Sveiciens!
Neskatoties uz to, ka kaislÄ«bas ap filmas "Straume" panÄkumiem jau nedaudz pierimuÅ”as, nevarÄjÄm iedomÄties nevienu citu emocijikonu, ko Å”onedÄļ pievienot ziÅu vÄstulei. Un arÄ« kÄrtÄjo reizi pievÄrst uzmanÄ«bu filmu nozares finansÄjumam.
ā
NEDÄÄ»AS FOTO
Pirms runÄjam par konkrÄtiem skaitļiem plaÅ”ÄkÄ kontekstÄ, jÄpiebilst, ka "Straume" Zelta Globusa pretendentu vidÅ« izcÄlÄs ne tikai ar to, ka ir mazbudžeta ā tÄs veidoÅ”ana izmaksÄja vien 3,7 miljonus dolÄru. IevÄrÄ«bas cienÄ«gs ir arÄ« fakts, ka filmas veidoÅ”anÄ izmantota bezmaksas atvÄrtÄ koda programmatÅ«ra "Blender".
ā
NEDÄÄ»AS ZIÅ A
Tagad par filmu nozari kopumÄ. Latvijas kino nozares finansÄjums ir ļoti bÄdÄ«gs. Å ogad NacionÄlÄ kino centra pÄrziÅÄ ir vien 7 miljoni eiro jeb puse no filmas āStraumeā budžeta. Tas ir mazÄkais finansÄjums kino Baltijas valstÄ«s. Igaunija sava nacionÄlÄ kino attÄ«stÄ«bÄ ik gadu iegulda vismaz 19 miljonus eiro, Lietuva ā 10 miljonus eiro.
PagÄjuÅ”Ä gada rudenÄ« bija lielas diskusijas par atbalstu Ärvalstu filmu uzÅemÅ”anai lÄ«dzfinansÄjuma veidÄ LatvijÄ. SeptembrÄ« kļuva zinÄms, ka viens no pasaulÄ lielÄkajiem straumÄÅ”anas servisiem "Netflix", kas iepriekÅ” bija iecerÄjis LatvijÄ Ä«stenot 20 miljonus eiro vÄrtu projektu, visticamÄk, to darÄ«s citviet, jo Latvija neesot spÄjusi nodroÅ”inÄt skaidrus spÄles noteikumus producentiem, kas ar Å”o kompÄniju sadarbojas.
2023. gadÄ katrs eiro, kuru no valsts budžeta Ärvalstu filmu uzÅemÅ”anai LatvijÄ lÄ«dzmaksÄjuma veidÄ sniedza Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ra, Latvijas ekonomikÄ piesaistÄ«ja aptuveni 5,8 eiro. TÄpat Ärvalstu filmu uzÅemÅ”anas rezultÄtÄ 2023. gadÄ atbalsta saÅÄmÄji kopÄ nodokļos atgrieza par 25% vairÄk nekÄ sniegtais valsts budžeta atbalsts lÄ«dzmaksÄjuma veidÄ.
KÄ atseviŔķus piemÄrus Ärvalstu filmÄm, kuras daļÄji vai pilnÄ«bÄ uzÅemtas LatvijÄ, var minÄt 2018. un 2019. gadÄ uzÅemtÄs televÄ«zijas seriÄls "Heirs of The Night", kur 1. un 2. sezona 85% apjomÄ tika filmÄta LatvijÄ un kopumÄ filmÄÅ”anÄs laikÄ LatvijÄ ieguldÄ«ti teju 4 miljoni eiro. TÄpat mÄkslas filma "Ravens Hollow" 2021. gadÄ 100% apjomÄ tika filmÄta LatvijÄ un Å”eit filmas uzÅemÅ”anai tika izlietoti 515 tÅ«kstoÅ”i eiro. SavukÄrt pasaulÄ popularitÄti ieguvuÅ”Ä televÄ«zijas seriÄla "Sisi" 2. sezonas uzÅemÅ”anas attiecinÄmÄs izmaksas LatvijÄ 2022. gadÄ bija 1,5 miljoni eiro.
