Sveiciens!
Å Ä« gada graudaugu raža vÄl nav aplÄsta, bet zinÄtÄji steidz vÄstÄ«t, ka tÄ nebÅ«s tik laba, kÄ pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ. LÄ«dz ar to diezgan droÅ”i var apgalvot, ka rekordi nekritÄ«s. Latvija gan joprojÄm spÄj saražot trÄ«s reizes vairÄk nekÄ mÄs paÅ”i spÄjam apÄst. TÄpÄc kvieÅ”us un kvieÅ”u un rudzu maisÄ«jumus eksportÄjam lielÄkoties uz SaÅ«da ArÄbiju, NigÄriju un Turciju. KopÄjie graudaugu eksporta ieÅÄmumi 2019. gadÄ bija 417 miljoni eiro. Ir vÄl daudz citu faktu, ko esam mÄÄ£inÄjuÅ”i apkopot mÅ«su Ŕīs nedÄļas jaunumu vÄstulÄ. Labu lasÄ«Å”anu!
"Finday" komandas vÄrdÄ,
Ieva Treija
P.S. Biznesa ziÅas regulÄri publicÄjam arÄ« sociÄlajos tÄ«klos. Ja ir Ärti sekot arÄ« Å”Ädi, tad dari tÄ. Finday @ Facebook un Finday @ LinkedIn.
P.S.2 Ja patÄ«k tas, ko darÄm, iesaki draugiem, radiem, paziÅÄm. Tik vien kÄ jÄnorÄda sava e-pasta adrese Finday mÄjas lapÄ, un svarÄ«gÄkie biznesa jaunumi ik nedÄļu bÅ«s arÄ« viÅu e-pasta kastÄs.
ā
- SIA "LÄÄi" apgrozÄ«jums samazinÄjies, bet peļÅa augusi
- JoprojÄm nav skaidrs, kad varÄtu notikt "Lidl" veikalu atklÄÅ”ana
- RestorÄnu biedrÄ«ba: Covid-19 krÄ«zes laikÄ LatvijÄ darbÄ«bu pÄrtraukuÅ”i ap 10% ÄdinÄtÄju
- LIAA atbalstÄ«s 262 biznesa idejas un 10 jaunos uzÅÄmumus
ā
VÄSTURE
āVissenÄkais kultÅ«raugs Latvijas teritorijÄ ir mieži. Tos sÄka audzÄt nelielos lauciÅos jau akmens laikmetÄ. Perioda beigÄs parÄdÄ«jÄs arÄ« kvieÅ”i, pupas un prosa. ZemkopÄ«ba strauji attÄ«stÄ«jÄs laikÄ, kad roku darbu aizstÄja zirgs kÄ vilcÄjspÄks. Zirga izmantoÅ”ana bija sÄkums arkla lietoÅ”anai zemkopÄ«bÄ. 14.-15. gs., kad sÄka veidoties muižniecÄ«ba un muižas, notika pakÄpeniska pÄreja uz ražoÅ”anu, tÄpat uzplauka ÄrÄjÄ tirdzniecÄ«ba. No Latvijas teritorijas izveda labÄ«bu, linus, kaÅepÄjus, vasku, pelnus (pulvera ražoÅ”anai), kokus.
18. gs. beigÄs ar likumu tika ieviesta "labÄ«bas magazÄ«nu" ierÄ«koÅ”ana. Tie bija labÄ«bas sÄklu uzkrÄjumi pagastu robežÄs, ko veidoja, katru gadu atberot noteiktu daudzumu graudu. Å ajÄ laikÄ arÄ« sÄka veikt gaisa temperatÅ«ras novÄrojumus, kas bija pirmÄs izpÄtes ražoÅ”anas pilnveidoÅ”anai. KÄ rÄdÄ«ja novÄrojumi, lÄ«dzÄ«gi kÄ Å”odien, sÄjas un ražas novÄkÅ”anas periodi LatvijÄ bija daudz Ä«sÄki nekÄ RietumeiropÄ un prasÄ«ja daudz lielÄku darba spÄka patÄriÅu. ArÄ« klimata svÄrstÄ«bas bija daudz izteiktÄkas, kas bija iemesls neražÄm.
