Sveiciens!
Ja Tev ir lidmašīna, tad visticamāk tā ir saistīta ar kādu no uzņēmumiem, ko esam apskatījuši šīs nedēļas jaunumu vēstulē. Ja tev vēl nav lidmašīna, pieļaujam, ka nozares apskats Tev vienalga būtu interesants :)
Aviācijas nozares uzņēmumu Latvijā nav daudz, tāpēc atļāvāmies visus skatīt kopumā un lielākos izcelt vienā vēstulē – gan pasažieru pārvadājumus, gan privātās aviokompānijas, gan lidlaukus un arī kravu pārvadātājus. Tad nu laižam gaisā!
Lidojumiem bagātu gadu ''Finday'' komandas vārdā novēl,
Ieva Treija
Starptautiskā lidosta "Rīga" pērn apkalpoja vairāk nekā 5,3 miljonus pasažieru, kas ir par 129% vairāk nekā 2021. gadā . 2022. gadā lidostas komanda apkalpoja teju 55 tūkstošus lidojumu, no kuriem vairāk nekā 48 tūkstoši bija pasažieru reisi – par 69% vairāk nekā 2021. gadā.
Efektīva un droša gaisa transporta sistēma, kas spēj nodrošināt valsts starptautisko sasniedzamību un veicināt ekonomisko izaugsmi, ir būtisks faktors, lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību, uzsver Satiksmes ministrija . Gaisa transportam ir liela ietekme uz valsts ekonomikas attīstību un iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Tas rada priekšnoteikumus un veicina citu nozaru attīstību, kā arī nodrošina lielu ieguldījumu nodarbinātības paaugstināšanā. Augsta savienojamība un plašs lidojumu galamērķu piedāvājums ir būtisks nosacījums arī ārējo tiešo investīciju piesaistei tautsaimniecībā. Nozares struktūru veidojošie elementi ir:
Latvijas konkurētspējas priekšrocības tiek īstenotas šādās apakšnozarēs:
Latvijas mērķis aviācijas nozarē ir uzturēt un attīstīt ekonomiski efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas nodrošina drošus, kvalitatīvus un pieejamus gaisa satiksmes pakalpojumus sabiedrībai. Tāpat ar dinamisku gaisa transporta sistēmas izveidi nodrošināt ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un padarīt Rīgu par gaisa satiksmes centru tiešajiem un tranzīta pasažieriem, vienlaicīgi veicot pasākumus, lai mazinātu nozares uzņēmumus darbības ietekmi uz vidi. Lai to sasniegtu, Satiksmes ministrija norāda, ka ir jānodrošina:
Tāpat kā visur pasaulē, arī Latvijā zaļās enerģijas un klimata neitralitātes faktori kļūst noteicoši ilgtspējīgas aviācijas nozares darbībai. Šobrīd jau 38 pasaules lielākās aviosabiedrības ir apņēmušās līdz 2050. gadam panākt pilnīgu savas darbības klimata neitralitāti un 30 no tām plāno sasniegt 10% ilgtspējīgas aviācijas degvielas īpatsvaru līdz 2030. gadam. Aviācijas nozare ir ieinteresēta šādas degvielas ražošanā Latvijā, vienlaikus plānu tālākai attīstībai nepieciešams vienots redzējums par konkrēto tehnoloģiju, nozares pieprasījumu un projekta izmaksām, Satiksmes ministrijas un Latvijas Aviācijas asociācijas rīkotajā Aviācijas domnīcā 2022. gada nogalē sprieda aviācijas nozares eksperti .
2022. gadā Satiksmes ministrija izsniedza gaisa pārvadājumu licenci uzņēmumam SIA "GetJet Airlines Latvia" , kas plāno strādāt un attīstīties čarterlidojumu tirgū. "GetJet Airlines Latvia" pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam UAB "GetJet Airlines", kas ir kaimiņvalstī licencēts gaisa pārvadājumu nodrošinātājs.