ā
NEDÄÄ»AS MI ZIÅ A - sadarbÄ«bÄ ar tehnoloÄ£iju entuziastu Arti OzoliÅu
TehnoloÄ£iju gigants "Nvidia" attÄ«stÄs mÄkslÄ«gÄ intelekta asistentu virzienÄ un piedÄvÄ ko neierastu ā lejupielÄdÄjamu mÄkslÄ«gÄ intelekta programmatÅ«ru jeb "ChatRTX". PagaidÄm gan demo versijÄ un tikai "Windows" datoriem, bet "ChatRTX" ļauÅ”ot pielÄgot lielo valodu modeli ikviena lietotÄja personÄ«gajam saturam ā dokumentiem, piezÄ«mÄm un cita veida datiem. AtŔķirÄ«bÄ no tieÅ”saistes servisiem, "ChatRTX" darbosies konkrÄtajÄ darbstacijÄ, kas ļauÅ”ot iegÅ«t Ätrus un droÅ”us rezultÄtus.
ā
SIEVIETE BIZNESÄ - sadarbÄ«bÄ ar Novatore"
ā
āPar AS "Kalceks" jauno valdes priekÅ”sÄdÄtÄju iecelta DiÄna StepiÅa-Gauja. IepriekÅ” viÅa ieÅÄmusi amatus SIA "Jonnex-Farma" un AS "RÄ«gas FarmaceitiskÄ fabrika" valdÄs.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS LATVIJÄ
Nodokļu ieÅÄmumos pagÄjuÅ”Ä gada 11 mÄneÅ”os iekasÄti 13,17 miljardi eiro, kas ir par 1,7% mazÄk, nekÄ plÄnots. Vienlaikus nodokļu ieÅÄmumi Å”ajÄ periodÄ bija par 7% lielÄki nekÄ 2023. gada 11 mÄneÅ”os.
Valsts fondÄto pensiju shÄmas jeb pensiju otrÄ lÄ«meÅa ieguldÄ«jumu plÄnos uzkrÄtais pensiju kapitÄls pagÄjuÅ”Ä gada deviÅos mÄneÅ”os pieaudzis par 17,4%, septembra beigÄs veidojot 8,29 miljardus eiro.
Latvijas monetÄrÄs finanÅ”u iestÄdes, galvenokÄrt bankas, pagÄjuÅ”Ä gada 11 mÄneÅ”os strÄdÄja ar 486,2 miljonu eiro peļÅu, kas ir par 26% mazÄk nekÄ 2023. gada attiecÄ«gajÄ periodÄ. Tostarp novembrÄ« tÄs strÄdÄja ar 24,4 miljonu eiro peļÅu.
LauksaimniecÄ«bas pakalpojumu kooperatÄ«vÄ sabiedrÄ«ba "Latraps" pagÄjuÅ”ajÄ finanÅ”u gadÄ, kas ilga no 2023. gada 1. jÅ«lija lÄ«dz 2024. gada 30. jÅ«nijam, strÄdÄja ar 244,22 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 28% mazÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. KooperatÄ«va peļÅa pieauga par 3,3% un bija 2,82 miljoni eiro.
BÅ«vniecÄ«bas investÄ«cijas LiepÄjÄ 2024. gadÄ veidoja 100,8 miljonus eiro, kas ir par 26% vairÄk nekÄ 2023. gadÄ. PÄrn lielÄkie ieguldÄ«jumi veikti ražoÅ”anas objektu bÅ«vniecÄ«bÄ ā tur kopÄjÄs investÄ«cijas sasniedza 79,5 miljonus eiro.
Eiropas SavienÄ«bas fondu atbalsta programmÄ maziem un vidÄjiem komersantiem bÅ«s pieejams valsts aizdevums inovatÄ«vu produktu radÄ«Å”anai un produktivitÄtes paaugstinÄÅ”anai. Programmas kopÄjais finansÄjums ir 98,4 miljoni eiro. Piecu gadu laikÄ atbalsts tiks sniegts 40 uzÅÄmumiem.
"RIX RÄ«gas lidosta" 2024. gadÄ apkalpoja 7,12 miljonus pasažieru, kas salÄ«dzinÄjumÄ ar 2023. gadu ir pieaugums par 7%. TranzÄ«ta pasažieru Ä«patsvars ir 22%, bet kopÄjais apkalpoto lidojumu skaits sasniedzis 63,2 tÅ«kstoÅ”us lidojumu.
LatvijÄ bÄzÄtÄ aviokompÄnija "SmartLynx Airlines" 2024. gadÄ veikusi vairÄk nekÄ 68 tÅ«kstoÅ”us lidojumu, kas ir par 43,4% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. Pirmo reizi uzÅÄmuma pastÄvÄÅ”anas vÄsturÄ gada laikÄ tas ir pÄrvadÄjis vairÄk nekÄ 10 miljonus pasažieru, kas ir par 62,5% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”.
