Sveiciens!
Pētot šobrīd tik aktuālo granulu nozari, atklājas interesanta aina. Trīs Latvijas lielākie granulu ražošanas uzņēmumi pieder igauņu ceurtajam bagātākajam cilvēkam. Un tā nu ar kaimiņu palīdzību mums ir izdevies kļūt par granulu ražošanas un eksportēšanas lielvalsti. Līdz šim saražojām 2,2 miljonus tonnu granulu gadā un tikai 200 tūkstoši tonnu palika pašpatēriņam. Nākamgad redzēsim, kā aina būs mainījusies. Pieprasījums pēc Latvijā ražotā saglabājas nemainīgi augsts – nozares līderim apgrozījumu 2021. gadā izdevās palielināt par 87%! Nevilšus nāk prātā meklējumi pēc "Latvijas Nokia". Šī nozare pilnīgi droši varētu būt kandidāte.
Brīvdienas bez lietus un stipriem vējiem vēlot, Finday.lv komandas vārdā,
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Iesaki Finday un saņem balvu!
Vai tev ir draugi un paziņas, kam arī varētu interesēt lasīt Finday? Iesaki mūs, izmantojot savu unikālo saiti, un saņem balvā Finday kafijas krūzi!
Nākamā gada budžetā kā lielāko prioritāti Ekonomikas ministrija ir noteikusi energodrošības stiprināšanu, un šiem pasākumiem ir nepieciešami vairāk nekā 216 miljoni eiro.
Granulas ražo no koka un tā blakus produktiem. Mazā Latvija pēdējās desmitgadēs ir kļuvusi par koksnes granulu ražošanas lielvalsti. 2019. gadā mēs saražojām trešo lielāko granulu apjomu Eiropas Savienībā, un esam kļuvuši par nozīmīgu kurināmās koksnes piegādātāju citām valstīm. 2019. gadā Latvijā saražoja tikpat granulu, cik Francijā vai Zviedrijā, liecina Eiropas granulu nozares pārskats. Latvijā paliek tikai sīka daļiņa granulu, ko izmanto privātmāju apkurei. Pārējo eksportē, un lauvas tiesa aiziet uz Lielbritānijas, Dānijas un Nīderlandes valstu lielajām spēkstacijām. 2019. gadā Latvija eksportēja visu laiku lielāko apjomu – 2,2 miljonus tonnu granulu.
Tagad pēc notikumiem Ukrainā galvenokārt patērētāju vidū valda neziņa. Nozares asociācija gan mierina – Latvijas granulu ražotājiem ir zināms Latvijā patērējamo granulu apjoms un tie savā ražošanas plānošanā rēķinās ar to, ka daļa no saražotā apjoma tiks realizēta vietējā tirgū. Katru gadu Latvijā tiek saražots teju divi miljoni tonnu koksnes, bet vietējais tirgus patēriņš ir aptuveni 200 tūkstoši tonnu. Granulu ražotājiem Latvijas tirgus vienmēr ir bijusi prioritāte, bet, tā kā Latvijas granulu ražošanas apjoms daudzkārt pārsniedz vietējo patēriņu, tad lielākā daļa parasti realizēta eksporta tirgū.
SIA "LatGran" nodarbojas ar industriālo kokskaidu granulu ražošanu un realizāciju. Uzņēmums ir dibināts 2004. gadā un par tās īpašnieku 2015. gadā kļuva Igaunijas uzņēmums AS "Graanul Invest". Darījuma summa netika publiskota.
Gandrīz visa gatavā produkcija tiek eksportēta uz Eiropas Savienības valstīm – Dāniju, Zviedriju, Beļģiju un Nīderlandi. Produkcija bez starpniekiem tiek piegādāta galapatērētājiem – Eiropas spēkstacijām un koģenerācijas stacijām. Četrās rūpnīcās Latvijā ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēki un tiek saražoti vairāk nekā 500 tūkstoši tonnu kokskaidu granulu gadā.
SIA "Latgran" 2019. gadā strādāja ar 79,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī guva 6,18 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
SIA "LatGran" 2020. gadā strādāja ar 85,94 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,5 reizes un bija 15,55 miljoni eiro. 2020. gadā SIA "LatGran" saražoja 650 tūkstošus tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 4% vairāk nekā 2019. gadā, kā arī par 27% vairāk nekā 2018. gadā.
Uzņēmums 2021. gadā strādāja ar 160,74 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 87% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa pieauga par 29,1% un bija 20,07 miljoni eiro. Pērn uzņēmums saražoja 623 tūkstošus tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 4% mazāk nekā 2020. gadā un par 1% mazāk nekā 2019. gadā. Visa saražotā produkcija tika realizēta eksportā, un tās pārdošanas apmērs palielinājās par 4%.