19. gs. sÄkumÄ LatvijÄ augsekÄ ienÄca sarkanais ÄboliÅÅ”, kura loma bija ļoti bÅ«tiska kÄ slÄpekļa piesaistÄ«tÄjam no gaisa, tÄ palielinot augsnes auglÄ«bu. 19. gs. sÄkÄs arvien lielÄka interese par selekciju ā ŔķirÅu uzlaboÅ”anu. Gadsimta beigÄs BaltijÄ tika ievesti pirmie minerÄlmÄsli. Gan muižÄs, gan zemnieku saimniecÄ«bÄs tos patÄrÄja arvien vairÄk, kas deva iespÄju kÄpinÄt ražību. 19. gs. 30. gados RÄ«gÄ tika uzbÅ«vÄtas pirmÄs darbnÄ«cas dzelzs arklu rÅ«pnieciskai ražoÅ”anai. PirmÄs sÄjmaŔīnas 1857. gadÄ ieveda no ÄrzemÄm, bet jau 1860. gadÄ tÄs sÄka ražot RÄ«gÄ, vÄlÄk arÄ« JelgavÄ un LiepÄjÄ. Ar 1840. gadu plaÅ”Äk sÄka izmantot kuļmaŔīnas, kas LatvijÄ tika ievestas no Anglijas. SÄkotnÄji tÄs darbinÄja ar zirgiem, bet vÄlÄk ieviesa tvaika kuļmaŔīnas. Pirmo tvaika kuļmaŔīnu iegÄdÄjÄs 1856. gadÄ ZaÄ¼Ä muiža pie Jelgavas. KuļmaŔīnas sÄka izgatavot arÄ« LatvijÄ un tÄs bija nopÄrkamas uz nomaksu.
ā
PÄRSKATS PAR NOZARI
āLauksaimniecÄ«bas nozarÄ LatvijÄ visienesÄ«gÄk ir audzÄt graudus, intensÄ«vi ražot pienu, kÄ arÄ« audzÄt dÄrzeÅus, augļus un ogas lielÄs saimniecÄ«bÄs, secinÄts Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄtes (LLU) vadoÅ”Ä pÄtnieka Alekseja Nipera pÄtÄ«jumÄ. Tas liecina, ka 18 gadu laikÄ Latvijas lauksaimniecÄ«bas produkcijas izlaide jeb vÄrtÄ«ba ir augusi no nepilniem 500 miljoniem eiro 2000. gadÄ lÄ«dz 1,3 miljardiem eiro 2018. gadÄ. BÅ«tiskÄkais pieaugums bijis graudkopÄ«bÄ, kur saražotais graudu apjoms tonnÄs Å”ajÄ laika posmÄ kÄpis no miljons lÄ«dz 2,7 miljoniem tonnu, paÅ”nodroÅ”inÄjumam sasniedzot 3,5 reizes.
āLatvijÄ pamatproduktus saražo divas trÄ«s reizes vairÄk, nekÄ spÄjam apÄst. TurklÄt, spÄ«tÄjot klimata pÄrmaiÅÄm un neparedzamajiem laikapstÄkļiem, 2019. gadÄ no Latvijas laukiem tika iegÅ«ta vÄsturÄ lielÄkÄ graudu kopraža ā 3,2 miljoni tonnu. Tas ir par 1,1 miljonu tonnu jeb 1,5 reizes vairÄk nekÄ 2018. gadÄ. Sasniegts arÄ« rekordliels graudaugu produktu eksports uz ÄrvalstÄ«m ā 2,8 miljoni tonnu 518 miljonu eiro vÄrtÄ«bÄ. 2019. gadÄ graudaugu produkti visvairÄk tika eksportÄti uz SaÅ«da ArÄbiju, NigÄriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82% gadÄ«jumu tika eksportÄti kvieÅ”i un kvieÅ”u un rudzu maisÄ«jums ā to kopÄjie eksporta ieÅÄmumi bija 417 miljoni eiro.
