Sveiciens!
PagÄjuÅ”ajÄs nedÄļas Finday.lv biznesa ziÅu vÄstulÄ mÄs pieminÄjÄm bijuÅ”Ä Eiropas CentrÄlÄs bankas prezidenta Mario Dragi (Mario Draghi) sagatavoto pÄrskatu par Eiropas SavienÄ«bas (ES) konkurÄtspÄju. Tas ir gandrÄ«z 400 lappuÅ”u garÅ” ziÅojums par dažÄdÄm nozarÄm. M. Dragi iesaka ES ik gadu investÄt papildu 800 miljardus eiro, lai nodroÅ”inÄtu bloka spÄju konkurÄt ar Ķīnu un ASV. KÄpÄc Latvijai Ŕī ziÅa ir svarÄ«ga? TÄpÄc, ka esam daļa no ES, un tÄs veiksmes un neveiksmes tieÅ”i ietekmÄs mÅ«su valsts ekonomiku un arÄ« dažÄdu uzÅÄmumu iespÄju attÄ«stÄ«ties.
PÄrskatÄ ir analizÄtas dažÄdas nozares. MÄs nolÄmÄm nedaudz sÄ«kÄk apskatÄ«t vienu no, mÅ«suprÄt, svarÄ«gÄkajÄm ā informÄcijas un komunikÄcijas tehnoloÄ£ijas (IKT). LielÄkoties tÄpÄc, ka tÄ gan rada pievienoto vÄrtÄ«bu sabiedrÄ«bai, gan padara efektÄ«vas citas tautsaimniecÄ«bas nozares. ArÄ« tÄpÄc, ka viena no svarÄ«gÄkajÄm Ŕīs nedÄļas ziÅÄm biznesÄ paÅ”u mÄjÄs ir saistÄ«ta ar IKT. Un arÄ« lielÄkÄ daļa vÄrtÄ«gÄko pasaules uzÅÄmumu ir no IKT biznesa, kur ASV atkal ir ievÄrojami priekÅ”Ä Eiropai:
PrognozÄts, ka nÄkamajos 10 gados 70% no vÄrtÄ«bas, kas radÄ«ta pasaules ekonomikÄ, bÅ«s saistÄ«ta ar digitalizÄciju. Å Ä« aplÄse liek secinÄt, ka ES vÄrtÄ«bas zuduma risks turpina pieaugt. TÄ vairÄk nekÄ 80% savu digitÄlo produktu, pakalpojumu, infrastruktÅ«ras un intelektuÄlo Ä«paÅ”umu paļaujas uz treÅ”ajÄm valstÄ«m. No 2013. lÄ«dz 2023. gadam ES daļa globÄlajos IKT jomas ieÅÄmumos samazinÄjÄs no 22% lÄ«dz 18%. Vienlaikus ASV daļa palielinÄjÄs no 30% lÄ«dz 38%, bet Ķīnas daļa pieauga no 10% lÄ«dz 11%.
ES konkurÄtspÄja arvien vairÄk bÅ«s atkarÄ«ga no visu nozaru digitalizÄcijas un augsti attÄ«stÄ«tu tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«Å”anas, kas veicinÄs investÄ«cijas, darbavietu radÄ«Å”anu un labklÄjÄ«bu. IKT nozare 2021. gadÄ veidoja aptuveni 5,5% no ES iekÅ”zemes kopprodukta un tajÄ bija nodarbinÄti gandrÄ«z 4,5% cilvÄku ā vairÄk cilvÄku strÄdÄ IKT pakalpojumu jomÄ, nekÄ IKT ražoÅ”anÄ.
IKT nozarei ir bÅ«tiska nozÄ«me visÄs rÅ«pniecÄ«bas un pakalpojumu nozarÄs ā gan nodroÅ”inot efektivitÄti un produktivitÄti, gan radot inovÄcijas un uzlabojot produktu un pakalpojumu kvalitÄti. TomÄr, lai izmantotu digitalizÄcijas un progresÄ«vo tehnoloÄ£iju sniegtÄs priekÅ”rocÄ«bas ES konkurÄtspÄjai, ir nepiecieÅ”ama moderna infrastruktÅ«ra (tostarp visuresoÅ”i, ÄtrdarbÄ«gi platjoslas tÄ«kli, mÄkoÅdatoÅ”anas iespÄjas) un darbinieku un iedzÄ«votÄju digitÄlo prasmju stiprinÄÅ”ana.
