Sveiciens!
Viena no šobrīd apspriestākajām nozarēm noteikti ir enerģētika. Tas ir saistīts ar ievērojamo elektrības cenu kāpumu, kas ietekmē arī daudzas citas nozares. Tad nu devāmies skatīt, kas pārvalda elektroenerģijas nozari Latvijā. Un Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Dzintars Jaunzems paskaidroja, kāpēc cenu pieaugums ir noticis. Viņa komentārs jaunumu vēstules beigās. Viss pārējais kā ierasts – top3 un arī iknedēļas biznesa ziņas.
Lai gaiša Latvijas svētku nedēļa! 🇱🇻
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
"Virši" akciju sākotnējā piedāvājumā piedalījās 9979 investori. Gandrīz puse no tiem jeb 4732 investori bija no Latvijas. Ja es viens no šiem investoriem vai vēlies uzzināt par nākotnes IPO, pievienojies Investoru Kluba pirmajai konferencei "Neļauj inflācijai apēst savus uzkrājumus" un vienmēr esi informēts par jaunākajiem IPO Baltijas valstīs.
Elektroenerģētikas galvenie virzieni ir energoresursu ieguve, to pārstrāde enerģijā un pārvade, sadale, piegāde un tirdzniecība. Elektroenerģijas ražošana notiek dažāda tipa elektrostacijās, kur dažāda veida enerģiju pārveido elektriskajā enerģijā: hidroelektrostacijās (HES), termoelektrocentrālēs (TEC), atomelektrostacijās (AES) u.c. Pamazām lielāku popularitāti iegūst atjaunīgie elektroenerģijas avoti, piemēram, saules, vēja, zemes iekšējā siltuma, paisuma un bēguma enerģija. Parasti tās atrodas enerģijas krājumu atrašanās vietu tuvumā. Jebkura sprieguma gaisvadu, piekarkabeļu un/vai kabeļu elektroietaisi, kura paredzēta elektroenerģijas pārvadei un sadalei noteiktā attālumā sauc par elektrolīniju. Elektropārvades līnijas nodrošina elektroenerģijas pārvadi no elektrostacijām līdz slodžu barošanas centriem. Elektrolīnijas kopā ar transformatoriem veido superaugsta sprieguma tīklus, augstsprieguma tīklus, vidējā sprieguma tīklus un zemsprieguma tīklus. Transformatoru apakšstacijas dala divās daļās – paaugstinošās un pazeminošās. Apakšstacijas pārveido un sadala elektrisko enerģiju. Elektroenerģijas patērētāji ir ietaises vai mehānismi, kuri pārveido elektrisko enerģiju citos enerģijas veidos – siltuma, gaismas, mehāniskajā, ķīmiskajā utt. Elektroenerģijas lietotājs ir juridiska vai fiziska persona, kam ir līgumattiecības ar elektroapgādes uzņēmumu par elektroenerģijas piegādi tās elektroenerģijas patērētājiem.
Vēl 2020. gadā elektroenerģijas cenas gan elektroenerģijas biržas "Nord Pool" Ziemeļvalstu, gan arī tās Latvijas cenu apgabalos patērētājus priecēja ar ārkārtīgi zemu līmeni. Savukārt 2021. gads reģiona elektroenerģijas tirgū ir nesis būtiskas pārmaiņas. Pakāpeniska augšupeja notiek kopš gada sākuma, taču 2021. gada jūnijā cenas, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, dubultojās.
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
AS "Latvenergo" ir Latvijas valstij piederošs elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas un tirdzniecības, kā arī dabasgāzes tirdzniecības uzņēmums. Savus pirmsākumus uzņēmums saista ar Ķeguma HES izveidi 1939. gadā, kad 22. decembrī ar Ministru Kabineta lēmumu tika izveidots Valsts Elektrības uzņēmums "Ķegums". Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 1980. gados.
AS "Latvenergo" kontrolētajam koncernam ir seši meitas uzņēmumi – "Latvijas elektriskie tīkli" un "Sadales tīkls", kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvām par tirgus atvēršanu, "Elektrum Eesti", "Elektrum Lietuva", "Liepājas enerģija" (pieder 51% akciju), kā arī pieder daļas Igaunijas uzņēmumā "Nordic Energy Link".
2018. gadā "Latvenergo" koncerna ieņēmumi bija 878 miljoni eiro, kas ir par 5% mazāk nekā 2017. gadā. EBITDA samazinājās par 41% un bija 321,6 miljoni eiro, līdz ar to koncerna peļņa bija 76 miljoni eiro.
