Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

šŸ›« lai lidojumam labvēlÄ«gs laiks!

Vēstule #
173
6/9/2024

Nedēļas biznesa ziņu apkopojums bez maksas katru piektdienu Tavā e-pastā:

Sveiciens!

Å Ä« nedēļa ir pagājusi "airBaltic" zÄ«mē. Tik daudz ir spriests, diskutēts, analizēts un kritizēts, ka no Ŕīs informācijas pārbagātÄ«bas ir iestājies neliels sagurums. Protams, ņemot vērā uzņēmuma lielumu un Ŕīs nedēļas vētrainos notikumus, Finday.lv nedēļas ziņai ir jābÅ«t par "airBaltic". Mēs novēlam, lai izdodas piesaistÄ«t labu stratēģisko investoru un veiksmÄ«gi realizēt IPO. Bet tālāk gan par visu ko citu, jo, kā ik katru nedēļu, biznesā ir daudz un interesanti notikumi.

NEDĒĻAS ZIŅA

Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,3 miljoniem eiro, kā arÄ« vienkārÅ”os esoÅ”o uzņēmuma akciju struktÅ«ru.

Å is lēmums raisÄ«ja lielas bažas sabiedrÄ«bā un Ä«paÅ”i to varēja just karstās diskusijās platformā "X". Satiksmes ministrs Kaspars BriÅ”kens skaidroja, ka nauda, kas tiek norakstÄ«ta, ir vēsturiskie zaudējumi. Šādi rÄ«kojoties, uzņēmuma saistÄ«bas samazinās, bet, vērtÄ«ba, iespējams, pat palielinās.

Ar IPO "airBaltic" plāno piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro. Taču vēl pirms tam plānots piesaistīt stratēģisko investoru. Izskanējis, ka tas varētu būt Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa".

ā€‹Jaunumu vēstulē ā€œLinkedInā€ platformā apkopojām svarÄ«gākos un Å”obrÄ«d zināmos faktus un datus.

ā€‹

NEDĒĻAS FOTO

"Live Riga" vadÄ«tājs Fredis Bikovs platformā "X" ir apkopojis datus par tÅ«ristu plÅ«smu gada pirmajos piecos mēneÅ”os, salÄ«dzinot RÄ«gas mērÄ·a tirgus, par kuriem tā konkurē un no kuriem ieraduÅ”ies vismaz 10 tÅ«kstoÅ”i tÅ«ristu attiecÄ«gajā periodā, ar pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām. Ar zaļu norādÄ«ts, par cik procentiem RÄ«ga piesaista vairāk nekā konkurējoŔā pilsēta, ar sarkanu ā€” par cik mazāk. RÄ«gā ir par 31% vairāk tÅ«ristu nekā Viļņā un par 13% mazāk nekā Tallinā, kur vairāk nekā 40% no tÅ«ristu plÅ«smas ir no Somijas.

F. Bikovs arÄ« vēsta, ka ir pieejami pirmie dati par jÅ«niju, kas liecina par 20% tÅ«ristu plÅ«smas pieaugumu pret pagājuÅ”o gadu. Savukārt Latvijas ViesnÄ«cu un restorānu asociācijas prezidents Andris KalniņŔ iepazÄ«stinājis ar organizācijas rÄ«cÄ«bā esoÅ”ajiem datiem, kas liecina, ka Å”ogad pirmajā pusgadā RÄ«gā ārzemnieku pavadÄ«to nakÅ”u skaits bija 851 tÅ«kstotis, kas ir par 7% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, kamēr Tallinā ārzemnieku pavadÄ«to nakÅ”u skaits Å”ogad pirmajā pusgadā bija 1,08 miljoni, bet Viļņā ā€“ 699 tÅ«kstoÅ”i.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS LATVIJĀ

šŸ“Š

Nodokļu ieņēmumos Å”ogad septiņos mēneÅ”os iekasēti 8,27 miljardi eiro, kas ir par 1,3% mazāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi Å”ajā periodā bija par 6,5% lielāki nekā 2023. gada septiņos mēneÅ”os.