ā
NEDÄÄ»AS ZIÅ A
"DATI Group" ir pirmais Latvijas uzÅÄmums, kas saÅÄmis apstiprinÄjumu projekta Ä«stenoÅ”anai Eiropas Komisijas lÄ«dzfinansÄtÄ projektÄ IPCEI-CIS. Tas ir lielÄkais digitÄlÄs politikas stiprinÄÅ”anas projekts, kura galvenais uzdevums bÅ«s nodroÅ”inÄt Eiropai priekÅ”rocÄ«bas konkurences cÄ«ÅÄ ar ASV lielajiem mÄkoÅtehnoloÄ£iju uzÅÄmumiem. NÄkamo trÄ«s gadu laikÄ "DATI Group" Å”ajÄ projektÄ plÄno izveidot digitÄlo dvÄ«Åu platformu.
ā
SIEVIETE BIZNESÄ - sadarbÄ«bÄ ar "Novatore"
Rasa Gulbe, uzÅÄmuma "DATI Group" valdes locekle. ā"DATI Group" ir informÄcijas tehnoloÄ£iju infrastruktÅ«ras uzÅÄmums, kas specializÄjas sistÄmu integrÄcijÄ, kÄ arÄ« mÄkoÅrisinÄjumu ievieÅ”anÄ un uzturÄÅ”anÄ.
"VislielÄkais potenciÄls slÄpjas tajÄ, ka Latvija nav liels tirgus. Ja zini piecus nozares cilvÄkus, saproti, kas notiek Å”ajÄ jomÄ. Tas nodroÅ”ina izcilas sadarbÄ«bas iespÄjas, lai radÄ«tu inovatÄ«vus risinÄjumus, savienojot, piemÄram, IT un farmÄciju, modi vai pÄrtikas ražoÅ”anu."
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS LATVIJÄ
2023. gadÄ "Mego" koncerna apgrozÄ«jums bija 203,50 miljoni eiro, kas ir par 4,8% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. Koncerna peļÅa pÄrn pieauga par 84,8% un bija 4,47 miljoni eiro. LatvijÄ ar zÄ«molu "Mego" strÄdÄ 90 veikalu.
Lietuvas kapitÄla elektroenerÄ£ijas un dabasgÄzes piegÄdÄtÄja SIA "Ignitis Latvija" apgrozÄ«jums 2023. gadÄ bija 102,46 miljoni eiro, pÄrskata gadu noslÄdzot ar nepilnu trÄ«s miljonu eiro zaudÄjumiem.
KosmÄtikas un sadzÄ«ves Ä·Ä«mijas preÄu vairumtirgotÄja SIA "Henkel Latvia" apgrozÄ«jums pÄrn palielinÄjies par 1,58%, sasniedzot 48,54 miljonus eiro. UzÅÄmuma peļÅa pÄc nodokļiem 2023. gadÄ sasniedza 2,26 miljonus eiro (2022. gadÄ peļÅa bija 1,3 miljoni eiro).
ValdÄ«bÄ atbalstÄ«ta 13,3 miljonu eiro pÄrdali Valsts ieÅÄmumu dienestam (VID) atbalsta izmaksai hipotekÄro kredÄ«tu ÅÄmÄjiem par 2024. gada treÅ”o ceturksni. HipotekÄrÄ kredÄ«ta procentu kompensÄcijÄs par 2024. gada pirmo pusgadu VID hipotekÄro kredÄ«tu ÅÄmÄjiem izmaksÄjis 41 miljonu eiro.
Energoresursu tirgotÄjs AS "VirÅ”i-A" ir iegÄdÄjies 20% biometÄna rÅ«pnÄ«cas veidotÄja SIA "Livland Biomethane" kapitÄldaļu.