2019. gadā "Latvenergo" koncerna ieņēmumi bija 841,6 miljoni eiro. EBITDA ir samazinājusies par 14% līdz 243,5 miljoniem eiro. Savukārt koncerna peļņa ir pieaugusi par 24% un bija 94,4 miljoni eiro. Gada beigās Ziemeļu Investīciju banka (NIB) un "Latvenergo" noslēdza aizdevuma līgumu 100 miljonu eiro apmērā uz 15 gadiem, lai finansētu koncerna investīcijas elektrības sadales tīklā.
"Latvenergo" koncerna ieņēmumi 2020. gadā bija 774,1 miljons eiro, savukārt peļņa bija 115,8 miljoni eiro. Jūlijā uzņēmums paziņoja, ka palielinās pamatkapitālu par 178,1 miljonu eiro, ieguldot pamatkapitālā AS "Latvenergo" iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu un nosakot pamatkapitālu 790,3 miljonu eiro apmērā. Valstij uzņēmums dividendēs izmaksāja 127,1 miljonu eiro. 2020. gadā Latvenergo divpadsmito reizi pēc kārtas tika atzīts par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu.
2021. gada novembrī "Latvenergo" paziņoja, ka uzņēmuma jaunais stratēģiskais mērķis ir desmit gados dubultot elektroenerģijas ražošanu valstī. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir veidot "mini atomstacijas".
AJ Power" ir Latvijā lielākā privātā enerģētikas uzņēmumu grupa ar plašu pakalpojumu portfeli. "AJ Power" klientiem piedāvā piecus pakalpojumus – elektroenerģiju, dabasgāzi, saules enerģiju, dabas resursu nodokļa apsaimniekošanas sistēmu un enerģētikas projektu īstenošanu. Uzņēmums reģistrēts 2014. gadā, un tā pamatkapitāls ir 10 tūkstoši eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA "Energy Investment".
"AJ Power" apgrozījums 2018. gadā bija 31,4 miljoni eiro, bet peļņa – 71,2 tūkstoši eiro. Savukārt 2019. gadā uzņēmums apgrozīja 67,1 miljonu eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga vairākkārtīgi, pārsniedzot vienu miljonu eiro.
2020. gadā AS "Signet Bank" piešķīra uzņēmumu grupai finansējumu divu miljonu eiro apmērā dabasgāzes krājumu finansēšanai.
Uzņēmums SIA "Lyngson" sadarbībā ar "AJ Power" 2021. gada vasarā uzstādīja lielāko saules paneļu parku Latvijā. Projekta ietvaros uz ražotnes ēkas jumta uzstādīti 1580 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 489 kW. Šis šobrīd ir Latvijā lielākais saules paneļu parks, kas ik gadu saražos gandrīz 500 tūkstošus kWh zaļās elektroenerģijas. Tā tiks izmantota ražotnes vajadzībām, kā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 141 tūkstotis kilogramu CO2 izmešu.
2005. gadā dibinātais AS "Enefit Green" ir Igaunijas uzņēmums, kas nodarbojas ar atjaunojamās enerģijas ražošanu. Tā kapitāldaļu turētājs ir Igaunijas valstij piederošais "Eesti Energia". Galvenais birojs atrodas Tallinā, taču meitasuzņēmums SIA "Enefit" savus pakalpojumus piedāvā arī Latvijā.
Energouzņēmuma SIA "Enefit" apgrozījums 2018. gadā bija 59,6 miljoni eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un uzņēmums strādāja ar 2,4 miljonu eiro zaudējumiem pretēji 1,1 miljona eiro peļņai 2017. gadā. "Enefit" Latvijā realizētās enerģijas apjoms 2018. gadā pieauga par 15%.
AS "Enefit Green" ienākumi 2019. gadā bija 151,5 miljoni eiro. Peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas piemērošanas (EBITDA) bija 90,3 miljoni eiro, pamatdarbības peļņa bija 49,5 miljoni eiro, bet neto peļņa - 36,8 miljoni eiro.
SIA "Enefit" 2020. gadā divkāršoja savu klientu portfeli, sasniedzot 57,7 miljonu eiro apgrozījumu, taču trešo gadu pēc kārtas uzņēmums ir strādājis ar zaudējumiem. Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn desmitkāršots uzņēmuma realizēto saules elektrostaciju projektu un par 15% pieaudzis realizēto energoefektivitātes projektu skaits. Vienlaikus "Enefit" 2020. gadā sāka vairāku jaunu produktu virzību tirgū, tostarp sadarbībā ar māsas kompāniju AS "Enefit Green" granulu rūpnīcu Brocēnos tika uzsākta granulu tirdzniecība uzņēmuma klientiem mājsaimniecību segmentā.
