Dzelzceļa pārvadātāju tops un 33. nedēļas biznesa ziņu tops
Vēstule #
119
18/8/2023
Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:
Sveiciens!
Šonedēļ igauņi pieprasīja latviešiem paskaidrojumus par to, kas notiek uz tilta Salacgrīvā. Tas gadiem nav renovēts, un kustība šobrīd iespējama tikai pa vienu joslu. Rezultātā vasaras sezonā veidojas milzu sastrēgumi, kas igauņiem apgrūtina tālāku kustību un došanos vasaras ceļojumos.
Tikmēr latviešiem cita rūpe – lietuviešu mediji esot pārspīlējuši situāciju Liepājā, kad tur jūrā noplūda neattīrīti notekūdeņi. Šī iemesla dēļ Kurzemē rezervēto naktsmītņu atcelšanas gadījumu bijis par 18% vairāk nekā ierasts.
Tāda tā kaimiņu būšana, kas ietekmē arī tādu Latvijas ekonomikai svarīgu nozari kā kravu pārvadājumus pa dzelzceļu. Te gan "vainīgs" mūsu lielais austrumu kaimiņš.
2022. gadā VAS "Latvijas dzelzceļš" neto apgrozījums bija 153,16 miljoni eiro, kas ir par 2,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt koncerna konsolidētie ieņēmumi 2022. gadā bija 254,79 miljoni eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2021. gadā. "Latvijas dzelzceļa" koncerna uzņēmumi 2022. gadā guva vairāk nekā piecu miljonu eiro peļņu, tomēr, veicot konsolidācijas korekcijas par koncerna atkarīgo sabiedrību veiktajiem dividenžu maksājumiem un SIA "LDZ infrastruktūra" likvidācijas rezultātā radušos peļņu, "Latvijas dzelzceļa" koncerna zaudējumi 2022. gadā bija 2,37 miljoni eiro. 2022. gadā kopumā pa dzelzceļu tika pārvadāti 21,59 miljoni tonnu kravu, kas ir par 1,7% mazāk nekā 2021. gadā. Savukārt dzelzceļa pasažieru pārvadājumos pērn bija vērojamas pozitīvas tendences – pasažieru skaits pakāpeniski atgriezās un sāka pietuvoties pirmspandēmijas līmenim. 2022. gadā pa dzelzceļu pārvadāti 15,7 miljoni pasažieru, kas ir par 40% vairāk nekā gadu iepriekš.
"Latvijas dzelzceļa" neto apgrozījums šī gada 1. ceturksnī bija 40,65 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2022. gada 1. ceturksnī. Tikmēr koncerna konsolidētie ieņēmumi šī gada trīs mēnešos bija 66,40 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2022. gada 1. ceturksni ir par 5,4% vairāk. 2023. gada pirmajos trīs mēnešos pa "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūru ir pārvadāti 3,7 miljoni pasažieru, kas ir par 31% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Tikmēr dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomus turpināja ietekmēt ģeopolitiskā situācija un ar to saistītie faktori, un tiem bija tendence samazināties. Pārvadāto kravu apjoms pa dzelzceļa infrastruktūru gada 1. ceturksnī bija 4,35 miljoni tonnu, kas ir par 2,47 miljoniem tonnu mazāk nekā pērnā gada 1. ceturksnī.
2022. gadā starptautisko un iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadātājs SIA "LDZ Cargo" apgrozīja 148,44 miljonus eiro, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma peļņa saruka par 27,6%: 2022. gadu SIA "LDZ Cargo" noslēdza ar 5,1 miljona eiro peļņu pēc nodokļiem. SIA "LDZ Cargo" kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu Latvijas teritorijā 2022. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir samazinājies par 1,3%. Pērn uzņēmums pa dzelzceļu Latvijas teritorijā pārvadāja 19,97 miljonus tonnu kravu.
AS "Pasažieru vilciens" pagājušajā gadā apgrozīja 52,24 miljonus eiro, kas ir par 18,38% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata gadu uzņēmums noslēdza ar 604,24 tūkstošu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas. AS "Pasažieru vilciens" pērn pārvadāja par 40% pasažieru vairāk nekā 2021. gadā. 2022. gadā uzņēmuma ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem pārsniedza 18,5 miljonus eiro.
