Sveiciens!
Jauniešiem, kuri šoruden sāk mācīties 9. klasē, vidusskolas noslēgumā vismaz viens dabaszinātņu jomas eksāmens būs obligāts . Skolēni paši varēs izvēlēties, kuru no tiem kārtot un kādā līmenī. Pieņemot lēmumu par šāda eksāmena ieviešanu, atbildīgās iestādes reaģēja uz Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas ierosinājumu steidzami risināt kritisko situāciju dabaszinātņu izglītības jomā. Asociācija norādīja, ka ar katru gadu samazinās vispārizglītojošo skolu skaits, kurās jaunieši izvēlas kārtot centralizēto fizikas eksāmenu. Turklāt dabaszinātņu studentu daudzums Latvijā no studentu kopskaita ir zemākais Eiropas Savienībā, liecina "Eurostat" dati.
Elektrotehnikas un elektronikas nozares uzņēmumu apgrozījumam ir augšupejoša tendence, taču ir bažas par nākotni – vai būs darītāji, kas spēs turpināt piedalīties Latvijas ekonomikai tik svarīgās nozares attīstības veicināšanā. Tāpēc reizi gadā arī mēs pievēršamies šai nozarei. Uz to mūs pamudināja arī nesen parakstītais memorands par mikročipu ražošanu Latvijā . Memorandā ir noteikta sadarbība, ko paredzēts īstenot trīs galvenajos virzienos: mikročipu ekosistēmas attīstība, izglītības un pētniecības iespēju attīstība, kā arī mikroshēmu izstrādes attīstība un ražošana Latvijā.
Un vēl, protams, nedrīkst aizmirst par svētkiem. Par to neaizmirsīs arī Valsts Ieņēmumu dienests, kas atgādina – visiem radošajiem cilvēkiem, kuri svētku laikā bērnus iepriecina, pārtopot par rūķiem un Ziemassvētku vecīšiem, ir jāreģistrē saimnieciskā darbība .
Ziemas priekus baudīt Finday.lv komandas vārdā novēl,
Ieva Treija
Līvānos ar 24 miljonu eiro ieguldījumu optiskās šķiedras un mehānisko komponentu ražotājs "Light Guide Optics International" iecerējis būtiski palielināt medicīnas kūļu iecirkņa ražošanas jaudu un radīt vismaz 20 jaunas darbavietas. Šonedēļ uzņēmums "Light Guide Optics International" saņēma galveno balvu nominācijā Gada speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums Latgalē .
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska 2021. gada sākumā rakstīja, ka Latvijas elektrisko un elektronisko iekārtu nozare ir viena no augstražīgākajām Latvijā ar nodarbināto algu krietni virs vidējā rādītāja tautsaimniecībā. Pēdējos 20 gadus abu nozaru produkcijas apjoms ir audzis būtiski straujāk nekā vidēji apstrādes rūpniecībā, turklāt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana no pavisam niecīgiem apjomiem ir augusi gluži neticamā ātrumā, īpaši strauji kāpinot tempus kopš 2014. gada. Pateicoties straujajai izaugsmei, elektronikas un elektrotehnikas nozares veido jau aptuveni 10. daļu no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības. Šīs ir eksporta intensīvas nozares – aptuveni 90% no produkcijas tiek eksportēta.
Par spīti Covid-19 pandēmijas triecienam elektrisko iekārtu ražošana 2020. gadā auga pat par 5,7% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tā bija otrā straujākā izaugsme apstrādes nozaru apakšnozarēs.
Elektrotehnikas ražotājus Latvijā jau kopš 1995. gada apvieno LETERA – Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija. LETERA ir apvienojušies vairāk kā 90 uzņēmumi, pētniecības un izglītības iestādes, kas Latvijā darbojas elektronikas un elektrotehnikas, optisko iekārtu, informācijas tehnoloģijas un elektronisko sakaru, aizsardzības aprīkojuma, aviācijas un kosmosa tehnoloģiju jomās. Kopējais asociācijas biedru apgrozījums pārsniedz vienu miljardu eiro. LETERA uzņēmumos strādā gandrīz 6000 darbinieku.
Kā nozares jomas, kurās šobrīd veiksmīgi konkurējam un kuras Latvijai ir perspektīvas , LETERA izpilddirektore Inese Cvetkova portālam Makroekonomika.lv min, piemēram, sensoru elementus un tīklus, 3D ekrānus, radio sakarus un mēriekārtas, skaņas apstrādi, optisko šķiedru ražošanu, radiācijas mērsistēmas, mākslīgo intelektu, attēlu analīzi un atpazīšanu, robotiku un daudzrobotu sadarbības sistēmas, bezpilota lidaparātus.