2021. gada oktobrī "Enefit Green" publicēja uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), emisijas prospektu un paziņoja par reģistrēšanos sākotnējam akciju piedāvājumam (IPO). Kopējais parakstīto akciju apjoms bijis četras reizes lielāks nekā to bāzes piedāvājums. Lai apmierinātu pieprasījumu, IPO apjoms palielināts no 115 miljoniem līdz 175 miljoniem eiro.
Maciņš piespriež domāt par energoefektivitāti
Dzintars Jaunzems
Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks
"Pēdējā laikā daudz tiek runāts par elektrības cenu palielināšanos. Taču tā ir tikai viena stāsta daļa. Ir jāskatās uz energoresursiem plašāk. Elektrības ražošanā tiek izmantots cits Latvijā dominējošs fosilais energoresurss – dabasgāze, un arī tā ir kļuvusi dārgāka. Tam ir vairāki iemesli. Mūsu reģionam šobrīd nav daudz dabasgāzes piegādātāju, Latvijai šobrīd praktiski ir tikai viens – Krievija, kas spēlē savas ģeopolitiskās spēles. Paralēli arī sašķidrinātās dabasgāzes pieprasījums, īpaši Āzijā, strauji ir palielinājies, līdz ar to tā tiek piegādāta tur. Šo situāciju arī veicināja Covid-19 – t.i., pandēmijas sākumā strauji samazinājās visu resursu iegūšana, jo arī pieprasījums samazinājās. Pēc tam pieprasījums sāka pieaugt, jo pandēmija mazinājās, taču piedāvājums netika līdzi. Klasisks pieprasījuma un piedāvājuma nevienmērīguma rezultāts ir cenas pieaugums.
Runājot par elektrības cenu pieaugumu biržā, bez gāzes cenas izmaiņām to veicināja arī situācija, ka vienlaicīgi bija salīdzinoši mazāka enerģijas izstrāde no vēja enerģijas un hidroelektrostacijām, īpaši mūsu reģionā. Attiecīgi elektroenerģijas cenas kāpums ir savā starpā saistītu notikumu kombinācija, tāpēc visa Eiropas Savienība – ne tikai Latvija – ir nonākusi šādā situācijā.
Tomēr, neskatoties uz to, ka jau gadiem tiek runāts par nepieciešamību atteikties no fosilajiem enerģijas avotiem, mēs ļoti daudz neesam izdarījuši šajā virzienā. Tagad ir pavisam skaidrs – ja nākotnē gribam izvairīties no fosilo resursu ietekmes (īpaši, kur ir viens liels un dominējošs piegādātājs) uz enerģijas cenu, mums ir jāpalielina to resursu jaudas, kas nav atkarīgi no piegādātāja ģeopolitiskajiem mērķiem, t.i., jāskatās uz atjaunīgajiem un vietējiem resursiem, piemēram, sauli, biomasu un vēju. Vēl svarīgāk – un tā būtu pati pirmā prioritāte – straujiem soļiem ir jāpaaugstina energoefektivitāti. To veicinās arī Eiropas zaļais kurss. Mēs joprojām visā tautsaimniecībā enerģiju tērējam pietiekami nelietderīgi, tai skaitā gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā. Tāpēc ir nepieciešams maksimāli daudz izmantot visas ar enerģijas pārvaldību saistītās iespējas savās energosaimniecībās, un daudz gudrāk nomērīt, uzskaitīt un saprast, kur un kā enerģija tiek izmantota, kur ir kritiskās vietas, kur ir iespējami uzlabojumi. Un tikai tad, kad esam pārliecināti, ka tērējam enerģiju gudri, varam pievērsties jautājumam, kā un ar ko enerģiju varētu ražot, piemēram, izmantojot sauli, vēju, biomasu, ūdeņradi u.c. resursus. Savā ziņā energoresursu cenu kāpums energoefektivitātes jautājumu prioritizē. Jo tad, kad enerģija ir lētāka, cilvēki tik daudz nesekoja līdzi savam enerģijas patēriņam, jo mērīja to naudas izteiksmē nevis enerģijas mērvienībās. Šobrīd par to atkal esam spiesti sākt domāt."
