Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

šŸ«” kāpēc mums jākļūst produktÄ«vākiem?

Vēstule #
189
3/1/2025

Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:

Sveiciens!

Latvijas iekÅ”zemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās pirms diviem gadiem bija 36,1 miljards eiro. Jaunāki dati paÅ”laik vēl nav pieejami. 65,6% no Latvijas IKP attiecināmi uz RÄ«gas reÄ£ionu un galvaspilsētu. Tai seko Kurzeme ar 10,4% (3,8 miljardi eiro), Vidzeme ar 9,1%, Zemgale ar 8% un Latgale ar 6,7%. Vislielākais IKP uz vienu iedzÄ«votāju ir RÄ«gas reÄ£ionā (27,6 tÅ«kstoÅ”i eiro), bet vismazākais ā€“ Latgales reÄ£ionā (9,7 tÅ«kstoÅ”i eiro). Tādējādi produktivitāte RÄ«gas reÄ£ionā ir trÄ«sreiz lielāka nekā Latgales reÄ£ionā.

Kas Ä«sti ir produktivitāte un kāpēc tā ir svarÄ«ga? Ekonomikas attÄ«stÄ«bas kontekstā produktivitāte ir ļoti nozÄ«mÄ«ga, jo tiek uzskatÄ«ta par galveno ekonomiskās izaugsmes un labklājÄ«bas faktoru. Palielināt produktivitāti nozÄ«mē efektÄ«vāk izmantot esoÅ”os resursus, Ä«paÅ”i darbu un kapitālu. Produktivitātes pieaugums, proti, efektivitāte, ar kādu sabiedrÄ«ba sekmē darbinieku, kapitāla, kā arÄ« citu ražoÅ”anas un institucionālo faktoru savstarpēji koordinēto izmantoÅ”anu, ir attÄ«stÄ«bas galvenais virzÄ«tājspēks.

ā€‹Latvijas reālā darbaspēka produktivitāte uz vienu darbinieku kopÅ” 1995. gada, kad tika sākti tās mērÄ«jumi, ir augusi vairāk nekā trÄ«s reizes. Periodā lÄ«dz brÄ«dim, kad iestājāmies Eiropas SavienÄ«bā (ES) tie bija vidēji 5,1% gadā, kamēr periodā pēc iestāŔanās ES lÄ«dz 2023. gadam reālā darbinieku produktivitāte ir augusi vidēji 2,5% gadā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem visaugstākā reālā darbspēka produktivitāte uz vienu darbinieku 2023. gadā bija vērojama nekustamo Ä«paÅ”umu nozarē, kam sekoja finanÅ”u un apdroÅ”ināŔanas darbÄ«bas, informācijas un komunikācijas pakalpojumi un elektroenerÄ£ija, gāzes apgāde un siltumapgāde.

"Eurostat" dati liecina, ka nominālā darbaspēka produktivitāte uz vienu nodarbināto 2023. gadā Latvijā bija 72,8% no ES vidējā lÄ«meņa. Lietuvas rādÄ«tājs bija 80,9%, bet Igaunijas ā€“ 77,5%. Tātad mums visiem kopā un arÄ« katram atseviŔķi vēl ir, kur augt.

NEDĒĻAS ZIŅA

šŸ’”

2023. gadā Latvijā nabadzÄ«bas riskam bija pakļauti 399 tÅ«kstoÅ”i jeb 21,6% iedzÄ«votāju ā€“ par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā. Å o iedzÄ«votāju rÄ«cÄ«bā esoÅ”ie ienākumi bija zem nabadzÄ«bas riska sliekŔņa. Vislielākais nabadzÄ«bas riskam pakļauto iedzÄ«votāju Ä«patsvars bija Latgalē (32,7%), bet vismazākais ā€“ RÄ«gā (14,2%).

