Sveiciens!
Diskusijas par azartspēlēm nerimst, tāpēc mēs nolēmām paskatīt, kā šai nozarei veicies biznesā. Interesanti, ka šī bija viena no nozarēm, kuras uzņēmumi saņēma lielāko atbalstu no valsts kompensācijās par Covid-19 pandēmijas radītajiem zaudējumiem. Vēl viens interesants fakts – azartspēļu nozari arī ir skārusi tehnoloģiju attīstība, tāpēc no spēļu zālēm spēlmaņi pārceļas un interaktīvo vidi. Paredzams, ka šī tendence kļūs aizvien izteiktāka.
Azartiskas brīvdienas vēlot ''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Ekonomikas ministrijas izsludinātajā starptautiskajā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveides projektu tirgus izpētē saņemti trīs potenciālo projekta attīstītāju pieteikumi.
Latvijā azartspēļu nozarē šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība, ko ir ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija, diskusijā teicis Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks, par ko vēlāk rakstīja portāls Db.lv. Diskusijā A. Vērzemnieks norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā gandrīz 12 mēnešus bija slēgtas spēļu zāles, un šobrīd to skaits ir samazinājies aptuveni par trešdaļu. Pēdējo 20 gadu laikā esot pieaudzis azartspēļu automātu skaits, tomēr spēļu zāļu skaits pakāpeniski samazinājies. Arī nākotnē spēļu zāļu skaits turpinās samazināties dažādu iemeslu dēļ – gan tādēļ, ka arvien lielāku daļu aizņem interneta azartspēles, gan tādēļ, ka klātienes klientu skaits samazināsies (plašāks A. Vērzemnieka komentārs speciāli Finday.lv ir zemāk).
Azartspēļu un izložu kopējais apgrozījums (miljonos eiro) katru gadu līdz pandēmijai pieauga:
Azartspēļu nozare pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi strauju tehnoloģisko izaugsmi gan pasaulē, gan Latvijā. Turklāt Latvijā, sekojot globālajām tendencēm, pēdējos gados ir strauji attīstījušās interaktīvās azartspēles. To apliecina gan jaunu tirgus spēlētāju ienākšana, gan būtiskais attiecīgās nozares uzņēmumu ieņēmumu pieaugums:
Precīzi dati par nelegālā tirgus apjomu nav pieejami, bet, kā liecina azartspēļu nozares datu specializētā uzņēmuma "H2 Gambling Capital" Latvijā veiktais pētījums, nelegālā interaktīvo azartspēļu tirgus īpatsvars 2019. gadā bija 33,9 miljoni eiro:
Neskatoties uz nelegālā tirgus īpatsvaru, lielākie nodokļu maksājumi uz vienu uzņēmumu 2021. gadā reģistrēti azartspēļu sektorā. “Lursoft” ir aprēķinājis, ka vidējās nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā uz vienu azartspēļu nozarē strādājošu uzņēmumu, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājušās par 30%. Taču 2021. gadā VID administrētajos nodokļos samaksājusi 41,8 miljonu eiro.
Covid-19 pandēmijas ierobežojumu rezultātā 2021. gadā turpināja sarukt nozarē nodarbināto skaits. 2019. gadā azartspēļu uzņēmumos bija nodarbināts 3801 darbinieks, 2020. gadā - 3318, bet 2021. gadā – 2810.
“Alfor grupa” apvieno trīs izklaides uzņēmumus Latvijā un Igaunijā – SIA “Alfor”, SIA “Admirāļu klubs” un OÜ “Novoloto”. Latvijā “Alfor grupa” ir pazīstama ar spēļu zāļu zīmolu “Fenikss” un tiešsaistes platformu “Fenikss Casino”. “Alfor grupa” dibinātāji ir Latvijas investīciju uzņēmums SIA “Foroms” un “Austrian Gaming Industries GmbH”, kas ir azartspēļu iekārtu ražotāja, spēļu izstrādātāja un azartspēļu operatora “Novomatic” grupas uzņēmums un kura 40% kapitāldaļu pastarpināti pieder Jānim Zuzānam.
SIA “Alfor” 2018. gadā apgrozījums sasniedza 77,08 miljonus eiro. Tas ir palielinājies par 6,2% jeb 4,47 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 19,26 miljoni eiro.
2019. gadā "Alfor" strādāja ar 80,35 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,2% vairāk nekā 2018. gadā. Uzņēmuma peļņa palielinājās par 10% un bija 21,18 miljoni eiro.
2020. gadā uzņēmums strādāja ar 36,25 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes mazāk nekā 2019. gadā. Uzņēmums cieta 8,84 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš. Kā redzams grafikā, 2021. gadā "Alfor" apgrozījums ir turpinājis samazināties un ir noslīdējis līdz 11,07 miljoniem eiro. Arī zaudējumi ir ievērojami pieauguši – līdz teju 13 miljoniem eiro.
