Sveiciens!
Šajā nedēļā aplūkojām iepakojuma nozari, kuras galvenais izaicinājums pēdējos gados ir Eiropas zaļais kurss jeb virzība uz to, lai Eiropa kļūtu par dabai daudz draudzīgāku pasaules daļu. Iepakojuma ražotāji ir spiesti meklēt jaunus materiālus. Iepakojuma izmantotāji, kuri aizdomājas par ilgtspējību, meklē inovatīvus risinājumus savas preces iesaiņošanai. Kaut gan, meklējot ziņas par top3 nozares uzņēmumiem, iepakojuma ražotājiem liela fokusa publiskajā komunikācijā uz inovācijām nav. Taču finanšu dati ir pieejami – tos arī esam apkopojuši.
Neaizmirsti izlietoto iepakojumu nodot pārstrādei!
Ieva Treija
Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,092 miljardi eiro. Tas ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 4,6% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.
"Papīra un kartona iepakojuma imports naudas izteiksmē 2020. gadā samazinājās par 5%, salīdzinot ar 2019. gadu, savukārt eksporta apjoms saruka par 12% jeb gandrīz septiņiem miljoniem eiro", norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja un Pasaules Iepakojuma organizācijas valdes locekle Iveta Krauja. Svara izteiksmē materiālu imports palielinājās par 5%, salīdzinot ar 2019. gadu, bet eksports samazinājās par 24% jeb apmēram 16 tūkstošiem tonnu. Fiksēts arī 15% palielinājums papīra un kartona iepakojuma cenu eksportam. Kopumā nozarē ir redzams 2% pieaugums iepakojuma importam (4,3 miljoni eiro) un 5% samazinājums eksportam (10,4 miljoni eiro).
I. Krauja norāda, ka globālā mērogā, kas neapšaubāmi attiecas arī uz nacionālo iepakojuma nozari, ir svarīgi visos iepakojuma tapšanas posmos integrēt t.s. 3R pieeju: samazināt, izmantot atkal un pārstrādāt (Reduce, Reuse, Recycle). Pirmkārt, tas nozīmē panākt jebkura materiāla patēriņa samazinājumu – sākot ar konstruēšanas un dizaina posmu sākumā un beidzot ar ražošanas un izplatīšanas posmu. Tādejādi samazinās izlietotā un atkritumos izmestā iepakojuma apjoms. "Otrais izaicinājums ir ieviest ikdienas apritē vairāk atkārtoti lietojama iepakojuma – gan gatavo iepakojumu, gan pārstrādāto materiālu jauna izgatavošanai," teic I. Krauja. Trešais posms no 3R pieejas vairāk attiecas uz zinātniekiem un tehnologiem, un ietver tādu iepakojuma materiālu radīšanu un piedāvāšanu nozarei, kas labi šķirojami un pārstrādājami.
“Polipaks” ir ģimenes uzņēmums. 1996. gadā tas sāka savu darbību ar polietilēna plēvju ekstrudēšanu. Šobrīd uzņēmums ir lielākais elastīgo plēvju ražotājs Latvijā. Uzņēmums ir sertificēts saskaņā ar ISO 9000 un BRC iepakojuma standartiem, kas garantē tā atbilstību visiem higiēnas un drošības noteikumiem un ļauj sadarboties ar prasīgākajiem Eiropas pārtikas un nepārtikas preču ražotājiem.
2015. gadā Mārupes novadā “Polipaks” uzbūvēja jaunu ražošanas un loģistikas centru,kopējās investīcijas bija 30 miljoni eiro.
2019. gada oktobrī par "Polipaks" vienīgo īpašnieku kļuva uzņēmums "KFF Holding", patiesais labuma guvējs – Andrejs Kologrejevs. Viņam uzņēmumā pieder 80% daļu. SIA “KFF holding” 2019. gadu noslēdza ar 18,22 miljonu eiro peļņu. "Polipaks" uzņēmumu grupā ir iepakojuma ražotājs SIA "Polipaks", iepakojuma tirgotājs SIA "Multipack" un Mārupes ražotnes projekta realizētājs "Polipaks NT".
