Sveiciens!
Šī jaunumu vēstule laikam nebūs pārāk patīkama veģetāriešiem un vegāniem. Šonedēļ apskatījām gaļas pārstrādes nozari. Taču arī vietējie gaļas pārstrādes uzņēmumi domā par to, kā ražot iespējami plašam patērētāju lokam. Tāpēc, piemēram, “Rēzeknes gaļas kombināts” no pagājušā gada ražo produktus vegāniem. Tā kā arī šo jaunumu vēstuli ir vērts tomēr izlasīt visiem.
Pavasarīgu nedēļas nogali vēlot ''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Gada pirmajos divos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 2,4 miljardi eiro, kas ir par 15,5% augstāki nekā pērn attiecīgajā periodā. Kopbudžeta izdevumi šogad veikti 2,2 miljardu eiro apmērā un bija par 10,7% augstāki nekā pērn divos mēnešos.
Vienlaikus 2021. gadā gaļas ražošanā Latvijā ir vērojams pieaugums – saražoti 93,4 tūkstoši tonnu gaļas, kas ir par 1,7% vairāk nekā 2020. gadā. Ražošanas apjoma pieaugums vērojams liellopu gaļai – par 6,3%, cūkgaļai – par 1,6%, putnu gaļai – par 0,2%, savukārt samazinājās aitu un kazu gaļas ražošana – par 16,8%.
SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” ir dibināts 2001. gadā. Uzņēmums pieder kompānijai “AB Holding” (25%) un trim Latvijas privātpersonām, tostarp lielākajam īpašniekam Guntim Piteronokam, kuram pieder 44,05% kapitāldaļu. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Bislans Abdulmuslimovs, Roza Džamaldajeva, Sergejs Kuzņecovs un Guntis Piteronoks. Pirmajos darbības gados “Rēzeknes gaļas kombināts” strādāja 25 darbinieki un tika ražoti aptuveni 20 produktu veidi. Pašlaik kombinātā un ar to saistītos uzņēmumos strādā vairāk nekā 700 darbinieku, kā arī tiek ražoti vairāk nekā 300 dažādi produkti.
“Rēzeknes gaļas kombināts” 2018. gadā strādāja ar 36,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa pieauga vairākkārt – līdz 522,2 tūkstošiem eiro.
"Rēzeknes gaļas kombināts" 2020. gadā strādāja ar 50,46 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Kompānijas peļņa bija 1,79 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
2021. gadā "Rēzeknes gaļas kombināts" sāka produktu ražošanu vegāniem, kuru pamata sastāvdaļa ir zirņu olbaltumvielas. Produktu līnija ar zīmolu "Rāznas" radās, vadoties pēc pasaulē aktuālās diētu tendences – fleksitārisma – pamatprincipiem, gaļas produktiem pievienojot teksturētus pelēkos zirņus un tādējādi padarot šos produktus uzturvielām bagātīgākus. 2021. gadā uzņēmums arī izteica vēlmi paplašināties galvaspilsētā – "Rēzeknes gaļas kombināts" plāno būvēt tirdzniecības objektu Rīgā pie tirdzniecības centra "Spice".
Jau 1922. gadā Atlasa ielā Rīgā tika ierīkota savienības „Konsums” desu darbnīca. Tāpēc šis tiek uzskatīts par uzņēmuma „Rīgas Miesnieks” dibināšanas gadu. 1993. gadā uzņēmums kļuva par akciju sabiedrību „Rīgas Miesnieks”. Vēlāk tā akciju kontrolpaketi iegādājas Igaunijas lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums „Rakvere Lihakombinaat”. 75% tā akciju 1998. gadā nopirka Somijas koncerns „HK Ruokatalo”, kas ir viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Skandināvijā.
2014. gadā „Rīgas Miesnieks“ kā daļa no "HKScan" uzņēmumu grupas mainīja savu juridisko nosaukumu uz „HKScan Latvia“. "HKScan" ir Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmums, kas ražo, izplata un pārdod produktus no cūkgaļas, liellopu gaļas, mājputnu un jēra gaļas, kā arī pārstrādātu gaļu un gatavās maltītes. Uzņēmuma klienti ir mazumtirdzniecības, ēdināšanas pakalpojumu, rūpniecības un eksporta nozares. Mājas tirgi ir Somija, Zviedrija, Dānija un Baltijas valstis. Uzņēmums eksportē uz gandrīz 50 valstīm.
Zīmola "Rīgas miesnieks" produkcijas ražotājs "HKScan Latvia" 2018. gadā strādāja ar 38,63 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 77,5% – līdz 1,07 miljoniem eiro.
