Sveiciens!
Šonedēļ izvēlējāmies pašiem interesantu tēmu – modi. Nedaudz tai jau pieskārāmies, rakstot par apģērba un tekstila nozari. Šī ir interesanta tēma tāpēc, ka nācās rakt dziļāk, lai atrastu desmit lielākos nozares uzņēmumus, kurus Tev piedāvāt. Viens iemesls – tie slēpjas aiz dažādiem uzņēmumu nosaukumiem. Otrs – mēs diezgan maz zinām savus modes nozares varoņus. Tad nu darījām, ko spējām. Varbūt esam kādu palaiduši garām? Pastāstiet mums par tiem!
Un noteikti izlasiet Latvijas modes palātas vadītājas un Latvijas dizaina centra valdes priekšsēdētājas Ditas Danosas komentāru jaunumu vēstules beigās. Tas ļoti labi raksturo situāciju modes nozarē Latvijā. Paldies viņai par to!
Varbūt ir laiks brīvdienās novērtēt kādu vietējā modes dizainera veikumu un atbalstīt viņu, iegādājoties apģērbu no pašmāju zīmola? Pavasaris ir tuvu! 🌸
''Finday'' komandas vārdā,
Ieva Treija
Pērn “Tet” ir sasniedzis vēsturiski lielāko grupas apgrozījumu – 253,3 miljonus eiro. Tas ir par 14% vairāk nekā 2020. gadā, liecina grupas konsolidētie finanšu rezultāti. Grupas uzņēmumu peļņa no pamatdarbības pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 63,4 miljoni eiro.
Pirms pandēmijas Latvijā strādāja aptuveni 70 dizaineru modes zīmoli. No tiem 30 regulāri rada kolekcijas. Līdz šai krīzei dizaineru mode gadā Latvijas ekonomikā ienesa aptuveni piecus līdz desmit miljonus eiro. Dizainere Natālija Jansone portālam LSM savulaik norādīja, ka nozarē trūkst darbaspēka – esošais noveco, bet jaunu šuvēju trūkst.
Tā kā pandēmija vēl ir pilnā plaukumā, patieso tās ietekmi modes nozaē aplēst nav iespējams. Taču gadu pēc tās sākuma Latvijas Mākslas akadēmijas Modes mākslas katedras vadītāja un docente Māra Binde portālam Santa.lv teica: “Nākotnē tieksme pēc estētikas nezudīs, tikai mainīsies. Ceru, ka kultūras un mākslas pamatvērtībās balstītā skaistuma izpratnē. Ilgtspēja modes industrijā kļūs par patiesu nepieciešamību, nevis tikai saukli pārdošanas rādītāju uzlabošanai. Modes produktam vajadzēs būt praktiskam, ērti lietojamam, jāuzrāda mākslinieciski augstvērtīga dizaina pazīmes un augsta kvalitāte.”
AKTUĀLI PAR UZŅĒMUMIEM
SIA “New Rosme” darbību sāka 1952. gadā, kad uzņēmums Rīgā šuva korsešu izstrādājumus. 1963. gadā tas tika iekļauts apvienībā “Rīgas Apģērbs”, bet no 1991. gada atkal darbojās patstāvīgi. Sākās veiksmīga sadarbība ar zviedru uzņēmumu “Swegmark of Sweden”, kas nodarbojas ar apakšveļas dizainu un šūšanu. Pēc diviem gadiem “New Rosme” kļuva par holdingkompānijas “Swegmark Invest AB” sastāvdaļu, kas tad arī ir vienīgā “New Rosme” īpašniece.
Uzņēmumā ir 200 darbinieki. “New Rosme” ražojumi tiek eksportēti uz Zviedriju, Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Lielbritāniju, Īriju, Vāciju, Portugāli, Spāniju, Čehiju, Franciju, Somiju, Austriju un realizēti arī Baltijas valstīs.
Šobrīd “New Rosme” ir divi pamatdarbības virzieni – uzņēmums ražo pašu modelēto apakšveļas un korsešu produkciju, kā arī sniedz sūšanas pakalpojumus Zviedrijas un citiem Eiropas uzņēmumiem.
“New Rosme” 2018. gadā strādāja ar 5,98 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa bija 183 tūkstoši eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gadu, apgrozījums pieauga par 15,2% jeb 787 tūkstošiem eiro, savukārt peļņa samazinājās par 3,3 reizes.