2020. gadÄ no vairÄk nekÄ 730 tÅ«kstoÅ”iem hektÄru graudaugu, kas valstÄ« iesÄti, raža bija ļoti laba ā 3,4 miljoni tonnu graudu, kas ir nedaudz lielÄka par 2019. gadÄ iegÅ«to.
Dati par 2021. gadu vÄl nav pieejami, bet jau jÅ«lija beigÄs karstÄ un sausÄ laika dÄļ graudaudzÄtÄji prognozÄja mazÄkas ražas, nekÄ cerÄts. TurklÄt graudu pÄrstrÄdÄtÄji apliecinÄja, ka arÄ« graudu kvalitÄte ir zemÄka. "Covid-19 lauksaimniecÄ«bas graudkopÄ«bas sadaļu ne mazÄkajÄ mÄrÄ nav negatÄ«vi ietekmÄjis, drÄ«zÄk gan pretÄji. Å obrÄ«d mÄs redzam, ka pasaules biržÄs augkopÄ«bas produkcijai ir sÄkuÅ”Äs milzÄ«gas cenu lÄkÄÅ”anas, ko mÄs tik ļoti neredzam citiem birÅ¾Ä kotÄtajiem izejvielu produktiem. LauksaimniecÄ«bas produkti pÄdÄjÄ pusgada laikÄ biržÄs ir piedzÄ«vojuÅ”i milzÄ«gas svÄrstÄ«bas, kas nav veselÄ«gi, jo sajauc prÄtus tiem, kas fiziski nodarbojas ar Å”o produktu audzÄÅ”anu un tirdzniecÄ«bu ā zemniekiem un tirgotÄjiem," saka LauksaimniecÄ«bas pakalpojumu kooperatÄ«vÄs sabiedrÄ«bas "Latraps" valdes priekÅ”sÄdÄtÄjs Edgars Ruža. KÄpÄc tas ir noticis, var izlasÄ«t intervijÄ ar viÅu portÄlÄ "Kas Jauns".
ŽurnÄls "IR" analizÄja Lauku atbalsta dienesta informÄciju par lielÄko tieÅ”maksÄjumu saÅÄmÄjiem pÄdÄjo piecu gadu laikÄ, un secinÄjis, ka turÄ«gÄkie zemnieki dzÄ«vo ZemgalÄ un KurzemÄ. PiemÄram, 2019. gadÄ astoÅi no desmit lielÄkajiem platÄ«bmaksÄjumu saÅÄmÄjiem ir ZemgalÄ, divi ā KurzemÄ. LielÄkoties nodarbojas ar graudkopÄ«bu.
ā
LIELÄKIE UZÅ ÄMUMI
ā
ā
AKTUÄLI PAR UZÅ ÄMUMIEM
ā"Agrofirma TÄrvete" ir akciju sabiedrÄ«ba, kas nodarbojas ar zirgkopÄ«bu, augkopÄ«bu, kÄ arÄ« alus darÄ«Å”anu. Agrofirmas priekÅ”vÄsture meklÄjama kolhozÄ "TÄrvete", kas dibinÄts 1947. gadÄ. PÄc Latvijas neatkarÄ«bas atgÅ«Å”anas 1992. gadÄ kolhozs tika privatizÄts, izveidojot paju sabiedrÄ«bu. 1998. gadÄ tas pÄrtapa par akciju sabiedrÄ«bu "Agrofirma TÄrvete". UzÅÄmums ir reÄ£istrÄts 1992. gadÄ, un tÄ pamatkapitÄls ir 1,6 miljoni eiro. "Agrofirmas "TÄrvete" lielÄkie akcionÄri ir SIA "Agrolats" (49,57%) un SIA "TÄrvetes investÄ«cijas" (41,31%), savukÄrt 9,12% akciju pieder privÄtpersonÄm. "Agrofirmas TÄrvete" patiesie labuma guvÄji ir Andris PaÅ”kausks, JÄnis PaÅ”kausks un Vitauts PaÅ”kausks.