Kazino izklaides operatoram “Olympic Casino” ir vairāk nekā 50 kazino 14 lielākajās Latvijas pilsētās. “Olympic Casino Latvia” ir Igaunijas uzņēmuma “Olympic Entertainment Group” (OEG) meitas uzņēmums. OEG darbojas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Slovākijā, Itālijā un Maltā un nodarbina aptuveni 3000 darbinieku. OEG darbību Latvijā sāka 2002. gadā, iegādājoties azartspēļu operatoru “Casino Daugava”. Papildu plānveida darbības paplašināšanai, OEG veica trīs citu azartspēļu operatoru iegādi – “Baltic Gaming” 2005. gadā, “Altea” 2013. gadā un “Garkalns” 2015. gadā.
SIA "Olympic Casino Latvia" finanšu rādītāji 2019. gadā uzrādīja pieaugumu, salīdzinot ar gadu iepriekš – apgrozījums palielinājās par 6,2%, sasniedzot 65,73 miljonus eiro, savukārt uzņēmums nopelnīja 23,39 miljonus eiro.
Kā redzams grafikā, 2021. gadā uzņēmuma apgrozījums samazinājās līdz 29,87 miljoniem eiro un peļņa bija 33,54 tūkstoši eiro.
2021. gadā uzņēmuma pārvaldīto izklaides vietu skaits ir samazinājies par gandrīz 10%.
“Joker LTD” ir Latvijas-Čehijas kopuzņēmums, kas ir dibināts 1995. gadā. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir lietuvietis Roms Gailevičus (Romas Gailevicius) un čehs Ivo Valenta.
"Joker Ltd" 2019. gadā kāpināja apgrozījumu par 8,2%, sasniedzot 46,8 miljonus eiro. Gadu uzņēmums noslēdza ar 12,22 miljonu eiro peļņu.
2020. gadā uzņēmuma apgrozījums saruka līdz 20,41 miljonam eiro. Gads tika noslēgts ar 760,15 tūkstošu eiro zaudējumiem. Iepriekš uzņēmums ar zaudējumiem strādāja pirms vairāk nekā desmit gadiem – 2009. gadā.
Strauji krīt un strauji kāpj
Arnis Vērzemnieks
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents:
"Pēdējos divos gados līdz ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem Latvijas azartspēļu nozare fiziski ir bijusi vairāk ciet, nekā vaļā. Pērn spēļu zāles apmeklētājiem bija slēgtas 237 dienas. Ja salīdzinām ar 2020. gadu, tad spēļu zāles bija ciet 133 dienas. Skaidrs, ka iespaids ir ļoti būtisks un kritums nozarē, kā arī mūsu biedriem ir milzīgs. Pagājušajā gadā apgrozījums samazinājās par apmēram 50 līdz 60%. Daļēji šī paša iemesla dēļ 2022. gada pirmajā ceturksnī azartspēļu kopējais apgrozījums ir piedzīvojis strauju izaugsmi par 84,3% salīdzinoši ar šo pašu periodu pagājušajā gadā.
No 1. marta tika atļauts sākt strādāt spēļu zālēm. Zemes azartspēles (spēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas) organizē deviņi operatori. Interaktīvās azartspēles organizē 13 operatori, licences ir izsniegtas 17 operatoriem. Nozares uzņēmumos ir nodarbināti 2571 darbinieki. Ja salīdzinām ar situāciju 2020. gada martā, tad šobrīd apmēram 30% spēļu zāles ir slēgtas un vairs nedarbojas. Arī apmeklētāju plūsmu šobrīd ar laiku pirms pandēmijas nevar salīdzināt. Pagājušā gada vasarā pirmajās atvēršanas dienās klientu interese bija lielāka - vidēji dienā vienu spēļu zāli apmeklēja 15 cilvēki, tagad – nedaudz vairāk.
Arī nākotnē spēļu zāļu skaits turpinās samazināties dažādu iemeslu dēļ – gan tādēļ, ka arvien lielāku daļu aizņem interneta azartspēles, gan tādēļ, ka klātienes klientu skaits samazināsies. Pandēmija šim procesam deva lielāku grūdienu. Paredzams, ka konsolidācija turpināsies un mazākās zāles turpinās vērt ciet.
Runājot par interaktīvo azartspēļu nozares izaugsmi pandēmijas laikā, skaitļi to apliecina. Ja 2020. gadā interaktīvo azartspēļu apgrozījums bija nepilni 57 miljoni eiro, tad pagājušajā gadā tie ir jau 109 miljoni eiro. Pieaugums ir ļoti būtisks. Protams, tas ir tik liels tādēļ, ka pagājušajā gadā zemes spēļu zāles lielākoties bija slēgtas. Ja tas tā nebūtu, tad pieaugums interaktīvajām spēlēm būtu, bet tas būtu mērenāks un loģiskāks. Ir grūti prognozēt, vai šis pieaugums bremzēsies, turpinās augt vai samazināsies. Ja šogad zemes spēlēm vairs nebūs nekādu ierobežojumu strādāt, tad varēsim redzēt patieso ainu."