šŸ’°

Latvijā vidējais pamatatalgojums mēnesÄ«, tam paÅ”am darbiniekam strādājot tajā paŔā amatā, gada laikā pieaudzis par 8,2%. Tiek prognozēts, ka nākamajā gadā atalgojuma pieaugums Latvijā bÅ«s mērenāks ā€“ mēneÅ”a pamatalga varētu pieaugt par 5,3%, un arÄ« gada kopējā alga varētu augt par 5,3%.

šŸšŠ

VAS "Latvijas dzelzceļŔ" koncerna apgrozÄ«jums Å”ogad pirmajā pusgadā bija 117,2 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2023. gada attiecÄ«gajā periodā. Koncerna zaudējumi pieauga par 33,7% ā€“ lÄ«dz 3,55 miljoniem eiro. PaÅ”a "Latvijas dzelzceļa" apgrozÄ«jums Ŕī gada pirmajā pusgadā bija 75,2 miljoni eiro, kas ir par 6,3% mazāk nekā pērn Å”ajā periodā.

ā˜€ļø

Starptautiskais atjaunÄ«gās enerÄ£ijas uzņēmums "Ignitis Renewables" plāno ieguldÄ«t aptuveni 106 miljonus eiro Tumes saules enerÄ£ijas projekta izveidē, kas bÅ«Å”ot viens no lielākajiem Ŕāda veida projektiem Baltijā.

šŸšŖ

Durvju, durvju plākŔņu un ar tām saistÄ«to komponentu ražotāja SIA "Jeld-Wen Latvija" apgrozÄ«jums pagājuÅ”ajā gadā bija 71,49 miljoni eiro, kas ir par 4,3% mazāk nekā gadu iepriekÅ”. Uzņēmuma peļņa pieauga par 1,2% ā€“ lÄ«dz 2,84 miljoniem eiro.

šŸ–„ļø

Pērn SIA "Also Latvia" apgrozījums, salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājās par 14%, un bija 65,6 miljoni eiro. Informācijas tehnoloģiju produktu vairumtirgotājs pēc nodokļu nomaksas guva 0,9 miljonu eiro peļņu.

šŸš¬

Elektronisko cigareÅ”u Ŕķidrumu ražotāja SIA "Pro Vape" apgrozÄ«jums 2023. gadā bija 57,87 miljoni eiro, kas ir par 24,14% mazāk nekā gadu iepriekÅ”. Pārskata gadu uzņēmums noslēdza ar 8,03 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

šŸ”

SIA "Bonava Latvija" pagājuÅ”ajā gadā strādāja ar 33,06 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 6,5% mazāk nekā 2022. gadā. Nekustamo Ä«paÅ”umu projektu attÄ«stÄ«tāja peļņa samazinājās 2,4 reizes ā€“ lÄ«dz 2,13 miljoniem eiro.

šŸ¤‘

Å onedēļ konkurējoÅ”ajā izsolē tika pārdotas iepriekÅ” starptautiskajos tirgos emitētās valsts obligācijas 30 miljonu eiro apmērā. Jaunemitētās obligācijas tiks apvienotas un veidos vienu sēriju ar lÄ«dz Å”im emitētajiem attiecÄ«gajiem vērtspapÄ«riem 1,23 miljardu eiro apmērā.

šŸ’

Juvelierizstrādājumu tirgotājs SIA "Jahonts" pagājuÅ”ajā gadā strādāja ar 15,34 miljonu eiro apgrozÄ«jumu, kas ir par 4,3% vairāk nekā gadu iepriekÅ”. Uzņēmuma peļņa saruka par 28,3% un bija 2,90 miljoni eiro.

šŸŖ

SIA "Adugs Production" pagājuÅ”ajā gadā palielināja apgrozÄ«jumu par nepilniem 8%, sasniedzot 12,3 miljonus eiro. Konditorejas izstrādājumu ražotājs pēc nodokļu nomaksas nopelnÄ«ja 2,04 miljonus, kas ir 3,5 reizes vairāk nekā 2022. gadā.