ā"Agrofirma TÄrvete" 2018. gadÄ strÄdÄja ar 13,6 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 1% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. IeÅÄmumi no lauksaimniecÄ«bas produkcijas pÄrdoÅ”anas bija 7,4 miljoni eiro. UzÅÄmums Å”ajÄ gadÄ cieta zaudÄjumus 609,2 tÅ«kstoÅ”u eiro apmÄrÄ pretstatÄ peļÅai gadu iepriekÅ”.
ā2019. gadÄ "Agrofirma TÄrvete" strÄdÄja ar 12,5 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 8,1% mazÄk nekÄ 2018. gadÄ. UzÅÄmums guva peļÅu 1,8 miljonu eiro apmÄrÄ pretstatÄ zaudÄjumiem gadu iepriekÅ”.
AS "Agrofirma TÄrvete" 2020. gadÄ strÄdÄja ar 11,5 miljona eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 7,9% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”, taÄu uzÅÄmuma peļÅa pieauga 3,7 reizes ā lÄ«dz 6,6 miljoniem eiro. UzÅÄmuma ieÅÄmumi no lauksaimniecÄ«bas produkcijas pÄrdoÅ”anas 2020. gadÄ pieauga par 1% un sasniedza 7,8 miljonus eiro. UzÅÄmums saražoja 1660 tonnas miežu, kas tiek izmantotas sÄklas ražoÅ”anai un lopbarÄ«bas ražoÅ”anai, un 1970 tonnu kvieÅ”u. TÄpat "Agrofirma TÄrvete" 2020. gadÄ saražoja un realizÄja rapsi teju 257 tÅ«kstoÅ”u tonnu apmÄrÄ. UzÅÄmums ir otrs lielÄkais ES subsÄ«diju saÅÄmÄjs.
ā
SIA "Ingleby Dobele Agro" priekÅ”tece ir 1991. gadÄ dibinÄtÄ SIA "Dobele Agra S.I.A.". UzÅÄmuma pamatkapitÄls ir 668,8 tÅ«kstoÅ”ieiro. TÄ pamatdarbÄ«ba ir lauksaimnieciskÄs produkcijas ražoÅ”ana, galvenokÄrt graudaugu un eļļas augu audzÄÅ”ana, kÄ arÄ« graudaugu sÄklas materiÄla ražoÅ”ana un lauksaimniecÄ«bas pakalpojumu sniegÅ”ana.
ā2016. gadÄ SIA "Dobele Agra S.I.A." strÄdÄja ar 5,7 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 22% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”, savukÄrt uzÅÄmuma peļÅa saruka 2,4 reizes ā lÄ«dz 896,1 tÅ«kstotim eiro.
ā2017. gada maijÄ uzÅÄmumam mainÄ«jÄs Ä«paÅ”nieki. Tas 100% pieder DÄnijas uzÅÄmumam A/S "Ingleby Denmark 1". Pirms tam uzÅÄmuma Ä«paÅ”niece bija Austrijas kompÄnija "AGRA Gesellschaft fur landwirtsschafliche Entwicklung und Beteiligung GmbH". KopÅ” tÄ laika "Dobele Agra" ir mainÄ«jusi nosaukumu un tagad ir pazÄ«stama kÄ SIA "Ingleby Dobele Agro". 2017. gadu uzÅÄmums noslÄdza ar piecu miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 49,4% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. UzÅÄmuma peļÅa bija 46,4 tÅ«kstoÅ”i eiro. VadÄ«bas ziÅojumÄ teikts, ka uzÅÄmuma sÄjplatÄ«ba 2017. gadÄ bija 7473 hektÄri. SÄjumu struktÅ«rÄ dominÄjoÅ”Ä loma bija miežiem ā 28%, kam sekoja kvieÅ”i (26%), lauka pupas (22%), rapsis (11%) un nelielÄs platÄ«bÄs sÄklas ieguvei sarkanais ÄboliÅÅ”, pļavas auzene un daudzziedu airene. UzÅÄmumÄ bija nodarbinÄti 45 darbinieki.