Eiropas Savienības 2021.–2027. gada finanšu perioda otrajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai piešķīrusi vairāk nekā 928 miljonus eiro. Šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi. Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
ES transporta komisāre Adina Valena norāda, ka "Rail Baltica" ieviešana agrāk bija prioritāte, taču tagad tā ir ģeopolitiska nepieciešamība, jo ir vajadzīgs dzelzceļa transporta savienojums pasažieru un kravu pārvadājumiem uz un no Baltijas valstīm. Atšķirīgo dzelzceļa sliežu platumu salāgošana ir obligāts nosacījums, lai izveidotu integrētu Eiropas dzelzceļa tīklu, kas nodrošinās ātrvilciena satiksmi šajā reģionā un sniegs iedzīvotājiem jaunas pārvietošanās iespējas starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropu.
Nedēļas skaitlis
Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī ir samazinājies par 0,5%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tā liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" ātrā novērtējuma dati. ES vidēji IKP otrajā ceturksnī, salīdzot ar šo periodu pērn, palielinājies par 0,5%, bet eirozonā – par 0,6%.
Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,96 miljonu eiro apmērā. Tas ir par 1,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 1,2% mazāk nekā gada sākumā.
Jaunā Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmā trīs jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondiem paredzēti 55,8 miljoni eiro, sākuma stadijas iespējkapitāla fondam būs pieejami 12,4 miljoni eiro, bet izaugsmes stadijas iespējkapitāla fondam – 24,8 miljoni eiro. Kopā tie ir 93 miljoni eiro.
Dārzeņu pārstrādātāja "Dimdiņi" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 11,80 miljoni eiro, kas ir par 25,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Koncerna peļņa pērn palielinājās par 75,5% un bija 398,5 tūkstoši eiro.
Latvijas loģistikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Swotzy" ir piesaistījis 500 tūkstošu eiro investīcijas. Finansējums paredzēts, lai paātrinātu uzņēmuma attīstību, stiprinātu pozīciju Baltijas tirgū un sāktu darbu pie datu analīzes rīkiem.
Salīdzinot ar gada otro ceturksni pērn, šogad noslēgto līzinga līgumu skaits ir par 8% mazāks. Vidēji aizdevums ir 19,1 tūkstotis eiro, kas ir pieaugums par aptuveni 16%, salīdzinot ar gadu iepriekš.
Nekustamo īpašumu investors “Baltic RE Group” piesaistījis “BluOr Bank” aizdevumu 10 500 000 eiro apmērā. Saņemtais finansējums tiks izmantots esošo ilgtermiņa kredītlīniju pārdomātai refinansēšanai, kā arī divu nekustamo īpašumu objektu Rīgā pārbūves finansēšanai.
Top biznesa ziņas Baltijā
Lietuvas valdība izstrādā jaunu zīmolu, ko varēs izmantot eksporta vajadzībām. "Līdzradīts Lietuvā" (Co-created in Lithuania) nomainīs iepriekšējo "Ražots Lietuvā" (Made in Lithuania) un tiks piedāvāts lietošanai eksporta uzņēmumiem. Eksperti gan ir skeptiski, vērtējot tā potenciālo izmantošanu.
Situācija darba tirgū Igaunijā tiek vērtēta kā stabila, tomēr izskan bažas par gaidāmu bezdarba vilni.
Igaunijas zāļu vairumtirgotājam "Magnum Medical" 2022. gadā izdevies palielināt apgrozījumu par 14%, un tas sasniedzis 222 miljonus eiro.
Vairāk nekā 6200 cilvēku iesnieguši apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par pagājušajā nedēļā Lietuvā notikušās vētras radītajiem zaudējumiem. Atlīdzībās pieprasītā kopējā summa ir aptuveni septiņi miljoni eiro, ziņo Lietuvas Apdrošinātāju asociācija.
Top biznesa ziņas pasaulē
Medijs "Insider" aptaujājis piecus lielus uzņēmumus ar mērķi saprast, kā pēc pandēmijas darbinieki tagad strādā. Secinājums – joprojām populārs ir hibrīda modelis, kad daļa darba laika tiek pavadīts attālināti un daļa birojā.
Luksusa zīmoli, piemēram, "Four Seasons" un "Abercrombie & Kent" piedāvā iegādāties aviokruīzus apkārt pasaulei. Tie notiek īpaši pielāgotās lidmašīnās. Tas, protams, nav lēts prieks, bet uzņēmumi ziņo, ka daudzi turpmākie lidojumi jau ir izpārdoti.
