Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

āš”šŸ”Œ Bērni, mācieties fiziku! Top elektrotehnikas ražotāji

Vēstule #
20
1/10/2021

Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:

Sveiciens!

BijuŔās Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) teritorijā lÄ«dz 30. novembrim bÅ«s apskatāma vēsturiskās rÅ«pnÄ«cas tehnoloÄ£iskajiem sasniegumiem un unikālajam mantojumam veltÄ«ta papildinātās realitātes izstāde "Novatoru klubs". ArÄ« mēs Å”onedēļ esam pielikuÅ”i savu roku, lai godinātu Å”o nozari, tāpēc Ŕīs nedēļas jaunumu vēstules tēma elektrotehnikas un elektronikas ražotāji. Citējot klasiÄ·us: "Bērni, mācieties fiziku!"

2020. gadā elektrisko iekārtu ražoÅ”anas nozare, neskatoties uz pandēmiju, auga par 5,7% salÄ«dzinājumā ar 2019. gadu. Tā bija otrā straujākā izaugsme apstrādes nozares apakÅ”nozarēs. Starp lÄ«deriem, protams, ir Latvijas flagmanis "MikrotÄ«kls". Vēl Ä«paÅ”i izcelsim lÄ«vānieÅ”us ā€“ optiskās Ŕķiedras uzņēmumu "Light Guide Optics International", kura vērtÄ«ba Å”ogad varētu sasniegt 100 miljonus eiro. Savukārt viedokli vaicājām elektronisko mÅ«zikas instrumentu ražotāja "Erica Synths" dibinātājam Ä¢irtam Ozoliņam. Starp citu, Å”onedēļ Å”im Latvijas ražotājam atzinÄ«gus vārdus veltÄ«ja starptautisks mÅ«zikas niÅ”as medijs.

Savukārt ziņu lentē Å”onedēļ dominē sākotnējais publiskais piedāvājums jeb IPO (initial public offering). AS "DelfinGroup" jau ir startējis RÄ«gas fondu biržā. AS "Repharm" ilgtermiņā arÄ« apsver Ŕādu iespēju. Starp citu, iepriekÅ” izskanējis, ka lÄ«dzÄ«gu ceļu varētu iet arÄ« nacionālā lidsabiedrÄ«ba "AirBaltic", kas uz IPO mērķē 2022. gada nogalē.

Visādi citādi ā€“ lai izdodas Å”ajā nedēļas nogalē izbaudÄ«t krāŔņās rudens krāsas un patÄ«kamos atvasaras laikapstākļus!

''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija

P.S. Biznesa ziņas regulāri publicējam arÄ« sociālajos tÄ«klos. Ja ir ērti sekot arÄ« Ŕādi, tad dari tā. Finday @ Facebook un Finday @ LinkedIn.

P.S.2 Ja patīk tas, ko darām, iesaki draugiem, radiem, paziņām. Tik vien kā jānorāda sava e-pasta adrese Finday mājas lapā, un svarīgākie biznesa jaunumi ik nedēļu būs arī viņu e-pasta kastēs.

P.S.3 ''Finday'' biznesa jaunumu vēstules turpina bÅ«t pieejamas arÄ« krievu valodā. Tāpēc, ja kāds Tavs draugs, paziņa vai kolēģis ērtāk jÅ«tas, lasot informāciju krievu valodā, uzaicini viņu pieteikties Finday.lv iknedēļas biznesa jaunumu saņemÅ”anai krievu valodā!

Nedēļas ziņas - IPO

Šīsnedēļas biznesa ziņas

ā€

LIELĀKIE UZŅĒMUMI

ā€

PĀRSKATS PAR NOZARI

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska Ŕī gada sākumā rakstÄ«ja, ka Latvijas elektrisko un elektronisko iekārtu nozare ir viena no augstražīgākajām Latvijā ar nodarbināto algu krietni virs vidējā rādÄ«tāja tautsaimniecÄ«bā. Pēdējos divdesmit gadus abu nozaru produkcijas apjoms ir audzis bÅ«tiski straujāk nekā vidēji apstrādes rÅ«pniecÄ«bā, turklāt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražoÅ”ana no pavisam niecÄ«giem apjomiem ir augusi gluži neticamā ātrumā, Ä«paÅ”i strauji kāpinot tempus kopÅ” 2014. gada. Pateicoties straujajai izaugsmei, elektronikas un elektrotehnikas nozares veido jau aptuveni desmito daļu no apstrādes rÅ«pniecÄ«bas pievienotās vērtÄ«bas. Å Ä«s ir eksporta intensÄ«vas nozares ā€“ aptuveni 90% no produkcijas tiek eksportēta.

