Sveiciens!
BijuÅ”Äs Valsts elektrotehniskÄs fabrikas (VEF) teritorijÄ lÄ«dz 30. novembrim bÅ«s apskatÄma vÄsturiskÄs rÅ«pnÄ«cas tehnoloÄ£iskajiem sasniegumiem un unikÄlajam mantojumam veltÄ«ta papildinÄtÄs realitÄtes izstÄde "Novatoru klubs". ArÄ« mÄs Å”onedÄļ esam pielikuÅ”i savu roku, lai godinÄtu Å”o nozari, tÄpÄc Ŕīs nedÄļas jaunumu vÄstules tÄma elektrotehnikas un elektronikas ražotÄji. CitÄjot klasiÄ·us: "BÄrni, mÄcieties fiziku!"
2020. gadÄ elektrisko iekÄrtu ražoÅ”anas nozare, neskatoties uz pandÄmiju, auga par 5,7% salÄ«dzinÄjumÄ ar 2019. gadu. TÄ bija otrÄ straujÄkÄ izaugsme apstrÄdes nozares apakÅ”nozarÄs. Starp lÄ«deriem, protams, ir Latvijas flagmanis "MikrotÄ«kls". VÄl Ä«paÅ”i izcelsim lÄ«vÄnieÅ”us ā optiskÄs Ŕķiedras uzÅÄmumu "Light Guide Optics International", kura vÄrtÄ«ba Å”ogad varÄtu sasniegt 100 miljonus eiro. SavukÄrt viedokli vaicÄjÄm elektronisko mÅ«zikas instrumentu ražotÄja "Erica Synths" dibinÄtÄjam Ä¢irtam OzoliÅam. Starp citu, Å”onedÄļ Å”im Latvijas ražotÄjam atzinÄ«gus vÄrdus veltÄ«ja starptautisks mÅ«zikas niÅ”as medijs.
SavukÄrt ziÅu lentÄ Å”onedÄļ dominÄ sÄkotnÄjais publiskais piedÄvÄjums jeb IPO (initial public offering). AS "DelfinGroup" jau ir startÄjis RÄ«gas fondu biržÄ. AS "Repharm" ilgtermiÅÄ arÄ« apsver Å”Ädu iespÄju. Starp citu, iepriekÅ” izskanÄjis, ka lÄ«dzÄ«gu ceļu varÄtu iet arÄ« nacionÄlÄ lidsabiedrÄ«ba "AirBaltic", kas uz IPO mÄrÄ·Ä 2022. gada nogalÄ.
VisÄdi citÄdi ā lai izdodas Å”ajÄ nedÄļas nogalÄ izbaudÄ«t krÄÅ”ÅÄs rudens krÄsas un patÄ«kamos atvasaras laikapstÄkļus!
''Finday'' komandas vÄrdÄ,
Ieva Treija
P.S. Biznesa ziÅas regulÄri publicÄjam arÄ« sociÄlajos tÄ«klos. Ja ir Ärti sekot arÄ« Å”Ädi, tad dari tÄ. Finday @ Facebook un Finday @ LinkedIn.
P.S.2 Ja patÄ«k tas, ko darÄm, iesaki draugiem, radiem, paziÅÄm. Tik vien kÄ jÄnorÄda sava e-pasta adrese Finday mÄjas lapÄ, un svarÄ«gÄkie biznesa jaunumi ik nedÄļu bÅ«s arÄ« viÅu e-pasta kastÄs.
P.S.3 ''Finday'' biznesa jaunumu vÄstules turpina bÅ«t pieejamas arÄ« krievu valodÄ. TÄpÄc, ja kÄds Tavs draugs, paziÅa vai kolÄÄ£is ÄrtÄk jÅ«tas, lasot informÄciju krievu valodÄ, uzaicini viÅu pieteikties Finday.lv iknedÄļas biznesa jaunumu saÅemÅ”anai krievu valodÄ!
