Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekš sūtītās jaunumu vēstules

Izdevēju tops un 1. nedēļas biznesa ziņu tops

Vēstule #
34
7/1/2022

Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:

Sveiciens pirmo reizi 2022. gadā!

Gada pirmās nedēļas biznesa jaunumu vēstuli esam nolēmuši veltīt nozarei, kas iepriekšējā gadā valdības noteikto pandēmijas ierobežojumu dēļ gan daudz cieta, gan arī skaļi pretojās. Šis gads nozarei ir sācies ar labām ziņām – ir samazināts pievienotās vērtības nodoklis grāmatām, un no šī gada tas ir 5%. Jā, tātad šajā nedēļā par izdevējiem! Sanāca gan drusku plašāk. Aapkopojām informāciju gan par grāmatām, gan arī preses izdevējiem.

Veiksmīgu Jauno gadu ''Finday'' komandas vārdā vēlot,
Ieva Treija


Nedēļas notikums

2021. gadā ir reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, liecina “Lursoft” apkopotā informācija. Tas ir nedaudz vairāk kā 2020. gadā, kad tika dibināti 8938 jauni uzņēmumi un kas bija pēdējo 17 gadu zemākais rādītājs šajā jomā.


Šīsnedēļas biznesa ziņas

  • SIA “Pure Chocolate” valdes priekšsēdētāja amatu atstājot uzņēmuma līdzīpašniekam Mārtiņam Čakstem, par jauno valdes priekšsēdētāju aizvadītā gada nogalē iecelts Normunds Sala.
  • Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču veikala IKEA pārvaldītāja Latvijā SIA "Paul Mason Properties" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020. gada 1. septembra līdz 2021. gada 31. augustam, bija 99,58 miljoni eiro. Tas ir par 3,5% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Uzņēmuma peļņa samazinājās par 24,8% – līdz 6,583 miljoniem eiro.
  • Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktajā aptaujā uzņēmēji viszemāk novērtējuši veselības ministru Danielu Pavļutu un finanšu ministru Jāni Reiru, bet visaugstāk – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
  • Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums “Tet” un telekomunikāciju kompānija “Telia Company” ir parakstījusi SIA “Telia Latvija” kapitāla daļu iegādes līgumu. Darījuma vērtība sasniedz 10,75 miljonus eiro, ieskaitot “Telia Company” aizdevuma pārfinansējumu. Darījuma noslēgšanai, kas paredz “Tet” kļūt par vienīgo “Telia Latvija” īpašnieku, vēl nepieciešams Konkurences padomes atzinums.
  • Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Accenture” apgrozījums Latvijā finanšu gadā, kas ilga no 2020. gada 1. septembra līdz 2021. gada 31. augustam, bija 91,29 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa attiecīgajā posmā bija 3,96 miljoni eiro.


LIELĀKIE UZŅĒMUMI
PĀRSKATS PAR NOZARI

Tiek uzskatīts, ka pirmā zināmā grāmata latviešu valodā ir 1525. gadā Vācijā iespiestā mise Rīgas latviešu luterāņu draudzes vajadzībām. No šīs grāmatas tirāžas, kuru aizturēja katoliskās Lībekas rāte, neviens eksemplārs līdz mūsdienām nav atrasts. 1588. gadā tika atvērta pirmā Rīgas pilsētas tipogrāfija. Tajā 1615. gadā tika iespiesta Latvijā pirmā grāmata latviešu valodā, t. s. luterāņu rokasgrāmata.

Latvijā Ziemeļu kara laikā strauji saruka grāmatu iespiešana. Tomēr 18. gs. vidū vismaz daļā Vidzemes novadu bija pa grāmatai katrā zemnieku sētā. 18. gs. 50. gados Jelgavā sāka izdot pirmos latviešu kalendārus, kuru literārie pielikumi piedāvāja laicīgu lasāmvielu. Latviešu apgādu darbību 19. gs. 80. gadu beigās iespaidoja cariskā cenzūra, kas arvien intensīvāk vērsās pret patriotisku un oficiālajai ideoloģijai nevēlamu tekstu publicēšanu. Pārmaiņas sociālajos procesos nodrošināja stabilu peļņu triviālliteratūras (burtnīcu romānu, ziņģu lapu u. tml.) izdevējiem.