Elektrisko iekārtu ražoÅ”ana, par spÄ«ti Covid-19 pandēmijas triecienam, 2020. gadā auga pat par 5,7% salÄ«dzinājumā ar 2019. gadu. Tā bija otrā straujākā izaugsme apstrādes nozaru apakÅ”nozarēs.

Elektrotehnikas ražotājus Latvijā jau kopÅ” 1995. gada apvieno LETERA ā€“ Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rÅ«pniecÄ«bas asociācija. LETERA ir apvienojuÅ”ies vairāk kā 90 uzņēmumi, pētniecÄ«bas un izglÄ«tÄ«bas iestādes, kas Latvijā darbojas elektronikas un elektrotehnikas, optisko iekārtu, informācijas tehnoloÄ£ijas un elektronisko sakaru, aizsardzÄ«bas aprÄ«kojuma, aviācijas un kosmosa tehnoloÄ£iju jomās. Kopējais asociācijas biedru apgrozÄ«jums pārsniedz vienu miljardu eiro. LETERA uzņēmumos strādā gandrÄ«z 6000 darbinieku.

LETERA izpilddirektore Inese Cvetkova kā nozares tehnoloÄ£iju jomas, kurās Å”obrÄ«d veiksmÄ«gi konkurējam un kuras Latvijai ir perspektÄ«vas, portālam Makroekonomika.lv min, piemēram, sensoru elementus un tÄ«klus, 3D ekrānus, radio sakarus un mēriekārtas, skaņas apstrādi, optisko Ŕķiedru ražoÅ”anu, radiācijas mērsistēmas, mākslÄ«go intelektu, attēlu analÄ«zi un atpazÄ«Å”anu, robotiku un daudzrobotu sadarbÄ«bas sistēmas, bezpilota lidaparātus.

ā€

AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM

Mikrotīkls

''MikrotÄ«kls'', pazÄ«stams arÄ« kā ''MikroTik'', ir datortÄ«klu aprÄ«kojuma ražotājs. Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un marÅ”rutētāji. Uzņēmums ir dibināts 1996. gadā. Gadu vēlāk ā€“ 1997. gadā ā€“ uzņēmuma darbinieki izstrādāja pirmo uz "Linux" operētājsistēmas bāzētu "RouterOS" programmatÅ«ras sistēmu, kas paredzēta ''MikroTik" ražotajām tÄ«kla iekārtām, kā arÄ« standarta "x86" tipa datoriem. 2002. gadā "MikroTik" sāka izgatavot arÄ« tÄ«kla aparatÅ«ru, tapa "RouterBOARD" zÄ«mols. Å obrÄ«d zÄ«mols ir pazÄ«stams visā pasaulē un pieprasÄ«jums pēc uzņēmuma produkcijas pakāpeniski pieaug.

2016. gada vasarā parādÄ«jās informācija, ka uzņēmuma peļņa iepriekŔējā gadā ir sasniegusi 61,4 miljonus eiro, padarot to par otro pelnoŔāko uzņēmumu Latvijā aiz "Latvenergo". Uzņēmuma apgrozÄ«jums togad pārsniedza 200 miljonus eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā gadu iepriekÅ”. SIA "MikrotÄ«kls" tÄ«rā peļņa 2017. gadā gadā samazinājās par 34,7% salÄ«dzinājumā ar 2016. gadu ā€“ lÄ«dz 43,3 miljoniem eiro.

SIA "MikrotÄ«kls" realizācijas apjomi 2019. gadā turpināja pieaugt, palielinoties par 9,4% un sasniedzot 283,05 miljonus eiro. Lielākos ieņēmumus uzņēmumam nodroÅ”inājuÅ”i ASV (46,41 miljons eiro), Krievijas (28,45 miljoni eiro), Polijas (26,17 miljoni eiro) tirgi, tāpat arÄ« Čehija, Indonēzija, AAE, Itālija, Spānija un Vācija. Palielinājās arÄ« SIA "MikrotÄ«kls" peļņa pēc nodokļu nomaksas, kas 2019. gadā pieauga lÄ«dz 88,9 miljoniem eiro. Gadu iepriekÅ”, 2018. gadā, uzņēmums apgrozÄ«ja 258,7 miljonus eiro un nopelnÄ«ja 79,4 miljonu eiro.

2019. gada nogalē publicētais "Dienas Biznesa" apkopojums "100 Latvijas turÄ«gākie cilvēki" Latvijas miljonāru saraksta pirmajā vietā otro gadu pēc kārtas ierindoja uzņēmuma "MikrotÄ«kls" lÄ«dzÄ«paÅ”nieku Arni Riekstiņu.

