Sveiciens vasarā!
Pēc dažiem paziņojumiem sociālajos tīklos Finday jau ir ieguvis iespaidīgu sekotāju skaitu, tāpēc Finday komanda vasarā ir nobriedusi nopietnam darbam. Tev tas nozīmē vien to, ka vari baudīt sauli, silto laiku un atpūtu, un tāpat saņemsi e-pastā svarīgākos biznesa jaunumus.
Šoreiz esam pieķērušies sarežģītai, bet ļoti interesantai nozarei - dzelzceļa transportam. Īpaši interesanti ir skatīt kopsakarības un redzēt kopējo ainu. Ceram, ka arī Tev būs interesanti.
Finday komandas vārdā,
Ieva Treija
- Pārdotas Aloja Starkelsen vairākuma kapitāldaļas
- Pieņemts jauns Grāmatvedības likums
- Meklē vadītāju 140 miljonu vērtajam Liepājas cietuma būvniecības projektam
- Muita pārtver viltotas sporta preces ar “Chicago Bulls” preču zīmi
- Gaidāma pirkumiem bagāta vasara
- Tehnoloģiju biznesam pievēršas jau skolas solā
- Ostas uzņēmēji aizvadītajā gadā attīstībā investējuši 36,3 miljonus eiro
PĀRSKATS PAR NOZARI
Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem, uzskata Satiksmes ministrija (SM). Tas ir gan drošs, gan videi draudzīgs. Saskaņā ar ministrijas datiem no valsts kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma dzelzceļa kravu īpatsvars šobrīd ir apmēram 24%. Valsts Kontrole rakstā "Zaudētā desmitgade Latvijas dzelzceļa infrastruktūras attīstībai" norāda, ka 2014. gadā kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu veidoja 48% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma. 2018. gadā tie bija vairs tikai 39%.
Dzelzceļa kravu pārvadājumu struktūrā 60% ir pārvadājumi caur Latvijas ostām, norāda SM. Iekšzemes pārvadājumi iegūst arvien lielāku nozīmi un ir apmēram 7%. Pasažieru pārvadājumu īpatsvars šobrīd ir 12%.
LIELĀKIE UZŅĒMUMI
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
Koncerna "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2019. gadā bija 337,65 miljoni eiro. Tas ir par 7,5% mazāk nekā gadu iepriekš, vēsta Delfi. Koncerna zaudējumi sasniedza 9,33 miljonus eiro pat neskatoties uz to, ka 2018. gadā tā peļņa bija 14,41 miljoni eiro. Vadības ziņojumā skaidrots, ka ieņēmumu samazināšanos 2019. gadā ietekmēja trīs faktori – kravu pārvadājumu apjoma samazinājums, izmaiņas minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksa maksas aprēķināšanā un izmaiņas pasažieru infrastruktūras finansēšanā. Savukārt Valsts Kontrole iepriekš minētajā dokumentā norāda, ka 2019. gadā bija zemākais pa dzelzceļu pārvadātais kravu apjoms kopš 2002. gada.
Lejupslīde turpinājās un 2020. gada 1. ceturksnī koncerna "Latvijas dzelzceļš " neto apgrozījums bija 34,14 miljoni eiro. Tas ir par 17,17 miljoniem eiro jeb 33,5% mazāk nekā 2019. gada 1. ceturksnī. Lai stabilizētu uzņēmuma finanšu situāciju, 2020. gada martā atkarīgo sabiedrību dalībnieku sapulcē tika nolemts no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksāt dividendes, tādējādi gūstot papildu ieņēmumus un uzlabojot VAS "Latvijas dzelzceļš" naudas plūsmu 19,2 miljonu eiro apmērā. Tikai pateicoties šiem vienreizējiem ieņēmumiem uzņēmums 2020. gada 1. ceturksni varēja noslēgt ar peļņu 9,42 miljonu eiro apmērā.
"Latvijas dzelzceļa" apgrozījums 2020. gada pirmajā pusgadā bija sarucis par trešdaļu, bet kompānijas peļņa samazinājusies piecas reizes, ziņoja LSM. Uzņēmums 2020. gadā saņēma valsts atbalstu 32,4 miljonu eiro apmērā, kas ieguldīti uzņēmuma pamatkapitālā. Intervijā ziņu aģentūrai LETA "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs teica, ka uzņēmumam būs nepieciešams finansiāls valsts atbalsts līdz 2025. gadam, bet katru gadu tā apjoms samazināšoties.
2020. gada beigās "Latvijas dzelzceļš" publiskoja informāciju par apgrozījumu gada pirmajos deviņos mēnešos. Tas bija 103,84 miljoni eiro un ir par 25,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Taču portāls Delfi ziņo, ka uzņēmuma peļņa bija nulle pretstatā zaudējumiem attiecīgajā periodā pērn.