Padomju okupācijas vara 1940. gadā nacionalizēja grāmatniecības uzņēmumus, to vietā izveidoja Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldi, kas izdeva galvenokārt politisko literatūru. Taču, daļēji atbrīvojoties no pēckara gadiem raksturīgās vulgārsocioloģiskās latviešu un pasaules kultūras mantojuma izpratnes, 20. gs. 50. gadu 2. pusē ievērojami pieauga latviešu un cittautu klasiķu darbu izdevumu skaits.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas latviešu grāmatniecība pārdzīvoja krasas pārmaiņas. Likvidējot politisko cenzūru, bija daudz plašākas publicēšanās iespējas. Līdzās pastāvošajām valsts izdevniecībām tika veidoti jauni apgādi, grāmatniecībā darbu mēģināja sākt dažādas firmas un privātpersonas.

2020. gadā strauji sarucis Latvijā izdoto izdevumu skaits un to tirāža, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie oficiālās statistikas dati. Kopumā izdotas 1805 grāmatas, kuru kopējā tirāža sasniegusi 1,96 miljonus eksemplāru, kas ir attiecīgi par 16,34% un 35,23% mazāk nekā 2019. gadā. Līdzīga situācija vērojama arī periodisko izdevumu izdošanā – 2020. gadā izdoti 245 laikraksti (par 5,71% mazāk nekā 2019. gadā), kuru kopējā tirāža ir 43,8miljoni eksemplāru (–34,61%). 271 žurnāla (–14,76%) kopējā tirāža ir 17,7 miljoni eksemplāru (–28,04 %).

Ierobežojumi tirdzniecībā ietekmēja žurnālu un laikrakstu pārdošanas apjomus. 2021. gada vasarā tapa zināms, ka pandēmijas laikā ir samazinājusies to pārdošana mazumtirdzniecībā, bet abonentu skaits ir nedaudz palielinājies.

AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM

APGĀDS ZVAIGZNE ABC

Izdevniecība "Zvaigzne" ir dibināta 1966. gadā, atdalot no izdevniecības "Liesma" mācību grāmatu un pedagoģiskās literatūras redakciju. 1993. gadā tika dibināta SIA "Apgāds Zvaigzne ABC". Apgāda lielākā īpašniece ir valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka, kurai pieder 50,83% uzņēmuma kapitāldaļu. Apgāda galvenie darbības virzieni ir mūsdienīgu mācību līdzekļu, uzziņu literatūras, saistošu bērnu grāmatu, kā arī pasaules dižpārdokļu un oriģinālliteratūras izdošana.

"Apgāds Zvaigzne ABC" ir izveidojis plašu grāmatnīcu tīklu – izdevniecībai ir vairāk nekā 30 grāmatu veikali, deviņi no tiem atrodas Rīgā. Taču pandēmijas dēļ vairāki veikali bija spiesti apturēt savu darbību. V. Kilbloka arī medijiem paudusi, ka elektroniskās grāmatas kļūs aizvien pieprasītākas. Tas gan nenozīmē, ka lasāmviela papīra formātā izzudīs.

2019. gadā "Apgāds Zvaigzne ABC" strādāja ar 12,77 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pieauga par 6,6% un bija 281,9 tūkstoši eiro.

2020. gadā apgāda apgrozījums bija 12,57 miljoni eiro.

2021. gada sākumā uzņēmums vērsās Satversmes tiesā saistībā ar Covid-19 dēļ valstī noteikto grāmatu tirdzniecības aizliegumu klātienē.

ŽURNĀLS SANTA

Izdevniecība SIA “Žurnāls Santa” dibināta 1991. gadā un šobrīd ir lielākā nacionālā žurnālu izdevniecība Latvijā. Tās īpašnieki ir izdevniecības galvenā redaktore Santa Anča (55%) un valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš (45%). Šobrīd izdevniecība izdod 23 žurnālus, kā arī vairākus pielikumus. Interneta portālu "Santa.lv" uzņēmums izveidoja tikai 2019. gada sākumā. Vēl gadu vēlāk tapa jauns dzīvesstila portāls “Santa+”, kas lietotājiem ir pieejams par maksu.

2017. gadā izdevniecība "Žurnāls Santa" strādāja ar 7,37 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš. Kompānijas peļņa saruka par 6,4% un bija 1,22 miljoni eiro.

Izdevniecība 2018. gadā strādāja ar 7,13 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt, uzņēmuma peļņa pieauga par 10,1% – līdz 1,343 miljoniem eiro.

2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,84 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 6,28 miljoni eiro.

IZDEVNIECĪBA RĪGAS VIĻŅI

“Izdevniecība Rīgas Viļņi” dibināta 1997. gadā. Tā radījusi plašu izdevumu klāstu. Šobrīd izdevniecībā ir vairāk nekā 20 preses izdevumu un divi interneta portāli – krievu un latviešu valodā.