FinanÅ”u gadu no 2018. gada 1. jÅ«lija lÄ«dz 2019. gada 30. jÅ«nijam SIA "Ingleby Dobele Agro" noslÄdza ar 4,8 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 5,9% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. SavukÄrt uzÅÄmuma zaudÄjumi bija 1,6 miljoni eiro. UzÅÄmuma vadÄ«bas ziÅojumÄ teikts, ka zaudÄjumus lielÄ mÄrÄ ietekmÄjuÅ”i lauksaimniecÄ«bai nepiemÄrotie laika apstÄkļi 2018. gada pavasarÄ« un vasarÄ. SIA "Ingleby Dobele Agro" Å”ajÄ finanÅ”u gadÄ sÄka Ä«stenot investÄ«ciju projektu, kas paredz uzbÅ«vÄt trÄ«s jaunus angÄrus graudu glabÄÅ”anas un tehnikas novietoÅ”anas vajadzÄ«bÄm, no kuriem vienu nodeva ekspluatÄcijÄ 2019. gada maijÄ. SIA "Ingleby Dobele Agro" 2018. gadÄ saÅÄma 1,3 miljonus eiro lauksaimniecÄ«bas subsÄ«dijÄs.
SIA "Ingleby Dobele Agro" pÄc apgrozÄ«juma lieluma 2019. gadÄ bijis 11. lielÄkais uzÅÄmums Dobeles novadÄ. FinanÅ”u gadÄ no 2019. gada 1. jÅ«lija lÄ«dz 2020. gada 30. jÅ«nijam tas kÄpinÄjis apgrozÄ«jumu lÄ«dz 8,8 miljoniem eiro un peļÅu lÄ«dz 1,2 miljoniem eiro. LauksaimniecÄ«bas subsÄ«dijÄs uzÅÄmums aizvadÄ«tajÄ gadÄ saÅÄmis 1,09 miljonu eiro apmÄrÄ. SIA "Ingleby Dobele Agro" sÄjplatÄ«ba bijusi 7617 ha. SÄjuma struktÅ«rÄ lielÄko daļu ā 51% ā aizÅÄma graudaugi, 17% apsÄti ar dažÄdÄm zÄlÄju sÄklÄm pavairoÅ”anai un sÄklas materiÄla ieguvei, kÄ arÄ« rapsi (16%) un pupÄm. SIA "Ingleby Dobele Agro" Å”ajÄ periodÄ sekmÄ«gi sÄcis arÄ« cukurbieÅ”u audzÄÅ”anu.
ā
Uzvara (agrÄk arÄ« Dvari, Kamarde) ir ciems Bauskas novada GailÄ«Å”u pagastÄ, pagasta centrs MÅ«sas kreisajÄ krastÄ 12 km no novada centra Bauskas un 79 km no RÄ«gas. ApdzÄ«votÄ vieta veidojusies ap Dvaru (Dwaren, arÄ« Dvori) pusmuižu. PÄc OtrÄ pasaules kara tÄ attÄ«stÄ«jÄs kÄ kolhoza "Uzvara" centrÄlais ciemats. Uz kolhoza-agrofirmas bÄzes 1995. gadÄ UzvarÄ dibinÄts zemkopÄ«bas uzÅÄmums SIA "Uzvara-lauks", kas nodarbojas ar graudu, rapÅ”a, lauku pupu un zirÅu audzÄÅ”anu un realizÄciju, kÄ arÄ« kvieÅ”u Ŕķirnes sÄklu materiÄla pavairoÅ”anu un pÄrdoÅ”anu. SIA "Uzvara-lauks" Ä«paÅ”nieks un patiesais labuma guvÄjs ir Arnis VÄjÅ”. UzÅÄmÄjam pieder arÄ« SIA "RÅ«Ä·Ä«Å”i agro".