ā€

NEDĒĻAS MI ZIŅA - sadarbībā ar tehnoloģiju entuziastu Arti Ozoliņu

šŸ¤–

"OpenAI" decembra sākumā paziņoja, ka nākamo 12 dienu laikā izziņos dažādus bÅ«tiskus jaunumus kampaņas "12 days of OpenAI" ietvaros. Patiesi noderÄ«ga bÅ«s iespēja "filmēt" apkārt notiekoÅ”o un ar balsi vaicāt ā€œChatGPTā€ reāllaikā par redzamo. Vaicājumus bÅ«s iespēja kārtot mapēs. Kārtējo reizi tika solÄ«ts vairāk informācijas par video Ä£enerÄ“Å”anas rÄ«ku "Sora", bet reāli pārbaudÄ«t tā spējas joprojām nevaram. Interesants ir risinājums ar nosaukumu "Canvas", kur bÅ«s iespēja ar tekstu strādāt nevis čata formātā, bet vienkārŔā teksta redaktora izkārtojumā, kas padarÄ«s ērtāku darbu ar gariem tekstiem un programmatÅ«ras kodu. "OpenAI" ir skaidri paudis, ka grib kļūt par jauno "Google", mainot veidu kā meklējam informāciju tÄ«meklÄ«. LÄ«dz ar to par 200 dolāriem mēnesÄ« bÅ«s iespēja tikt pie jaudÄ«gākās "ChatGPT Pro" versijas. Un "ChatGPT" ir spēris jau nākamo soli, piedāvājot jauno "o3" modeli.

ā€

NEDĒĻAS FOTO

ā€‹VÄ«rieÅ”u apakÅ”veļas zÄ«mola ā€œtom Ć damā€ radÄ«tājs Toms Ādams VÄ«toliņŔ pamanÄ«jis, ka bijuÅ”ais futbolists Deivids Bekhems (David Beckham) izvēlas viņa veidoto apģērbu. Starp citu, bijusÄ« Anglijas futbola zvaigzne pagājuÅ”ajā gadā no sava personÄ«gā zÄ«mola impērijas dividendēs vien ir nopelnÄ«jusi 28 miljonus mārciņu.

ā€

SIEVIETE BIZNESĀ - sadarbībā ar Novatore"

Jūlija Māsāne-Ose, SIA "Pepi Rer" vadītāja

ā€‹Par SIA "Pepi Rer" vadÄ«tāju ir kļuvusi lÄ«dzÅ”inējā finanÅ”u un operacionālā direktore JÅ«lija Māsāne-Ose. Viņai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze finanÅ”u jomā starptautiskā revÄ«zijas un konsultāciju uzņēmumā "KPMG" un uzņēmumu operacionālā vadÄ«bā. Pēdējos trÄ«s gadus viņa bija audio tehnoloÄ£iju jaunuzņēmuma "Sonarworks" operacionālā un finanÅ”u vadÄ«tāja.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS LATVIJĀ

šŸ’ø

2023. gadā tika ieguldÄ«ti vairāk nekā 7 miljardi eiro valsts fondēto pensiju shēmas lÄ«dzekļu. Taču no Ŕīs naudas tikai 8,5% palikuÅ”i Latvijā. Latvija ar Å”eit ieguldÄ«tiem gandrÄ«z 600 miljoniem eiro ir tikai treÅ”ajā vietā starp valstÄ«m, kurā pensiju pārvaldÄ«tāji izvēlas ieguldÄ«t Latvijas iedzÄ«votāju naudu. Pirmajā vietā ar vairāk nekā 3 miljardiem eiro ir ÄŖrija, kur bāzēts "Microsoft", "Apple" un "Amazon". ÄŖrijai seko Luksemburga, kur ieguldÄ«ts vairāk nekā 1 miljards eiro Latvijas iedzÄ«votāju naudas.

šŸ“ˆ

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs 2024. gada 11 mēneÅ”os pieaudzis par 10,6% salÄ«dzinājumā ar iepriekŔējā gada attiecÄ«go periodu. 2024. gada 11 mēneÅ”os Latvijā patērēta 7,91 teravatstunda dabasgāzes.