ā
LIELÄKIE UZÅ ÄMUMI
ā
PÄRSKATS PAR NOZARI
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska Ŕī gada sÄkumÄ rakstÄ«ja, ka Latvijas elektrisko un elektronisko iekÄrtu nozare ir viena no augstražīgÄkajÄm LatvijÄ ar nodarbinÄto algu krietni virs vidÄjÄ rÄdÄ«tÄja tautsaimniecÄ«bÄ. PÄdÄjos divdesmit gadus abu nozaru produkcijas apjoms ir audzis bÅ«tiski straujÄk nekÄ vidÄji apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bÄ, turklÄt datoru, elektronisko un optisko iekÄrtu ražoÅ”ana no pavisam niecÄ«giem apjomiem ir augusi gluži neticamÄ ÄtrumÄ, Ä«paÅ”i strauji kÄpinot tempus kopÅ” 2014. gada. Pateicoties straujajai izaugsmei, elektronikas un elektrotehnikas nozares veido jau aptuveni desmito daļu no apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bas pievienotÄs vÄrtÄ«bas. Å Ä«s ir eksporta intensÄ«vas nozares ā aptuveni 90% no produkcijas tiek eksportÄta.
Elektrisko iekÄrtu ražoÅ”ana, par spÄ«ti Covid-19 pandÄmijas triecienam, 2020. gadÄ auga pat par 5,7% salÄ«dzinÄjumÄ ar 2019. gadu. TÄ bija otrÄ straujÄkÄ izaugsme apstrÄdes nozaru apakÅ”nozarÄs.
Elektrotehnikas ražotÄjus LatvijÄ jau kopÅ” 1995. gada apvieno LETERA ā Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rÅ«pniecÄ«bas asociÄcija. LETERA ir apvienojuÅ”ies vairÄk kÄ 90 uzÅÄmumi, pÄtniecÄ«bas un izglÄ«tÄ«bas iestÄdes, kas LatvijÄ darbojas elektronikas un elektrotehnikas, optisko iekÄrtu, informÄcijas tehnoloÄ£ijas un elektronisko sakaru, aizsardzÄ«bas aprÄ«kojuma, aviÄcijas un kosmosa tehnoloÄ£iju jomÄs. KopÄjais asociÄcijas biedru apgrozÄ«jums pÄrsniedz vienu miljardu eiro. LETERA uzÅÄmumos strÄdÄ gandrÄ«z 6000 darbinieku.
LETERA izpilddirektore Inese Cvetkova kÄ nozares tehnoloÄ£iju jomas, kurÄs Å”obrÄ«d veiksmÄ«gi konkurÄjam un kuras Latvijai ir perspektÄ«vas, portÄlam Makroekonomika.lv min, piemÄram, sensoru elementus un tÄ«klus, 3D ekrÄnus, radio sakarus un mÄriekÄrtas, skaÅas apstrÄdi, optisko Ŕķiedru ražoÅ”anu, radiÄcijas mÄrsistÄmas, mÄkslÄ«go intelektu, attÄlu analÄ«zi un atpazÄ«Å”anu, robotiku un daudzrobotu sadarbÄ«bas sistÄmas, bezpilota lidaparÄtus.
ā
AKTUÄLI PAR UZÅ ÄMUMIEM
''MikrotÄ«kls'', pazÄ«stams arÄ« kÄ ''MikroTik'', ir datortÄ«klu aprÄ«kojuma ražotÄjs. TÄ pamatprodukcija ir bezvadu iekÄrtas un marÅ”rutÄtÄji. UzÅÄmums ir dibinÄts 1996. gadÄ. Gadu vÄlÄk ā 1997. gadÄ ā uzÅÄmuma darbinieki izstrÄdÄja pirmo uz "Linux" operÄtÄjsistÄmas bÄzÄtu "RouterOS" programmatÅ«ras sistÄmu, kas paredzÄta ''MikroTik" ražotajÄm tÄ«kla iekÄrtÄm, kÄ arÄ« standarta "x86" tipa datoriem. 2002. gadÄ "MikroTik" sÄka izgatavot arÄ« tÄ«kla aparatÅ«ru, tapa "RouterBOARD" zÄ«mols. Å obrÄ«d zÄ«mols ir pazÄ«stams visÄ pasaulÄ un pieprasÄ«jums pÄc uzÅÄmuma produkcijas pakÄpeniski pieaug.