2020. gadā "Polipaks" strādāja ar 47,99 miljonu eiro apgrozījumu un guva 981,74 tūkstošu eiro peļņu.
2021. gadā uzņēmuma apgrozījums pieauga par 15,9%, sasniedzot 55,62 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa samazinājās par 27,2% un bija 715,1 tūkstotis eiro. Togad "Polipaks" pētniecības un attīstības izmaksas bija 322,45 tūkstošus eiro. Uzņēmumā strādāja 281 darbinieks, un nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā tas samaksāja 2,86 miljonus eiro.
Gofrētā kartona un tā izstrādājumu ražotājs un tirgotājs SIA “Stora Enso Packaging” reģistrēts 1994. gadā un tā pamatkapitāls ir 973,2 tūkstoši eiro. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir AS “Stora Enso Latvija” kas savukārt pieder igauņu “Stora Enso Eesti” AS. "Stora Enso" ir starptautisks kokmateriālu, celulozes, papīra un iepakojuma ražošanas koncerns.
2018. gadā pieprasījums pēc gofrētā kartona un kartona produktiem Baltijas valstīs samazinājās. To ietekmēja straujais ražošanas izejmateriālu cenu kāpums, kā rezultātā pārdošanas cenas pieauga par 14%. Tomēr, neskatoties uz to, 2018. gadā “Stora Enso Packaging” izdevās palielināt apgrozījumu par 2%. Uzņēmuma apgrozījums sasniedza 44,04 miljonus eiro, un gadu tas noslēdza ar 2,98 miljonu eiro peļņu.
Kā redzams grafikā, 2019. gadā SIA "Stora Enso Packaging" apgrozījums bija 44,44 miljoni eiro, peļņa – 5,45 miljoni eiro.
2020. gadā pieprasījums pēc gofrēta kartona un kartona produktiem Baltijas valstīs pieauga par 4%. SIA “Stora Enso Packaging” gada pārskats rāda, ka uzņēmums apgrozīja 43,75 miljonus eiro un finanšu gadu noslēdza ar 4,7 miljonu eiro peļņu. Palielinoties pārdošanas cenām gofrētā kartona tirgū, uzņēmuma apgrozījums saruka par 1,56%. Uzņēmums norāda, ka pārskata gadā bija vērojams papīra izejmateriālu cenu pieaugums Eiropā, kas arī ietekmēja ražošanas pašizmaksas sadārdzināšanos.
2020. gadā arī veiktas izmaiņas “Stora Enso Packaging” valdē. No amata atcelta Aija Zemrībo, kura amatu ieņēma kopš 2012. gada septembra, un viņas vietā amatā iecelts Mikas Kibilda. Uzņēmuma valdē strādā tikai viena amatpersona.
Kā redzams grafikā, 2021. gadā SIA "Stora Enso Packaging" apgrozījums ir piedzīvojis ievērojamu kāpumu, sasniedzot 53,84 miljonus eiro. Peļņa ir sasniegusi 5,06 miljonus eiro.
Uzņēmums “Multipack” nozarē strādā no 1994. gada. Tas ietilpst šī topa līdera “Polipaks” uzņēmumu grupā, kas specializējas iepakojuma materiālu ražošanā un izplatīšanā Baltijas un Rietumeiropas valstīs. Latvijas tirgū “Multipack” sadarbības partneri pārstāv dažādas nozares – mazumtirdzniecības veikalu tīklus, pārtikas un nepārtikas ražotājus, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, gaļas un piena pārstrādātāji, viesmīlības segmentu, tipogrāfijas u.c.
2018. un 2019. gadā "Multipack" strādāja ar 20,6 miljonu eiro apgrozījumu. 2018. gadā uzņēmums nopelnīja 33,4 tūkstošus eiro, 2019. gadā – 15,19 tūkstošus eiro.