Uzņēmuma apgrozījums 2019. gadā bija 43,41 miljoni eiro, kas ir 12,4% vairāk nekā gadu iepriekš. "HKScan Latvia" zaudējumi bija 394,34 tūkstoši eiro pretēji peļņai gadu iepriekš.
2020. gadā "HKScan Latvia" apgrozīja 49,20 miljonus eiro, kas ir par 13,33% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmums strādāja ar 614,05 tūkstošu eiro peļņu. 2020. gadā "HKScan Latvia" nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksāja 8,06 miljonus eiro. Pērn uzņēmums bija darba devējs 213 darbiniekiem.
Gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers” ir dibināts 1996. gadā, ieguldot 100% vietējo Latvijas uzņēmēju kapitālu. "Forevers" vienīgais īpašnieks ir Andrejs Ždans. Jau pēc diviem gadiem iegādātā ražotne kļuva par šauru, un uzņēmums pārcēlās uz rekonstruētu ēku Maskavas ielā. 2003. gadā tika uzsākta rūpnīcas celtniecība Granīta ielā, kur “Forevers” atrodas arī šodien. SIA “Forevers” ražotnē katru dienu tiek saražots un iepakots vairāk nekā 60 tonnas gaļas produkcijas.
“Forevers” 2018. gadā strādāja ar 37,54 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pieauga 2,8 reizes – līdz 2,89 miljoniem eiro.
2019. gadā "Forevers" strādāja ar 42,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa saruka par 40,8% un bija 1,71 miljons eiro.
“Forevers” apgrozījums 2020. gadā palielinājās līdz 48,6 miljoniem eiro, kas ir par 14,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Arī par 43,7% auga arī ražotāja peļņa, kas sasniedza 2,5 miljonus eiro.
Investējot 250 tūkstošus eiro, “Forevers” 2021. gadā paziņoja, ka paplašina un modernizē savu tirdzniecības ķēdi, līdz gada beigām plānojot atvērt vēl 10 jaunus veikalus. Tādējādi tirdzniecības vietu skaits kopumā sasniegs 120 veikalus.
Šobrīd “Forevers” nodarbina 565 cilvēkus. Ražošanas platība ir 8250 kvadrātmetri. Intervijā uzņēmuma īpašnieks A. Ždans stāsta, ka ar šo platību pietiks vēl apmēram divus trīs gadus. Turpmāk uznēmums tiks ierobežots, spēja palielināt ražošanas apjomu būs izsmelta. Tas nozīmē, ka jāceļ jauna rūpnīca − lielāka un modernāka.
Saražojam vairāk nekā apēdam
Ingūna Gulbe
Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja:
"Latvijā ir gana daudz putnu un cūku. Turklāt cūkgaļa arvien ir neadekvāti lēta. Es nedomāju, ka mums ir jāsatraucas, ka Krievijas sāktā kara dēļ Latvijā varētu sākt trūkt gaļa. Tiesa, putnu audzētāji ceļ trauksmi, ka ir problēmas ar barības piegādēm. Mūsdienās dzīvnieku barību kombinē datorsistēmas un, ja trūkst, piemēram, saulespuķes vai soja, ir sarežģīti nomainīt receptūru. Taču putni var ēst arī graudus, kuru mums ir gana. Tas nav nekas neiespējams un kopumā nevajadzētu celt paniku.
Ja arī kāds pārtikas produkts varētu pietrūkt, to var aizstāt ar citiem – mēs neesam valsts, kas lielāko daļu pārtikas importē. Mēs saražojam vairāk nekā paši patērējam. Vienīgais jautājums ir par to, cik pārtika turpmāk maksās un vai ražotāji to nevedīs tur, kur būs maksātspējīgāka publika. Ja kādu iemelsu dēļ ražas būs mazākas, vienalga spēsim sevi nodrošināt, ja vien nesākas reāls karš arī Latvijas teritorijā.
Ir grūti paredzēt, kā esošā situācija ietekmēs šo tendenci, bet līdz šī gada sākumam bija vērojams, ka daudzi cilvēki ir moderni, atbildīgi pret vidi un gaļu nemaz neēd. Šī iemesla dēļ pieaug dažādu bezgaļas produktu skaits. Rudenī biju "Anuga" pārtikas izstādē un gaļas halles bija tik tukšas kā nekad. Taču tas nenozīmē, ka globāli pasaulē samazinās gaļas patēriņš. Lai gan turīgie cilvēki sāk neēst gaļu, nabadzīgajā sabiedrības daļā ir pretēja situācija – pieaugot turībai, viņi beidzot var atļauties šo produktu."