“New Rosme” apgrozījums 2019. gadā bija 5,78 miljoni eiro, kas ir par 3,1% mazāk nekā 2018. gadā.zņēmuma peļņa palielinājās par 11,1% un bija 203 tūkstoši eiro.
“New Rosme” bija viens no tiem uzņēmumiem, kas izrādījās īslaicīgs ieguvējs pandēmijas laikā. Tas sāka ražot auduma sejas maskas. SIA “New Rosme” valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers TV3 ziņām stāstīja, ka “masku pieprasījums, salīdzinot ar situāciju iepriekš, uzņēmuma veikalos ir pieaudzis 30 reizes un vairāk. Līdzīgs pieprasījuma bija arī interneta veikalā.”
2020. gadā SIA "New Rosme" apgrozīja 5,22 miljonus eiro, nopelnot 363,68 tūkstošus eiro. 2,49 miljonus eiro no uzņēmuma aizvadītā gada apgrozījuma veidoja vietējais tirgus, bet 2,24 miljonus eiro – realizācija Eiropas Savienības valstīs. Salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā ražotāja apgrozījums ir sarucis par nepilniem 10%.
Uzņēmums "Lauma Lingerie" ir reģistrēts 2005. gadā. Tas ir "Silvano Fashion Group" meitasuzņēmums, kas, savukārt, ir starptautisks veļas ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmums, kura akcijas kotē Tallinas un Varšavas fondu biržās.
2019. gadā "Lauma Lingerie" apgrozījums bija 6,9 miljoni eiro, kas ir par 1,4% mazāk nekā 2018. gadā. Uzņēmuma peļņa samazinājās par 11,7% un bija 500,3 tūkstoši eiro.
"Lauma Lingerie" apgrozījums 2020. gadā bija 4,71 miljons eiro, kas ir par 31,8% mazāk nekā 2019. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 3,1 reizi un bija 162,7 tūkstoši eiro. “Lauma Lingerie” 2020. gadā paplašināja uzņēmuma produkcijas tirdzniecību internetā, piedāvājot to iegādāties visā pasaulē. Būtisku ietekmi uz tā darbu atstāja pandēmija – tika aizvērtas ražotnes Talsos un Kuldīgā, kā arī samazināts darbinieku skaits.
SIA “Glamoralle” ir dibināta 2014. gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tā vienīgā īpašniece ir Inese Ozola. SIA “Glamoralle” ražo un tirgo luksusa veļu un apģērbus ar zīmolu “Amoralle”.
Zīmola "Amoralle" izveidotāja Inese Ozola intervijā žurnālam "Dienas Bizness" uzsvērusi, ka zīmola spēks ir mīlestība un sievišķība, kā arī attiecību veidošana ar klientiem, taču būtiski ir arī attīstīt e-komerciju un nebaidīties būt celmlauzim, kas ir iespēja darīt tā, kā citi vēl nav uzdrīkstējušies.
2018. gadā SIA “Glamoralle” apgrozījums bija 1,39 miljonu eiro, kas bija par 1,1% vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa sarukusi par trešdaļu un bija 126 tūkstoši eiro.
2019. gadā SIA “Glamoralle” apgrozījums bija 1,41 miljons eiro, bet 2020. gadā – 824 tūkstoši eiro. Samazinājusies ir arī peļņa, attiecīgi 85,6 tūkstoši eiro 2019. gadā un 41,8 tūkstoši eiro 2020. gadā.
2021. gada nogalē “Amoralle” nāca klajā ar iedvesmojošu personību lekciju ciklu “Level up”.
Spēja pielāgoties, ilgtspēja un metaverss
Dita Danosa
Latvijas modes palātas vadītāja un Latvijas dizaina centra valdes priekšsēdētāja
"Dizaineru mode Latvijā šobrīd ir tikpat veselīga, kā visa modes industrija pasaulē. Tā arvien nav atguvusies no 2020. gada krīzes, kad apgrozījums nozarē nokritās par 30 līdz 40%. Lielie uzņēmumi, kas veic specializētus nozaru pētījumus, piemēram, "McKinsey & Company" paredz, ka šogad nozare varētu atgriezties pie 2019. gada finanšu rādītājiem. Taču tas notiks saistībā ar izaugsmi Āfrikā un Āzijā nevis Eiropā, kas arvien stagnē, un Latvija ir daļa no tās.