AS "Air Baltic Corporation" ir Latvijas nacionālā lidsabiedrība. Tā ir bāzēta starptautiskajā lidostā "Rīga", un tas ir lielākais pasažieru aviopārvadātājs Latvijā. Kopš 2016. gada – arī Igaunijā. Uzņēmuma izpilddirektors ir Martins Gauss. " airBaltic" ir hibrīda lidsabiedrība – tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus. Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja finansiālas grūtības un bankrota draudi, kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. "Air Baltic Corporation" izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos
Lai nodrošinātu tautsaimniecībai nozīmīgās aviācijas nozares tālāku attīstību, valsts kļuva par galveno "AirBaltic" akcionāru ar 97,97% akciju. Pārējie 2,03% akciju pieder SIA "Aircraft Leasing 1", kas savukārt pieder Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam. Aviosabiedrības biznesa plāns paredz aviokompānijas nākotnes attīstību, tostarp gaisa kuģu flotes modernizāciju, izmaksu optimizāciju, darbības efektivitātes paaugstināšanu, ieņēmumu palielināšanu un uzlabojumus lidojumu maršrutu tīklā, ziņo Satiksmes ministrija .
"airBaltic" apgrozījums 2019. gadā bija 503,28 miljoni eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018. gadā, taču uzņēmums cieta 7,73 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto negatīvo ietekmi, "airBaltic" grupa 2020. gadu noslēdza ar 143 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 72% mazāk nekā pirms gada . Krīzes ietekmē grupa strādāja ar 265 miljonu eiro zaudējumiem. "Mēs piedzīvojām dramatiskas izmaiņas, bet "airBaltic" pamata vīzija nākotnei saglabājas nemainīga – būt lielākajam pārvadātājam Baltijā, sniedzot labāko savienojamību uz un no reģiona," norādīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.
"airBaltic" apgrozījums 2021. gadā bija 204,1 miljons eiro , kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi samazinājās par 49% un bija 135,7 miljoni eiro.
"airBaltic" grupas apgrozījums 2022. gada deviņos mēnešos bija 362,5 miljoni eiro , kas ir 2,7 reizes vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Kompānijas zaudējumi samazinājās divas reizes – līdz 35,6 miljoniem eiro. Lidsabiedrība 2022. gada deviņos mēnešos pārvadājusi 2,45 miljonus pasažieru, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā gadu iepriekš šajā periodā, savukārt veikto lidojumus skaits pieaudzis par 88,3% – līdz 27,7 tūkstošiem.
"airBaltic" šonedēļ ziņoja, ka aprīkos visu tās "Airbus A220-300" floti ar "SpaceX" interneta pieslēguma sistēmu "Starlink". Šī produkta uzstādīšanu paredzēts sākt šogad , lai jau drīzumā pasažieriem būs iespēja izmantot bezmaksas ātrgaitas internetu visos "airBaltic" lidojumos.
"airBaltic" 2023. gadā plāno pārsniegt 600 miljonu eiro ieņēmumus , kas būtu par 45% vairāk nekā 2022. gadā.
SIA "Smartlynx Airlines" nodarbojas ar lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumu sniegšanu , kā arī ar starptautiskiem pasažieru čartera pārvadājumiem visā pasaulē. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Gediminas Žiemelis .
1992. gadā "Smartlynx Airlines" sāka pilnos čarterreisus – tolaik uzņēmuma nosaukums bija "LatCharter Airlines". Šobrīd flotē ir 49 lidmašīnas, bet 2023. gada vasarā tā paplašināsies līdz aptuveni 65 lidaparātiem .
Pašlaik "Smartlynx" lielākais tirgus ir Apvienotā Karaliste, kam seko Beniluksa valstis un Vācija. Nozīmīgu uzņēmējdarbības daļu veido arī Tuvo Austrumu un Āzijas tirgus. "Smartlynx Airlines" vietējais tirgus veido mazāk nekā 3% no kopējā apgrozījuma. Turklāt, ņemot vērā iespējamo lejupslīdi reģionā, uzņēmums 2023. gadā plāno par 10–15% palielināt ārpus Eiropas gūtos ienākumus.
SIA "Smartlynx Airlines" 2019. gadā palielināja apgrozījumu par 25,66% , sasniedzot 177,12 miljonus eiro. Finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar 36,93 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas. 2019. gada beigās uzņēmuma flotē bija 17 lidmašīnas.
2020. gadā SIA "Smartlynx Airlines" apgrozīja 33,27 miljonus eiro, kas ir par 81,22% mazāk nekā gadu iepriekš , gadu noslēdzot ar 42,07 miljonu eiro zaudējumiem. Pēdējo reizi ar zaudējumiem uzņēmums strādāja 2011. gadā. Kopš Covid-19 izplatības, kas sākās 2020. gada marta vidū, ievērojami samazinājās lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojuma un čarteru pārvadājumu pakalpojumu pieprasījums, kas saistīts ar pandēmijas ierobežošanas ierobežojumiem.
