Sveiciens!
Šī ir labu ziņu nedēļa vietējai Latvijas kino nozarei. Nacionālais Kino centrs ir apstiprinājis 2024. gada filmu ražošanas konkursa rezultātus. Ar konkursā pieejamo finansējumu – 1,8 miljoniem eiro – tiks sākta 14 filmu ražošana. Sešas no tām būs pilnmetrāžas spēlfilmas, sešas būs dokumentālās filmas, bet divas – animācijas īsfilmas. Savukārt par Latvijas Kultūras akadēmijas rektoru ievēlēts kinorežisors Dāvis Sīmanis, kas visticamāk liecina, ka kino nozarē būs spēcīga pēctecība.
Taču tik labas ziņas nav ārvalstu filmu ražotājiem. Neskaidrību dēļ jau četrus mēnešus nepieciešamais līdzfinansējums ārvalstu filmu ražošanai Latvijā joprojām nav apstiprināts. Finanšu ministrija vēlas mainīt kārtību, nosakot, kurus nodokļus ārvalstniekiem kompensēs un kurus nē.
Kas ir lielākie vietējie kino nozares spēlētāji Latvijā? Iepriekš filmu studiju topu veidojām pirms diviem gadiem. Tas pieejams Finday.lv arhīvā šeit.
Kā redzams grafikā, SIA "Forma Pro Films" apgrozījums ir ievērojami audzis – no 4,99 miljoniem eiro 2021. gadā līdz 9,24 miljoniem eiro 2022. gadā. Peļņa ir augusi vēl vairāk – no 0,80 līdz 3,54 miljoniem eiro. 2022. gadā "Forma Pro Films" strādāja pie kinolentes "Misters Kārs un Templiešu ordenis", kas tapa sadarbībā ar straumēšanas milža "Netflix" Polijas nodaļu.
"Industrija varētu kļūt par Latvijas "Nokia", tas neprasa dabas resursu izmantošanu, bet tai pašā laikā liels daudzums filmu veidotāju interesējas par filmēšanas iespējām Latvijā. Domāju, ka šī nozare var kļūt ļoti perspektīva Latvijas ekonomikai," iepriekš izteicies "Forma Pro Films" LED studijas vadītājs Maksims Pavlovs.
Kā redzams grafikā, SIA "TheSoul Studio Latvia" apgrozījums laikā no 2021. līdz 2022. gadam ir audzis vairāk nekā divas reizes – no 2,88 līdz 6,68 miljoniem eiro. Peļņa palielinājās no 0,01 līdz 0,27 miljoniem eiro.
Un grafikā arī redzams, ka SIA "Munchhausen Productions" apgrozījums ir pieaudzis no 0,95 miljoniem eiro 2021. gadā līdz 2,01 miljonam eiro 2022. gadā. Peļņa šajā periodā ir samazinājusies no 0,12 miljoniem eiro līdz 0,08 miljoniem eiro.
NEDĒĻAS ZIŅA
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība mudina Latvijā noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēnešalgas valstī. Pašlaik minimālā alga valstī ir 700 eiro mēnesī, bet vidējā bruto alga pērn bija 1537 eiro.
NEDĒĻAS SKAITLIS
2,34 miljardi eiro
Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā. Tas ir par 8,6% vairāk nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī
TOP BIZNESA ZIŅAS LATVIJĀ
2023. gadā SIA "Enefit" apgrozījums samazinājās par teju trešdaļu, sarūkot līdz 197,57 miljoniem eiro. Pārskata gadu uzņēmums noslēdza ar 2,95 miljonu eiro zaudējumiem. SIA "Enefit" jau sesto gadu pēc kārtas strādā ar zaudējumiem.
"Tele2" apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī ir sasniedzis 42,7 miljonus eiro. Tas ir par 1,4 % vairāk, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo ceturksni.
Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 miljonu pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.
Piena pārstrādes uzņēmums AS "Latgales piens" 2023. gadā palielināja apgrozījumu līdz 16,91 miljoniem eiro, kas ir par 18% vairāk nekā gadu iepriekš. Pēc tam, kad 2022. un 2021. gadā uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, pagājušo gadu tas atkal noslēdza ar peļņu, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 635,43 tūkstošus eiro.
Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA "YIT Latvija" apgrozījums aizvadītajā gadā saruka līdz 14,6 miljoniem eiro, kas gada laikā ir kritums par 62,7%. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas samazinājās par 60,3%, sasniedzot 1,92 miljonus eiro.
Juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkla AS "Grenardi Group" obligāciju publiskajā piedāvājumā pieprasījums par 75% pārsniedzis piedāvājumu. Uzņēmums publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir piesaistījis 12 miljonus eiro, bet kopējais pieprasījums bija 21 miljons eiro no vairāk nekā 1300 investoriem.
Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "inGain" ir piesaistījis 650 tūkstošu eiro investīcijas no iespējkapitāla fonda "Trind VC", "Fiedler Capital", "LatBAN" un biznesa eņģeļiem.
Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023. gadā bija līdz šim zemākajā līmenī: 1,9 no 5 punktiem. Salīdzinājumā ar 2022. gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.
Lētākas gāzes iegāde ļaus AS "Rīgas siltums" nākamajā apkures sezonā samazināt siltumenerģijas tarifu par aptuveni 6%.