Pasažieriem, kuri Latvijas nacionÄlajai aviokompÄnijai "airBaltic" ir pieprasÄ«juÅ”i atpakaļ naudu par biļetÄm uz atceltajiem reisiem vasaras sezonÄ, bÅ«s jÄatmaksÄ vairÄk nekÄ 1 miljons eiro. Tas ir aptuveni tik daudz, cik "airBaltic" nopelnot vienÄ dienÄ no jaunÄm rezervÄcijÄm.
2024. gadÄ reÄ£istrÄti 9320 jauni uzÅÄmumi, kas ir par 6,25% vairÄk nekÄ gadu iepriekÅ”. Pieaudzis arÄ« likvidÄto uzÅÄmumu skaits, tam gada laikÄ palielinoties par piektdaļu un sasniedzot 9432 likvidÄtus uzÅÄmumus. Lai arÄ« likvidÄto uzÅÄmumu pÄrn bijis vairÄk nekÄ jauno, tas ir bijis otrs zemÄkais likvidÄto uzÅÄmumu skaits pÄdÄjo 10 gadu periodÄ.
Latvija 2024. gadÄ no Krievijas importÄja 214,8 tÅ«kstoÅ”us tonnu graudaugu produktu, kas ir par 49,3% mazÄk nekÄ 2023. gadÄ. Vienlaikus pÄrn no Krievijas importÄto graudaugu vÄrtÄ«ba bija 35,59 miljoni eiro, kas ir par 60% mazÄk nekÄ 2023. gadÄ.
LatvijÄ pagÄjuÅ”Ä gada beigÄs reÄ£istrÄtÄ bezdarba lÄ«menis bija 5,3% no ekonomiski aktÄ«vo iedzÄ«votÄju skaita. Tas ir par 0,2 procentpunktiem vairÄk nekÄ novembra beigÄs, bet par 0,4 procentpunktiem mazÄk nekÄ 2023. gada beigÄs.
ā
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS BALTIJÄ
"Piletilevi Group", kas radÄ«ja pirmo tieÅ”saistes biļeÅ”u tirdzniecÄ«bas sistÄmu IgaunijÄ un LatvijÄ un ir zinÄms ar nosaukumu "BiļeÅ”u serviss", Å”obrÄ«d ir kļuvusi par lielÄko biļeÅ”u iegÄdes platformu CentrÄleiropÄ. UzÅÄmums nule paziÅojis par zÄ«mola maiÅu un turpmÄk starptautiskajos tirgos bÅ«s zinÄms kÄ PLG.
Å onedÄļ IgaunijÄ sÄkÄs biļeÅ”u pÄrdoÅ”ana uz 2025. gada Dziesmu un deju svÄtkiem. AugstÄ pieprasÄ«juma dÄļ, protams, veidojÄs digitÄlÄs rindas. Mediji ziÅo, ka biļetes tiek tirgotas vairÄkÄs partijÄs. PirmajÄs 50 minÅ«tÄs tika pÄrdoti vairÄk nekÄ 10 tÅ«kstoÅ”i biļeÅ”u.
VÄl viena zÄ«mola maiÅa IgaunijÄ ā lielÄkÄs pÄrtikas rÅ«pniecÄ«bas grupas "Maag Eesti" lauksaimniecÄ«bas uzÅÄmums "Rakvere Farmid" ir pÄrdÄvÄts par "Maag Agro" un gatavojas investÄt 5 miljonus eiro broileru audzÄÅ”anÄ.
IgaunijÄ 2024. gadÄ tika pÄrdoti 25,4 tÅ«kstoÅ”i jaunu vieglo automaŔīnu, kas ir par 11% vairÄk nekÄ pÄrn. Tikai decembrÄ« vien pÄrdotas 3573 jaunas automaŔīnas, kas ir par 97% vairÄk salÄ«dzinÄjumÄ ar to paÅ”u mÄnesi gadu iepriekÅ”.
Igaunija un ASV parakstÄ«juÅ”as vienoÅ”anos, kas paredz, ka ASV pÄrskaitÄ«s Igaunijai 50 miljonus ASV dolÄru (48,1 miljonu eiro). Å Ä« summa ir daļa no 2 miljardu dolÄru soda, kuru piekritusi maksÄt DÄnijas banka "Danske Bank". TÄdÄjÄdi banka ir atzinusi vainu saistÄ«bÄ ar apsÅ«dzÄ«bÄm plaÅ”a mÄroga naudas atmazgÄÅ”anÄ, izmantojot tÄs filiÄli IgaunijÄ.