2016. gada vasarÄ parÄdÄ«jÄs informÄcija, ka uzÅÄmuma peļÅa iepriekÅ”ÄjÄ gadÄ ir sasniegusi 61,4 miljonus eiro, padarot to par otro pelnoÅ”Äko uzÅÄmumu LatvijÄ aiz "Latvenergo". UzÅÄmuma apgrozÄ«jums togad pÄrsniedza 200 miljonus eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. SIA "MikrotÄ«kls" tÄ«rÄ peļÅa 2017. gadÄ gadÄ samazinÄjÄs par 34,7% salÄ«dzinÄjumÄ ar 2016. gadu ā lÄ«dz 43,3 miljoniem eiro.
SIA "MikrotÄ«kls" realizÄcijas apjomi 2019. gadÄ turpinÄja pieaugt, palielinoties par 9,4% un sasniedzot 283,05 miljonus eiro. LielÄkos ieÅÄmumus uzÅÄmumam nodroÅ”inÄjuÅ”i ASV (46,41 miljons eiro), Krievijas (28,45 miljoni eiro), Polijas (26,17 miljoni eiro) tirgi, tÄpat arÄ« Äehija, IndonÄzija, AAE, ItÄlija, SpÄnija un VÄcija. PalielinÄjÄs arÄ« SIA "MikrotÄ«kls" peļÅa pÄc nodokļu nomaksas, kas 2019. gadÄ pieauga lÄ«dz 88,9 miljoniem eiro. Gadu iepriekÅ”, 2018. gadÄ, uzÅÄmums apgrozÄ«ja 258,7 miljonus eiro un nopelnÄ«ja 79,4 miljonu eiro.
2019. gada nogalÄ publicÄtais "Dienas Biznesa" apkopojums "100 Latvijas turÄ«gÄkie cilvÄki" Latvijas miljonÄru saraksta pirmajÄ vietÄ otro gadu pÄc kÄrtas ierindoja uzÅÄmuma "MikrotÄ«kls" lÄ«dzÄ«paÅ”nieku Arni RiekstiÅu.
Bez debatÄm vienas sÄdes laikÄ, izskatot divos lasÄ«jumos steidzamÄ«bas kÄrtÄ, Saeima 2021. gada janvÄrÄ«, atbalstÄ«ja likumprojektu par ASV pilsoÅa, uzÅÄmuma "MikrotÄ«kls" izveidotÄja Džona Martina Tallija atzÄ«Å”anu par Latvijas pilsoni. Par Å”o lÄmumu balsoja visi klÄtesoÅ”ie deputÄti.
''MikrotÄ«kls'' ir pazÄ«stams arÄ« ar savu dÄsno atbalstu dažÄdÄm organizÄcijÄm. 2015. gada decembrÄ« uzÅÄmums ziedoja vienu miljonu eiro BÄrnu slimnÄ«cas fondam, kas ir lÄ«dz Å”im lielÄkais ziedojums BÄrnu slimnÄ«cai. TÄ paÅ”a gada nogalÄ uzÅÄmums ziedoja vÄl 500 tÅ«kstoÅ”us eiro Latvijas UniversitÄtes Fondam dabaszinÄtÅu un medicÄ«nas nozares projektu Ä«stenoÅ”anai. Gadu vÄlÄk ā vÄl vienu miljonu eiro. LÄ«dzÄ«ga sadarbÄ«ba pastÄvÄ«gi turpinÄs. SavukÄrt sadarbÄ«bÄ ar RÄzeknes TehnoloÄ£iju akadÄmiju uzÅÄmums realizÄ mÄcÄ«bu programmu "MikroTik akadÄmija", izsniedzot "MikroTik MTCNA" sertifikÄtus. SIA "MikrotÄ«kls" ir zinÄms arÄ« kÄ dažÄdu citu iniciatÄ«vu atbalstÄ«tÄjs, piemÄram, 2021. gadÄ CÄsu novada izglÄ«tÄ«bas iestÄdes saÅÄmuÅ”as apjomÄ«gu dÄvinÄjumu ā ar jaunajÄm "MikrotÄ«kls" iekÄrtÄm skolas un bÄrnudÄrzi varÄja sakÄrtot savus iekÅ”Äjos datortÄ«klus.