''Mikrotīkls'', pazīstams arī kā ''MikroTik'', ir datortīklu aprīkojuma ražotājs . Tā pamatprodukcija ir bezvadu iekārtas un maršrutētāji. Uzņēmums ir dibināts 1996. gadā. Gadu vēlāk – 1997. gadā – uzņēmuma darbinieki izstrādāja pirmo uz "Linux" operētājsistēmas bāzētu "RouterOS" programmatūras sistēmu, kas paredzēta ''MikroTik" ražotajām tīkla iekārtām, kā arī standarta "x86" tipa datoriem. 2002. gadā "MikroTik" sāka izgatavot arī tīkla aparatūru, tapa "RouterBOARD" zīmols. Šobrīd "MikroTik" zīmols ir pazīstams visā pasaulē un pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas pakāpeniski pieaug.
SIA "Mikrotīkls" realizācijas apjomi 2019. gadā turpināja pieaugt , palielinoties par 9,4% un sasniedzot 283,05 miljonus eiro. Lielākos ieņēmumus uzņēmumam nodrošināja ASV (46,41 miljons eiro), Krievijas (28,45 miljoni eiro) unPolijas (26,17 miljoni eiro) tirgi, tāpat arī Čehija, Indonēzija, AAE, Itālija, Spānija un Vācija. Palielinājās arī SIA "Mikrotīkls" peļņa pēc nodokļu nomaksas, kas 2019. gadā pieauga līdz 88,9 miljoniem eiro. Gadu iepriekš, 2018. gadā, uzņēmums apgrozīja 258,7 miljonus eiro un nopelnīja 79,4 miljonu eiro.
2019. gada nogalē publicētais "Dienas Biznesa" apkopojums "100 Latvijas turīgākie cilvēki" Latvijas miljonāru saraksta pirmajā vietā otro gadu pēc kārtas ierindoja uzņēmuma "Mikrotīkls" līdzīpašnieku Arni Riekstiņu.
"MikroTik" koncerns 2020. gadā strādāja ar 358,9 miljona eiro apgrozījumu , kas ir par 24,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa palielinājās par 15,1% un sasniedza 82,88 miljonus eiro.
Birža "Nasdaq Riga" un finanšu konsultāciju uzņēmums "Prudentia" 2021. gada nogalē publicētajā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu "Top 101" uzņēmums "Mikrotīkls" pasludināts par trešo vērtīgāko uzņēmumu Latvijā un kļuvis arī par pirmo privātā kapitāla uzņēmumu Latvijā, kuram izdevies pārsniegt viena miljarda eiro vērtību (1,24 miljardi eiro).
Bez debatēm vienas sēdes laikā, izskatot divos lasījumos steidzamības kārtā, Saeima 2021. gada janvārī, atbalstīja likumprojektu par ASV pilsoņa, uzņēmuma "Mikrotīkls" izveidotāja Džona Martina Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni . Par šo lēmumu balsoja visi klātesošie deputāti.
SIA "Mikrotīkls" apgrozījums 2021. gadā sasniedza 374,6 miljonus eiro , kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 90,58 miljoni eiro.
SIA "Mikrotīkls" vērtība šogad ir palielinājusies par 5%, sasniedzot 1,31 miljardu eiro . 2022. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu "Top101" SIA "Mikrotīkls" ierindojas 4. vietā.
''Mikrotīkls'' ir pazīstams arī ar savu dāsno atbalstu dažādām organizācijām . 2015. gada decembrī uzņēmums ziedoja vienu miljonu eiro Bērnu slimnīcas fondam, kas ir līdz šim lielākais ziedojums Bērnu slimnīcai. Tā paša gada nogalē uzņēmums ziedoja vēl 500 tūkstošus eiro Latvijas Universitātes Fondam dabaszinātņu un medicīnas nozares projektu īstenošanai. Gadu vēlāk – vēl vienu miljonu eiro . Līdzīga sadarbība pastāvīgi turpinās. Savukārt sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju uzņēmums realizē mācību programmu " MikroTik akadēmija ", izsniedzot "MikroTik MTCNA" sertifikātus. SIA "Mikrotīkls" ir zināms arī kā dažādu citu iniciatīvu atbalstītājs, piemēram, 2021. gadā Cēsu novada izglītības iestādes saņēmušas apjomīgu dāvinājumu – ar jaunajām "Mikrotīkls" iekārtām skolas un bērnudārzi varēja sakārtot savus iekšējos datortīklus. 2021. gadā SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs pavēstīja, ka apņēmies ziedot 20 miljonus eiro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai.