SIA "Graanul Pellets" ir cietā bio kurināmā – kokskaidu granulu – ražotājs. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Anders Andersons un Rauls Kirjanens no Igaunijas. Uzņēmums ir reģistrēts 2009. gadā.
Uzņēmums 2021. gadā apgrozīja 52,53 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 6,8 miljonus eiro peļņu. "Uzņēmuma finanšu rezultāts, salīdzinot ar 2020. gadu, pasliktinājās, jo gada laikā pieauga visas galvenās izmaksu pozīcijas," teikts SIA "Graanul Pellets" vadības ziņojumā.
SIA "Graanul Pellets" 2020. gadā strādāja ar 54,09 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,8 reizes un bija 8,79 miljoni eiro.
2019. gadā "Graanul Pellets" strādāja ar 46,42 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 50,6% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 3,17 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
"Graanul Invest" pieder igauņiem, un tā lielākais īpašnieks ir Rauls Kirjanens. Granulu industrijas uzplaukums pēdējās divās desmitgadēs R. Kirjanenam ir ļāvis kļūt par Igaunijas ceturto bagātāko cilvēku, kura aktīvus pērn lēsa 350 miljonu eiro vērtībā. "Graanul Invest" uzņēmumu grupa Latvijā saražo apmēram pusi no kopējā granulu apjoma. "Graanul Invest" uzņēmumu grupa ir lielākais granulu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Latvijā atrodas puse no tā 12 rūpnīcām. Bez Inčukalna rūpnīcas vēl ir Launkalnē, Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē, un daļa no tām pazīstama ar "LatGran" nosaukumu. Uzņēmums granulas vēl ražo Igaunijā, Lietuvā un ASV.
2021. gadā Ņujorkas fondu biržā kotētā starptautiskā aktīvu pārvaldības kompānija "Apollo Global Management" paziņoja, ka tās meitas uzņēmums "Apollo Funds" iegādājies uzņēmuma "Graanul Invest" vairākuma akcijas.
SIA "Graanul Invest" 2021. gadā saražoja 275,25 tūkstošus tonnu granulu. Uzņēmums apgrozīja 70,78 miljonus eiro, kas ir par 72,09% vairāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar apgrozījumu augusi arī uzņēmuma peļņa, pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 10,57 miljonus eiro.
AS "Graanul Invest" 2020. gadā saražoja 268,7 tūkstošus tonnu granulu, savukārt uzņēmums apgrozīja 41,13 miljonus eiro. Tas ir par 22,82% vairāk nekā gadu iepriekš. Jānorāda, ka līdz ar apgrozījumu pieaugusi arī uzņēmuma peļņa, kas sasniegusi 7,87 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas. Tā, salīdzinot ar 2019. gadu, augusi teju četras reizes.
Satraukumam par granulu deficītu nav pamata
Didzis Palejs portālam Ziemellatvia.lv
Latvijas Biomasas asociācijas "LATbio" valdes priekšsēdētājs
"Koksnes granulu patērētāju vidū šobrīd vērojams neierasti straujš pieprasījuma kāpums, kā arī vēlme iepirkt krājumus nākamajai sezonai neierasti laicīgi, tomēr satraukumam par granulu deficītu nav pamata. Vietējam patēriņam granulas pietiek, bet straujo cenu kāpumu ir izraisījusi ažiotāža pircēju vidū.
Latvija ir bagāta ar mežiem, un mežu krājumi katru gadu pieaug. Tāpat mums ir arī spēcīga kokapstrādes nozare, kas domā ilgtspējīgi, kur mazvērtīgā koksne no mežsaimniecības un blakusprodukti no kokapstrādes procesa vienmēr ir bijis un būs stabils enerģētiskās koksnes avots Latvijā. Valsts spēj pilnībā sevi nodrošināt ar enerģētisko koksni, un tās apjoms pārsniedz vietējam patēriņam nepieciešamo apjomu.
Šobrīd esam posmā, kur būtiski ir izvērtēt gāzes izmantošanu enerģijas ražošanā ne tikai aktīvās karadarbības un augstās cenas dēļ, bet arī, raugoties no ilgtspējas un ekonomiskā viedokļa. Šķeldas un granulu ražošana, kā arī izmantošana, veicina Latvijas ekonomikas attīstību, izaugsmi lauku reģionos un ir labākais veids kā aizvietot fosilos importētos energoresursus."