Bez debatēm vienas sēdes laikā, izskatot divos lasÄ«jumos steidzamÄ«bas kārtā, Saeima 2021. gada janvārÄ«, atbalstÄ«ja likumprojektu par ASV pilsoņa, uzņēmuma "MikrotÄ«kls" izveidotāja Džona Martina Tallija atzÄ«Å”anu par Latvijas pilsoni. Par Å”o lēmumu balsoja visi klātesoÅ”ie deputāti.

''MikrotÄ«kls'' ir pazÄ«stams arÄ« ar savu dāsno atbalstu dažādām organizācijām. 2015. gada decembrÄ« uzņēmums ziedoja vienu miljonu eiro Bērnu slimnÄ«cas fondam, kas ir lÄ«dz Å”im lielākais ziedojums Bērnu slimnÄ«cai. Tā paÅ”a gada nogalē uzņēmums ziedoja vēl 500 tÅ«kstoÅ”us eiro Latvijas Universitātes Fondam dabaszinātņu un medicÄ«nas nozares projektu Ä«stenoÅ”anai. Gadu vēlāk ā€“ vēl vienu miljonu eiro. LÄ«dzÄ«ga sadarbÄ«ba pastāvÄ«gi turpinās. Savukārt sadarbÄ«bā ar Rēzeknes TehnoloÄ£iju akadēmiju uzņēmums realizē mācÄ«bu programmu "MikroTik akadēmija", izsniedzot "MikroTik MTCNA" sertifikātus. SIA "MikrotÄ«kls" ir zināms arÄ« kā dažādu citu iniciatÄ«vu atbalstÄ«tājs, piemēram, 2021. gadā Cēsu novada izglÄ«tÄ«bas iestādes saņēmuÅ”as apjomÄ«gu dāvinājumu ā€“ ar jaunajām "MikrotÄ«kls" iekārtām skolas un bērnudārzi varēja sakārtot savus iekŔējos datortÄ«klus.

Lexel Fabrika

SIA "Lexel Fabrika" ir dibināta 1993. gadā, un tās Ä«paÅ”nieks ir uzņēmums "Schneider Electric". Tas ir Francijā dibināts starptautisks koncerns, kas nodarbina 120 tÅ«kstoÅ”us darbinieku vairāk nekā 130 valstÄ«s. SIA "Lexel Fabrika" darbÄ«bas pamatnozare ir elektronikas un elektroinstalācijas piederumu ražoÅ”ana.

2018. gadā uzņēmums strādājis ar 65,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 27,4% jeb 14,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa 2018. gadā sasniedza 4,1 miljonu eiro, kas bija par 42,7% jeb 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, kad ražotāja apgrozījums pieauga par 17%.

Light Guide Optics International

LÄ«vāni pazÄ«stami ar stikla ražoÅ”anu, taču stikla rÅ«pnÄ«cas paspārnē aizvadÄ«tā gadsimta astoņdesmitajos gados tika attÄ«stÄ«tas arÄ« optiskās Ŕķiedras ražoÅ”anas tehnoloÄ£ijas, 2020. gada sākumā vēstÄ«ja "Latvijas Radio". No paklusas, nelielas rÅ«pniecÄ«bas, par kuru nezināja pat vietējie lÄ«vānieÅ”i, optiskās Ŕķiedras ražoÅ”ana ir izaugusi par nozari, kas nodarbina vairāk nekā simt cilvēku un nes ievērojamu peļņu. "Light Guide Optics International" ir kļuvis par vienu no nozares lÄ«deriem Eiropā. Latvijas vērtÄ«gāko uzņēmumu TOP101 vērtējumā "Light Guide Optics International" ir 59. vietā, un uzņēmuma vērtÄ«ba ir 80 miljoni. Uzņēmumā sagaida, ka tā vērtÄ«ba 2021. gadā varētu sasniegt 100 miljonus eiro.

SIA "Light Guide Optics International" 2018. gadā strādāja ar 19,4 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas bija par 5% vairāk nekā gadu iepriekÅ”. Savukārt uzņēmuma peļņa 2018. gadā sasniedza 7,1miljonu eiro, kas bija par gandrÄ«z 13% vairāk nekā gadu iepriekÅ”. 2017. gadā "Light Guide Optics International" neto apgrozÄ«jums bija 18,5 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 6,3 miljoni eiro.

Uzņēmums 2019. gadā apgrozÄ«ja 24,7 miljonus eiro un nopelnÄ«ja 8,7 miljonus eiro. ApgrozÄ«jums ir kāpis, pateicoties medicÄ«nas produktu pārdoÅ”anas apjomu pieaugumam par 40%.

SIA "Light Guide Optics International" apgrozījums 2020. gadā palielinājās par 11% un sasniedza 27,3 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa auga līdz 9,3 miljoniem eiro.