SIA "Lexel Fabrika" ir dibināta 1993. gadā, un tās īpašnieks ir uzņēmums "Schneider Electric" . Tas ir Francijā dibināts starptautisks koncerns, kas nodarbina 120 tūkstošus darbinieku vairāk nekā 130 valstīs. SIA "Lexel Fabrika" darbības pamatnozare ir elektronikas un elektroinstalācijas piederumu ražošana.
2018. gadā uzņēmums strādājis ar 65,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 27,4% jeb 14,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt uzņēmuma tīrā peļņa 2018. gadā sasniedza 4,1 miljonu eiro, kas bija par 42,7% vairāk nekā 2017. gadā, kad ražotāja apgrozījums pieauga par 17%.
2020. gadā SIA "Lexel Fabrika" apgrozīja 72,56 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 3,74 miljonu eiro peļņu . Salīdzinot ar gadu iepriekš, ražotāja peļņa 2020. gadā pieauga par 89,6%.
2021. gadā SIA "Lexel Fabrika" apgrozījums auga vēl par 18%, sasniedzot 85,92 miljonus eiro. Apgrozījuma pieaugums saistīts ar jaunu produktu un jaunu ražošanas līniju ieviešanu iespiedshēmu plates montāžas produktu ražošanai, kā arī gala produktu montāžu. Gada pēdējā ceturksnī SIA "Lexel Fabrika" radās papildu izmaksas par komponenšu iegādi, jo tirgū bija vērojams to trūkums. Pārskata gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem 79 tūkstošu eiro apmērā .
SIA "Lexel Fabrika" 2022. gadā nominēts eksporta un inovācijas balvai kategorijā "Eksporta līderis" nozarē "Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas" lielo uzņēmumu grupā.
Līvāni pazīstami ar stikla ražošanu, taču stikla rūpnīcas paspārnē aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos gados tika attīstītas arī optiskās šķiedras ražošanas tehnoloģijas, 2020. gada sākumā vēstīja "Latvijas Radio ". "Light Guide Optics International" ir kļuvis par vienu no nozares līderiem Eiropā .
SIA "Light Guide Optics International" 2018. gadā strādāja ar 19,4 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 5% vairāk nekā gadu iepriekš . Savukārt uzņēmuma peļņa 2018. gadā sasniedza 7,1miljonu eiro, kas bija par gandrīz 13% vairāk nekā gadu iepriekš. 2017. gadā "Light Guide Optics International" neto apgrozījums bija 18,5 miljoni eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 6,3 miljoni eiro.
SIA "Light Guide Optics International" 2019. gadā apgrozīja 24,7 miljonus eiro un nopelnīja 8,7 miljonus eiro. Apgrozījums ir kāpis, pateicoties medicīnas produktu pārdošanas apjomu pieaugumam par 40% .
2020. gadā SIA "Light Guide Optics International" apgrozījumspalielinājās par 11% un sasniedza 27,3 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa auga līdz 9,3 miljoniem eiro.
2021. gadā SEB banka optiskās šķiedras ražošanas uzņēmumam piešķīra finansējumu septiņu miljonu eiro apmērā . Tas ir paredzēts ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai – jaunas lāzermedicīnas instrumentu ražotnes būvniecībai un aprīkošanai.
2021. gadā "Light Guide Optics International" apgrozījums sasniedza 37,76 miljonus eiro , augot par 38,13%. uzņēmuma peļņa pērn palielinājās līdz 13,86 miljoniem eiro. Tas ir par 49,46% vairāk, salīdzinot ar 2020. gadu. 2021. gadā "Light Guide Optics International" ar darba vietām nodrošināja 218 strādājošos. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmums pērn samaksājis 2,32 miljonus eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 1,25 miljonus eiro.
2022. gada pavasarī portāls "Dienas Bizness" vēstīja, ka SIA "Light Guide Optics International" uzņēmumā vidējā darba alga ir ap 3,5 tūkstošiem eiro, kas pašlaik ražojošanas uzņēmumu vidū varētu būt augstākais atalgojums Latvijā . Savukārt rudenī uzņēmums paziņoja par 24 miljonu eiro ieguldījumu ar mērķi būtiski palielināt medicīnas kūļu iecirkņa ražošanas jaudu un radīt vismaz 20 jaunas darbavietas.
Ar 24 miljonu eiro ieguldījumu "Light Guide Optics International" iecerējis būtiski palielināt medicīnas kūļu iecirkņa ražošanas jaudu un radīt vismaz 20 jaunas darbavietas.
2022. gadā uzņēmums SIA "Light Guide Optics International" saņēma galveno balvu nominācijā " Gada speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums Latgalē ".
SIA "Light Guide Optics International" ik gadu piešķir radošā darba stipendijas Līvānu novada vispārizglītojošo skolu skolotājiem un piešķir stipendijas studentiem Viduslatgales pārnovadu fonda stipendiju programmas ietvaros.