2021. gadā SIA "Smartlynx Airlines" palielināja apgrozījumu līdz 101,11 miljonam eiro . Šo gadu uzņēmums noslēdza ar 9,03 miljonu eiro peļņu. 2021. gadā SIA "Smartlynx Airlines" vairāk darbojās pasažieru čartera pārvadājumu segmentā, apkalpojot ne tikai klientus Latvijā, bet arī Vācijā un Īrijā, jo mazāk pieprasīti bija lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumi. Ņemot vērā, ka vēl turpināja pastāvēt dažādi ceļošanas ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatību, uzņēmums turpināja veikt arī dažāda veida neregulārus čartera un kravas pārvadājumu lidojumus no dažādām valstīm. 2021. gadu SIA "Smartlynx Airlines" noslēdza ar flotē esošām 13 lidmašīnām.
2022. gada pirmajā pusgadā aviokompānija veica 11,6 tūkstošus lidojumu, kas ir piecas reizes vairāk nekā pērn, un pārvadāts aptuveni 1,1 miljons pasažieru, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. 2022. gada p irmajā pusgadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 125 miljonus eiro .
2022. gada oktobrī "Smartlynx Airlines" papildināja savu gaisa kravas lidmašīnu floti ar četrām A321F lidmašīnām, lai nodrošinātu lidojumus Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā. Plānots, ka 2023. gada pirmajā pusgadā uzņēmuma flotē būs jau 15 šāda tipa lidaparāti, savukārt līdz gada beigām to skaits varētu sasniegt 20 vienības. "Ziemas sezonā pieprasījums pēc pasažieru pārvadājumiem strauji krīt, savukārt pēc gaisa kravu pārvadājumiem – pieaug. Tādējādi biznesa diversifikācija ļaus mums vieglāk kompensēt ziemas mēnešus. Lai arī sākumā māca šaubas, vai lēmums "SmartLynx" biznesa portfeli papildināt ar kravas pārvadājumiem ir pareizais solis, ar šodienas acīm redzam, ka tas sevi ir attaisnojis," saka "SmartLynx Airlines" vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas). Sagaidāms, ka uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomi nākamo divu līdz trīs gadu laikā pieaugs no esošajiem 10% līdz aptuveni 40% .
"Smartlynx" konsolidētais apgrozījums 2022. gadā sasniegs aptuveni 300 miljonus eiro .
Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs .
Kopš 2005. gada lidostas "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes un tā ir kļuvusi par pārliecinošu līderi starp Baltijas valstu lidostām, kā arī par vienu no straujāk augošām lidostām Eiropas Savienībā. Satiksmes ministrija uzskata , ka šādu nozares izaugsmi ir sekmējusi pārdomāta aviācijas infrastruktūras attīstība, vienlīdzīgi nosacījumi aviopārvadājumiem un Latvijas nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" darbības stratēģija, kas balstīta uz efektīva maršrutu tīkla veidošanu un pieaugošu tranzīta plūsmu.
2016. gadā lidostā tika atvērts Ziemeļu terminālis . 2018. gadā lidostas pasažieru skaits pārsniedza septiņus miljonus gadā. 2023. gada sākumā plānots pabeigt "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas būvniecību, kas atradīsies lidostā "Rīga".
"Starptautiskās lidostas "Rīga"" apgrozījums 2019. gadā bija 64,99 miljoni eiro, kas, salīdzinājumā ar 2018. gadu, palielinājās par 6,91%. Finanšu gadu lidosta noslēdza ar 22,14 miljonu eiro peļņu. Salīdzinot ar 2018. gadu, peļņa palielinājās par 120,92%. "Starptautiskā lidosta "Rīga"" 2019. gadā apkalpoja 87 tūkstošus gaisa kuģu , 7,8 miljonus pasažieru un 27,3 tūkstošus tonnu kravu. Salīdzinot ar 2018. gadu, pārskata gadā pasažieru skaits ir palielinājies par 11%, bet apkalpoto gaisa kuģu – par 4%.
"Starptautiskā lidosta "Rīga"" 2020. gadā strādāja ar 29,8 miljonu eiro apgrozījumu , kas ir par 54,15% mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir zemākais uzņēmuma apgrozījuma rādītājs kopš 2007. gada. 2020. gadā lidosta strādāja ar 15,85 miljonu eiro zaudējumiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē lidostas apkalpoto pasažieru skaits samazinājās līdz 2,01 miljonam, sarūkot par 74% nekā iepriekš plānots 2020. gada apstiprinātajā budžetā.