Lielāko daļu koncerna "Latvijas Dzelzceļš” ieņēmumus nodrošina meitassabiedrība – transporta un loģistikas uzņēmums SIA "LDz Cargo". 2019. gadā pa dzelzceļu tika pārvadāti 41,49 miljoni tonnu kravas. Tas ir par 7,77 miljoniem tonnu jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. Lielākais īpatsvars jeb 79,4% bija importa pārvadājumi. To apjoms 2019. gadā sasniedza 32,95 miljonus tonnu, kas ir par 18,6% mazāk nekā gadu iepriekš.
"LDz Cargo" apgrozījums 2019. gadā bija 253,07 miljoni eiro. Tas ir par 8,1% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 42,3% – līdz 2,79 miljoniem eiro. Taču 2020. gada pirmajā pusgadā SIA "LDz Cargo" apgrozījums bija 81,63 miljoni eiro, kas ir par 36,9% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā. Uzņēmums šajā laika periodā arī strādājis ar zaudējumiem 4,59 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.
Viena no skandalozākajām lietām, kur iesaistīts "LDZ Cargo" vārds, 2020. gadā bija 5,7 miljonu eiro soda naudas piešķiršana. Konkurences padome (KP) konstatēja, ka SIA "LDz Cargo" kopš 2007. gada, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli, apgrūtināja konkurentu darbību dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijā. Uzņēmums par kravu pārvadājumiem esot piemērojis atšķirīgu cenošanas praksi saviem un konkurentu klientiem. Noteiktos gadījumos pat izbeigti pārvadājuma līgumi Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. Savukārt visā Latvijas teritorijā nepamatoti noteikta maksa par privātpersonām piederošu kravas vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem. Par konstatētajiem pārkāpumiem KP piemēroja SIA "LDz Cargo" naudas sodu 5,7 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 2021. gada 2. februārī pārsūdzēja šo lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, kas to pieņēma un ierosināja administratīvo lietu par KP lēmuma atcelšanu.
Līdzīgu likteni kā radniecīgie uzņēmumi 2020. gadā piedzīvoja arī AS "Pasažieru vilciens", kura apgrozījums pirmajā pusgadā bija 21,23 miljoni eiro. Tas ir par 38,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa samazinājusies par 10,1% un bija 480,3 tūkstoši eiro. "Pasažieru vilciens" 2020. gada pirmajā pusgadā arī pārvadājis 6,08 miljonus pasažieru, kas ir par 31,4% mazāk nekā 2019. gadā.
2020. gada maijā AS “Pasažieru vilciens” izsludināja iepirkumu astoņu jaunu pasažieru pārvadāšanai paredzētu dīzeļvilcienu iegādei. Interesi piedalīties izteica pieci pretendenti. Trīs kandidāti tika atzīti par atbilstošiem visiem nolikumā noteiktajiem atlases kritērijiem un tika uzaicināti iesniegt savus piedāvājumus sarunu procedūras otrajā kārtā. 2021. gada sākumā "Pasažieru vilciens" izbeidza iepirkumu un paziņoja, ka meklēs videi draudzīgu risinājumu. Iepirkums izbeigts, jo Eiropas Komisijas institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.
Sākot ar 2022. gada 1. pusgadu ir plānota jaunu elektrovilcienu piegāde, lai līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumus veiktu ar visiem 32 jaunajiem elektrovilcieniem, vēsta SM mājaslapa. Tie darbosies 3 kV līdzstrāvas sistēmā, ar iespēju nepieciešamības gadījumā tos nākotnē pielāgot 25 kV maiņstrāvas sistēmai. Jaunie elektrovilcieni kursēs visos elektrificētajos maršrutos (pašlaik tie ir: Rīga–Jelgava, Rīga–Tukums II, Rīga–Skulte, Rīga–Aizkraukle). Nākotnē ir plānota pasažieru vilcienu kustības ātruma palielināšana līdz 140 km/h, modernizācijas gaitā paaugstinot satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un likvidējot vilcienu kustības ātrumu ierobežojošās vietas.
2020. gadā diskusijas sabiedrībā izraisīja arī lēmums mainīt AS "Pasažieru vilciens" nosaukumu. To bija nolemts pārdēvēt par "VIVI Latvija". Raidījums "Nekā Personīga" ziņoja, ka jaunā dizaina izstrāde un ieviešana izmaksās līdz pat 100 tūkstošiem eiro. Zīmola maiņā iesaistīts uzņēmums, kur vienam tās pārstāvim ir ļoti ciešas saites ar ASV sankciju sarakstā iekļauto Aivaru Lembergu.
