Sveiciens!
Augusta beigÄs Latvijas automaŔīnu koplietoÅ”anas pakalpojumu sniedzÄjs "Carguru" pievienoja savam biznesam elektroauto koplietoÅ”anas jaunuzÅÄmumu "OX Drive". DarÄ«juma summa netiek atklÄta. PÄc apvienoÅ”anÄs abus uzÅÄmumus turpina vadÄ«t "Carguru" dibinÄtÄjs Vladimirs ReskÄjs.
Nule "LinkedIn" platformÄ savÄ profilÄ Vladimirs publicÄjis pirmÄ mÄneÅ”a darbÄ«bas rezultÄtus pÄc apvienoÅ”anÄs:
Neskatoties uz Å”iem labajiem rezultÄtiem, Vladimirs arÄ« neslÄpj izaicinÄjumus:
Kaut bÅ«tu vairÄk tÄdu biznesa lÄ«deru, kas atklÄti dalÄs ar savu pieredzi.
NEDÄÄ»AS ZIÅ A
CÄ«Åu par pirmo ZiemassvÄtku eglÄ«ti un auksto zupu nu ir papildinÄjis stÄsts par biezpiena sieriÅu. IgauÅu biezpiena sieriÅÅ” "kohuke" Å”onedÄļ svin 75 gadu jubileju. IgauÅu pÄrtikas vÄstures pÄtniece Anu Kannike stÄsta, ka ideja par Å”Ädu produktu radusies 30. gadu beigÄs MaskavÄ. SÄkotnÄjÄ doma ā tas varÄtu aizstÄt Lieldienu pashu, kas asociÄjas ar baznÄ«cu. 1949. gadÄ produktu masveidÄ sÄka ražot LatvijÄ (
) un tikai pÄc tam IgaunijÄ. Nesen publicÄtie dati par Baltijas mÄ«lÄtÄkajiem zÄ«moliem liecina, ka igauÅi arÄ« vairÄk ir iecienÄ«juÅ”i Latvijas zÄ«mola "KÄrums" biezpiena sieriÅu. Tas mÄjas tirgÅ« ir 9. mÄ«lÄtÄkais zÄ«mols. LietuvieÅ”iem Å”is zÄ«mols nerÅ«p, bet igauÅi to ierindojuÅ”i 35. mÄ«lÄtÄkÄ zÄ«mola pozÄ«cijÄ. SavukÄrt, "kohuke" mÄ«lÄtÄko zÄ«molu topÄ nav atrodams. Balzams latvieÅ”a dvÄselei!
ā
SIEVIETE BIZNESÄ
LÄ«dzÅ”inÄjÄ SIA "Preses serviss" valdes priekÅ”sÄdÄtÄja JÄÅa Vaivoda vietÄ amata pienÄkumus pildÄ«s Dace Dovidena. ViÅa arÄ« vienlaikus turpinÄs pildÄ«t savus lÄ«dzÅ”inÄjos vadÄ«tÄjas pienÄkumus uzÅÄmumÄ SIA "Reitan Convenience Latvia", kas pÄrvalda "Narvesen" un "Caffeine".
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS LATVIJÄ
RevidÄtie dati liecina, ka pretÄji iepriekÅ” ziÅotajam samazinÄjumam par 0,3% Latvijas iekÅ”zemes kopprodukts pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ ir pieaudzis par 1,7%.
Latvijas monetÄrÄs finanÅ”u iestÄdes, galvenokÄrt bankas, Å”ogad astoÅos mÄneÅ”os strÄdÄja ar 379 miljonu eiro peļÅu, kas ir par 19,5% mazÄk nekÄ 2023. gada attiecÄ«gajÄ periodÄ. Tostarp augustÄ to peļÅa bija 48 miljoni eiro.
Vides resursu apsaimniekoÅ”anas un atkritumu pÄrstrÄdes uzÅÄmumu grupa AS "Eco Baltia" 2024. gada pirmo pusgadu ir noslÄgusi ar 124,13 miljonu eiro neto apgrozÄ«jumu, kas ir par 10,8% vairÄk nekÄ 2023. gada pirmajÄ pusgadÄ. KonsolidÄtÄ EBITDA Ŕī gada seÅ”os mÄneÅ”os ir sasniegusi 22,1 miljonu eiro, kas ir par 47,7% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”.
"European Energy" saules parka projekta attÄ«stÄ«bÄ paredzÄts ieguldÄ«t 80 miljonus eiro. ZaļÄs enerÄ£ijas ražoÅ”anu plÄnots sÄkt jau nÄkamÄ gada beigÄs.
SIA "Velve" apgrozÄ«jums 2023. gadÄ samazinÄjÄs par 2,57%, sarÅ«kot lÄ«dz 67,38 miljoniem eiro. PÄrskata gadu bÅ«vniecÄ«bas uzÅÄmums noslÄdza ar 3,72 miljonu eiro zaudÄjumiem.