Uzņēmums 2017. gadā strādāja ar apgrozījumu teju sešu miljonu eiro apmērā, un cieta zaudējumus 190 tūkstošu eiro apmērā. 2018. gadā “Izdevniecība Rīgas Viļņi” apgrozījums bija 5,9 miljoni eiro, kas bija par 1,6% jeb 96 tūkstošiem eiro mazāk nekā gadu iepriekš, un togad uzņēmumam izdevās atsākt pelnīt. “Izdevniecība Rīgas Viļņi” 2018. gadā nopelnīja 81,4 tūkstošus eiro.

2018. gada no par žurnālu un laikrakstu izdevēja "Izdevniecība Rīgas Viļņi" patiesā labuma guvēju kļuvusi uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aija Šmidre.

2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 5,38 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 4,51 miljoni eiro.


EKSPERTA VIEDOKLIS

Beidzot atpakaļ pie 5% PVN

Renāte Punka
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja un “Jāņa Rozes apgāds” izpilddirektore

"Šī ir pirmā nedēļa, kad izbaudām laimi un prieku, ka grāmatām pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa likme ir samazināta līdz 5%. Veikalu pārdevēji lēnītēm pārceno preces, un, ieejot grāmatnīcā, vēl kādu laiciņu pie kases varētu gadīties patīkams pārsteigums. Dārgākām grāmatām cenas starpība ir lielāka, bet izdevumiem, kas veikalos ir ilgāku laiku, un atlikumi tiek tirgoti par pavisam zemu cenu, starpība nebūs tik jūtama.

Pēdējos gados arvien samazinās izdotās tirāžas un palielinās nosaukumu skaits. Tāpat cenas ietekmē visu resursu izmaksu pieaugums. Tāpēc nozare jau diskusijās ar Finanšu ministriju norādīja, ka ir daudzi ārēji apstākļi, ko nevaram ietekmēt - nevaram apsolīt, ka jaunās grāmatas būs lētākas. Šobrīd izmaiņas pievienotās vērtības nodoklī palīdzēs absorbēt un amortizēt ārprātīgi straujo cenu lēcienu, kas notika gada pēdējos mēnešos papīra rūpniecībā un transporta piegādēs. Ja nebūtu šo izmaiņu, mums nāktos saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – vismaz pagaidām varēsim to kaut daļēji izlīdzināt. Likmes samazināšana ir iespēja ieguldīt līdzekļus jaunu projektu radīšanā un ražošanā.

Runājot par tendencēm grāmatniecībā Eiropā, ir vērojama ražošanas struktūras maiņa. Sadārdzinoties piegādēm un pandēmijas ietekmē piegādes ķēdēm kļūstot neprognozējamākām, daļa grāmatnieku poligrāfijas darbus pārceļ uz Eiropu. Lai gan druka šeit ir dārgāka, te ir zemākas un prognozējamākas transporta izmaksas. Protams, līdz ar to šobrīd tipogrāfijās ir sastrēgumi un ir vērojams straujš papīra cenu pieaugums. Paralēli diemžēl papīra rūpniecībā strauji pieaudzis pieprasījums pēc iepakojuma materiāliem – daudz vairāk iepērkamies tiešsaistē, parādās arī prasības pēc videi draudzīgāka iesaiņojuma. Un grāmatu papīrs, kaut dārgāks, apjomu ziņā ar šo pieprasījumu nevar konkurēt – daži uzņēmumi pārorientējas uz lētāku produkciju, ko var ražot milzu apjomā.

2019. gads bija pēdējais tipiskais gads, 2020. un 2021. gads bija ļoti izaicinošs un netipisks. Prieks, ka mūsu nozarei bija vairāki atbalsta instrumentu un papildu finansējums caur Valsts kultūrkapitāla fondu. Valsts pamatbudžetā tiek solīts saglabāt vērtīgo grāmatu iepirkumu bibliotēkām un lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" iepirkumu, kas iepriekš vienmēr ik gadu jāizcīna no jauna. Šie apstākļi nozari stimulēja šajā izaicinājumiem pilnajā laikā. Neskatoties uz šo visu ceram, ka cilvēkiem 2022. gadā pietiks nauda arī tādām lieliskām lietām kā grāmatas, jo lasītprieks jau nekur nepazūd."

Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekš sūtītās jaunumu vēstules

Vēlies saņemt jaunākās biznesa ziņas
savā e-pastā katru piektdienu?

Pieraksties tagad!