SavukÄrt AS "Latvenergo" kļuvis par SIA "Laflora Energy" 100% kapitÄla daļu Ä«paÅ”nieku, lai kÅ«dras ražotÄja SIA "Laflora" bijuÅ”ajÄ kÅ«dras ieguves teritorijÄ Kaigu purvÄ LÄ«vbÄrzes pagastÄ bÅ«vÄtu vÄja elektrostaciju. ElektroenerÄ£ijas ražoÅ”anu paredzÄts sÄkt 2026. gada jÅ«nijÄ.
Graudu pÄrstrÄdÄtÄjs SIA "OtaÅÄ·u dzirnavnieks" pÄrn strÄdÄja ar 28,84 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 8% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. UzÅÄmuma peļÅa kritÄs par 28,7% un bija 899,44 tÅ«kstoÅ”i eiro.
SaldÄto, atvÄsinÄto zivju, jÅ«ras velÅ”u un saldÄto pÄrtikas produktu apstrÄdes un vairumtirdzniecÄ«bas uzÅÄmums SIA "Salas zivis" apgrozÄ«jums 2023. gadÄ bija 26,33 miljoni eiro, kas ir par 14,6% mazÄk nekÄ iepriekÅ”. PÄc nodokļu nomaksas uzÅÄmums guva 227,06 tÅ«kstoÅ”u eiro peļÅu.
Latvijas finanÅ”u tehnoloÄ£iju uzÅÄmuma "DelfinGroup" publiskÄ obligÄciju piedÄvÄjuma laikÄ uzÅÄmums ir piesaistÄ«ijis 15 miljonus eiro. KopÄjais pieprasÄ«jums pÄc obligÄcijÄm sasniedza 22,3 miljonus eiro no vairÄk nekÄ 2700 privÄtajiem un institucionÄlajiem investoriem.
PatÄrÄtÄju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas centram tÅ«risma operatora SIA "Fisom" ceļotÄju repatriÄcija izmaksÄja 81,69 tÅ«kstoÅ”us eiro. RepatriÄcijas izmaksas segtas no tÅ«risma aÄ£entu un operatoru iemaksÄm par speciÄlÄs atļaujas saÅemÅ”anu.
FinanÅ”u ministrija rosina no 2025. gada noteikt pensionÄra neapliekamo minimumu 1000 eiro apmÄrÄ. LÄ«dz Å”im pensionÄra neapliekamais minimums bija 500 eiro mÄnesÄ«.
AugustÄ LatvijÄ reÄ£istrÄti 704 jauni uzÅÄmumi. 2024. gada pirmajos astoÅos mÄneÅ”os kopÄ reÄ£istrÄti 6169 uzÅÄmumi, kas ir vairÄk nekÄ 2023. gadÄ, kad Å”ajÄ periodÄ tika reÄ£istrÄi 5995 jauni uzÅÄmumi.
ā
TOB BIZNESA ZIÅ AS BALTIJÄ
2024. gada otrajÄ ceturksnÄ« IgaunijÄ vidÄjÄ bruto mÄneÅ”alga augstÄkajÄ atalgojuma kategorijÄ bija 3625 eiro, zemÄkajÄ ā 771 eiro. Tas nozÄ«mÄ, ka atŔķirÄ«ba starp augstÄko un zemÄko atalgojumu ir pieckÄrtÄ«ga.
Igaunijas valdÄ«ba nÄkamo Äetru gadu laikÄ plÄno samazinÄt izdevumus par 1 miljardu eiro. Premjerministrs Kristens Mikals (Kristen Michal) Å”onedÄļ medijiem paziÅojis, ka uzÅÄmumu jaunais peļÅas nodoklis 2026. gada budžetÄ nodroÅ”inÄs vien papildu 150 miljonus eiro: "FinansiÄlais ieguvums ir mazÄks, bet tas vismazÄk ietekmÄs biznesa izaugsmi un Ärvalstu investoru interesi par Igauniju." DroŔības nodoklis, kas ietver trÄ«s nodokļus, lÄ«dz 2028. gada beigÄm valsts budžetu varÄtu papildinÄt par 2,5 miljardiem eiro.