2021. gadā "Starptautiskā lidosta "Rīga"" apgrozīja 31,77 miljonus eiro, kas ir 6,61% kāpums, salīdzinot ar gadu iepriekš. Šajā finanšu gadā zaudējumi samazinājās līdz 9,42 miljoniem eiro . 2021. gadā lidosta apkalpoja 2,35 miljonus pasažieru, kas ir par 17% mazāk nekā plānotajā budžetā, par 17% vairāk nekā 2020. gadā un par 70% mazāk nekā 2019. gadā. 2021. gadā lidosta apkalpoja 39 tūkstošus reisu, kas ir par 10% vairāk nekā 2020. gadā un par 55% mazāk nekā 2019. gadā.
Lidosta "Rīga" 2022. gadā apkalpoja 5,38 miljonus pasažieru jeb gandrīz 2,3 reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn par 40%, salīdzinot ar 2021. gadu, pieauga lidostā apkalpoto gaisa kuģu skaits: kopā apkalpoti 54,8 tūkstoši lidojumu. No tiem 48,4 tūkstoši bija pasažieru reisi, – par 69% vairāk nekā 2021. gadā. Šogad lidosta plāno apkalpot 6,3 miljonus pasažieru, kas, salīdzinot ar 2022. gadu, ir pieaugums par 16%. Jaunākās starptautiskās prognozes liecina, ka pirmspandēmijas laika apjomus aviācijas nozare sasniegs aptuveni gadu vēlāk nekā plānots iepriekš, proti, 2025. gadā.
Lidosta 2022. gadā izsludināja starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei, uzsākot stratēģiski nozīmīgā "RIX Airport City" projekta ieviešanu ar mērķi desmit gadu laikā izveidot progresīvu nākotnes lidostas pilsētu .
Valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" ir aeronavigācijas uzņēmums , kura pamatdarbības veids ir Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošana un gaisa satiksmes organizēšana. Galvenais uzņēmuma produkts ir aeronavigācijas pakalpojumi. Visas kapitāla daļas (100%) ir valsts īpašums. Valsts kapitāla daļu turētājs ir Satiksmes ministrija. Uzņēmums dibināts 1991. gadā .
"Latvijas gaisa satiksmes" apgrozījums 2018. gadā bija 30,21 miljons eiro , kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa bija 3,24 miljoni eiro, kas ir par 6,8% vairāk.
"Latvijas gaisa satiksmes" apgrozījums 2019. gadā bija 30,76 miljoni eiro , bet peļņa – 2,46 miljoni eiro.
2020. gadā "Latvijas gaisa satiksme" apgrozīja 14,02 miljonus eiro, finanšu gadu noslēdzot ar 7,64 miljonu eiro zaudējumiem . Covid-19 izraisītās pandēmijas ierobežojošo pasākumu ietekmē 2020. gadā uzņēmums apkalpoja 134,84 tūkstošus lidojumu, kas ir par 55,4% mazāk nekā 2019. gadā.
"Latvijas gaisa satiksmes" neto apgrozījums 2021. gadā bija 19,22 miljoni eiro , zaudējumi pirms nodokļiem – 3,15 miljoni eiro. Uzņēmums vasarā paziņoja, ka turpmākos trīs gadus nodrošinās aeronavigācijas pakalpojumus Nacionālo bruņoto spēku militārajā lidlaukā "Lielvārde" . Vēl 2021. gadā "Latvijas gaisa satiksmes" akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju atkārtoti uz pieciem gadiem iecelts Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands. "Latvijas gaisa satiksmes" padomes locekļa amatā 2022. gadā iecēla kādreizējo SIA "Smartlynx Airlines" valdes locekli Aleksandru Gusevu . Kopā ar viņu padomē darbojas arī Andris Ozoliņš un Dins Merirands.
"Latvijas gaisa satiksmes" neto apgrozījums 2022. gada deviņos mēnešos bija 15,06 miljoni eiro, bet peļņa pirms nodokļiem – 2,31 miljons eiro .
Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta transporta komiteja 2022. gada nogalē atbalstīja "Latvijas gaisa satiksme" iesniegto projektu gaisa satiksmes vadības torņa celtniecībai ar 26,26 miljonu eiro jeb 50% līdzfinansējumu. Tā mērķis ir gaisa satiksmes infrastruktūras uzlabošana un pielāgošana divējādam lietojumam, proti – gan civiliem, gan militāriem mērķiem.