Iepakojuma tirgotāja SIA "Multipack" 2020. gadā strādāja ar 22,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums par 11,1% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Uzņēmuma peļņa bija 663,16 tūkstoši eiro, kas ir 43,7 reizes vairāk nekā 2019. gadā.
2021. gadā SIA “Multipack” apgrozīja 25,27 miljonus eiro, kas ir par 10,37% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata gadu uzņēmums noslēdza ar 544,91 tūkstoti eiro peļņu.
Roberts Vasiļevskis
Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētājas vietnieks, AS "VG Kvadra Pak" ģenerāldirektors:
"Iepakojuma ražošanas nozare ir ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu. Tās apjomi ar katru gadu kļūst lielāki. Arvien vairāk poligrāfijas nozares uzņēmumu pievēršas iepakojuma. Īpaši papīra un kartona iepakojuma ražošanai, kas ir ilgtspējīgākais iepakojuma veids, jo tiek ražots no pilnībā atjaunojamiem resursiem. Strauji attīstās e-komercijas nozare, sekmējot pieprasījumu pēc dažādiem iepakojuma veidiem, kas nepieciešami īslaicīgai transportēšanai uz pakomātiem, piemēram, kartona un gofrēta kartona iepakojums. Tas kļūst kvalitatīvāks un gala patērētājam pievilcīgāks, lai uzlabotu kopējo produkta saņemšanas un atpakošanas pieredzi. Gan šajā, gan citās jomās attīstās princips "mazāk ir vairāk", veicinot maksimāli efektīvu iepakojuma izmantošanu un ekoloģisku pieeju. Uzņēmumi arī sertificē ražotnes un produktus saskaņā ar CO2 neitralitātes sertifikāciju.
2022. gadā nozares lielākais izaicinājums bija izejvielu pieejamība. Īpaši papīram un kartonam. Ar to saistīts straujais cenu pieaugums. Šis process vēl turpinās. Ja materiālu pieejamība uzlabojas, tad energoresursu cenu pieauguma ietekmē cenas turpina augt. Bažas rada energoresursu pieejamība gan Latvijā, gan izejvielu ražošanas valstīs, kas var radīt samazinātu ražošanas kapacitāti, attiecīgi turpinot veicināt cenu kāpumu.
Nozarē vērojams izteikts darba spēka resursu trūkums. Īpaši Rīgā. Tas veicina strauju atalgojuma pieaugumu. Kombinācijā ar darbinieku nepieejamību tas samazina nozares konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Līdzīgas tendences vērojamas arī daudzās citās nozarēs Latvijā. Lai situāciju uzlabotu, tiek veikts aktīvs darbs pie nozares atpazīstamības veicināšanas, skolēnu piesaistes ar iepakojumu saistītās jomās, piemēram, poligrāfijā un ražošanas produktivitātes palielināšanas.
Paredzams, ka nākotnē pieaugs kopējā nozares jauda, jo līdz ar katru jaunu investīciju nozares uzņēmumos tiek iegādātas aizvien jaudīgākas iekārtas. Nozare aizvien tālāk segmentēsies nišas produktos ar nelieliem apjomiem vai industriāli ražotiem lielākiem apjomiem, kuru saražošanai tiks pielietotas aizvien modernākas, jaudīgākas un efektīvākas iekārtas ar augstāku automatizācijas pakāpi. Turpināsies arī importa produktu aizvietošanas un eksporta apjomu kāpināšanas tendences. Notiks straujāka pāreja no fosiliem iepakojuma veidiem uz atjaunojamo resursu iepakojumu (piemēram, papīru, kartonu, koku), kā arī tādu iepakojumu, kura ražošanā izmantojams mazāk energoresursu un kur kopumā izmantots mazāk resursu. Tādējādi paredzams, ka nākotnē iepakojums vairāk atbildīs mūsdienīgo patērētāju ekoloģiskajai domāšanai."