Tallinas lidostÄ pÄrn sasniegts pasažieru rekords. Viena gada laikÄ apkalpoti 3,49 miljoni pasažieru, kas ir par 18% vairÄk nekÄ 2023. gadÄ.
ViļÅa riskÄ nesaÅemt visus tai pieŔķirtos lÄ«dzekļus no Eiropas SavienÄ«bas AtveseļoÅ”anas un noturÄ«bas mehÄnisma ā 3,8 miljardus eiro ā, jo kavÄjas ar plÄnu Ä«stenoÅ”anu.
Lietuvas Ä£enerÄlkonsulÄta Äka LosandželosÄ ir evakuÄta postoÅ”o meža ugunsgrÄku dÄļ.
ā
TOP BIZNESA ZIÅ AS PASAULÄ
FTSE 100 jeb 100 lielÄko uzÅÄmumu, kuru akcijas kotÄtas Londonas biržÄ, izpilddirektori no 2025. gada 1. lÄ«dz 6. janvÄrim nopelnÄ«ja vairÄk naudas nekÄ vidÄjais darbinieks visa gada laikÄ, liecina jaunÄkais nevienlÄ«dzÄ«bas mÄrÄ«jums. SaskaÅÄ ar "High Pay Centre" datiem FTSE 100 uzÅÄmumu izpilddirektoru mediÄnÄ alga ir 4,22 miljoni sterliÅu mÄrciÅu, kas ir 113 reizes vairÄk nekÄ pilna laika darbinieka mediÄnÄ alga, kas ir 37,4 tÅ«kstoÅ”i sterliÅu mÄrciÅas. Tas nozÄ«mÄ, ka ApvienotÄs Karalistes uzÅÄmumu vadÄ«tÄji pirmo 29 darba stundu laikÄ nopelnÄ«s vairÄk nekÄ viÅu padotie visa gada laikÄ.
Taizeme pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ piedzÄ«voja Ärvalstu tÅ«ristu pieaugumu par 26%, jo no tÅ«risma atkarÄ«gÄ valsts atviegloja ieceļoÅ”anas noteikumus un atcÄla vÄ«zas Ä·Ä«nieÅ”iem. SaskaÅÄ ar TÅ«risma un sporta ministrijas provizoriskajiem datiem pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ Taizemi apmeklÄja aptuveni 35,5 miljoni tÅ«ristu, salÄ«dzinot ar 28,2 miljoniem 2023. gadÄ. ViÅi iztÄrÄja aptuveni 1,67 triljonus batu (48 miljardus dolÄru), kas ir par 34% vairÄk nekÄ iepriekÅ”ÄjÄ gadÄ.
TaivÄnai ir aizdomas, ka Ķīnai piederoÅ”s kravas kuÄ£is ir sabojÄjis zemÅ«dens kabeli pie tÄs ziemeļaustrumu piekrastes. AnonÄ«ma TaivÄnas amatpersona Å”o gadÄ«jumu raksturo kÄ sabotÄžu.
Å ujorkÄ ieviesta jauna maksa autovadÄ«tÄjiem par iebraukÅ”anu Manhetenas centrÄ. Tas nozÄ«mÄ, ka daudziem bÅ«s jÄmaksÄ papildu 9 dolÄri. Å Ä« maksa tiks iekasÄta sastrÄgumu laikÄ un iecerÄta kÄ veids satiksmes regulÄÅ”anai blÄ«vi apdzÄ«votajÄ pilsÄtÄ, vienlaikus piesaistot lÄ«dzekļus Å ujorkas novecojoÅ”Äs sabiedriskÄ transporta infrastruktÅ«ras uzlaboÅ”anai.
UzÅÄmums, kas iepriekÅ” cieÅ”i sadarbojies ar ApvienotÄs Karalistes valdÄ«bu mÄkslÄ«gÄ intelekta droŔības, veselÄ«bas un izglÄ«tÄ«bas jomÄ, Å”obrÄ«d izstrÄdÄ arÄ« mÄkslÄ«go intelektu militÄrajiem droniem. "Faculty" ir viens no aktÄ«vÄkajiem uzÅÄmumiem, kas piedÄvÄ mÄkslÄ«gÄ intelekta pakalpojumus ApvienotajÄ KaralistÄ. AtŔķirÄ«bÄ no citiem zinÄmÄkajiem nozares spÄlÄtÄjiem, piemÄram, "OpenAI", tas pats neveido modeļus, bet gan fokusÄjas uz modeļu tÄlÄkpÄrdoÅ”anu un konsultÄÅ”anu par to izmantoÅ”anu.