Igaunijas Ä£enerÄlrevidents Janars Holms (Janar Holm) paziÅojis, ka nav skaidrs, cik naudas ir pieejams valsts aÄ£entÅ«rÄm. ViÅÅ” norÄdÄ«jis uz 2 miljoniem eiro gan pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ, gan Å”ogad, kas ir neiztÄrÄtie valsts budžeta lÄ«dzekļi.
LoÄ£istikas uzÅÄmums "Omniva Grupa" Lietuvas pilsÄtÄ KauÅÄ atklÄjis savu lielÄko loÄ£istikas centru Baltijas valstÄ«s.
Igaunijas valdÄ«ba ir pieÅÄmusi likumu, kas turpmÄk ļaus slimnÄ«cu aptiekÄm neatkarÄ«gi importÄt nepiecieÅ”amos medikamentus.
Igaunijas valdÄ«ba nule kÄ nolÄmusi 200 miljonus eiro no emisiju kvotu tirdzniecÄ«bas novirzÄ«t "Rail Baltica" finansÄÅ”anai.
PievÄrs uzmanÄ«bu! Te ir iespÄja uzzinÄt vairÄk par biznesu Baltijas valstÄ«s - "Median Report" ir pirmais un vienÄ«gais Baltijas lÄ«meÅa raidÄ«jums angļu valodÄ par ekonomiku un biznesu. TÄ autori ir Kristaps PÄtersons no Latvijas, Tarmo Virki no Igaunijas un drÄ«zumÄ pievienosies arÄ« autore no Lietuvas. Å im raidÄ«jumam varat sekot lÄ«dzi "YouTube", kÄ arÄ« visÄs populÄrÄkajÄs raidierakstu platformÄs.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS PASAULÄ
ASV virtuves un mÄjas piederumu ražotÄjs "Tupperware Brands Inc." un vairÄkas tÄ struktÅ«rvienÄ«bas tiesÄ iesnieguÅ”as maksÄtnespÄjas pieteikumu, Å”Ädu lÄmumu skaidrojot ar uzÅÄmuma slikto finanÅ”u stÄvokli.
GandrÄ«z 500 tÅ«kstoÅ”i jaunu vÄ«rieÅ”u LielbritÄnijÄ vecumÄ no 18 lÄ«dz 24 gadiem nemÄcÄs un nestrÄdÄ. Tas ir lielÄkais skaitlis pÄdÄjo 10 gadu laikÄ. LÄ«dz pandÄmijai situÄcija bija citÄdÄka ā tieÅ”i sievietes bija mazÄk nodarbinÄtas un nemÄcÄ«jas, taÄu valdÄ«bas realizÄtÄs programmas izrÄdÄ«jÄs efektÄ«vas. Tagad tÄm bÅ«s jauna auditorija.
"Chipotle", starptautiska ÄtrÄs ÄdinÄÅ”anas restorÄnu Ä·Äde, kas specializÄjas bļodu (bowl), tako un burito gatavoÅ”anÄ klienta acu priekÅ”Ä, iesaista darbÄ robotus. Tie gvakamoli spÄj sagatavot vien 26 sekundÄs. Gatavs izmantoÅ”anai esot arÄ« burito pagatavoÅ”anas robots.
"Harland & Wolff" ā 163 gadus vecais uzÅÄmums, kas savulaik uzbÅ«vÄja "TitÄniku" ā, ir paziÅojis par maksÄtnespÄju. Tam nav izdevies piesaistÄ«t investÄ«cijas, lai turpinÄtu darbu.
TÄ vien Ŕķiet, ka hibrÄ«ddarbs ir beidzies. "Amazon" pieprasÄ«jis biroja darbiniekiem no 2025. gada janvÄra strÄdÄt tikai klÄtienÄ. UzÅÄmuma vadÄ«tÄjs Endijs Jassijs (Andy Jassy) paziÅojumÄ darbiniekiem teicis, ka "Amazon" atgriežas pie tÄdiem darba nosacÄ«jumiem, kÄdi bija pirms Covid-19 pandÄmijas.