šŸ’°

2024. gadā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzdalību tika sākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedz 655,4 miljonus eiro. Pērn lielākie projekti bija saistīti ar augstas pievienotās vērtības ražotņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, enerģētikas un aviācijas nozaru attīstību.

šŸ³

2024. gadā AS "Balticovo" apgrozÄ«jums varētu nedaudz pārsniegt 120 miljonus eiro, bet Å”ogad uzņēmums plāno apgrozÄ«jumu palielināt lÄ«dz 150 miljoniem eiro.

šŸ‘

LÄ«vānu augsto tehnoloÄ£iju uzņēmums SIA "Light Guide Optics International" plāno ieguldÄ«t 33 miljonus eiro, lai palielinātu optisko Ŕķiedru ražoÅ”anas jaudu.

šŸ“¦

SIA "FedEx Express Latvia" pagājuÅ”ajā finanÅ”u gadā, kas ilga no 2023. gada 1. jÅ«nija lÄ«dz 2024. gada 31. maijam, strādāja ar 22,64 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 47,1% vairāk nekā gadu iepriekÅ”. Kurjerkompānijas peļņa samazinājās par 10,3% ā€“ lÄ«dz 358,35 tÅ«kstoÅ”iem eiro.

šŸ›’

Pērn Baltijas biržā notika vairāk nekā 35 obligāciju emisijas, no kurām puse bija RÄ«gā. Tāpat vienÄ«gās divas pirmreizējās akciju emisijas ā€“ "Kalve" un "Eleving Group" ā€“ notika Latvijā.

šŸ¦„

2024. gadā Latvijas jaunuzņēmumi investÄ«cijās ir piesaistÄ«juÅ”i vismaz 25 miljonus eiro. Lielākās investÄ«cijas ir saņēmis "Origin Robotics", "Mintos", "Finfra", "Jeff App" un "Sorsera", tādējādi iezÄ«mējot gan Ŕī brīža aktualitāti ā€“ aizsardzÄ«bas tehnoloÄ£ijas ā€“, gan Latvijai raksturÄ«go finanÅ”u tehnoloÄ£iju nozari.

šŸš‚

Lietuvas pasažieru pārvadātāja "LTG Link" vilcienos starp Viļņu un RÄ«gu 2024. gada laikā pārvadāti gandrÄ«z 62 tÅ«kstoÅ”i pasažieru. Tas ir tikai nedaudz mazāk par tiem 67 tÅ«kstoÅ”iem pasažieru, par kuru Ŕī gada lidojumu atcelÅ”anu Å”onedēļ paziņoja "airBaltic".

ā€

ā€‹

TOP BIZNESA ZIŅAS BALTIJĀ

šŸ”Œ

Igaunijas elektrības tirgotāji uzskata, ka "EstLink2" zemūdens kabeļa darbības pārrāvums palielinās elektrības cenas tirgū un paaugstinās izmaksas jauniem fiksētās cenas piedāvājumiem. Ekonomists Kaspars Oja prognozē, ka mājsaimniecībām cenas pieaugs par aptuveni 6%. "EstLink2" kabelis savieno Igauniju un Somiju.

šŸ›¶

Viļņas paÅ”valdÄ«bas sabiedriskā transporta uzņēmums par 1,85 miljoniem eiro iegādāsies elektriskās laivas no Latvijas uzņēmuma "BIC".

šŸ‘›

Pēdējos gados Lietuvā ir pieaudzis paÅ”nodarbināto ārzemnieku skaits, kuri izvairās no nodokļu nomaksas. Saskaņā ar Valsts nodokļu inspekcijas datiem lielākā daļa paÅ”nodarbināto no ārvalstÄ«m, kas nepilda savas nodokļu saistÄ«bas, ir taksometru vadÄ«tāji un kurjeri.

āš”

ļø Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants VaičiÅ«ns (Žygimantas VaičiÅ«nas) ceturtdien paziņoja, ka Lietuva ierosinās Latvijai un Igaunijai bÅ«vēt jaunu elektrostaciju, lai kopÄ«gi nodroÅ”inātu elastÄ«gu elektroenerÄ£ijas ražoÅ”anu un enerģētisko droŔību. Ministrs gan nesniedza plaŔāku informāciju par iespējamo projektu.

