Sveiciens!
Skatoties uz kara ainām Ukrainā, gribas vairāk ticēt, ka tas ir kino nevis dzīve. Diemžēl tā ir dzīve. Neiedomājami, bet fakts. Taču šīs pārdomas rosināja mūs paskatīties, kā sokas Latvijas filmu nozarei. Par nozares līderiem atkal ir maz informācijas, bet ir interesantas tendences par filmu skatīšanos un nozares attīstību nākotnē.
Jaukas brīvdienas vēlot ''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Iesaki Finday un saņem balvu!
Vai tev ir draugi un paziņas, kam arī varētu interesēt lasīt Finday? Iesaki mūs, izmantojot savu unikālo saiti, un saņem balvā Finday kafijas krūzi!
Pēc teju pilnīga klusuma iepriekšējos divos gados 2022. gadā kruīzu kompānijas Baltijas jūrā steidz atgūt iekavēto, kas samērā lielus izaicinājumus paredz arī Rīgas ostai un Latvijas tūrisma nozarei, jo atbilstoši pašreizējiem plāniem galvaspilsētas ostā vienas vai divu dienu vizīti pieteikuši 140 kruīza kuģi, kas uz Rīgu kopumā atvedīs ap 130 tūkstošiem tūristu.
Kopējais kinoteātru apmeklētāju skaits 2021. gadā Latvijā bija 503,4 tūkstoši. Tas ir 44% kritums, salīdzinot ar 2020. gadu. Taču Latvijas filmu īpatsvars nav piedzīvojis tik ievērojamu kritumu – 15,8% 2021. gadā pret 19,9% 2020. gadā.
2021. gadā visvairāk apmeklēto filmu desmitniekā iekļuvušas divas Latvijas filmas. Saraksta 5. vietu ieņem daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” (18,3 tūkstoši skatītāju), bet 7. vietā ir pusaudžu komēdija “Tizlenes” (16,1 tūkstotis skatītāju).
Portālā "filmas.lv" ir ievietotas 323 Latvijas filmas, kuras var bez maksas noskatīties jebkurā laikā visā Latvijas teritorijā, bet visā pasaulē ir pieejama 19 filmas restaurētās klasikas sadaļā. 2021. gadā portāla filmas noskatītas 125,85 tūkstošus reižu.
Plānots, ka 2022. un 2023. gadā ar valsts atbalstu taps 30 filmas, savukārt ar piesaistīto Eiropas finansējumu tiks uzņemtas astoņas kopražojuma filmas.
Februārī valdība pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas lēma par 5,1 miljona eiro "React-EU" finansējuma un 900 tūkstošu eiro valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu Latvijas filmu industrijai, lai tajā strādājošie vieglāk varētu pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās negatīvās sekas nozarē.
Savukārt martā Ministru kabinets apstiprināja jaunu Ekonomikas ministrijas valsts atbalsta programmu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir nedaudz vairāk kā 850 tūkstoši eiro, kas ir 100% valsts finansējums. Pieejamais līdzfinansējuma apmērs vienam projekta būs 20% no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas, savukārt attiecināmo atalgojuma izmaksu pozīcijām līdzfinansējuma apmērs būs 30%.
Latvijas filmu nozare ir gatava arī praktiski palīdzēt Ukrainas bēgļiem sakārtot pagaidu dzīvi Latvijā un ātri atrast darbu savā profesijā. Nacionālais kino centrs apkopo filmu nozarē iespējamās darbavietas un īslaicīga darba piedāvājumus. Jau atsaukušās vairākas lielākās filmu studijas.
“Forma Pro Films” ir starptautisks filmu veidošanas uzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, kas veido konceptu, kā arī producē un izplata tā radītās filmas un saturu televīzijai visā pasaulē. Starp jaunākajiem uzņēmuma darbiem ir trilleris "Warhunt" ar aktieriem Mikiju Rurku un Robertu Kneperu, kā arī drāma "Labais kaimiņš", kurā galveno lomu atveido Džonatans Rīss-Maiers.
2020. gadā “Forma Pro Films” tika atzīts par vienu no straujāk augošajiem uzņēmumiem Latvijā, ierindojoties "Lursoft" veidotā topa 65. vietā. Laikā no 2018. līdz 2020. gadam uzņēmuma apgrozījums ir audzis par 329%, 2020. gadā sasniedzot 2,28 miljonus eiro. Peļņa bija 230 tūkstoši eiro. 2018. gadā “Forma Pro Films” apgrozījums bija 530,24 tūkstoši eiro.
2021. gadā “Forma Pro Films” paziņoja, ka gatavojas atvērt vienu no Eiropā lielākajām LED gaismu studijām. Tā apvieno vēl vairākas tehnoloģijas, bez kurām kino nākotne nav iedomājama. 2021. gadā arī LPB Bank piešķīra uzņēmumam aizdevumu saimnieciskās darbības attīstībai.