šŸ“¦

SÅ«tÄ«jumu piegādes uzņēmuma "Omniva" ieņēmumi Latvijā pirmajā pusgadā bija 10,6 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā pērn attiecÄ«gajā periodā. "Omniva" grupas kopējie pārdoÅ”anas ieņēmumi pirmajā pusgadā veidoja 65,8 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 4%.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS BALTIJĀ

šŸ¼

No 2026. gada Igaunijā tiks samazināti slimības un vecāku pabalsti. Valdība diskusijās par budžetu atzinusi, ka jāieplāno tas, ko valsts varēs atļauties.

šŸ›©ļø

Igaunijas valstij piederoŔā nacionālā aviokompānija "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zÄ«moliem "Nordica" un "XFly", 2023. gadā strādāja ar 19,1 miljona eiro neauditētajiem zaudējumiem un 107,3 miljonu eiro apgrozÄ«jumu.

šŸ‡

Patēriņa cenu indekss Igaunijā, augusta datus salÄ«dzinot ar pagājuŔā gada augustu, ir pieaudzis par 3,2%.

ā€

TOP BIZNESA ZIŅAS PASAULĒ

šŸ¤–

Medijs "Business Insider" Å”onedēļ vēsta, ka stabilu un strauju izaugsmi piedzÄ«vojuÅ”ais grafisko procesoru ražoÅ”anas uzņēmums "Nvidia" tomēr varētu nebÅ«t tik veiksmÄ«gs mākslÄ«gā intelekta tehnoloÄ£iju biznesā. AttÄ«stoties Ŕīm tehnoloÄ£ijām, pieaugs pieprasÄ«jums gan pēc datu centru jaudām, gan specifiskiem mikročipiem. Ja mākslÄ«gā intelekta darbināŔanai izmantotie resursi 2. ceturksnÄ« bija 40% no kopējiem "Nvidia" ieņēmumiem jeb 26,3 miljardi dolāru, tad mikročipu ražoÅ”anas biznesā tam uz papēžiem min citi uzņēmumi, piemēram "Groq" un "Cerebras". Vienas dienas laikā "Nvidia" akciju vērtÄ«ba Å”onedēļ samazinājās par 9,5%. Akciju kritumu piedzÄ«voja arÄ« citi mikročipu ražotāji, piemēram, "Intel" un "Qualcom". Investorus satrauc fakts, ka Å”is varētu bÅ«t arÄ« signāls nopietnai ekonomikas recesijai.

šŸ‡ÆšŸ‡µ

IedzÄ«votāju skaits Japānā pagājuÅ”ajā gadā ir samazinājies tik straujā tempā, kāds nav pieredzēts kopÅ” 1960. gada, kad sāka apkopot datus par dzimstÄ«bu. Viena gada laikā japāņu skaits sarucis par 861 tÅ«kstoti cilvēku. LÄ«dz ar to iedzÄ«votāju skaits Japānā Å”obrÄ«d ir 121,6 miljoni. Savukārt ieceļotāju skaits ir palielinājies par 11% un pirmo reizi vēsturē sasniedzis 3 miljonu atzÄ«mi.

Demogrāfiskā bedre liek bažīties par to, kā valsts ilgtermiņā tiks galā ar visiem izdevumiem. Tikmēr Japānas ministrijas visu nepiecieÅ”amo darbÄ«bu finansÄ“Å”anai, sākot no 2025. gada, ir pieprasÄ«juÅ”as rekordlielu summu ā€“ 811 miljardus dolāru, kas ir par 2,8% vairāk nekā Å”ogad. Pēdējo piecu gadu laikā tēriņu apjoms pieaug vidēji par 2,2%.

ā†˜ļø

Robotikas un noliktavu automatizācijas uzņēmums "Symbotic", kas nodroÅ”ina Å”o pakalpojumu arÄ« pārtikas veikalu ķēdei "Wallmart", varētu bÅ«t viens no lielākajiem Ŕī gada zaudētājiem. Tā neto vērtÄ«ba Å”ogad ir samazinājusies par 9 miljardiem dolāru. LÄ«dz ar to uzņēmuma Ä«paÅ”nieks Riks Koens (Rick Cohen) varētu bÅ«t zaudējis 41% savas personÄ«gās vērtÄ«bas. Tam par iemeslu ir investoru neuzticÄ“Å”anās uzņēmumam, kas saistÄ«ta ar dažādām nedienām, piemēram, pieaugoÅ”ajām tehnoloÄ£iju ievieÅ”anas izmaksām, kas samazinās peļņu, un tiesu darbiem par tirgus maldināŔanu.