ASV iekļÄvuÅ”as melnajÄ sarakstÄ uzÅÄmumus "Tencent Holdings Ltd." un "Contemporary Amperex Technology Co. Ltd." par iespÄjamu saistÄ«bu ar Ķīnas armiju. Å is solis ir vÄrÅ”anÄs pret pasaules lielÄko spÄļu izdevÄju un vienu no lielÄkajiem elektrisko transportlÄ«dzekļu bateriju ražotÄjiem. Abi uzÅÄmumi nosodÄ«juÅ”i savu iekļauÅ”anu sarakstÄ kÄ kļūdu, apgalvojot, ka tiem nav saistÄ«bu ar militÄro sektoru.
2024. gads ir bija viens no sliktÄkajiem gadiem luksusa preÄu industrijai pÄdÄjo 10 gadu laikÄ:
ASV NacionÄlÄ ceļu satiksmes droŔības administrÄcija ir sÄkusi izmeklÄÅ”anu saistÄ«bÄ ar avÄrijÄm, kas, kÄ tiek apgalvots, notikuÅ”as laikÄ, kad "Tesla" automaŔīnu Ä«paÅ”nieki tÄs izsauc no stÄvvietas un transportlÄ«dzeklÄ« nav neviena cilvÄka.
VÄcijÄ pÄrn pÄrdoti vien 380,6 tÅ«kstoÅ”i jaunu pilnÄ«bÄ elektrisko automaŔīnu, kas ir par 27,4% mazÄk nekÄ pirms gada. TikmÄr NorvÄÄ£ijÄ gandrÄ«z 90% no pÄrn reÄ£istrÄtajiem jaunajiem automobiļiem bijuÅ”as elektriskÄs automaŔīnas.
ASV vizuÄlÄ satura uzÅÄmumi "Shutterstock" un "Getty Images" paziÅojuÅ”i par apvienoÅ”anos, lai izveidotu 3,7 miljardu dolÄru vÄrtu kompÄniju.
VÄcijas nacionÄlÄs aviokompÄnijas "Lufthansa" grupa Å”ogad pasaulÄ plÄno pieÅemt darbÄ aptuveni 10 tÅ«kstoÅ”us jaunu darbinieku dažÄdÄs profesijÄs, teikts treÅ”dien publiskotajÄ grupas paziÅojumÄ.
VÄcijas rÅ«pnieciskÄ ražoÅ”anas apjoms novembrÄ« pieauga, dodot cerÄ«bu, ka grÅ«tÄ«bÄs nonÄkuÅ”ais ražoÅ”anas sektors varÄtu bÅ«t sÄcis stabilizÄties. RažoÅ”anas apjoms pieauga par 1,5%, kas ir labÄks rezultÄts par ekonomistu prognozÄtajiem 0,5%. SavukÄrt palÄnÄm izgaist sapnis VÄcijai kļūt par pusvadÄ«tÄju ražoÅ”anas lielvalsti. Un tas neko labu nesola Eiropas SavienÄ«bai kopumÄ, kura lÄ«dz 2030. gadam vÄlas saražot 20% no visiem pasaulÄ saražotajiem pusvadÄ«tÄjiem. PÄrn bloks saražoja vien 8,1% Å”o mikroshÄmu, kuras atrodamas dažÄdÄs elektroniskÄs ierÄ«cÄs, tostarp viedtÄlruÅos un automaŔīnÄs.
"Whatnot" platforma, kas, izmantojot tieÅ”raides video, dod iespÄju lietotÄjiem pÄrdot dažÄdus priekÅ”metus, ir paziÅojusi, ka tÄ ir piesaistÄ«jusi 265 miljonus dolÄru E sÄrijas finansÄjuma raundÄ. Tas nozÄ«mÄ, ka platformas vÄrtÄ«ba ir aptuveni 4,97 miljardi dolÄru.
IespÄjkapitÄla ieguldÄ«jumi jaunattÄ«stÄ«bas tirgos, piemÄram, Tuvajos Austrumos un ZiemeļÄfrikÄ pagÄjuÅ”ajÄ gadÄ salÄ«dzinÄjumÄ ar 2023. gadu ir samazinÄjuÅ”ies par vairÄk nekÄ 40%. Å ie dati atspoguļo plaÅ”Äku globÄlo tendenci. Proti, pÄdÄjo divu gadu laikÄ ir ievÄrojami samazinÄjies iespÄjkapitÄla ieguldÄ«jums uzÅÄmumos, kas nav saistÄ«ti ar mÄkslÄ«go intelektu.
ā