Baltijas vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" ir iegādājusies 40,4% akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums".
TOP BIZNESA ZIŅAS BALTIJĀ
Lietuvas valdība piedāvās veidot īpašu fondu, kur uzkrāt līdzekļus valsts aizsardzības mērķiem. Mūsu kaimiņi joprojām uzskata, ka papildu līdzekļu iegūšanai šim mērķim ir jāpaaugstina nodokļi.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ir aicinājis piemērot paagstinātus tarifus Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktiem, lai to imports ES nebūtu konkurētspējīgs.
Lietuvā strādājošo banku tīrā peļņa pērn divkāršojās, sasniedzot 986 miljonus eiro salīdzinājumā ar 491 miljonu eiro 2022. gadā.
TOP BIZNESA ZIŅAS PASAULĒ
Uzņēmuma "Apple" ražoto "iPhone" tālruņu piegādes apjoms gada pirmajā ceturksnī ir samazinājies gandrīz par 10%, neskatoties uz to, ka kopējais pārdoto tālruņu skaits pasaulē ir audzis par 7,6%. "Samsung" šajā periodā piegādājis par 10 miljoniem vairāk tālruņu nekā "Apple". Labi veiciesn arī Ķīnas ražotājiem.
Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis Ģedimins Šimkus (Gediminas Šimkus) saka: aizdevumu procentlikmes sāks samazināties šī gada jūnijā. Viņš paredz, ka kopumā šogad būs trīs likmju samazināšanas piegājieni. Ekonomisti no "Morgan Stanley" savukārt prognozē, kā Āzijas bankas procentlikmes varētu samazināt tikai gada otrajā pusē: Ķīnā trešajā ceturksnī, bet Korejā – ceturtajā ceturksnī. Indija likmju samazinājumu šogad varētu vēl nesagaidīt. Bažas par globālo finanšu stabilitāti rada pieaugošais ASV parāds.
Dziedātājas Beyoncé pievēršanās kantrī mūzikas žanram ir ievērojami uzlabojusi džinsu apģērbu tirgotāja "Levi's" biznesa rezultātus. 29. martā dienasgaismu ieraudzīja dziedātājas jaunais albums, kurā bija iekļauta dziesma "Levii’s Jeans". Un jau pēc dažām dienām Lieldienu brīvdienās par 20% pieauga "Levi's" veikala apmeklētāju skaits. Pārdoto kovboja zābaku apjoms palielinājies par 24%. Savukārt pēc dziesmas "Texas Hold ‘Em" nokļūšanas Billboard’s Hot 100 topā apģērbu un apavu pārdošanas apjomi pieauguši vēl par 45%.
Ķīnas ekonomika gada pirmajā ceturksnī augusi par 5,3%, pārspējot analītiķu prognozes. Ekspertus gan piesardzīgus rada nekustamā īpašuma tirgus rādītāji – šī gada pirmajā ceturksnī Ķīnā pārdots par 31% jaunu māju mazāk.
Sākot no šī gada 1. decembra darbiniekiem Singapūrā būs tiesības pieprasīt četru darba dienu nedēļu, vairāk dienu, kad ir atļauts strādāt no mājām, un fleksiblāku darba laiku.
Vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas komisija ASV ir lēmusi, ka darba devējiem ir jānodrošina saprātīgi atvieglojumi grūtniecēm. Piemēram, ir jābūt iespējai saņem atbrīvojumu no darba, lai dotos veikt abortu, uz vizīti pie ārsta vai saņemt ar grūtniecību saistītu aprūpi.
Jaunā populārākā sociālo tīklu lietotne Silīcija ielejā un starp radītāju ekonomikas piekritējiem ir "Airchat". Tā ir kaut kas starp "Clubhouse" un "Twitter". "Airchat" dod iespēju lietotājiem ierunāt ziņas, kuras lietotne pārvērš tekstā un parāda citiem lietotājiem. Jau ir sākušās spekulācijas par to, vai "Airchat" būs ilgs mūžs un vai to drīz vien pārņems "Threads" vai "X".
Miljonāru skaits Āfrikā pēdējās desmitgades laikā ir samazinājies par 20 tūkstošiem. Lielākoties pie vainas ir milzīgs valūtas vērtības kritums. Šobrīd Āfrikā ir 135,2 miljoni miljonāru un 21 miljardieris.
ASV prezidents Džo Baidens, uzunājot "United States Steel Corp." arodbiedrību, ierosinājis paaugstināt tarifus no Ķīnas importētajam tēraudam un alumīnijam. Daži eksperti to ir nosaukuši par priekšvēlēšanu paziņojumu.
Jauns "Earnest Analytics" pētījums liecina, ka "TikTok" sociālā tīkla e-komercijas platforma "Shop" daudz vairāk rosina lietotājus izdarīt atkārtotus pirkumus, nekā, piemēram, "Shein" un "Temu".
Kļūdas labojums. Iepriekšējā jaunumu vēstulē ir kļūdaini norādīta informācija. Saudu Arābijas kroņprinča Muhameda bin Salmana (Mohammed bin Salman) ambiciozais "Neom" megapilsētas projekts ir kļuvis piezemētāks. Tika prognozēts, ka šajā pilsētā varētu dzīvot 1,5 miljoni nevis 1,5 miljardi iedzīvotāju.