Poļu LPP S.A. meitas uzÅÄmums SIA "LPP Latvia ltd", kas pÄrvalda apÄ£Ärbu zÄ«molu "Reserved", "Cropp", "House", "Mohito" un "Sinsay" veikalus, laika periodÄ no 2023. gada 1. februÄra lÄ«dz Ŕī gada 31. janvÄrim strÄdÄja ar teju tikpat lielu apgrozÄ«jumu kÄ pÄrn ā 53,7 miljoni eiro. TaÄu peļÅa pÄc nodokļu nomaksas saruka lÄ«dz 890,62 tÅ«kstoÅ”iem eiro.
SIA "PL Fresh Food", kas darbojas saskaÅÄ ar Amerikas ÄtrÄs ÄdinÄÅ”anas Ä·Ädes KFC ("Kentucky Fried Chicken") franŔīzi, laika periodÄ no 2023. gada 1. maija lÄ«dz Ŕī gada 30. aprÄ«lim kÄpinÄja apgrozÄ«jumu par 22,73% un ir sasniedzis 7,22 miljonus eiro. PÄc nodokļu nomaksas uzÅÄmums guva 401,36 tÅ«kstoÅ”u eiro peļÅu.
Kafijas grauzdÄÅ”anas uzÅÄmuma SIA "Kalve Coffee" apgrozÄ«jums 2024. gada pirmajÄ pusgadÄ pieauga lÄ«dz 1,49 miljoniem eiro. Tas ir par 40% vairÄk, salÄ«dzinot ar to paÅ”u laika periodu pÄrn. SavukÄrt peļÅa ir pieaugusi 2,6 reizes un ir sasniegusi 100 tÅ«kstoÅ”us eiro.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS BALTIJÄ
Lietuvas banku nozares regulators turpina runÄt par to, ka komercbankÄm pamata maksas pakalpojumiem bÅ«tu jÄnodroÅ”ina fiksÄta cena. Bankas par Å”o ideju izteikuÅ”Äs kÄ par plÄnveida ekonomiku.
Igaunijas Valsts mežu apsaimniekoÅ”anas centrs paziÅojis, ka bÅ«s spiests nÄkamajÄ gadÄ atlaist aptuveni 80 darbinieku, lai samazinÄtu izmaksas par 10%. KopumÄ organizÄcijÄ strÄdÄ 700 darbinieku.
"Swedbank" veiktÄs aptaujas LietuvÄ dati rÄda, ka aizvien mazÄk cilvÄku sevi asociÄ ar vidusslÄni. PagÄjuÅ”Ä gada laikÄ Å”is rÄdÄ«tÄjs ir krities par 3 procentpunktiem. JoprojÄm sevi pie vidusslÄÅa pieskaita 51% Lietuvas iedzÄ«votÄju.
Å onedÄļ tika likts pamatakmens vienam no kontinentÄlajÄ EiropÄ lielÄkajiem akumulatoru parka kompleksiem, ko IgaunijÄ, KÄ«sÄ, izbÅ«vÄs "Baltic Storage Platform". Tas ir svarÄ«gs notikums, lai 2025. gadÄ Ä«stenotu Baltijas valstu sinhronizÄciju ar Eiropas tÄ«klu.
Lietuvas parlaments ir pieÅÄmis likumu, kas paredz, ka lÄ«dz 2026. gada jÅ«lijam birÅ¾Ä kotÄtajos uzÅÄmumos vadÄ«bas amatos vismaz vienai treÅ”daļai ir jÄbÅ«t sievietÄm.
ā
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS PASAULÄ
Jauns pÄtÄ«jums, kas veikts LielbritÄnijÄ, liecina, ka pirmajos divos gados pÄc Covid-19 pandÄmijas darbiniekiem, kas turpinÄja strÄdÄt attÄlinÄti, atalgojums pieaudzis par 2ā7% lÄnÄk nekÄ tiem, kuri bija spiesti strÄdÄt klÄtienÄ. TaÄu daudzi par to nežÄlojas, uzskatot, ka iespÄja strÄdÄt attÄlinÄti ir vÄl viena darbavietas priekÅ”rocÄ«ba. TikmÄr uzÅÄmumu vadÄ«tÄji LielbritÄnijÄ ir noraizÄjuÅ”ies par ekonomiku. Tik pesimistisks noskaÅojums tiem nav bijis kopÅ” 2022. gada beigÄm. LielÄkais raizes sagÄdÄ bažas par nodokļu pieaugumu.
Auto ražotÄja "Stellantis", kas vairÄk pazÄ«stams ar zÄ«moliem "Chrysler" un "Jeep", akciju cenas vienas dienas laikÄ krituÅ”Äs par 14%. Tas noticis pÄc tam, kad uzÅÄmums paziÅoja, ka, pretÄji prognozÄm, diezin vai izdosies gadu noslÄgt ar peļÅu. Tam esot arÄ« naudas plÅ«smas problÄmas. KopumÄ visÄ pasaulÄ ir krities Å”o auto zÄ«molu pÄrdoÅ”anas apjoms, kas saistÄ«ts arvien sÄ«vÄku konkurenci, ko rada Ķīnas autoražotÄji.