Skatoties no pozitīvās puses, pēdējais pusotrs gads modei ir bijusi liela mācībstunda spējai pielāgoties. Tas bija izšķiroši tam, vai zīmols turpināja attīstīties vai bankrotēja. Reti kurš bija gatavs, ka visi pēkšņi sāks iepirkties internetā. Daudz kas bija atkarīgs no spējas strauji pielāgoties un mācēt pārdot tiešsaistē. Tiklīdz robežas bija ciet, samazinājās pircēju plūsma veikalos. Tas lika pārorientēties uz vietējo tirgu. Zīmolu veiksmi pandēmijas laikā lielā mērā noteica uzdrīkstēšanās rīkoties. Nevienam nebija atbildes, kurš ceļš ir pareizais. Un tieši šī situācija deva iespēju izpausties uzņēmēja gēnam digitālajā transformācijā, veidojot e-veikalus un pilnveidojot lietotāju pieredzi tajos.
Mārketinga komunikācijai vajadzēja pārorientēties uz tiešu un iesaistošāku saziņu ar saviem klientiem. Nu redzam, ka pašas modes dizaineres – zīmolu izveidotājas – ir kļuvušas par sava zīmola vēstnesēm un rada saturu "Instagram", "Tiktok" u.c., piemēram, "NóLó" dizainere Viktorija Joniene. Tāpat zīmoli meklē jaunus veidus klientu lojalitātes stiprināšanai, piemēram, "Amoralle" iesāka jaunu projektu "Amoralle Level Up" - telpu meistarklasēm un lekcijām. Savukārt zīmols "Iveta Vecmane" nupat ir sācis dialogu par modes ilgtspējas tēmu.
No dizaineriem, kas ilgu laiku ir tirgū, viena no veiksmīgākajām ir Natālija Jansone. Tas varbūt nav finansiāli visveiksmīgākais zīmols, bet tas turpina pastāvēt jau daudzus gadus. Zīmolam ir pasūtījumi no ārzemēm. Ilgu laiku tirgū ir arī "NóLó". Tas turpina eksportēt, un tam joprojām ir arī veikals vietējā tirgū. Tāpat jāizceļ Keta Gūtmane, "One Wolf", "Talanted". Ārzemēs labi zina mūsu apavu zīmolu "Inch2". Ir arī pilnībā digitāli zīmoli, kas ir tikai internetā, piemēram, "Flash You and Me", "Pixy Won’t Play". Latvijā īpaši veiksmīga ir bērnu mode, piemēram, "Paade Mode", "Hebe", "Zaza Cuture", "Aristrokrat Kids".
Ir jāseko līdzi jauno modes dizaineru panākumiem. Interesanti, kā attīstīsies Lauras Valteres, Emīlijas Ratkusas un Elīnas Grīnbergas ceļš, kuras pērn uzvarēja jauno modes dizaineru konkursā "Modes manifestācija". Savukārt Iveta Vecmane atvēra pati savu monozīmola veikalu. Pēdējos gados jaunie dizaineri ir guvuši arī starptautisku atzinību – Sabīne Skarule ar kolekciju "+371" uzvarēja konkursā "H&M Design Award", bet Elīnas Siliņas kolekcija "Sallijai" saņēma modes nama "Chloé" balvu un stipendiju Jēras modes, fotogrāfijas un modes aksesuāru festivālā.
Šobrīd aktuālākā tendence ir digitālā transformācija un spēja apkalpot savus klientus arī internetā. Tas ir īpaši izaicinoši, jo uz veikalu cilvēki iet ne tikai pēc jauna apģērba, bet arī pēc īpašas pieredzes. Tāpat aktualitāti iekaro metaverss, un ir zīmoli, kas rada tikai virtuālus tērpus.
Vēl vien liela tendence ir ilgtspēja, ko lielā mērā veicina Eiropas zaļais kurss. Tekstilrūpniecība globāli ir otrā lielākā piesārņojuma radītāja, tāpēc zaļais kurss spiež tai kļūt caurspīdīgākai, ražot ilgtspējīgus un vieglāk pārstrādājumus produktus. Šī ir Latvijas zīmolu lielā iespēja, jo tie pārsvarā dizaina un valkājamības ziņā ir ilgtspējīgi, ražoti no kvalitatīviem izejmateriāliem."
Ietekmīgākie biznesa līderi Latvijā ik piektdienu savā e-pasta kastē saņem tikai viņiem atlasītu informāciju un ziņas Finday.lv biznesa ziņu jaunumu vēstulē.