ÄŖlons Masks (Elon Musk), kura biznesa impÄrijÄ ietilpst gan elektrisko auto ražotÄjs, gan sociÄlie tÄ«kli, kosmosa kuÄ£i un smadzeÅu implanti, jau drÄ«zumÄ varÄtu kļūt par pirmo pasaules triljonÄru. ViÅÅ” jau Å”obrÄ«d ir bagÄtÄkais cilvÄks uz planÄtas, kura vÄrtÄ«ba ir sasniegusi 250 miljardus dolÄru. Ja tÄs pieaugums turpinÄsies ar tempu 110% gadÄ, tad planÄta savu pirmo triljonÄru varÄs sveikt jau 2027. gadÄ.
ASV prezidenta amata kandidÄts Donalds Tramps (Donald Trump) ir uzrunÄjis kriptoaktÄ«vu kopienu, acÄ«mredzami meklÄjot tur papildus balsis. ViÅÅ” arÄ« Å”onedÄļ iepazÄ«stinÄjis ar jaunu Ä£imenes biznesu - kriptoaktÄ«vu platformu "World Liberty Financial".
ASV FederÄlo rezervju AtvÄrtÄ tirgus komiteja paziÅojusi, ka samazina procentu likmes par 50 procentpunktiem. Å Ä« bija ļoti gaidÄ«ta un pozitÄ«va ziÅa, kas liecina par ASV ekonomikas uzlaboÅ”anos. TajÄ paÅ”Ä laikÄ ilgtermiÅÄ ir sagaidÄmi dažÄdi iziaicinÄjumi. Viens no tiem ā cilvÄku skaits palielinÄs ÄtrÄk nekÄ strÄdÄjoÅ”o skaits, lÄ«dz ar to nÄkamo 10 gadu laikÄ ASV darba tirgÅ« pietrÅ«ks aptuveni 6 miljonu darbinieku.
Visi septiÅi DNS testÄÅ”anas uzÅÄmuma "23andMeā neatkarÄ«gie direktori ir iesnieguÅ”i atlÅ«gumus pÄc tam, kad nav izdevies vienoties ar kompÄnijas vadÄ«tÄju un dibinÄtÄju Anni Wojcicki (Anne Wojcicki), kura uzstÄj uz uzÅÄmuma kļūŔanu par privÄtu kompÄniju. "23andMe" cÄ«nÄs par to, lai kļūtu par pelnoÅ”u biznesu, taÄu birÅ¾Ä vienas akcijas cena ir vairs tikai 35 centi, un kompÄnijas vÄrtÄ«ba nepÄrsniedz 7 miljonus dolÄru. SalÄ«dzinÄjumam: 2021. gadÄ, kad uzÅÄmums tika kotÄts biržÄ, tÄ vÄrtÄ«ba bija 6 miljardi dolÄru.
Gada inflÄcija augustÄ Eiropas SavienÄ«bÄ un eirozonÄ bija attiecÄ«gi 2,4 un 2,2 procenti.
āNikeā vadÄ«tÄjs Džons Donaho (John Donahoe) nÄkammÄnes dosies pensijÄ. ViÅu Å”ajÄ amatÄ nomainÄ«s ilgstoÅ”i uzÅÄmuma vadÄ«bÄ strÄdÄjuÅ”ais Eliots Hils (Elliott Hill). āNikeā akciju cenas Å”ogad ir samazinÄjuÅ”Äs par 24%. UzÅÄmums piedzÄ«vo lielu konkurenci. TirgÅ« ienÄk jauni zÄ«moli. MainÄs pircÄju paradumi - tie vairs nevÄlas tÄrÄt naudu uz dÄrgu sporta apÄ£Ärbu tÄ vietÄ izvÄloties koncertus un ceļoÅ”anu.
ā