ĶīnÄ ir sÄkusies Zelta nedÄļa ā brÄ«vdienas, kas ilgst septiÅas dienas. Å o laiku Ä·Ä«nieÅ”i izmanto, lai dotos tuvÄkos vai tÄlÄkos ceļojumos. Parasti tÅ«risma nozare Å”ajÄ laikÄ piedzÄ«vo ievÄrojamu apgrozÄ«juma kÄpumu. ĶīnieÅ”i ceļo arÄ« uz tÄlÄkiem galamÄrÄ·iem. "Bloomberg" publicÄjis iecienÄ«tÄko galamÄrÄ·u sarakstu EiropÄ, salÄ«dzinot to popularitÄti ar laiku pirms pandÄmijas. Interesanti, bet ne pÄrsteidzoÅ”i, ka ievÄrojami augusi interese par Maskavas apmeklÄÅ”anu.
ļø ASV pirmo reizi 50 gadu laikÄ streiko ostu piestÄtÅu darbinieki. Streiks ir ietekmÄjis 36 lielas ostas, kas apkalpo aptuveni pusi no visa ASV tirdzniecÄ«bas apjoma. Ir bÅ«tiski ietekmÄta konteineru un auomaŔīnu pÄrvadÄÅ”ana. Ostu piestÄtÅu darbinieki pieprasa lielÄku atalgojumu un iestÄjas pret automatizÄciju.
UzÅÄmums "Apple", iekļaujot jaunÄkajÄ viedtÄlruÅa "iPhone16" modelÄ« mÄkslÄ«gÄ intelekta funkcijas, cerÄja, ka izdosies atgÅ«t agrÄko spozmi. TomÄr iepriekÅ”pÄrdoÅ”anÄ realizÄti vien aptuveni 37 miljoni viedtÄlruÅu, kas ir par 12% mazÄk, salÄ«dzinot ar iepriekÅ”ÄjÄ modeļa pÄrdoÅ”anas rezultÄtiem identiskÄ laika periodÄ.
"Dakterim Google" varÄtu bÅ«t pienÄcis gals. JaunuzÅÄmums "Roon" plÄno piesaistÄ«t 15 miljonus dolÄru, lai turpinÄtu darbu pie mÄjaslapas un lietotnes izstrÄdes. Å ajos digitÄlajos rÄ«kos jebkurÅ” interesents varÄs uzdot sev interesÄjoÅ”us jautÄjumus par veselÄ«bu un saÅemt atbildes no ekspertiem.
Francija plÄno nÄkamÄ gada budžetÄ samazinÄt izdevumus par 60 miljardiem eiro. 40 miljardu eiro samazinÄjums bÅ«s jÄatrod ministriju budžetos, savukÄrt 20 miljardus plÄnots iegÅ«t no nodokļu palielinÄÅ”anas.
SociÄlÄ tÄ«kla "X", kas iepriekÅ” bija zinÄms kÄ "Twitter", vÄrtÄ«ba ir kritusies par 80% kopÅ” to iegÄdÄjies ÄŖlons Masks (Elon Musk). TÄ aplÄsis investÄ«ciju gigants "Fidelity". ÄŖ. Masks sociÄlo tÄ«klu iegÄdÄjÄs par 44 miljardiem dolÄru. Å obrÄ«d tas vairs nav biržas uzÅÄmums, tÄpÄc tÄ vÄrtÄ«bu var aprÄÄ·inÄt tikai aptuveni, kas "X" gadÄ«jumÄ varÄtu bÅ«t vien nedaudz zem 5 miljardiem dolÄru.
UzÅÄmuma "Fast Retailing Co." (zÄ«mola "Uniqlo" mÄtesuzÅÄmums) vadÄ«tÄjs un JapÄnas bagÄtÄkais cilvÄks TadaÅ”i Janai (Tadashi Yanai) ziedojis 31 miljonu dolÄru Kalifornijas universitÄtes Losandželosas koledžas HumanitÄro zinÄtÅu nodaļai. Tas ir lielÄkais ziedojums, ko saÅÄmusi Ŕī universitÄte. SavukÄrt T. Janai ir labojis sev piederoÅ”o rekordu ā 2020. gadÄ viÅÅ” universitÄtei ziedoja 25 miljonus dolÄru.
āOpenAIā paziÅojis, ka nupat noslÄdzis vÄsturisku finansÄÅ”anas kÄrtu, piesaistot investÄ«cijas 6,6 miljardus dolÄru apmÄrÄ. LÄ«dz ar to organizÄcijas vÄrtÄ«ba pieaugusi lÄ«dz 157 miljardiem dolÄru, kas ir ļoti labs starts, lai Ä«stenotu savu misiju izveidot vispÄrÄjo mÄkslÄ«go intelektu.
ā