šŸŽ„

Pirms 10 gadiem decembris tirgotājiem nodroÅ”ināja lielākos ienākumus. Ziemassvētku periodā apgrozÄ«jums pieauga par aptuveni 40ā€“50%. Tagad situācija ir mainÄ«jusies ā€“ Lietuvā cilvēki tērē vienādi daudz katru mēnesi.

ā€

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS PASAULĒ

šŸŖØ

PersonÄ«gais parāds kļūst par smagu nastu arvien lielākam skaitam japāņu, jo pieaug procentlikmes un dzÄ«ves dārdzÄ«ba. Patēriņa kredÄ«tu likmes pieaug visātrākajā tempā pēdējo 16 gadu laikā. 2023. gadā pirmo reizi mājsaimniecÄ«bu aizņēmumi pārsniedza ienākumus. ValdÄ«bas amatpersonas ir noraizējuŔās, ka daudzi cilvēki, kuri pieraduÅ”i pie ļoti zemām procentlikmēm, saskarsies ar finanÅ”u grÅ«tÄ«bām, jo pieaugs viņu parādi.

šŸ‘‡

Pirmo reizi trÄ«s mēneÅ”u laikā ASV patērētāju uzticÄ«ba decembrÄ« negaidÄ«ti ir samazinājusies. IedzÄ«votāji ir nobažījuÅ”ies par ekonomikas perspektÄ«vām jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) neskaidrās administrācijas politikas dēļ.

šŸš—

IepriekŔējā Finday.lv jaunumu vēstulē jau vēstÄ«jām, ka "Honda" un "Nissan" apsver apvienoÅ”anos. Tagad kļuvis zināms, ka Å”ai savienÄ«bai janvāra beigās varētu pievienoties arÄ« "Mitsubishi". AutobÅ«ves uzņēmumi "Honda", "Nissan" un "Mitsubishi" ir apstiprinājuÅ”i, ka notiek sarunas par iespējamu trÄ«spusēju apvienoÅ”anos. Japānas uzņēmumi cÄ«nās ar pārdoÅ”anas apjomu samazināŔanos un sÄ«vo konkurenci ar Ķīnas zÄ«moliem.

šŸŽ

Kapa vieta un tualetes poda vāks ir divas sliktākās Ziemassvētku dāvanas, atklājies pētÄ«jumā, kurā aptaujāti Lielbritānijas iedzÄ«votāji. PētÄ«jums liecina, ka 21% respondentu pagājuÅ”ajos Ziemassvētkos saņēmuÅ”i nevēlamu vai neatbilstoÅ”u dāvanu.

šŸ‡ŖšŸ‡ŗ

Ķīna varētu savus produktus Eiropai sākt pārdot ar atlaidēm, ja ASV sāks tirdzniecÄ«bas karu, ievieÅ”ot jaunus tarifus. Šādu notikumu pavērsienu 2024. gada nogalē prognozējis Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis Klāss Knots (Klaas Knot).

šŸ˜®ā€šŸ’Ø

Beļģija ir kļuvusi par pirmo valsti ES, kas no Ŕī gada 1. janvāra ir aizliegusi vienreizējās lietoÅ”anas elektronisko cigareÅ”u tirdzniecÄ«bu. Tajā paŔā dienā arÄ« Itālijas pilsētā Milānā ir stājies spēkā aizliegums smēķēt publiskās vietās ārpus telpām. ES valstis kopumā pauduÅ”as nostāju turpināt diskusijas par stingrāku tabakas kontroli.

āŒšļø

Pēc tam, kad 2024. gadā strauji pieauga zelta vērtība, lielākais Šveices luksusa pulksteņu zīmols "Rolex" ir paaugstinājis cenas dažiem saviem populārākajiem modeļiem.

ā€

Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

Vēlies saņemt jaunākās biznesa ziņas
savā e-pastā katru piektdienu?

Pieraksties tagad!