ā"Uzvara-lauks" 2017. gadÄ strÄdÄja ar 7,6 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 3,6% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. UzÅÄmuma peļÅa pieauga 5,8 reizes un sasniedza 1,3 miljonus eiro.
ā2018. gadÄ "Uzvara-lauks" strÄdÄja ar 6,8 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 11,3% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”, savukÄrt uzÅÄmuma peļÅa samazinÄjÄs vairÄkkÄrt ā lÄ«dz 189,8 tÅ«kstoÅ”iem eiro. UzÅÄmuma vadÄ«ba norÄda, ka galvenais iemesls apgrozÄ«juma samazinÄjumam bija 2017. gada slapjais rudens, kas neļÄva plÄnotajÄ apmÄrÄ sasÄt ziemÄjus, un 2018. gada sausÄ vasara, kas iespaidoja kvieÅ”u ražu un kamdÄļ kompÄnija ieguva par 20,8% jeb 5800 tonnÄm mazÄk kvieÅ”u nekÄ gadu iepriekÅ”. UzÅÄmuma kopÄjais kapitÄlieguldÄ«jumu apmÄrs 2018. gadÄ bija 2,4 miljoni eiro, kas investÄti lauksaimniecÄ«bÄ izmantojamÄs zemes iegÄdÄ 124,3 hektÄru platÄ«bÄ, pamatlÄ«dzekļu atjaunoÅ”anÄ un rekonstrukcijÄ graudu kaltÄ Å muļi, kÄ arÄ« graudu kaltÄÅ”anas jaudu palielinÄÅ”anÄ. "Uzvara-lauks" galvenie stratÄÄ£iskie mÄrÄ·i ir kvieÅ”u Ŕķirnes sÄklas materiÄla realizÄcijas apmÄra kÄpinÄÅ”ana tirgÅ«, kvalitatÄ«vu pÄrtikas kvieÅ”u lÄ«dz 90% no kopÄjÄ kvieÅ”u apmÄra realizÄcijas nodroÅ”inÄÅ”ana, energoresursu patÄriÅa samazinÄjums kultÅ«raugu audzÄÅ”anÄ lÄ«dz 20%, darbaspÄka kvalifikÄcijas paaugstinÄÅ”ana un jaunu tehnoloÄ£iju ievieÅ”ana.
2020. gadÄ SIA "Uzvara-lauks" palielinÄja apgrozÄ«jumu par 10%. UzÅÄmums apgrozÄ«ja 8,4 miljonus eiro, no tiem 8 miljonus eiro veidojuÅ”i ieÅÄmumi no lauksaimnieciskÄs darbÄ«bas, bet atlikuÅ”o daļu ā kafejnÄ«cas, viesnÄ«cas, muzeja ieÅÄmumi, kÄ arÄ« lauksaimniecÄ«bas pakalpojumu sniegÅ”ana. VadÄ«bas ziÅojumÄ uzÅÄmums norÄdÄ«jis, ka 2020. gadÄ tas ieguvis 32,3 tÅ«kstoÅ”u tonnu lielu kvieÅ”u kopražu, kas ir par 5,6 tÅ«kstoÅ”iem tonnu vairÄk nekÄ 2019. gadÄ. Tas arÄ« nodroÅ”inÄjis 2020. gada neto ieÅÄmumu palielinÄjumu, jo vidÄjÄs realizÄcijas cenas bija aptuveni 2019. gada lÄ«menÄ«. SIA "Uzvara-lauks" peļÅa palielinÄjusies no 898,8 tÅ«kstoÅ”iem eiro 2019. gadÄ lÄ«dz 2,2 miljoniem eiro 2020. gadÄ.
ā