šŸ‡ŗšŸ‡ø

ASV uzņēmumu vidÅ« ir krasi atŔķirÄ«gi viedokļi par to, vai plānotie tarifi Ķīnas precēm tieŔām atvieglos konkurences cīņu vai tieÅ”i otrādi ā€“ atspēlēsies vietējā tirgÅ«. "Bloomberg" raksta, ka visvairāk Ŕādi tarifi varētu ietekmēt mazos ražotājus, kas izejmateriālus iepērk no Ķīnas. Ja to cena paaugstināsies, palielināsies arÄ« gala produkta cena, kas tieÅ”i ietekmēs pircēju maciņus turpat, ASV.

šŸŽ¾

"US Open" tenisa turnÄ«ra laikā iegÅ«tie ieņēmumi no tikai Å”im turnÄ«ram raksturÄ«gā kokteiļa "The Honey Deuce" pārdoÅ”anas varētu pārsniegt 10 miljonu dolāru robežu. Kokteiļa sastāvā ir degvÄ«ns, limonāde un aveņu liÄ·ieris. Glāzes augÅ”pusē ir piestiprinātas trÄ«s no melones mÄ«kstās daļas veidotas bumbiņas, kas vizuāli atgādina tenisa bumbu. Pēdējo piecu gadu laikā kokteiļa cena augusi četras reizes un Å”ogad sasniegusi 23 dolārus par Å”o dzērienu Ä«paŔā turnÄ«ra glāzē.

šŸš—

ArÄ« autoražotājs "Volvo" ir atteicies no plāna 2030. gadā ražot un tirgot tikai elektroauto. ĶīnieÅ”iem piederoÅ”ais uzņēmums ir apņēmies fokusēties uz hibrÄ«da dzinējiem un automaŔīnām, ko darbina akumulators, kam 2030. gadā vajadzētu bÅ«t 90% no kopējā pārdoto auto apjoma.

šŸ—½

Ņujorkas Federālo rezervju banka ir publicējusi pētÄ«juma rezultātus, kas liecina ā€“ mākslÄ«gā intelekta ievieÅ”ana uzņēmumos vēl nebÅ«t neliecina par masveida darbinieku atlaiÅ”anu. Lielākoties uzņēmumi, kas plāno aizvien vairāk izmantot mākslÄ«gā intelekta rÄ«kus, pieņems darbā mazāk darbinieku, nevis masveidā atlaidÄ«s esoÅ”os.

šŸ‡§šŸ‡·

BrazÄ«lijā Å”obrÄ«d ir slēgta piekļuve platformai "X" saistÄ«bā ar to, ka tā nav iecēlusi likumisko pārstāvi Å”ajā valstÄ«. Augstākā tiesa nule Å”o lēmumu ir atstājusi spēkā. Atbildot uz to, "X" Ä«paÅ”nieks ÄŖlons Masks (Elon Musk) steidza evakuēt BrazÄ«lijā strādājoÅ”os viņam piederoŔā uzņēmuma "Space X" darbiniekus un brÄ«dinājis citus, lai nedodas uz Å”o valsti.

šŸ’

Amerikāņu luksusa juvelierizstrādājumu zÄ«mols "Tiffany" 2019. gadā Å anhajā atvēra savu lÄ«dz Å”im lielāko veikalu pasaulē divos stāvos 12 tÅ«kstoÅ”u kvadrātmetru platÄ«bā. Neoficiāli zināms, ka to nākamgad plānots samazināt uz pusi, jo pasaulē krÄ«tas pieprasÄ«jums pēc luksusa precēm. Uzņēmums gan nākamgad plāno Ķīnā atvērt vēl vairākus mazus veikalus.

ā€

Arhīvs:
Citu nozaru apskati un Finday.lv iepriekÅ” sÅ«tÄ«tās jaunumu vēstules

Vēlies saņemt jaunākās biznesa ziņas
savā e-pastā katru piektdienu?

Pieraksties tagad!