Uzņēmums “Tasse Film” ir dibināts 2011. gadā. "Tasse Film" ir producējusi daudzas zināmas filmas – Grieķijas, Latvijas un Francijas kopprodukcijas filmu "Klusa upe", "Paradīze 89", "Oļegs" u.c.
Kā redzams grafikā, SIA "Tasse Film" apgrozījums 2017. un 2018. gadā bija līdzīgs – 1,58 miljoni eiro 2017. gadā un 1,59 miljoni 2018. gadā. 2019. gadā apgrozījums nokritās līdz 848,1 tūkstotim eiro, bet 2020. gadā atkal pieauga un sasniedza 1,67 miljonus eiro.
Šogad studijā "Tasse Film" top režisores Ilzes Kungas-Melgailes debijas spēlfilma "Dzīve pārtraukta" par Latvijas Trešās atmodas laiku. Vēsturiskā melodrāmas uzņemšana notiek ar Nacionālā kino centra un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Pirmizrāde iecerēta 2023. gada martā.
SIA “Kollektiff" ir uzņēmums, par ko publiski nevar atrast gandrīz neko. Taču esam Jums sarūpējuši informāciju par šī kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšanas uzņēmuma finanšu datiem. 2018. gadā tā apgrozījums sasniedza 1,13 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. 2019. gadā apgrozījums nedaudz samazinājās un sasniedza 1,2 miljonus eiro, bet 2020. gadā saruka līdz 790,58 tūkstošiem eiro. Peļņa šajā periodā uzņēmumam svārstās no 11 līdz 16 tūkstošiem eiro.
Pandēmijas laikā pierod skatīties kino mājās
Sergejs Timoņins
"KinoKults.lv" un "Spektrs" līdzdibinātājs:
"Mūsdienu Latvijas kino nozīmīgs pavērsiens notika 2017. gadā, kas iznāca "Melānijas hronika" un "Svingeri" – divas saturiski pilnīgi pretējas filmas, taču tās abas kļuva par atjaunotās Latvijas kases rekordistēm. Vēl labāki rezultāti bija 2019. gadā iznākušajam "Dvēseļu putenim", taču tad pienāca pandēmija. Kopš tā laika ir iznākušas jaunas filmas, bet skatītāji pa šiem diviem gadiem jau ir pieraduši skatīties kino mājās un nelabprāt atgriežas kinoteātros. Šo tradīciju izdevās lauzt daudzsēriju mākslas filmai "Emīlija. Latvijas preses karaliene". Pārējā situācija ir diezgan čābīga. Piemēram, Andreja Ēķa jauno filmu "Tabu" ir noskatījušies mazāk nekā desmit tūkstoši skatītāju, lai gan viņa iepriekšējo filmu apmeklējums bija 80 un pat 100 tūkstoši.
Latvijā vietējo kino skatās divos gadījumos – t.s. "rupjas komēdijas" un patriotisko kino, ko nevar nenoskatīties. Šobrīd tapšanas stadijā ir vairāki projekti par 90. gadiem, kāds no tiem varētu sasniegt kāroto 100 tūkstošu apmeklētāju slieksni. Taču daudzas filmas paliek vien dažu tūkstošu apmeklētāju līmenī. Domāju, ka nekas fundamentāli nemainīsies, jo pandēmija ir parādījusi, ka filmas var skatīties mājās vai arī sagaidīt, kad tās radīs televīzijā. Vai arī neskatīties vispār, jo izklaides alternatīvu pietiek.
Zinot potenciālo skaitītāju skaitu Latvijas kinoteātros, diezgan ātri varam nonākt pie maksimālā iespējamā skatītāju skaita, un no tā izrēķināt filmas teorētisko budžetu, kuru nevajadzētu pārsniegt, lai tā atmaksātos. Šī summa ir ap 100 tūkstošiem eiro, un tas ir pie nosacījuma, ka filma ir skatītāju pieprasīta (to nevar garantēt neviens). Taču tas ir trīs līdz piecas reizes mazāk nekā summa, par kādu tiek uzņemtas filmas Latvijā. Liela daļa Latvijā radītā kino ir subsidēts no valsts puses, bet bez valsts finansiālā atbalsta droši vien vispār nebūtu vietējā kino.
Jauna tendence ir straumēšanas platformu radītais kino saturs. Latvijā jau ir veselas trīs pašmāju straumēšanas platformas – "LMT Viedtelevīzija", "Tet+" un "Go3". Šonedēļ vien ir trīs filmu projektu pirmizrādes. Nākamnedēļ vēl viena, pirms nedēļas – divas. Tirgus ir burtiski pārsātināts ar vietējo produktu, un tās nebūt nav beigas – rudenī mūs gaida vēl viens vilnis ar pašmāju filmām."