SIA "Lexel Fabrika" ir dibinÄta 1993. gadÄ, un tÄs Ä«paÅ”nieks ir uzÅÄmums "Schneider Electric". Tas ir FrancijÄ dibinÄts starptautisks koncerns, kas nodarbina 120 tÅ«kstoÅ”us darbinieku vairÄk nekÄ 130 valstÄ«s. SIA "Lexel Fabrika" darbÄ«bas pamatnozare ir elektronikas un elektroinstalÄcijas piederumu ražoÅ”ana.
2018. gadÄ uzÅÄmums strÄdÄjis ar 65,8 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas bija par 27,4% jeb 14,2 miljoniem eiro vairÄk nekÄ 2017. gadÄ. SavukÄrt uzÅÄmuma tÄ«rÄ peļÅa 2018. gadÄ sasniedza 4,1 miljonu eiro, kas bija par 42,7% jeb 1,2 miljoniem eiro vairÄk nekÄ 2017. gadÄ, kad ražotÄja apgrozÄ«jums pieauga par 17%.
LÄ«vÄni pazÄ«stami ar stikla ražoÅ”anu, taÄu stikla rÅ«pnÄ«cas paspÄrnÄ aizvadÄ«tÄ gadsimta astoÅdesmitajos gados tika attÄ«stÄ«tas arÄ« optiskÄs Ŕķiedras ražoÅ”anas tehnoloÄ£ijas, 2020. gada sÄkumÄ vÄstÄ«ja "Latvijas Radio". No paklusas, nelielas rÅ«pniecÄ«bas, par kuru nezinÄja pat vietÄjie lÄ«vÄnieÅ”i, optiskÄs Ŕķiedras ražoÅ”ana ir izaugusi par nozari, kas nodarbina vairÄk nekÄ simt cilvÄku un nes ievÄrojamu peļÅu. "Light Guide Optics International" ir kļuvis par vienu no nozares lÄ«deriem EiropÄ. Latvijas vÄrtÄ«gÄko uzÅÄmumu TOP101 vÄrtÄjumÄ "Light Guide Optics International" ir 59. vietÄ, un uzÅÄmuma vÄrtÄ«ba ir 80 miljoni. UzÅÄmumÄ sagaida, ka tÄ vÄrtÄ«ba 2021. gadÄ varÄtu sasniegt 100 miljonus eiro.
SIA "Light Guide Optics International" 2018. gadÄ strÄdÄja ar 19,4 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas bija par 5% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. SavukÄrt uzÅÄmuma peļÅa 2018. gadÄ sasniedza 7,1miljonu eiro, kas bija par gandrÄ«z 13% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. 2017. gadÄ "Light Guide Optics International" neto apgrozÄ«jums bija 18,5 miljoni eiro, bet uzÅÄmuma peļÅa bija 6,3 miljoni eiro.
UzÅÄmums 2019. gadÄ apgrozÄ«ja 24,7 miljonus eiro un nopelnÄ«ja 8,7 miljonus eiro. ApgrozÄ«jums ir kÄpis, pateicoties medicÄ«nas produktu pÄrdoÅ”anas apjomu pieaugumam par 40%.
SIA "Light Guide Optics International" apgrozÄ«jums 2020. gadÄ palielinÄjÄs par 11% un sasniedza 27,3 miljonus eiro. UzÅÄmuma peļÅa auga lÄ«dz 9,3 miljoniem eiro.
2021. gadÄ SEB banka optiskÄs Ŕķiedras ražoÅ”anas uzÅÄmumam pieŔķīra finansÄjumu septiÅu miljonu eiro apmÄrÄ. Tas ir paredzÄts ilgtermiÅa ieguldÄ«jumu finansÄÅ”anai ā jaunas lÄzermedicÄ«nas instrumentu ražotnes bÅ«vniecÄ«bai un aprÄ«koÅ”anai.
ā
KOMENTÄRS PAR NOZARI
Ä¢irts OzoliÅÅ”, elektronisko mÅ«zikas instrumentu ražotÄja "Erica Synths" dibinÄtÄjs un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rÅ«pniecÄ«bas asociÄcijas valdes loceklis:
"Jau desmit gadus elektrisko un optisko iekÄrtu ražoÅ”ana LatvijÄ ir straujÄk augoÅ”Ä eksporta nozare. TÄs Ä«patsvars kopÄjÄ apstrÄdes rÅ«pniecÄ«bas izlaidÄ ir palielinÄjies no 3,7% 2009. gadÄ lÄ«dz 9,7 % 2020. gadÄ. 2019. gadÄ elektronisko iekÄrtu ražotÄju apgrozÄ«jums LatvijÄ bija 731,4 miljoni eiro. VairÄk nekÄ 90% visas nozarÄ saražotÄs produkcijas tiek eksportÄta.
