda uz interesi par izklaides presi un ezotēriska rakstura saturu, kas saistāms ar Covid-19 pandēmijas laikā uzplaukušās maģiskās domāšanas fenomenu. Lasītāju vidū vērojama tendence meklēt ātri uztveramu izklaidējoša vai sadzīviska satura informāciju, tomēr vienlaikus pieaug interese arī pēc kvalitatīviem analītiskās žurnālistikas izdevumiem. Samērā nemainīga ir situācija to bērniem paredzēto preses izdevumu klāstā, kuri vēsta par aktuālajām animācijas filmām un rotaļlietām.
No kādiem avotiem Latvijas iedzīvotāji gūst informāciju par notiekošo Latvijā un pasaulē? Biedrība Latvijas Mediju ētikas padome ar pētījuma centra SKDS palīdzību 2022. gadā veica pētījumu, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāji. Līderpozīcijas informācijas iegūšanā ir ieņēmušas sociālo mediju platformas ("Facebook", "Twitter", "Tiktok", "Instagram", "Youtube", "Telegram" u.c.). Ar to palīdzību informāciju iegūst 56% aptaujāto. Otrais nozīmīgākais avots Latvijā informācijas iegūšanā ir Latvijas sabiedriskie mediji (LTV, Latvijas Radio, LSM.lv). No Latvijas sabiedriskajiem medijiem ieskatu valstī un pasaulē notiekošajā iegūst 54% iedzīvotāju. Trešajā vietā ir komercmediji latviešu valodā, arī drukātie mediji – laikraksti un žurnāli, piemēram, TV3, TV24, radiostacijas, delfi.lv, tvnet.lv.
Līdzīgi kā pērn ir audzis "Rīgas Viļņu" apgrozījums, arī "Latvijas Mediju" apgrozījums 2022. gadā pieauga. Tas sasniedza 4,29 miljonus eiro, un arī peļņa pieauga un bija 0,25 miljoni eiro. Diemžēl pagaidām nav pieejami dati par ikgadējā mediju tirgus līdera – "Žurnāla Santa" – apgrozījumu un peļņu. Cerēsim, ka arī šī uzņēmuma finanšu dati ir uzlabojušies.