2021. gadā SEB banka optiskās Ŕķiedras ražoÅ”anas uzņēmumam pieŔķīra finansējumu septiņu miljonu eiro apmērā. Tas ir paredzēts ilgtermiņa ieguldÄ«jumu finansÄ“Å”anai ā€“ jaunas lāzermedicÄ«nas instrumentu ražotnes bÅ«vniecÄ«bai un aprÄ«koÅ”anai.
ā€‹

KOMENTĀRS PAR NOZARI

Ä¢irts OzoliņŔ, elektronisko mÅ«zikas instrumentu ražotāja "Erica Synths" dibinātājs un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rÅ«pniecÄ«bas asociācijas valdes loceklis:

"Jau desmit gadus elektrisko un optisko iekārtu ražoÅ”ana Latvijā ir straujāk augoŔā eksporta nozare. Tās Ä«patsvars kopējā apstrādes rÅ«pniecÄ«bas izlaidē ir palielinājies no 3,7% 2009. gadā lÄ«dz 9,7 % 2020. gadā. 2019. gadā elektronisko iekārtu ražotāju apgrozÄ«jums Latvijā bija 731,4 miljoni eiro. Vairāk nekā 90% visas nozarē saražotās produkcijas tiek eksportēta.

Jaunuzņēmumu vidē Å”obrÄ«d runā par vienradžiem jeb miljards dolāru vērtām kompānijām. Taču, lai kas tāds notiktu, ir vajadzÄ«gi aizmetņi. Tie mums elektronikā ir. Es neredzu objektÄ«vus iemeslus, kāpēc attÄ«stÄ«bai bÅ«tu jāapstājas. Un, ņemot vērā, kā Ķīnā pieaug darbaspēka izmaksas, es esmu pat ļoti optimistiski noskaņots par nozares attÄ«stÄ«bu, jo Ä«paÅ”i, salÄ«dzinot ar tradicionālajām Latvijas eksporta nozarēm. Elektronikas ražoÅ”ana ir ilgtspējÄ«gāka un ar lielāku pievienoto vērtÄ«bu, nekā, piemēram, kokmateriālu eksports. Turklāt liela daļa saražotā ir ar paÅ”u zÄ«molu, kas vienlaikus veido arÄ« Latvijas kā augstas pievienotās vērtÄ«bas produktu ražotājvalsti.

Latvijā ir laba infrastruktÅ«ra elektronikas ražoÅ”anai. Ilgi nedomājot, uzreiz varu nosaukt vismaz piecas lielas rÅ«pnÄ«cas ā€“ "HansaMatrix", "SMD Baltic", "Alfa RPAR", "Volburg", "Kompānija NA". Katram no Å”iem uzņēmumiem ir sava specializācija. Piemēram, "Volburg" SalaspilÄ« ir specializējies autobÅ«ves nozarē un ražo elektroniskos ekrānus iekrāvējiem, mērÄ«Å”anas iekārtas u. tml. Man ir liels prieks, ka "Alfa RPAR" ir atsākusi pusvadÄ«tāju ražoÅ”anu un ir izstrādājusi un ražo sintezatoru mikroshēmas. Tas prasa lielas ilgtermiņa investÄ«cijas, bet es zinu daudzus ārzemju sintezatoru ražotājus, kuri pēc mana ieteikuma tagad izmanto Latvijā izstrādātas mikroshēmas. Tāpat, lielā mērā pateicoties "Aranet", labi attÄ«stās "SAF tehnika". Latvijas elektronikas ražotāju piedāvājums ir tieŔām plaÅ”s. Piemēram, "Dozimetrs" ražo specifiskus radioaktivitātes sensorus.

Nozares uzņēmumi var ražot gan mazos, gan nozÄ«mÄ«gos apjomos vairākos desmitos tÅ«kstoÅ”os vienÄ«bu. Å Ä« joma ir pietiekami kompakta un visi cits citu zina, kā rezultātā var ieteikt labākos risinājumus.

Latvijas veiksmes atslēga ir tā, ka mÅ«su ražotājiem ir iespējas un nav bail ražot samērā nelielās tirāžās. Jāsaka paldies "Volburg" un "Alfa RPAR", kas paŔā sākumā noticēja, ka es varÄ“Å”u samaksāt un "Erica Sytnhs" ir potenciāls. Sākumā, protams, uz mani skatÄ«jās kā uz dÄ«vaini ā€“ kurÅ” gan ko tādu pirks? MÅ«su piemēra iedroÅ”ināti, arÄ« citi entuziasti izmēģina roku elektronisko mÅ«zikas instrumentu ražoÅ”anā."

ā€

Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

Vēlies saņemt jaunākās biznesa ziņas
savā e-pastā katru piektdienu?

Pieraksties tagad!