JaunuzÅÄmumu vidÄ Å”obrÄ«d runÄ par vienradžiem jeb miljards dolÄru vÄrtÄm kompÄnijÄm. TaÄu, lai kas tÄds notiktu, ir vajadzÄ«gi aizmetÅi. Tie mums elektronikÄ ir. Es neredzu objektÄ«vus iemeslus, kÄpÄc attÄ«stÄ«bai bÅ«tu jÄapstÄjas. Un, Åemot vÄrÄ, kÄ Ä¶Ä«nÄ pieaug darbaspÄka izmaksas, es esmu pat ļoti optimistiski noskaÅots par nozares attÄ«stÄ«bu, jo Ä«paÅ”i, salÄ«dzinot ar tradicionÄlajÄm Latvijas eksporta nozarÄm. Elektronikas ražoÅ”ana ir ilgtspÄjÄ«gÄka un ar lielÄku pievienoto vÄrtÄ«bu, nekÄ, piemÄram, kokmateriÄlu eksports. TurklÄt liela daļa saražotÄ ir ar paÅ”u zÄ«molu, kas vienlaikus veido arÄ« Latvijas kÄ augstas pievienotÄs vÄrtÄ«bas produktu ražotÄjvalsti.
LatvijÄ ir laba infrastruktÅ«ra elektronikas ražoÅ”anai. Ilgi nedomÄjot, uzreiz varu nosaukt vismaz piecas lielas rÅ«pnÄ«cas ā "HansaMatrix", "SMD Baltic", "Alfa RPAR", "Volburg", "KompÄnija NA". Katram no Å”iem uzÅÄmumiem ir sava specializÄcija. PiemÄram, "Volburg" SalaspilÄ« ir specializÄjies autobÅ«ves nozarÄ un ražo elektroniskos ekrÄnus iekrÄvÄjiem, mÄrÄ«Å”anas iekÄrtas u. tml. Man ir liels prieks, ka "Alfa RPAR" ir atsÄkusi pusvadÄ«tÄju ražoÅ”anu un ir izstrÄdÄjusi un ražo sintezatoru mikroshÄmas. Tas prasa lielas ilgtermiÅa investÄ«cijas, bet es zinu daudzus Ärzemju sintezatoru ražotÄjus, kuri pÄc mana ieteikuma tagad izmanto LatvijÄ izstrÄdÄtas mikroshÄmas. TÄpat, lielÄ mÄrÄ pateicoties "Aranet", labi attÄ«stÄs "SAF tehnika". Latvijas elektronikas ražotÄju piedÄvÄjums ir tieÅ”Äm plaÅ”s. PiemÄram, "Dozimetrs" ražo specifiskus radioaktivitÄtes sensorus.
Nozares uzÅÄmumi var ražot gan mazos, gan nozÄ«mÄ«gos apjomos vairÄkos desmitos tÅ«kstoÅ”os vienÄ«bu. Å Ä« joma ir pietiekami kompakta un visi cits citu zina, kÄ rezultÄtÄ var ieteikt labÄkos risinÄjumus.
Latvijas veiksmes atslÄga ir tÄ, ka mÅ«su ražotÄjiem ir iespÄjas un nav bail ražot samÄrÄ nelielÄs tirÄžÄs. JÄsaka paldies "Volburg" un "Alfa RPAR", kas paÅ”Ä sÄkumÄ noticÄja, ka es varÄÅ”u samaksÄt un "Erica Sytnhs" ir potenciÄls. SÄkumÄ, protams, uz mani skatÄ«jÄs kÄ uz dÄ«vaini ā kurÅ” gan ko tÄdu pirks? MÅ«su piemÄra iedroÅ”inÄti, arÄ« citi entuziasti izmÄÄ£ina roku elektronisko mÅ«zikas instrumentu ražoÅ”anÄ."
ā